Jaunrades digitalizācijas vadlīnijas

Aktualizēts 20.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Šis šķirklis sniedz vadlīnijas kultūras mantojuma un atmiņas institūciju speciālistiem par mūsdienu kultūras norišu, jaunrades pasākumu un multimediju satura digitālo fiksēšanu, apstrādi un ilglaicīgu saglabāšanu.

1. Digitāli fiksējamo kultūras norišu klasifikācija

Latvijas kultūras telpas aktuālos kultūrvēsturiskos notikumus un jaunrades procesus dokumentē, izmantojot dažādus multimediju datņu formātus (digitālos tekstus, attēlus, video, audio un animācijas). Notikumus pēc to satura veida iedala šādās pamatgrupās:

Skatuves mākslas izrādes: opera, balets, teātra un laikmetīgās dejas izrādes.
Muzikālie pasākumi: koncerti, festivāli, jaundarbu pirmatskaņojumi un brīvdabas koncertsarīkojumi.
Vizuālās mākslas notikumi: izstāžu atklāšanas, performances, starpdisciplināras instalācijas.
Citi kultūras pasākumi: tematiski iekštelpu un brīvdabas pasākumi, izglītojoši raidījumi, diskusijas un nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) izpausmes.

2. Procesa organizācija un vadība

Digitālo fiksēšanu institūcija var veikt divos veidos:

Iekšējiem resursiem: pašu spēkiem, ja iestādes rīcībā ir atbilstošs tehniskais aprīkojums un kvalificēti speciālisti.
Ārpakalpojumā: piesaistot profesionālus mediju producentus un rīkojot publiskos iepirkumus vai konkursus.

Neatkarīgi no izvēlētā modeļa process noris četros pēctecīgos posmos saskaņā ar "Digitālā kultūras mantojuma procesu aprakstu".

2.1. Plānošana

Institūcija definē digitālās fiksēšanas mērķus, prioritātes un izveido dokumentējamo notikumu plānu (tēmas, laika grafiki, dalībnieki, mērķauditorija).
Apzina nepieciešamos resursus (plānotie objektu veidi, datu apjomi, tehnoloģiskās prasības un nepieciešamie speciālisti).
Izstrādā integrētu projekta plānu, kas ietver satura formātus, budžetu un laika rāmi.

2.2. Sagatavošana un iepirkumu procedūras

Ja fiksēšanai tiek piesaistīts ārpakalpojums, institūcija sagatavo iepirkuma nolikumu. Sagatavošanas fāzē ieteicams izmantot Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) aprobēto praksi (piemēram, projektos "Latvijas kultūras mantojuma norišu digitālā fiksēšana" un "Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtību digitālā fiksēšana").

Iepirkuma nolikuma obligātās sadaļas

Tehniskā specifikācija: Satura mērķi, žanri, tematika, fiksējamo objektu skaits, ierakstu struktūra un shēmas (vizuāli un funkcionāli).
Datu parametri: Precīzs digitālo objektu tehnisko formātu apraksts (master-datnes, lietotājdatnes, metadati), plānotie apjomi un fiziskie nesēji.
Juridiskais ietvars: Detalizēts autortiesību un blakustiesību formāts (mantiskās tiesības, licences, izmantošanas, saglabāšanas un izplatīšanas nosacījumi dažādās mediju platformās).

Piedāvājumu vērtēšanas kritēriji

Piedāvājumu izvērtēšanai iepirkumu komisijās (pieaicinot nozares ekspertus) ieteicams izmantot punktu vai ballu sistēmu (piemēram, no 1 – ļoti vāji līdz 5 – izcili), vērtējot šādus kritērijus:

Tēmas aktualitāte, oriģinalitāte un atbilstība institūcijas stratēģiskajiem mērķiem.
Režisora un radošās komandas redzējums (ideja, stils, struktūra un vizuālais risinājums).
Radošās un tehniskās komandas profesionalitāte un līdzšinējā pieredze līdzīgu multimediju projektu īstenošanā.
Tāmes un kalendārā grafika pamatotība un atbilstība tirgus situācijai.
Prognozējamā mērķauditorijas rezonanse un sabiedrības sasniedzamība.

