Pāriet uz saturu

Jaunrades digitalizācijas vadlīnijas: Atšķirības starp versijām

Pievienot saites
No ''Latvijas Nacionālā bibliotēka''
VizuālaisVikiteksts
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
Jauna lapa: <big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Jaunrades digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big> <div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div> === Objektu veidi === Latvijas kultūras telpas aktuālos kultūrv...
 
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
Nav labojuma kopsavilkuma
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Jaunrades digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Jaunrades digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
=== Objektu veidi ===
Šis šķirklis sniedz vadlīnijas kultūras mantojuma un atmiņas institūciju speciālistiem par mūsdienu kultūras norišu, jaunrades pasākumu un multimediju satura digitālo fiksēšanu, apstrādi un ilglaicīgu saglabāšanu.
Latvijas kultūras telpas aktuālos kultūrvēsturiskos notikumus ir iespējams fiksēt modernos digitālos formātos. Jaunrades notikumus pēc satura veida ir iespējams dalīt šādās grupās:
* izrādes (opera, balets, teātra izrādes);
* koncertu un festivālu pasākumi;
* izstādes, performances;
* citi kultūras pasākumi (iekštelpas un brīvdabas pasākumi, raidījumi).
Jaunrades notikumus ir iespējams digitāli fiksēt dažādos multimediju datņu formātos (digitālie teksti, attēli, video, audio, animācijas).


=== Organizatoriskie jautājumi ===
== 1. Digitāli fiksējamo kultūras norišu klasifikācija ==
Kultūras mantojuma institūcijas jaunrades saturu digitālos formātos var fiksēt vairākos veidos: a) pašu spēkiem (ja ir atbilstoša tehnika, speciālisti, pieredze), b) pasūtot kā [[Ārpakalpojumu organizācija|ārpakalpojumu]] mediju producentiem (rīkojot iepirkumus un konkursus).
Latvijas kultūras telpas aktuālos kultūrvēsturiskos notikumus un jaunrades procesus dokumentē, izmantojot dažādus multimediju datņu formātus (digitālos tekstus, attēlus, video, audio un animācijas). Notikumus pēc to satura veida iedala šādās pamatgrupās:
Jaunrades digitālo fiksēšanu var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; notikuma fiksēšana digitālā formātā un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”.
Katrā posmā ir ieteicams ņemt vērā tālāk uzskaitītos ieteikumus.
Plānošana
* Kultūras mantojuma institūcijas atbilstoši prioritātēm definē jaunrades mērķus un izveido notikumu sarakstus (satura tēmas, notikumu laika grafiki, dalībnieki, mērķa auditorijas).
* Tiek apkopoti nepieciešamie resursi (plānotie [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] veidi un apjomi, iespējamie satura producēšanas partneri, jaunrades producēšanas tehnoloģijas, speciālisti).
* Tiek definēts projekta plāns (jaunrades satura formāti, apjomi, partneri, laiks, budžets).
Sagatavošana
Ja tiek rīkoti multimediju satura producentu pakalpojumu iepirkumi, ieteicami šādi soļi:
* Jādefinē satura iepirkuma nolikums, iekļaujot šādas sadaļas: iepirkuma priekšmets, satura ideju mērķi, vēlamie termiņi, satura formātu apraksts, žanri, tematika, objektu skaits, uzbūves pamatprincipi, mērķa auditorijas, ierakstu uzbūves shēmas (vizuāli un funkcionāli), [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] tehniskie formāti (arhīvdatnes, lietotājdatnes, [[Metadati|metadati]]), digitālie apjomi, nesēji un izmaksu budžets. Šajā sakarā ieteicams izmantot citu kultūras mantojuma institūciju, piemēram, KISC veiktajiem jaunrades iepirkumiem par kultūras norišu digitalizāciju Latvijas kultūras mantojuma norišu digitālā fiksēšana | Kultūras informācijas sistēmu centrs (kis.gov.lv) un NKM video izveidi Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtību digitālā fiksēšana | Kultūras informācijas sistēmu centrs (kis.gov.lv)..
* Jādefinē vēlamais autortiesību formāts (autori, producenti, fiziskas un juridiskas personas, reklāmas nosacījumi, saglabāšanas un izplatīšanas nosacījumi dažādās mediju platformās).
* Izvēloties producentus, kultūras mantojuma institūcijas var izveidot satura iepirkumu komisijas, pieaicinot ārējos mediju speciālistus. Nolikumā jādefinē principi, kritēriji, pēc kuriem notiks satura ideju izvērtēšana, kā notiks satura un tehnisko parametru [[Kvalitātes kontrole|kvalitātes kontroles]] pasākumi.
* Vērtēšanai var izmantot šādus kritērijus (piemēram, 5 ballu sistēmā, kur 1 – ļoti vāji un 5 – izcili):
* tēmas aktualitāte un nozīmīgums;
* tēmas oriģinalitāte;
* atbilstība projekta mērķiem;
* skaidrs un pārliecinošs režisora redzējums par jaunrades objekta ideju, stilu, struktūru un iespējamo vizuālo risinājumu;
* prognozējamā mērķauditorija, paredzamā rezonanse publiskajā telpā;
* radošās un tehniskās komandas profesionalitāte, kvalifikācija un līdzšinējā pieredze;
* projekta tāmes un kalendārā laika grafika atbilstība projekta specifikai, projekta īstenošanai paredzētajām termiņam un projekta finansējumam;
* producentu iespējas nodrošināt līdzfinansējumu;
* atsauksmes no citiem medijiem par sadarbību.
* Saņemtie piedāvājumi tiek izvērtēti, tiek pieņemti lēmumi un noslēgti līgumi, tiek izstrādātas detalizētas jaunrades digitālās fiksēšanas, [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] pēcapstrādes, saglabāšanas un nodošanas un pieņemšanas procedūras.
Notikuma fiksēšana digitālā formātā
* Satura producenti digitāli fiksē kultūras jaunrades notikumus, izmantojot modernākās video un audio ierakstu tehnoloģijas.
* Digitālie objekti (nemontēti), izmantojot tiešsaistes pieslēgumus vai pagaidu datu nesējus, tiek nogādāti producentu ražošanas studijās.
* Satura producenti nemontētos jaunrades digitālos objektus apstrādā ar montāžas, grafiskās apstrādes programmatūrām, uzlabojot audio un video datņu kvalitāti. Satura producenti montāžas studijās izveido digitālos objektus (arhīvdatnes, lietotājdatnes, aprakstošos un tehniskos metadatus).
Šajā dokumentā netiek detalizēti aprakstīts audio un video multimediju [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] izveides process un funkcijas, kuru nozarē nodrošina mediju nozares profesionāli satura producenti. Vispārīgu informāciju par šo procesu iespējams iegūt dažādos interneta avotos, piemēram: https://en.wikipedia.org/wiki/Filmmaking vai https://en.wikipedia.org/wiki/Video_production.
Pēcapstrāde
* Samontētiem jaunrades digitālajiem objektiem tiek pārbaudīta saturiskā un tehniskā kvalitāte, tiek izveidotas nepieciešamās atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes.
* Pēc nepieciešamības video un audio digitālajiem objektiem tiek izveidoti pasākumu digitālo fotogrāfiju albumi (digitālo attēlu arhīvdatnes, lietotājdatnes), kā arī tiek izveidoti atbilstoši pasākumu apraksti (digitālo teksta dokumentu arhīvdatnes, lietotājdatnes).
* Visi digitālie objekti tiek apvienoti vienā saturiskā kolekcijā (iespējamas vairākas digitālās video, audio, attēlu un tekstu datnes).
* Datnes tiek nogādātās uz [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un izplatīšanas IKT sistēmām.


=== Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas ===
* '''Skatuves mākslas izrādes:''' opera, balets, teātra un laikmetīgās dejas izrādes.
Ievērojot straujo tehnoloģiju progresu, digitalizācijas tehnoloģijas nemitīgi papildinās, un rodas arvien jauni IT risinājumi. Tādēļ digitalizācijas procesā ir jāseko jaunākajām tendencēm un iespējām ar mērķi izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Aktuālie un aprobētie tehnoloģiskie risinājumi ir pieejami FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]).
* '''Muzikālie pasākumi:''' koncerti, festivāli, jaundarbu pirmatskaņojumi un brīvdabas koncertsarīkojumi.
Darbu veikšanai nepieciešama multimediju kultūras satura producēšanas komanda ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām iekārtām, programmatūrām un līdzīgiem multimediju projektiem un formātiem. Komandas lomas varētu būt šādas :
* '''Vizuālās mākslas notikumi:''' izstāžu atklāšanas, performances, starpdisciplināras instalācijas.
* Projekta vadītājs (producents);
* '''Citi kultūras pasākumi:''' tematiski iekštelpu un brīvdabas pasākumi, izglītojoši raidījumi, diskusijas un nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) izpausmes.
* Radošie speciālisti (režisors);
* TV kameru un skaņu operatori;
* Video un audio inženieri;
* Datu pārneses un IT speciālists;
* Grafisko objektu apstrādes speciālisti;
* Tekstu un [[Metadati|metadatu]] izveides speciālisti;
* Kvalitātes vadītājs.
Vairāk par multimediju satura producēšanas komandu lomām var skatīt piemērus: https://en.wikipedia.org/wiki/Television_crew vai https://en.wikipedia.org/wiki/Film_crew
Projekta multimediju satura producēšanas komandas lomas un dalībnieku skaits atkarīgs no jaunrades pasākuma specifikas (vieta, ārtelpas, iekštelpas, personu skaits, laiks, apgaismojums utt.), [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] formātiem un apjomiem, laika grafika , kā arī no pieejamā budžeta.


