Jaunrades digitalizācijas vadlīnijas
Aktualizēts 15.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi
Objektu veidi
Latvijas kultūras telpas aktuālos kultūrvēsturiskos notikumus ir iespējams fiksēt modernos digitālos formātos. Jaunrades notikumus pēc satura veida ir iespējams dalīt šādās grupās:
- izrādes (opera, balets, teātra izrādes);
- koncertu un festivālu pasākumi;
- izstādes, performances;
- citi kultūras pasākumi (iekštelpas un brīvdabas pasākumi, raidījumi).
Jaunrades notikumus ir iespējams digitāli fiksēt dažādos multimediju datņu formātos (digitālie teksti, attēli, video, audio, animācijas).
Organizatoriskie jautājumi
Kultūras mantojuma institūcijas jaunrades saturu digitālos formātos var fiksēt vairākos veidos: a) pašu spēkiem (ja ir atbilstoša tehnika, speciālisti, pieredze), b) pasūtot kā ārpakalpojumu mediju producentiem (rīkojot iepirkumus un konkursus). Jaunrades digitālo fiksēšanu var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; notikuma fiksēšana digitālā formātā un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”. Katrā posmā ir ieteicams ņemt vērā tālāk uzskaitītos ieteikumus. Plānošana
- Kultūras mantojuma institūcijas atbilstoši prioritātēm definē jaunrades mērķus un izveido notikumu sarakstus (satura tēmas, notikumu laika grafiki, dalībnieki, mērķa auditorijas).
- Tiek apkopoti nepieciešamie resursi (plānotie digitālo objektu veidi un apjomi, iespējamie satura producēšanas partneri, jaunrades producēšanas tehnoloģijas, speciālisti).
- Tiek definēts projekta plāns (jaunrades satura formāti, apjomi, partneri, laiks, budžets).
Sagatavošana Ja tiek rīkoti multimediju satura producentu pakalpojumu iepirkumi, ieteicami šādi soļi:
- Jādefinē satura iepirkuma nolikums, iekļaujot šādas sadaļas: iepirkuma priekšmets, satura ideju mērķi, vēlamie termiņi, satura formātu apraksts, žanri, tematika, objektu skaits, uzbūves pamatprincipi, mērķa auditorijas, ierakstu uzbūves shēmas (vizuāli un funkcionāli), digitālo objektu tehniskie formāti (arhīvdatnes, lietotājdatnes, metadati), digitālie apjomi, nesēji un izmaksu budžets. Šajā sakarā ieteicams izmantot citu kultūras mantojuma institūciju, piemēram, KISC veiktajiem jaunrades iepirkumiem par kultūras norišu digitalizāciju Latvijas kultūras mantojuma norišu digitālā fiksēšana | Kultūras informācijas sistēmu centrs (kis.gov.lv) un NKM video izveidi Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtību digitālā fiksēšana | Kultūras informācijas sistēmu centrs (kis.gov.lv)..
- Jādefinē vēlamais autortiesību formāts (autori, producenti, fiziskas un juridiskas personas, reklāmas nosacījumi, saglabāšanas un izplatīšanas nosacījumi dažādās mediju platformās).
- Izvēloties producentus, kultūras mantojuma institūcijas var izveidot satura iepirkumu komisijas, pieaicinot ārējos mediju speciālistus. Nolikumā jādefinē principi, kritēriji, pēc kuriem notiks satura ideju izvērtēšana, kā notiks satura un tehnisko parametru kvalitātes kontroles pasākumi.
- Vērtēšanai var izmantot šādus kritērijus (piemēram, 5 ballu sistēmā, kur 1 – ļoti vāji un 5 – izcili):
- tēmas aktualitāte un nozīmīgums;
- tēmas oriģinalitāte;
- atbilstība projekta mērķiem;
- skaidrs un pārliecinošs režisora redzējums par jaunrades objekta ideju, stilu, struktūru un iespējamo vizuālo risinājumu;
- prognozējamā mērķauditorija, paredzamā rezonanse publiskajā telpā;
- radošās un tehniskās komandas profesionalitāte, kvalifikācija un līdzšinējā pieredze;
- projekta tāmes un kalendārā laika grafika atbilstība projekta specifikai, projekta īstenošanai paredzētajām termiņam un projekta finansējumam;
- producentu iespējas nodrošināt līdzfinansējumu;
- atsauksmes no citiem medijiem par sadarbību.