2.3. Notikuma fiksēšana digitālā formātā

Izpildītāji vai iekšējā komanda veic kultūras norises primāro digitālo fiksāciju, izmantojot profesionālas video un audio ierakstu tehnoloģijas.
Nemontētie un neapstrādātie pirmmateriāli (RAW/izejmateriāli), izmantojot drošus tiešsaistes mākoņpakalpojumus vai pagaidu fiziskos datu nesējus, tiek nogādāti apstrādes darbstacijās vai producentu studijās.
Tiek veikta video montāža, audio pēcapstrāde (skaņas miksēšana, trokšņu slāpēšana) un grafiskā noformēšana.

2.4. Pēcapstrāde un nodošana

Samontētajiem materiāliem tiek veikta pilna tehniskā un saturiskā kvalitātes kontrole.
Tiek ģenerētas nepieciešamās arhīvdatnes (master) un lietotājdatnes (atvasinājumi).
Nepieciešamības gadījumā komplektu papildina ar pasākuma augstas izšķirtspējas digitālo fotogrāfiju albumiem un tekstuālajiem aprakstiem (gala ziņojumi, anotācijas, programmas).
Visi datņu komponenti tiek apvienoti vienotā saturiskā kolekcijas pakotnē un sagatavoti augšupielādei ilglaicīgās saglabāšanas un izplatīšanas IKT sistēmās.

3. Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas

3.1. Tehniskie standarti

Izvēloties tehniskos parametrus, izšķirtspēju, kodekus un formātus arhīvdatnēm un lietotājdatnēm, obligāti jāvadās pēc aktuālajām FADGI (Federal Agencies Digital Guidelines Initiative) tehniskajām vadlīnijām.

Datu drošības prasība: Lai garantētu datu pilnīgumu un autentiskumu pārsūtīšanas un ilglaicīgās glabāšanas procesā, katrai fiksētajai datņu pakotnei obligāti ir jāģenerē kontrolsummas (SHA-256 vai MD5).

3.2. Fiksēšanas un apstrādes komanda

Atkarībā no pasākuma mēroga un specifikas (iekštelpas, ārtelpas, apgaismojums, dalībnieku skaits) darba izpildei piesaista specializētu komandu ar šādām pamatlomām:

Projekta vadītājs / producents – pārrauga administratīvos un finanšu procesus.
Režisors / radošais vadītājs – atbild par satura māksliniecisko kvalitāti un vizuālo risinājumu.
Operatoru un skaņu inženieru komanda – nodrošina primāro tehnisko fiksāciju un skaņas ierakstu.
IT un datu inženieris – atbild par datu pārnesi, drošību un kontrolsummu pārbaudēm.
Metadatu un satura speciālists – veic materiālu zinātnisko aprakstīšanu un strukturēšanu.
Kvalitātes vadītājs – neatkarīgs speciālists, kurš veic gala akcepttestēšanu.

4. Metadatu standarti un datu struktūra

Katrai digitālajai fiksācijai tiek izveidoti strukturēti metadati, kas nodrošina objekta meklējamību un ilglaicīgu pārvaldību:

Teksta un attēlu dokumentiem: Metadatu struktūru veido, izmantojot Dublin Core standartu.
Video un audio dokumentiem: Tehniskajiem un struktūrmetadatiem obligāti izmanto EBU Core Metadata Set (TECH 3293) standarta rekomendācijas.
Satura integrācijai nacionālajā līmenī metadatu lauki un tipi secīgi jāsalāgo ar Latvijas digitālās kultūras mantojuma platformas prasībām (skatīt LNB DOM datu tipu struktūru).