=== Digitālo objektu formāti un metadati ===
== 2. Procesa organizācija un vadība ==
Definējot jaunrades teksta dokumentu, attēlu, video un audio [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] arhīvdatnes, atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes vēlamo tehnisko standartu un formātu, ir jāizvēlas modernākais no pieejamiem, FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]) aktuālajās versijās.
Digitālo fiksēšanu institūcija var veikt divos veidos:
Papildus, ja tiek veidotas liela apjoma datnes (apjoms nosakāms katrā specifiskā gadījumā atseviķi), lai nodrošinātu pilnīgu un neboj;atu datu pārvietošanu vai pārsūtīšanu, javeido [[Kontrolsummu datņu veidošana|kontrolsummu]] datnes, skatīt 3.3 Kontrolsummu datņu veidošana.
# '''Iekšējiem resursiem:''' pašu spēkiem, ja iestādes rīcībā ir atbilstošs tehniskais aprīkojums un kvalificēti speciālisti.
* Notikuma fiksēšanas digitālā formātā darbu veicējs sagatavo jaunrades [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] metadatus. [[Metadati|Metadatu]] datņu nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] datnes nosaukumam, saglabājot to kā elektronisku dokumentu. Teksta un attēlu metadatu struktūra ir jāveido, ievērojot Dublin Core, bet video un audio datnēm EBU Core Metadata Set TECH 3293 (Source: MIM-AI; Version 1.9; 2019) standartu rekomendācijas, kā arī definējot papildu apraksta laukus, lai nodrošinātu ērtāku objektu meklēšanu potenciālajiem publisko izplatīšanas platformu lietotājiem. Jaunrades digitālajiem objektiem vēlams izmantot teksta dokumentu, attēlu, video un audio metadatu struktūras, skatīt https://dom.lndb.lv/data/types.html secīgi izvēloties atbilstošo virstipu un tipu.
# '''Ārpakalpojumā:''' piesaistot profesionālus mediju producentus un rīkojot publiskos iepirkumus vai konkursus.


=== Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas ===
Neatkarīgi no izvēlētā modeļa process noris četros pēctecīgos posmos saskaņā ar ''"Digitālā kultūras mantojuma procesu aprakstu"''.
Veidojot jaunrades [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] datņu nosaukumus, vēlams ņemt vērā šādas norādes :
* Iestādes apzīmējums. Piemēram, LNB, KISC, LTV, LR. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem.
* [[Digitālais objekts|Digitālā objekta]] žanra apzīmējums vai nosaukums. Parasti viens burts, piemēram, “k”– koncerts; , vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
* [[Digitālais objekts|Digitālā objekta]] apzīmējums. Saturisks identifikators, piemēram, vietas nosaukums vai personas vārds, iespējams saīsināts, kombinācijā ar pasākuma gadu un datumu.
* Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datnes nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datnes nosaukumu paplašinājumus redzamus.
Piemērs: KISC_LTV_LV100_Dziesmu_Deju_koncerts_30_06_2017.jp2
Veidojot jaunrades [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto:
* pēc iestādes koda, kurā materiāls digitāli radīts, piemēram: KISC, LTV, LR;
* pēc objekta tēmas nosaukuma, piemēram, satura kolekcijas. Ja gari nosaukumi, tie ir jāsaīsina ar atslēgvārdiem;
* pēc citiem identifikatoriem, piemēram, numurs, datums.
Mapēs jāveido šāds datņu (atbilstoši definētajai jaunrades multimediju kopai) komplekts:
* visas jaunrades [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] arhīvdatnes;
* visas jaunrades [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] lietotājdatnes;
* stundas un garums, [[Kontrolsummu datņu veidošana|kontrolsummu]] datnes;
* [[Metadati|metadatu]] datne.


=== Kvalitātes kontroles pasākumi ===
=== 2.1. Plānošana ===
Jaunrades [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:
* Institūcija definē digitālās fiksēšanas mērķus, prioritātes un izveido dokumentējamo notikumu plānu (tēmas, laika grafiki, dalībnieki, mērķauditorija).
* Apzina nepieciešamos resursus (plānotie objektu veidi, datu apjomi, tehnoloģiskās prasības un nepieciešamie speciālisti).
* Izstrādā integrētu projekta plānu, kas ietver satura formātus, budžetu un laika rāmi.