- Saņemtie piedāvājumi tiek izvērtēti, tiek pieņemti lēmumi un noslēgti līgumi, tiek izstrādātas detalizētas jaunrades digitālās fiksēšanas, digitālo objektu pēcapstrādes, saglabāšanas un nodošanas un pieņemšanas procedūras.
Notikuma fiksēšana digitālā formātā
- Satura producenti digitāli fiksē kultūras jaunrades notikumus, izmantojot modernākās video un audio ierakstu tehnoloģijas.
- Digitālie objekti (nemontēti), izmantojot tiešsaistes pieslēgumus vai pagaidu datu nesējus, tiek nogādāti producentu ražošanas studijās.
- Satura producenti nemontētos jaunrades digitālos objektus apstrādā ar montāžas, grafiskās apstrādes programmatūrām, uzlabojot audio un video datņu kvalitāti. Satura producenti montāžas studijās izveido digitālos objektus (arhīvdatnes, lietotājdatnes, aprakstošos un tehniskos metadatus).
Šajā dokumentā netiek detalizēti aprakstīts audio un video multimediju digitālo objektu izveides process un funkcijas, kuru nozarē nodrošina mediju nozares profesionāli satura producenti. Vispārīgu informāciju par šo procesu iespējams iegūt dažādos interneta avotos, piemēram: https://en.wikipedia.org/wiki/Filmmaking vai https://en.wikipedia.org/wiki/Video_production. Pēcapstrāde
- Samontētiem jaunrades digitālajiem objektiem tiek pārbaudīta saturiskā un tehniskā kvalitāte, tiek izveidotas nepieciešamās atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes.
- Pēc nepieciešamības video un audio digitālajiem objektiem tiek izveidoti pasākumu digitālo fotogrāfiju albumi (digitālo attēlu arhīvdatnes, lietotājdatnes), kā arī tiek izveidoti atbilstoši pasākumu apraksti (digitālo teksta dokumentu arhīvdatnes, lietotājdatnes).
- Visi digitālie objekti tiek apvienoti vienā saturiskā kolekcijā (iespējamas vairākas digitālās video, audio, attēlu un tekstu datnes).
- Datnes tiek nogādātās uz ilglaicīgas saglabāšanas un izplatīšanas IKT sistēmām.
Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas
Ievērojot straujo tehnoloģiju progresu, digitalizācijas tehnoloģijas nemitīgi papildinās, un rodas arvien jauni IT risinājumi. Tādēļ digitalizācijas procesā ir jāseko jaunākajām tendencēm un iespējām ar mērķi izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Aktuālie un aprobētie tehnoloģiskie risinājumi ir pieejami FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]). Darbu veikšanai nepieciešama multimediju kultūras satura producēšanas komanda ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām iekārtām, programmatūrām un līdzīgiem multimediju projektiem un formātiem. Komandas lomas varētu būt šādas :
- Projekta vadītājs (producents);
- Radošie speciālisti (režisors);
- TV kameru un skaņu operatori;
- Video un audio inženieri;
- Datu pārneses un IT speciālists;
- Grafisko objektu apstrādes speciālisti;
- Tekstu un metadatu izveides speciālisti;
- Kvalitātes vadītājs.
Vairāk par multimediju satura producēšanas komandu lomām var skatīt piemērus: https://en.wikipedia.org/wiki/Television_crew vai https://en.wikipedia.org/wiki/Film_crew Projekta multimediju satura producēšanas komandas lomas un dalībnieku skaits atkarīgs no jaunrades pasākuma specifikas (vieta, ārtelpas, iekštelpas, personu skaits, laiks, apgaismojums utt.), digitālo objektu formātiem un apjomiem, laika grafika , kā arī no pieejamā budžeta.