5. Datņu un mapju nosaukumu izveides noteikumi

Datņu un mapju nosaukumiem jābūt unikāliem, loģiskiem un mašīnlasāmiem. Nosaukumos izmanto tikai mazos latīņu alfabēta burtus, ciparus un apakšsvītru (_). Nav pieļaujams izmantot garumzīmes, mīkstinājumus, atstarpes un speciālos simbolus.

5.1. Datņu nosaukumu struktūra

Ieteicamais datnes nosaukuma standarts: [iestades_kods]_[zanrs]_[identifikators_datums].[paplasinajums]

Iestādes kods: Standardizēts saīsinājums (piemēram: lnb, kisc, ltv).
Žanra apzīmējums: Konsekventi lietots vienas zīmes kods (piemēram: k – koncerts, i – izrāde, p – performance).
Identifikators: Vienkāršots un saturisks atslēgvārds kombinācijā ar gadu vai datumu (piemēram: dziesmusvetki_2026).

Pareizas prakses piemēri

Master-datne (arhīvdatne): kisc_k_dziesmusvetki_2026_01.tif
Atvasinātā datne (lietošanas formāts): kisc_k_dziesmusvetki_2026_01.jpg

5.2. Mapju hierarhija un pakotnes saturs

Gala mapes (digitālās kolekcijas) tiek strukturētas hierarhijā pēc radītāja koda un satura tēmas. Katrai nododamajai objekta mapei jāsatur pilnīgs šāds datņu komplekts:

Visas oriģinālās un samontētās arhīvdatnes (master faili augstākajā kvalitātē).
Visas lietotājdatnes optimizētos formātos ātrai piekļuvei.
Metadatu dokumenti (XML vai JSON formātā atbilstoši standartam).
Kontrolsummu datne (piemēram, checksums.sha256) datu integritātes apliecināšanai.

6. Kvalitātes kontroles (KK) matrica

Kvalitātes pārbaudes pasākumi tiek veikti integrēti visos četros projekta posmos.

Posms	Kvalitātes aktivitāte	Periodiskums	Atbildīgā loma
1. Plānošana	Pārbauda dokumentējamo norišu saraksta atbilstību kultūrvēsturiskajiem atlases kritērijiem, autortiesību statusam un budžeta iespējām.	Uzsākot projektu	Projekta vadītājs / Producents
2. Sagatavošana	Iepirkuma nolikumu, tehnisko specifikāciju un iesniegto producentu piedāvājumu juridiskā un tehnoloģiskā izvērtēšana.	Pirms līguma slēgšanas	Iepirkumu komisija / Nozares speciālisti
3. Fiksēšana un apstrāde	1. Attēla (asums, kadra kompozīcija) un skaņas (līmeņi, trokšņu neesamība) tehniskā izpildījuma kontrole. 2. Sinhronizācijas pārbaude (skaņa, video, subtitri).	Izlases veidā (vizuāli 100%, tehniski min. 10%)	Izpildītājs un pasūtītāja Kvalitātes vadītājs
3. Fiksēšana un apstrāde	3. Datņu nosaukumu, mapju struktūras un formātu atbilstība vadlīnijām. 4. Metadatu datņu precizitāte un pilnīgums.	Katram nodevumam (100%)	Metadatu speciālists / IT inženieris
4. Pēcapstrāde	Gala akcepttestēšana pirms arhivēšanas. Kontrolsummu validācija uz ilglaicīgajiem datu nesējiem vai IKT sistēmās.	Pirms datu galīgās pieņemšanas	Kvalitātes vadītājs / Sistēmas administrators

Saturisku vai tehnisku kvalitātes neatbilstību konstatēšanas gadījumā pieņemšanas process tiek apturēts un materiāli tiek nodoti izpildītājam obligātai atkārtotai pēcapstrādei, montāžas korekcijai vai metadatu pārlabošanai.

Skatīt arī