{| class="wikitable"
=== 2.2. Sagatavošana un iepirkumu procedūras ===
Ja fiksēšanai tiek piesaistīts ārpakalpojums, institūcija sagatavo iepirkuma nolikumu. Sagatavošanas fāzē ieteicams izmantot Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) aprobēto praksi (piemēram, projektos ''"Latvijas kultūras mantojuma norišu digitālā fiksēšana"'' un ''"Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtību digitālā fiksēšana"'').
 
==== Iepirkuma nolikuma obligātās sadaļas ====
# '''Tehniskā specifikācija:''' Satura mērķi, žanri, tematika, fiksējamo objektu skaits, ierakstu struktūra un shēmas (vizuāli un funkcionāli).
# '''Datu parametri:''' Precīzs digitālo objektu tehnisko formātu apraksts (master-datnes, lietotājdatnes, metadati), plānotie apjomi un fiziskie nesēji.
# '''Juridiskais ietvars:''' Detalizēts autortiesību un blakustiesību formāts (mantiskās tiesības, licences, izmantošanas, saglabāšanas un izplatīšanas nosacījumi dažādās mediju platformās).
 
==== Piedāvājumu vērtēšanas kritēriji ====
Piedāvājumu izvērtēšanai iepirkumu komisijās (pieaicinot nozares ekspertus) ieteicams izmantot punktu vai ballu sistēmu (piemēram, no 1 – ļoti vāji līdz 5 – izcili), vērtējot šādus kritērijus:
* Tēmas aktualitāte, oriģinalitāte un atbilstība institūcijas stratēģiskajiem mērķiem.
* Režisora un radošās komandas redzējums (ideja, stils, struktūra un vizuālais risinājums).
* Radošās un tehniskās komandas profesionalitāte un līdzšinējā pieredze līdzīgu multimediju projektu īstenošanā.
* Tāmes un kalendārā grafika pamatotība un atbilstība tirgus situācijai.
* Prognozējamā mērķauditorijas rezonanse un sabiedrības sasniedzamība.
 
=== 2.3. Notikuma fiksēšana digitālā formātā ===
* Izpildītāji vai iekšējā komanda veic kultūras norises primāro digitālo fiksāciju, izmantojot profesionālas video un audio ierakstu tehnoloģijas.
* Nemontētie un neapstrādātie pirmmateriāli (RAW/izejmateriāli), izmantojot drošus tiešsaistes mākoņpakalpojumus vai pagaidu fiziskos datu nesējus, tiek nogādāti apstrādes darbstacijās vai producentu studijās.
* Tiek veikta video montāža, audio pēcapstrāde (skaņas miksēšana, trokšņu slāpēšana) un grafiskā noformēšana.
 
=== 2.4. Pēcapstrāde un nodošana ===
* Samontētajiem materiāliem tiek veikta pilna tehniskā un saturiskā kvalitātes kontrole.
* Tiek ģenerētas nepieciešamās arhīvdatnes (master) un lietotājdatnes (atvasinājumi).
* Nepieciešamības gadījumā komplektu papildina ar pasākuma augstas izšķirtspējas digitālo fotogrāfiju albumiem un tekstuālajiem aprakstiem (gala ziņojumi, anotācijas, programmas).
* Visi datņu komponenti tiek apvienoti vienotā saturiskā kolekcijas pakotnē un sagatavoti augšupielādei ilglaicīgās saglabāšanas un izplatīšanas IKT sistēmās.
 
== 3. Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas ==
 
=== 3.1. Tehniskie standarti ===
Izvēloties tehniskos parametrus, izšķirtspēju, kodekus un formātus arhīvdatnēm un lietotājdatnēm, obligāti jāvadās pēc aktuālajām '''FADGI''' (''Federal Agencies Digital Guidelines Initiative'') tehniskajām vadlīnijām.
 
<blockquote>'''Datu drošības prasība:''' Lai garantētu datu pilnīgumu un autentiskumu pārsūtīšanas un ilglaicīgās glabāšanas procesā, katrai fiksētajai datņu pakotnei obligāti ir jāģenerē kontrolsummas (SHA-256 vai MD5).</blockquote>
 
=== 3.2. Fiksēšanas un apstrādes komanda ===
Atkarībā no pasākuma mēroga un specifikas (iekštelpas, ārtelpas, apgaismojums, dalībnieku skaits) darba izpildei piesaista specializētu komandu ar šādām pamatlomām:
* '''Projekta vadītājs / producents''' – pārrauga administratīvos un finanšu procesus.
* '''Režisors / radošais vadītājs''' – atbild par satura māksliniecisko kvalitāti un vizuālo risinājumu.
* '''Operatoru un skaņu inženieru komanda''' – nodrošina primāro tehnisko fiksāciju un skaņas ierakstu.
* '''IT un datu inženieris''' – atbild par datu pārnesi, drošību un kontrolsummu pārbaudēm.
* '''Metadatu un satura speciālists''' – veic materiālu zinātnisko aprakstīšanu un strukturēšanu.
* '''Kvalitātes vadītājs''' – neatkarīgs speciālists, kurš veic gala akcepttestēšanu.
 