Digitālo objektu formāti un metadati
Definējot jaunrades teksta dokumentu, attēlu, video un audio digitālo objektu arhīvdatnes, atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes vēlamo tehnisko standartu un formātu, ir jāizvēlas modernākais no pieejamiem, FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]) aktuālajās versijās. Papildus, ja tiek veidotas liela apjoma datnes (apjoms nosakāms katrā specifiskā gadījumā atseviķi), lai nodrošinātu pilnīgu un neboj;atu datu pārvietošanu vai pārsūtīšanu, javeido kontrolsummu datnes, skatīt 3.3 Kontrolsummu datņu veidošana.
- Notikuma fiksēšanas digitālā formātā darbu veicējs sagatavo jaunrades digitālo objektu metadatus. Metadatu datņu nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā digitālā objekta datnes nosaukumam, saglabājot to kā elektronisku dokumentu. Teksta un attēlu metadatu struktūra ir jāveido, ievērojot Dublin Core, bet video un audio datnēm EBU Core Metadata Set TECH 3293 (Source: MIM-AI; Version 1.9; 2019) standartu rekomendācijas, kā arī definējot papildu apraksta laukus, lai nodrošinātu ērtāku objektu meklēšanu potenciālajiem publisko izplatīšanas platformu lietotājiem. Jaunrades digitālajiem objektiem vēlams izmantot teksta dokumentu, attēlu, video un audio metadatu struktūras, skatīt https://dom.lndb.lv/data/types.html secīgi izvēloties atbilstošo virstipu un tipu.
Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas
Veidojot jaunrades digitālo objektu datņu nosaukumus, vēlams ņemt vērā šādas norādes :
- Iestādes apzīmējums. Piemēram, LNB, KISC, LTV, LR. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem.
- Digitālā objekta žanra apzīmējums vai nosaukums. Parasti viens burts, piemēram, “k”– koncerts; , vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
- Digitālā objekta apzīmējums. Saturisks identifikators, piemēram, vietas nosaukums vai personas vārds, iespējams saīsināts, kombinācijā ar pasākuma gadu un datumu.
- Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datnes nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datnes nosaukumu paplašinājumus redzamus.
Piemērs: KISC_LTV_LV100_Dziesmu_Deju_koncerts_30_06_2017.jp2 Veidojot jaunrades digitālo objektu mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto:
- pēc iestādes koda, kurā materiāls digitāli radīts, piemēram: KISC, LTV, LR;
- pēc objekta tēmas nosaukuma, piemēram, satura kolekcijas. Ja gari nosaukumi, tie ir jāsaīsina ar atslēgvārdiem;
- pēc citiem identifikatoriem, piemēram, numurs, datums.
Mapēs jāveido šāds datņu (atbilstoši definētajai jaunrades multimediju kopai) komplekts:
- visas jaunrades digitālo objektu arhīvdatnes;
- visas jaunrades digitālo objektu lietotājdatnes;
- stundas un garums, kontrolsummu datnes;
- metadatu datne.
Kvalitātes kontroles pasākumi
Jaunrades digitālo objektu kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:
| Digitalizācijas posms | Kvalitātes aktivitāte | Periodiskums | Atbildība |
|---|---|---|---|
| 1.Plānošana | Vai jaunrades pasākumu (notikumu) saraksti atbilst izvēles kritērijiem un budžetam? | Uzsākot projektu | Digitalizācijas projekta vadītājs |
| 2.Sagatavošana | 1. Vai jaunrades satura iepirkumos ir iesniegti kvalitatīvi piedāvājumi? 2. Vai piedāvājumi atbilst projekta budžetam? | Uzsākot digitalizāciju | Digitalizējamo materiālu sagatavotāji |
| 3.Digitalizācija | 1. Digitālo objektu attēlu un skaņas, subtitru sinhronizācija. 2. Attēlu un skaņas kvalitāte. 3. Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 4. Datņu kopa ir pilnīga, formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 5. Metadati ir precīzi; | Izlases kārtībā | Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs |
| 4.Pēcapstrāde | 1. Ja ir veikta digitālā objekta apstrāde, tad atbilst tehniskajiem parametriem. 2. Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt. | Izlases kārtībā | Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs |
Ja jaunrades digitālajos objektos tiek konstatētas saturiskas un tehniskas kvalitātes neatbilstības, tad tiem ir jāveic atkārtota pēcapstrāde, montāžas darbi.