Priekšmetu digitalizācijas vadlīnijas

Aktualizēts 15.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Būtisku ieguldījumu kultūras mantojuma 3D digitalizācijas attīstībā ir sniegusi Digitālā kultūras mantojuma un Europeana ekspertu grupa, kurai ES dalībvalstis uzdeva sagatavot atbilstošas vadlīnijas. Izveidotais “jumta dokuments” - kultūras mantojuma 3D digitalizācijas pamatprincipu un padomu saraksts, satur 10 pamatprincipus un vairākus padomus katram no tiem. Papildus ir pieejama arī detalizētāka informācija par katru no pamatprincipiem un saites uz citiem noderīgiem resursiem. Minētās vadlīnijas ir pieejamas pielikumā “Pamatprincipi un padomi kultūras mantojuma 3D digitalizācijai”.

Priekšmetu veidi

Digitalizācijas procesos priekšmetus ir iespējams iedalīt šādās grupās:

lietiskie priekšmeti (15 apakšgrupas, piemēram, apģērbs, darba rīki, mēbeles, trauki);
tēlojošie priekšmeti (6 apakšgrupas, piemēram, tēlniecība, instalācijas, māksla);
dabas priekšmeti (5 apakškategorijas, piemēram, botānika, ģeoloģija, zooloģija).

Muzejos pieejamo rakstisko un audio-vizuālo priekšmetu digitalizācija jāveic atbilstoši šo vadlīniju teksta dokumentu, attēlu, video dokumentu un audio dokumentu digitalizācijas sadaļām. Priekšmetus ir iespējams digitāli fiksēt (fotografēt un filmēt) un skenēt, izveidot arī 3D modeļus. 3D objektu izveidošanas mērķis ir iegūt priekšmetu trīsdimensionālu uzmērījumu, kuru pēc tam iespējams lietot dažādiem nolūkiem:

noņemt izmērus;
iegūt rasējumus;
veidot griezumus;
iegūt nepieciešamo ģeometrisko un vizuālo informāciju restaurācijas darbiem;
izlikt apskatei digitālajā vidē (mājas lapā; web bibliotēkā u.tml.);
izdrukāt uz 3D printera.

Būtiska atruna: spīdīgi un atstarojoši (piemēram, metāla, kas šķietami nespīd) priekšmeti šobrīd problemātiski pakļaujas 3D skenēšanai, tie tiek kropļoti un skenēšanas kvalitāte ir ļoti zema. Tehnoloģiskais risinājums ir šo priekšmetu apstrāde ar pulverizatoru, bet Ministru kabineta “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” aizliedz šādu rīcību, izņemot restaurācijas nolūkos. Muzejiem šādu objektu 3D digitalizācijā jāvadās pēc šiem noteikumiem un iekšējām vadlīnijām.

Organizatoriskie jautājumi

Priekšmetu digitalizācija ir procesu kopums, kurā ietilpst priekšmetu digitālās kopijas izveide (izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram, profesionālā fotofiksēšana, lielformāta skenēšana, 3D skenēšana), izmantojot īpaši tam paredzētas skenēšanas, digitalizēšanas iekārtas un programmatūras. Ņemot vērā lielos priekšmetu apjomus, digitalizācija ir jāveic, veicinot automatizētus procesus. Sākumā ir jānosaka, kuriem priekšmetu digitālajiem objektiem ir nepieciešama pēcapstrāde un restaurācija, kuras veikšanai ir nepieciešams manuāls darbs. Restaurācija ir manuāls darbu process, kurā digitālā objekta kvalitāte tiek uzlabota. Restaurācijas darbus vēlams veikt tikai īpaši vērtīgiem un pieprasītiem priekšmetiem. Uzsākot jaunu digitalizācijas projektu, svarīgi, ka sākumā, izveidojot pirmo digitālo kopiju, Pasūtītājs pārliecinās par tās tehnisko un saturisko kvalitāti, jo bieži vien tikai uzskatāms piemērs labāk spēj definēt vēlamo kvalitātes etalonu. Ņemot vērā, ka 3D skenēšana un 3D modeļu izveide ir tehnoloģiski moderns un sarežģīts risinājums, kurš prasa personāla zināšanas un pieredzi ar specifiskām iekārtām un programmatūru, ieteicams izmantot ārpakalpojumus šajā jomā. Priekšmetu digitalizācijai var izmantot vairākas darba organizācijas metodes:

Digitalizācija institūcijā, izmanotojot mobilu aparatūru, vai speciāli izveidotās vietās digitalizācijas veikšanai. Šo metodi izmanto praktiski visas kultūras mantojuma institūcijas, fotografējot vai dažkārt skenējot digitalizējamos priekšmetus. Šīs metodes priekšrocība ir tās pieejamība, un to var pielietot ikdienas darbu kārtībā bez papildus finansējuma. To ieteicams izmantot lielās institūcijās, kurās glabājas daudz priekšmetu, piemēram, valsts nozīmes muzejos. Šīs metodes pielietošanas efektivitāti būtiski ietekmē personāla prasmes, tādēļ ieteicams veicināt darbinieku iniciātīvu, apmācības un pieredzes apmaiņu kvalitatīvu digitālo objektu izveidei.
Digitalizācija ar mobilām brigādēm (digitalizācijas tehnika tiek uzstādīta atbilstošā transporta līdzeklī vai arī uz laiku tiek uzstādīta atbilstošā institūcijas telpā). Šī ir specifiska, samērā reti lietojama kampaņveida metode, kuru parasti pielieto, piesaistot tam paredzētu finansējumu noteiktu digitalizācijas mērķu sasniegšanai projektos.
Digitalizācija centralizētā vietā un telpā (digitalizācijas projektā tiek sagatavotas telpas, iekārtas un speciālisti un muzeja priekšmeti tiek transportēti uz šo vietu). Šo metodi ieteicams izmantot, ja ar institūciju ir iespējams vienoties par specifisku kolekciju drošu transportēšanu un ja šī metode ir ekonomiski pamatota. Šo metodi ir ieteicams pielietot tādu priekšmetu digitalizācijā, kurā ir nepieciešama specifisku iemaņu vai tehnikas pielietošana, piemēram, fotonegatīvu, diapozitīvu, lielformāta plakātu digitalizācijā. Parasti šo metodi pielieto un finansē atsevišķu projektu ietvaros, piemēram, ERAF projektu tvērumā.

Priekšmetu digitalizāciju var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; digitalizācija un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”. Katrā posmā ir ieteicams ņemt vērā tālāk uzskaitītos ieteikumus. Plānošana

Tiek definēts projekta tvērums un plāns (muzeju priekšmetu veidi, apjomi, partneri, laiks, budžets), ievērojot noteiktās prioritātes un atlases kritērijus, var definēt priekšmetu sarakstu.
Tiek noteikts digitalizējamo priekšmetu saraksts, vadoties pēc ilglaicīgās saglabāšanas plāniem un ievērojot principu – primāri digitalizēt priekšmetus, kas ir sliktā stāvoklī, tostarp tādus, kurus nav ieteicams kustināt.
Priekšmeti tiek sadalīti loģiskās grupās, piemēram, pēc izmēriem.
Priekšmetu grupām tiek noteikts to digitalizācijas veids un tiek apzināti atbilstošie digitalizācijas resursi (tehnikas, speciālisti).
Ja tiek plānots digitalizēt ārpakalpojumā, tad plāno iepirkuma sagatavošanu un norisi

Sagatavošana Digitalizācijas darbu Pasūtītājam jānodrošina šādi pasākumi:

Kultūras mantojuma institūcijās tiek identificēti digitalizējamie priekšmeti, tiem tiek piešķirti atbilstoši identifikatori.
Priekšmeti ir jāiedala grupās pēc līdzības (divdimensiju, telpiskie, sevišķi mazi makrouzņemšanai).
Tiek sagatavotas digitalizācijas darba vietas (tehnika, apgaismojums).
Priekšmetu tīrīšanai jāizvēlas atbilstoša tīrīšanas metode , tīri, sausi un mīksti audumi, kā arī tikai specializētas birstītes un šķidrumi.
Priekšmeti tiek nogādāti digitalizācijas darba vietās un tiek atbilstoši nostiprināti. Tas attiecas uz keramikas, stikla vai citiem priekšmetiem, kuru normālais stāvoklis ir vertikālais. Lietojot paliktņus, lai iegūtu būtiski izdevīgāko skatupunktu vai slīpumu, vajadzētu lietot putuplasta, koka vai speciālos priekšmetu statīvus , kas nebojā pašu priekšmetu. Jāraugās, lai stiprināšanas gadījumā nerastos liekas ēnas. Jāpiebilst, ka priekšmetu nostiprināšana vajadzīgajā leņķī nereti sagādās problēmas, bet tās jāatrisina par labu priekšmeta izteiksmībai un drošībai pret slīdēšanu vai krišanu.