== 4. Metadatu standarti un datu struktūra ==
Katrai digitālajai fiksācijai tiek izveidoti strukturēti metadati, kas nodrošina objekta meklējamību un ilglaicīgu pārvaldību:
 
* '''Teksta un attēlu dokumentiem:''' Metadatu struktūru veido, izmantojot '''Dublin Core''' standartu.
* '''Video un audio dokumentiem:''' Tehniskajiem un struktūrmetadatiem obligāti izmanto '''EBU Core Metadata Set (TECH 3293)''' standarta rekomendācijas.
* Satura integrācijai nacionālajā līmenī metadatu lauki un tipi secīgi jāsalāgo ar Latvijas digitālās kultūras mantojuma platformas prasībām (skatīt [https://dom.lndb.lv/data/types.html LNB DOM datu tipu struktūru]).
 
== 5. Datņu un mapju nosaukumu izveides noteikumi ==
Datņu un mapju nosaukumiem jābūt unikāliem, loģiskiem un mašīnlasāmiem. Nosaukumos izmanto tikai mazos latīņu alfabēta burtus, ciparus un apakšsvītru (<code>_</code>). Nav pieļaujams izmantot garumzīmes, mīkstinājumus, atstarpes un speciālos simbolus.
 
=== 5.1. Datņu nosaukumu struktūra ===
Ieteicamais datnes nosaukuma standarts:
<code>[iestades_kods]_[zanrs]_[identifikators_datums].[paplasinajums]</code>
 
* '''Iestādes kods:''' Standardizēts saīsinājums (piemēram: <code>lnb</code>, <code>kisc</code>, <code>ltv</code>).
* '''Žanra apzīmējums:''' Konsekventi lietots vienas zīmes kods (piemēram: <code>k</code> – koncerts, <code>i</code> – izrāde, <code>p</code> – performance).
* '''Identifikators:''' Vienkāršots un saturisks atslēgvārds kombinācijā ar gadu vai datumu (piemēram: <code>dziesmusvetki_2026</code>).
 
==== Pareizas prakses piemēri ====
* Master-datne (arhīvdatne): <code>kisc_k_dziesmusvetki_2026_01.tif</code>
* Atvasinātā datne (lietošanas formāts): <code>kisc_k_dziesmusvetki_2026_01.jpg</code>
 
=== 5.2. Mapju hierarhija un pakotnes saturs ===
Gala mapes (digitālās kolekcijas) tiek strukturētas hierarhijā pēc radītāja koda un satura tēmas. Katrai nododamajai objekta mapei jāsatur pilnīgs šāds datņu komplekts:
# Visas oriģinālās un samontētās arhīvdatnes (master faili augstākajā kvalitātē).
# Visas lietotājdatnes optimizētos formātos ātrai piekļuvei.
# Metadatu dokumenti (XML vai JSON formātā atbilstoši standartam).
# Kontrolsummu datne (piemēram, <code>checksums.sha256</code>) datu integritātes apliecināšanai.
 
== 6. Kvalitātes kontroles (KK) matrica ==
 
Kvalitātes pārbaudes pasākumi tiek veikti integrēti visos četros projekta posmos.
 
{| class="wikitable" style="width:100%;"
! Posms
! Kvalitātes aktivitāte
! Periodiskums
! Atbildīgā loma
|-
|-
!Digitalizācijas posms !! Kvalitātes aktivitāte !! Periodiskums !! Atbildība
| '''1. Plānošana'''
| Pārbauda dokumentējamo norišu saraksta atbilstību kultūrvēsturiskajiem atlases kritērijiem, autortiesību statusam un budžeta iespējām.
| Uzsākot projektu
| Projekta vadītājs / Producents
|-
|-
|1.Plānošana || Vai jaunrades pasākumu (notikumu) saraksti atbilst izvēles kritērijiem un budžetam? || Uzsākot projektu || Digitalizācijas projekta vadītājs
| '''2. Sagatavošana'''
| Iepirkuma nolikumu, tehnisko specifikāciju un iesniegto producentu piedāvājumu juridiskā un tehnoloģiskā izvērtēšana.
| Pirms līguma slēgšanas
| Iepirkumu komisija / Nozares speciālisti
|-
|-
|2.Sagatavošana || 1. Vai jaunrades satura iepirkumos ir iesniegti kvalitatīvi piedāvājumi? 2. Vai piedāvājumi atbilst projekta budžetam? || Uzsākot digitalizāciju || Digitalizējamo materiālu sagatavotāji
| rowspan="2" | '''3. Fiksēšana un apstrāde'''
| 1. Attēla (asums, kadra kompozīcija) un skaņas (līmeņi, trokšņu neesamība) tehniskā izpildījuma kontrole.<br>2. Sinhronizācijas pārbaude (skaņa, video, subtitri).
| Izlases veidā (vizuāli 100%, tehniski min. 10%)
| Izpildītājs un pasūtītāja Kvalitātes vadītājs
|-
|-
|3.Digitalizācija || 1. [[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] attēlu un skaņas, subtitru sinhronizācija. 2. Attēlu un skaņas kvalitāte. 3. Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 4. Datņu kopa ir pilnīga, formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 5. [[Metadati]] ir precīzi; || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| 3. Datņu nosaukumu, mapju struktūras un formātu atbilstība vadlīnijām.<br>4. Metadatu datņu precizitāte un pilnīgums.
| Katram nodevumam (100%)
| Metadatu speciālists / IT inženieris
|-
|-
|4.Pēcapstrāde || 1. Ja ir veikta [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] apstrāde, tad atbilst tehniskajiem parametriem. 2. Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt. || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| '''4. Pēcapstrāde'''
| Gala akcepttestēšana pirms arhivēšanas. Kontrolsummu validācija uz ilglaicīgajiem datu nesējiem vai IKT sistēmās.
| Pirms datu galīgās pieņemšanas
| Kvalitātes vadītājs / Sistēmas administrators
|}
|}


Ja jaunrades digitālajos objektos tiek konstatētas saturiskas un tehniskas kvalitātes neatbilstības, tad tiem ir jāveic atkārtota pēcapstrāde, montāžas darbi.
<blockquote>Saturisku vai tehnisku kvalitātes neatbilstību konstatēšanas gadījumā pieņemšanas process tiek apturēts un materiāli tiek nodoti izpildītājam obligātai atkārtotai pēcapstrādei, montāžas korekcijai vai metadatu pārlabošanai.</blockquote>
 
[[Kategorija:Digitalizācija]] [[Kategorija:Kultūras mantojums]] [[Kategorija:Vadlīnijas]]


== Skatīt arī ==
== Skatīt arī ==

Pašreizējā versija, 2026. gada 20. maijs, plkst. 23.02

Aktualizēts 20.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Šis šķirklis sniedz vadlīnijas kultūras mantojuma un atmiņas institūciju speciālistiem par mūsdienu kultūras norišu, jaunrades pasākumu un multimediju satura digitālo fiksēšanu, apstrādi un ilglaicīgu saglabāšanu.

1. Digitāli fiksējamo kultūras norišu klasifikācija

Latvijas kultūras telpas aktuālos kultūrvēsturiskos notikumus un jaunrades procesus dokumentē, izmantojot dažādus multimediju datņu formātus (digitālos tekstus, attēlus, video, audio un animācijas). Notikumus pēc to satura veida iedala šādās pamatgrupās:

  • Skatuves mākslas izrādes: opera, balets, teātra un laikmetīgās dejas izrādes.
  • Muzikālie pasākumi: koncerti, festivāli, jaundarbu pirmatskaņojumi un brīvdabas koncertsarīkojumi.
  • Vizuālās mākslas notikumi: izstāžu atklāšanas, performances, starpdisciplināras instalācijas.
  • Citi kultūras pasākumi: tematiski iekštelpu un brīvdabas pasākumi, izglītojoši raidījumi, diskusijas un nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) izpausmes.

2. Procesa organizācija un vadība

Digitālo fiksēšanu institūcija var veikt divos veidos:

  1. Iekšējiem resursiem: pašu spēkiem, ja iestādes rīcībā ir atbilstošs tehniskais aprīkojums un kvalificēti speciālisti.
  2. Ārpakalpojumā: piesaistot profesionālus mediju producentus un rīkojot publiskos iepirkumus vai konkursus.

Neatkarīgi no izvēlētā modeļa process noris četros pēctecīgos posmos saskaņā ar "Digitālā kultūras mantojuma procesu aprakstu".

2.1. Plānošana

  • Institūcija definē digitālās fiksēšanas mērķus, prioritātes un izveido dokumentējamo notikumu plānu (tēmas, laika grafiki, dalībnieki, mērķauditorija).
  • Apzina nepieciešamos resursus (plānotie objektu veidi, datu apjomi, tehnoloģiskās prasības un nepieciešamie speciālisti).
  • Izstrādā integrētu projekta plānu, kas ietver satura formātus, budžetu un laika rāmi.