Digitalizācija

Digitalizācijas iekārtas tiek kalibrētas un testētas un sagatavotas darbam.
Krājumu identificēšanas nolūkos digitailzācijas brīdī ieteicams pievienot identifikācijas datus (piemēram, lapiņa ar uzskiates apzīmējumu, kolekcijas numuru), nedaudz attālināti no paša priekšmeta, lai sākotnēji izveidotās datnes pēcapstrādes laikā šo identifikatoru var nogriezt (crop). Šāds paņēmiens būtiski atvieglo priekšmeta attēlu un paša priekšmeta savstarpējo identificēšanu.
Digitalizācijas brīdī ir jānoņem vai jāpaslēpj priekšmeta signatūras, ja tas ir iespējams.
Atkarībā no izvēlētās tehnoloģijas priekšmeti tiek skenēti vai digitāli fotofiksēti, iegūtie dati tiek saglabāti tālākai apstrādei. Var tikt izmantotas krāsu skalas.
Darba gaita: (darba vietas izvēle, fona uzstādīšana, skatupunkta (kadrējuma) izvēle, apgaismojuma uzstādīšana, fotoaparāta iestatījumu pārbaude, pārbaudes uzņēmuma veikšana, attēla kvalitātes kontrole).
Iegūtie dati tiek pārbaudīti, un problēmgadījumos tiek veikta atkārtota skenēšana.
Datnes tiek nogādātās uz ilglaicīgas saglabāšanas un izplatīšanas IKT sistēmām.
Priekšmeti tiek atdoti glabāšanas vietās.

Pēcapstrāde Pēc tam, kad priekšmeti ir digitāli uzmērīti, var veikt šādus apstrādes darbus:

Tiek izveidotas arhīvdatnes, neveicot manuālu digitālo objektu apstrādi.
Tiek izveidotas atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes (piemēram, digitālie attēli vai 3D apstrādes un attēlošanas programmatūras).
Tiek izveidoti vai papildināti aprakstošie metadati, izveidojot datnes, tiek izveidoti tehniskie metadati.
Lai definētu priekšmetu 3D objektu kvalitātes tehniskos parametrus, vēlams sākumā izveidot piemērus vai parauga digitālos objektus.

Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas

Priekšmetu digitalizācijai ieteicams izmantot šādu tehniku:

digitālās fotokameras (uzdevumiem atbilstošie fotoobjektīvi);
A0, A1, A2, A3, A4 skeneri (ar fotonegatīvu un diapozitīvu skenēšanas funkcionalitāti);
rokas un stacionārie 3D skeneri (piemēram, ARTEC, CREAFORM);
mobilās foto studijas (studiju lampas, zibspuldzes, atstarotāji, statīvi, foto foni, difuzori);
jaunākās paaudzes portatīvie datori;
digitālo attēlu apstrādes programmatūra;
mobilie datu nesēji (atmiņas kartes, HDD).

Nākotnē lielajos valsts nozīmes muzejos būtu vēlams izveidot pastāvīgas digitalizācijas darba vietas, kurās muzeju speciālisti varētu pakāpeniski veikt muzeju priekšmetu digitalizāciju. Ieteicams izmantot jebkuras markas jaunās paaudzes profesionālo foto tehniku, kuru ir iespējams nokomplektēt ar kvalitatīvu optiku. Ieteicams lietot makro objektīvus ar fiksētu fokusa attālumu apmēram 100 mm (pilnam matricas (24x36mm) izmēram). Ar makro objektīviem iespējams fotografēt arī no lielāka attāluma. Fokusa attālums ap 100 mm nodrošina vizuāli ticamu objekta proporciju attēlojumu. Makro objektīviem piemīt spēja asi attēlot priekšmetu arī plakanu virsmu reproducēšanas gadījumā. Makro objektīvi nerada optisko sistēmu defektus vai rada tos ievērojami mazākā mērā nekā, piemēram, tālummaiņas objektīvi. Mūsdienu digitālo fotoaparātu izšķirtspējas standarts minimumam ir 24MP. Lielākas izšķirtspējas fotoaparāti varētu būt noderīgi liela formāta priekšmetu digitalizācijas gadījumos, ja tos nav iespējams ieskenēt. Apgaismojumam studijai vai reprodukcijai ir jābūt ar pastāvīgu, paredzamu gaismas daudzumu un fiksētu krāsu temperatūru vismaz tādā kvalitātē, lai iegūtā datne reaģētu uz krāsu vadības programatūru, piemēram X-rite ColorChecker vai ColorChecker Passport. http://xritephoto.com/ph_product_overview.aspx?id=1192&catid=28 vai http://xritephoto.com/colorchecker-passport-photo. Attēlu pēcapstrādes programmatūras Vēlams izmantot Adobe Photoshop un Adobe Photoshop Lightroom programmatūras. Lightroom vairāk piemērota gadījumā, ja jāapstrādā daudz attēlu, kuriem tiek piemēroti līdzīgi rediģēšanas parametri, bet Photoshop piemērota darbam ar slāņiem (piemēram, vairāklapu skenējumu montāžai vai traucējoša fona retušai). Standartu ievērošanu nodrošina arī Capture One (līdzīga Adobe Photoshop Lightroom) un ON1 (ir iespēja strādāt ar slāņiem un veikt montāžu) programmatūra. Ar grafisko programmatūru palīdzību priekšmetu attēlu lietotājdatnēm ir iespējams veikt šādas korekcijas (ģeometriskās, tonālās, krāsu, kompozīciju, retušu, asuma, saglabāšanas atbilstošā izmērā un formātā). Priekšmetu fotofiksēšanas darbu veikšanai ieteicams izmantot Muzeju priekšmetu digitalizācijas rokasgrāmatu (izveidota (ERAF) projektā „Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) pilnveidošana. 2. kārta” (projekta identifikācijas Nr.: 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/015) 2012.g.), tomēr ir jāņem vērā, ka skenēšanas, digitālo fotoaparātu un grafiskās apstrādes tehnoloģijas nepārtraukti attīstās un datņu tehniskie formāti ir jāveido atbilstoši šajās vadlīnijās definētajiem parametriem. 3D skenēšana Priekšmetu skenēšanai izmantojams rokas 3D lāzerskeneris, kurš spēj nodrošināt tā orientēšanu telpā pēc ģeometrijas, tekstūras vai atbalsta marķieriem. Izmantojot šādu tehnoloģiju, ieteicamais priekšmetu fiziskais izmērs ir 50x50x50 cm. Skenerim jānodrošina rezultātu atkārtojamība ne sliktāka par 0,1mm, ko iespējams pārbaudīt, salīdzinot iegūtos datus, veicot atkārtotu vienu un tā paša objekta 3D skenēšanu un salīdzinot iegūtos rezultātus. 3D programmatūru nodrošina 3D skeneru ražotāji, piemēram, Artrec Studio 11 vai VXMODEL. Ar ražotāju programmatūras palīdzību tiek iegūti izejas dati, kurus ir iespējams tālāk apstrādāt ar citām programmatūrām, piemēram, Geomagic DesignX, Geomagic Studio, Solidworks, Autodesk ReCap, Inventor, Katia u.c., un digitālos objektus ir iespējams pārveidot par arhīvdatnēm un lietotājdatnēm, veikt digitālo objektu kvalitātes kontroles pasākumus. Pielietojama ir arī cita 3D digitālo objektu iegūšanas metode - fotogrammetrija, kas ļauj izveidot objekta punktu mākoni un 3D modeli daudz vienkāršākā veidā. Atsevisķiem materiālu veidiem tas paver plašākas 3D digitalizācijas iespējas, taču ar to nevar sasniegt tikpat lielu izšķirstpēju un precizitāti kā ar 3D skenēšanu. Tomēr, tā paver plāšākas iespējas priekšmetu 3D digitalizācijā, t.sk. gadījumos, kad objekta 3D skenēšana ir problemātiska, un tās pielietošana ir lētāka un peejamāka. Iespējama ir arī abu metožu variēšana un vienlaicīga izmantošana pēc nepieciešamības. 3D skenēšanas soļi ir šādi: priekšmetam jābūt brīvi pieejamam vismaz 1,5 metra attālumā (skatīt atrunu par objektus jānoklāj ar specializētu pulveri (spreju), kas padara virsmu matētu, lai to varētu ieskenēt. Pēc tam tiek veikta 3D skenēšana fiziski, 3D skeneri virzot gar objekta virsmu; pēc tam notiek datu reģistrēšana; pēdējā stadijā datu tīrīšana un 3D modeļa ģenerācija, un eksportēšana. Vairāk par 3D skenēšanas tehnoloģijām: https://en.wikipedia.org/wiki/3D_scanner. Digitalizācijas darbu veikšanai nepieciešami speciālisti ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām iekārtām un līdzīgu fotomateriālu, un līdzvērtīga apjoma automatizētu digitalizāciju. Ieteicamās digitalizācijas komandas lomas:

Projekta vadītājs;
Profesionāls fotogrāfs;
Skenēšanas speciālists (jāņem vērā pieredze ar 3D skeneriem);
Metadatu izveides speciālisti;
Kvalitātes vadītājs.

Tehniskajam personālam būtu obligātas fotogrāfijas pamatu zināšanas, lai varētu patstāvīgi risināt attēlu kvalitātes problēmas. Tāpat fotogrāfam vai skenētājam būtu nepieciešamas zināšanas un izpratne par attēlu oriģinālu izgatavošanu, druku (krāsu profilēšana, attēla izšķirtspēja, formāti, datņu veidi u.c.). Iemaņas, kas nepieciešamas, veicot darbu studijā un rediģējot attēlus, ir apgūstamas samērā ātri. Kopējā uzmanība personāla kvalifikācijā būtu jāpievērš spējai strādāt, stingri ievērojot noteiktās normas un kārtību. Ņemot vērā, ka digitalizācijas laikā ir jānodrošina metadatu izveidošana, komandā šo datu sagatavošanai ir nepieciešami speciālisti ar latviešu valodas zināšanām.

Digitālo objektu formāti un metadati

Fotografēto un skenēto priekšmetu digitālo objektu arhīvdatņu un lietotājdatņu ieteicamos formātus skatīt FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]) aktuālajās versijās. Papildus, ievērojot 3D datņu lielos izmērus, lai nodrošinātu pilnīgu un neboj;atu datu pārvietošanu vai pārsūtīšanu, ieteicams izveidot kontrolsummu datnes, skatīt 3.3 Kontrolsummu datņu veidošana.

Digitalizācijas darbu veicējs sagatavo digitālo objektu metadatus. Metadatu datnes nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā digitalizētā objekta datnes nosaukumam, saglabājot to kā elektronisku dokumentu. Muzeju priekšmetu digitālo objektu saglabāšanai un izplatīšanai tiek izmantots CIDOC CRM standarts, taču, attīstot muzeju priekšmetu digitālo objektu IKT sistēmu, var ņemt vērā arī Dublin Core (digitālajiem teksta dokumentiem un attēliem) un EBU Core Metadata Set TECH 3293 (Source: MIM-AI; Version 1.9; 2019) (digitālajiem audio un video objektiem) vai FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]) rekomendācijas. Uzsākot priekšmetu un 3D digitālo objektu izveidošanu, saglabāšanu un izplatīšanu, ieteicams izmantot https://dom.lndb.lv/data/type/3d.html definēto priekšmetu metadatu struktūru.

3D skenēšanai jānodrošina šādi tehniskie parametri:

Izšķirtspēja ne sliktāka par:
0.5mm objektiem < 2m;
0.1mm objektiem < 0.5m.
Precizitāte ne sliktāka par:
0.1mm objektiem < 2m;
0.05mm objektiem < 0.5m.
Tekstūras un krāsu fiksēšana ar parametriem, kas ir ne sliktāki par:
krāsas: 24 bpp;
tekstūra: 1.3 mp.

Digitālo 3D priekšmetu objektu lietotājdatņu un pārlūku piemēri:

3D objektu publiskai izplatīšanai tiešsaistes sistēmās (web lapās) ieteicams izmantot šādas programmatūras (plug-in), piemēram, https://sketchfab.com/.

Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas

Veidojot priekšmetu digitālo attēlu (vai 3D objektu) datņu nosaukumus, vēlams ņemt vērā šādas norādes :

Iestādes apzīmējums. Ja dažādi digitalizētāji skenē vienu un to pašu priekšmetu un pēc tam šie dati tiek apvienoti, tad pie pārējo datņu nosaukuma elementu sakritības var notikt nejauša digitālo objektu pazušana. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem (“madonas_novadpetniecibas_muzejs”), saīsināts (“mnm”) vai ar skaitlisku apzīmējumu (“017”), vai piemēram LNB, LNA, .....
Priekšmeta tipa apzīmējums. Parasti viens burts, piemēram, “a- apģērbs”, “t”– trauks; “d”– darba rīks, vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
Priekšmeta identifikators. Inventāra numurs vai svītru kods, vai saturisks identifikators, piemēram, nosaukums, iespējams saīsināts, kombinācijā ar izdošanas laiku. Muzeju priekšmetiem var būt inventāra Nr un šifra (uzskaites apzīmējums vai kolekcijas numurs).
Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datnes nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datnes nosaukumu paplašinājumus redzamus.