2.2. Sagatavošana un iepirkumu procedūras

Ja fiksēšanai tiek piesaistīts ārpakalpojums, institūcija sagatavo iepirkuma nolikumu. Sagatavošanas fāzē ieteicams izmantot Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) aprobēto praksi (piemēram, projektos "Latvijas kultūras mantojuma norišu digitālā fiksēšana" un "Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtību digitālā fiksēšana").

Iepirkuma nolikuma obligātās sadaļas

  1. Tehniskā specifikācija: Satura mērķi, žanri, tematika, fiksējamo objektu skaits, ierakstu struktūra un shēmas (vizuāli un funkcionāli).
  2. Datu parametri: Precīzs digitālo objektu tehnisko formātu apraksts (master-datnes, lietotājdatnes, metadati), plānotie apjomi un fiziskie nesēji.
  3. Juridiskais ietvars: Detalizēts autortiesību un blakustiesību formāts (mantiskās tiesības, licences, izmantošanas, saglabāšanas un izplatīšanas nosacījumi dažādās mediju platformās).

Piedāvājumu vērtēšanas kritēriji

Piedāvājumu izvērtēšanai iepirkumu komisijās (pieaicinot nozares ekspertus) ieteicams izmantot punktu vai ballu sistēmu (piemēram, no 1 – ļoti vāji līdz 5 – izcili), vērtējot šādus kritērijus:

  • Tēmas aktualitāte, oriģinalitāte un atbilstība institūcijas stratēģiskajiem mērķiem.
  • Režisora un radošās komandas redzējums (ideja, stils, struktūra un vizuālais risinājums).
  • Radošās un tehniskās komandas profesionalitāte un līdzšinējā pieredze līdzīgu multimediju projektu īstenošanā.
  • Tāmes un kalendārā grafika pamatotība un atbilstība tirgus situācijai.
  • Prognozējamā mērķauditorijas rezonanse un sabiedrības sasniedzamība.

2.3. Notikuma fiksēšana digitālā formātā

  • Izpildītāji vai iekšējā komanda veic kultūras norises primāro digitālo fiksāciju, izmantojot profesionālas video un audio ierakstu tehnoloģijas.
  • Nemontētie un neapstrādātie pirmmateriāli (RAW/izejmateriāli), izmantojot drošus tiešsaistes mākoņpakalpojumus vai pagaidu fiziskos datu nesējus, tiek nogādāti apstrādes darbstacijās vai producentu studijās.
  • Tiek veikta video montāža, audio pēcapstrāde (skaņas miksēšana, trokšņu slāpēšana) un grafiskā noformēšana.

2.4. Pēcapstrāde un nodošana

  • Samontētajiem materiāliem tiek veikta pilna tehniskā un saturiskā kvalitātes kontrole.
  • Tiek ģenerētas nepieciešamās arhīvdatnes (master) un lietotājdatnes (atvasinājumi).
  • Nepieciešamības gadījumā komplektu papildina ar pasākuma augstas izšķirtspējas digitālo fotogrāfiju albumiem un tekstuālajiem aprakstiem (gala ziņojumi, anotācijas, programmas).
  • Visi datņu komponenti tiek apvienoti vienotā saturiskā kolekcijas pakotnē un sagatavoti augšupielādei ilglaicīgās saglabāšanas un izplatīšanas IKT sistēmās.

3. Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas

3.1. Tehniskie standarti

Izvēloties tehniskos parametrus, izšķirtspēju, kodekus un formātus arhīvdatnēm un lietotājdatnēm, obligāti jāvadās pēc aktuālajām FADGI (Federal Agencies Digital Guidelines Initiative) tehniskajām vadlīnijām.

Datu drošības prasība: Lai garantētu datu pilnīgumu un autentiskumu pārsūtīšanas un ilglaicīgās glabāšanas procesā, katrai fiksētajai datņu pakotnei obligāti ir jāģenerē kontrolsummas (SHA-256 vai MD5).

3.2. Fiksēšanas un apstrādes komanda

Atkarībā no pasākuma mēroga un specifikas (iekštelpas, ārtelpas, apgaismojums, dalībnieku skaits) darba izpildei piesaista specializētu komandu ar šādām pamatlomām:

  • Projekta vadītājs / producents – pārrauga administratīvos un finanšu procesus.
  • Režisors / radošais vadītājs – atbild par satura māksliniecisko kvalitāti un vizuālo risinājumu.
  • Operatoru un skaņu inženieru komanda – nodrošina primāro tehnisko fiksāciju un skaņas ierakstu.
  • IT un datu inženieris – atbild par datu pārnesi, drošību un kontrolsummu pārbaudēm.
  • Metadatu un satura speciālists – veic materiālu zinātnisko aprakstīšanu un strukturēšanu.
  • Kvalitātes vadītājs – neatkarīgs speciālists, kurš veic gala akcepttestēšanu.

4. Metadatu standarti un datu struktūra

Katrai digitālajai fiksācijai tiek izveidoti strukturēti metadati, kas nodrošina objekta meklējamību un ilglaicīgu pārvaldību:

  • Teksta un attēlu dokumentiem: Metadatu struktūru veido, izmantojot Dublin Core standartu.
  • Video un audio dokumentiem: Tehniskajiem un struktūrmetadatiem obligāti izmanto EBU Core Metadata Set (TECH 3293) standarta rekomendācijas.
  • Satura integrācijai nacionālajā līmenī metadatu lauki un tipi secīgi jāsalāgo ar Latvijas digitālās kultūras mantojuma platformas prasībām (skatīt LNB DOM datu tipu struktūru).

5. Datņu un mapju nosaukumu izveides noteikumi

Datņu un mapju nosaukumiem jābūt unikāliem, loģiskiem un mašīnlasāmiem. Nosaukumos izmanto tikai mazos latīņu alfabēta burtus, ciparus un apakšsvītru (_). Nav pieļaujams izmantot garumzīmes, mīkstinājumus, atstarpes un speciālos simbolus.

5.1. Datņu nosaukumu struktūra

Ieteicamais datnes nosaukuma standarts: [iestades_kods]_[zanrs]_[identifikators_datums].[paplasinajums]

  • Iestādes kods: Standardizēts saīsinājums (piemēram: lnb, kisc, ltv).
  • Žanra apzīmējums: Konsekventi lietots vienas zīmes kods (piemēram: k – koncerts, i – izrāde, p – performance).
  • Identifikators: Vienkāršots un saturisks atslēgvārds kombinācijā ar gadu vai datumu (piemēram: dziesmusvetki_2026).

Pareizas prakses piemēri

  • Master-datne (arhīvdatne): kisc_k_dziesmusvetki_2026_01.tif
  • Atvasinātā datne (lietošanas formāts): kisc_k_dziesmusvetki_2026_01.jpg

5.2. Mapju hierarhija un pakotnes saturs

Gala mapes (digitālās kolekcijas) tiek strukturētas hierarhijā pēc radītāja koda un satura tēmas. Katrai nododamajai objekta mapei jāsatur pilnīgs šāds datņu komplekts:

  1. Visas oriģinālās un samontētās arhīvdatnes (master faili augstākajā kvalitātē).
  2. Visas lietotājdatnes optimizētos formātos ātrai piekļuvei.
  3. Metadatu dokumenti (XML vai JSON formātā atbilstoši standartam).
  4. Kontrolsummu datne (piemēram, checksums.sha256) datu integritātes apliecināšanai.

6. Kvalitātes kontroles (KK) matrica

Kvalitātes pārbaudes pasākumi tiek veikti integrēti visos četros projekta posmos.

Posms Kvalitātes aktivitāte Periodiskums Atbildīgā loma
1. Plānošana Pārbauda dokumentējamo norišu saraksta atbilstību kultūrvēsturiskajiem atlases kritērijiem, autortiesību statusam un budžeta iespējām. Uzsākot projektu Projekta vadītājs / Producents
2. Sagatavošana Iepirkuma nolikumu, tehnisko specifikāciju un iesniegto producentu piedāvājumu juridiskā un tehnoloģiskā izvērtēšana. Pirms līguma slēgšanas Iepirkumu komisija / Nozares speciālisti
3. Fiksēšana un apstrāde 1. Attēla (asums, kadra kompozīcija) un skaņas (līmeņi, trokšņu neesamība) tehniskā izpildījuma kontrole.
2. Sinhronizācijas pārbaude (skaņa, video, subtitri). 		Izlases veidā (vizuāli 100%, tehniski min. 10%) Izpildītājs un pasūtītāja Kvalitātes vadītājs
3. Datņu nosaukumu, mapju struktūras un formātu atbilstība vadlīnijām.
4. Metadatu datņu precizitāte un pilnīgums. 		Katram nodevumam (100%) Metadatu speciālists / IT inženieris
4. Pēcapstrāde Gala akcepttestēšana pirms arhivēšanas. Kontrolsummu validācija uz ilglaicīgajiem datu nesējiem vai IKT sistēmās. Pirms datu galīgās pieņemšanas Kvalitātes vadītājs / Sistēmas administrators

Saturisku vai tehnisku kvalitātes neatbilstību konstatēšanas gadījumā pieņemšanas process tiek apturēts un materiāli tiek nodoti izpildītājam obligātai atkārtotai pēcapstrādei, montāžas korekcijai vai metadatu pārlabošanai.

Skatīt arī

Saturs iegūts no "https://wiki.lnb.lv/index.php?title=Jaunrades_digitalizācijas_vadlīnijas&oldid=5115"