Katra institūcija var noteikt datnes nosaukuma koda izmēru un sastāva secību, piemēram, Nr.1 ir institūcijas nosaukuma apzīmējums vai priekšmeta apzīmējums. Kolekcijām ieteicams piešķirt datnēm nosaukumus veidojot pēc priekšmeta numura un šifra – kolekcijas numura vai uzskaites apzīmējuma. Mazām kolekcijām, ja vēlams ātri identificēt nepieciešamo priekšmetu pēc objekta nosaukuma, neatverot datni, papildus var pievienot priekšmeta nosaukumu. Ja paredzēts, ka digitalizācijas projektā piedalīsies vairākas institūcijas, datņu nosaukumā vajadzētu obligāti atspoguļot, kurā organizācijā glabājas priekšmeta oriģināls vai kura organizācija veikusi digitalizāciju. Priekšmeta arhīvdatnei un lietotājdatnei jābūt vienotai nosaukumu stratēģijai, un ideālā gadījumā lietotājdatnes nosaukums no arhīvdatnes nosaukuma atšķiras tikai ar datnes formāta paplašinājumu. Veidojot priekšmetu digitālo objektu mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto. Lielām kolekcijām jāveido hierarhiska mapju struktūra. Mapju struktūru lielām kolekcijām var veidot, dalot visas datnes pa mapēm pēc šādiem principiem:

pēc iestādes koda, kurā attēls digitalizēts, piemēram: lnmm, lnvm, lnb, lna, akad_bibl;
pēc digitālā objekta koda, piemēram, L-lietiskie, T-tēlojošie, D-dabas priekšmeti;
pēc citiem identifikatoriem, piemēram, pēc digitalizācijas gada, piemēram: 2012, 2013, 2014, vai pēc satura kolekciju nosaukumiem. Piemēram, Rainis_Aspazija_001;
pēc sūtījumu Nr. – Ja attēli tiek digitalizēti lielākās porcijās jeb nodevumos, tad šo porciju Nr. var izmantot mapju nosaukumu struktūrā.

Mapēs jāveido šāds datņu komplekts:

visas objekta arhīvdatnes;
visas lietotājdatnes;
kontrolsummu datnes;
metadatu datne.

Kvalitātes kontroles pasākumi

Priekšmetu digitālo objektu digitalizācijas kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:

Digitalizācijas posms	Kvalitātes aktivitāte	Periodiskums	Atbildība
1.Plānošana	Vai digitalizējamo objektu saraksti atbilst kritērijiem un budžetam?	Uzsākot projektu	Digitalizācijas projekta vadītājs
2.Sagatavošana	Priekšmeti ir apstrādāti un piegādāti digitalizācijai.	Uzsākot digitalizāciju	Digitalizējamo materiālu sagatavotāji
3.Digitalizācija	1. Digitālo objektu kvalitāte atbilst definētajiem parametriem. 2. Pilnīgums (vai viss priekšmets ir redzams datnē). 3. Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 4. Datņu formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 5. Metadati ir precīzi 6. Atdotais priekšmets nav bojāts	Izlases kārtībā	Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
4.Pēcapstrāde	1. Ja ir veikta digitālā objekta apstrāde, tad atbilst tehniskajiem parametriem. 2. Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt.	Izlases kārtībā	Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs

Ja digitālajos objektos tiek konstatētas kvalitātes neatbilstības, tad priekšmetiem jāveic atkārtota skenēšana, metadatu apstrāde, pēcapstrāde. Digitalizācijas projekta vadītājam ir jāsagatavo katra digitalizējamā objekta digitalizēšanas uzdevumu izpildes protokols, kurā katrs iesaistītais speciālists veiks atzīmi par paveikto darbu, tādējādi nodrošinot secīgu visu nepieciešamo darbu izpildi un uzraudzību visos darbu izpildes posmos.