Priekšmetu digitalizācijas vadlīnijas

Aktualizēts 20.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Šis šķirklis sniedz metodiskas un tehnoloģiskas vadlīnijas kultūras nozares speciālistiem par kultūras mantojuma priekšmetu (2D un 3D) digitalizācijas procesiem, standartiem un kvalitātes kontroli.

1. Starptautiskais un nacionālais ietvars

Kultūras mantojuma 3D digitalizācijas attīstībā vadošo lomu ieņem Digitālā kultūras mantojuma un Europeana ekspertu grupa (CEDCHE), kuras izstrādātie pamatprincipi kalpo kā ES mēroga vadlīnijas.

Izveidotais "jumta dokuments" satur 10 pamatprincipus un praktiskus padomus, kas palīdz iestādēm izvēlēties atbilstošu digitalizācijas pakāpi, metodiku un nodrošināt datu ilglaicīgu saglabāšanu. Detalizēta informācija pieejama pielikumā "Pamatprincipi un padomi kultūras mantojuma 3D digitalizācijai" un starptautiskajās iniciatīvās (piemēram, TwinIt 2 projektā).

2. Priekšmetu klasifikācija digitalizācijai

Kultūras mantojuma objektus digitalizācijas procesos iedala trīs galvenajās grupās:

Lietiskie priekšmeti (15 apakšgrupas): apģērbs, darba rīki, mēbeles, trauki, tekstils u.c.
Tēlojošie priekšmeti (6 apakšgrupas): tēlniecība, telpiskas instalācijas, tēlotāja māksla u.c.
Dabas priekšmeti (5 apakškategorijas): botānikas, ģeoloģijas, zooloģijas un paleontoloģijas paraugi.

Piezīme: Muzejos pieejamo rakstisko (teksta) un audio-vizuālo priekšmetu digitalizācija jāveic atbilstoši specifiskajām teksta dokumentu, attēlu, video un audio dokumentu digitalizācijas sadaļām.

2.1. 3D digitalizācijas mērķi

3D modeļu un trīsdimensionālu uzmērījumu (punktu mākoņu, sietmodeļu) izveides galvenie lietojuma mērķi ir:

Metriskā analīze (precīza izmēru noņemšana, rasējumu un griezumu izveide).
Vizuālās un ģeometriskās informācijas fiksēšana restaurācijas un pētniecības darbiem.
Pieejamības nodrošināšana digitālajā vidē (virtuālās izstādes, tīmekļa bibliotēkas, Eiropas digitālā platforma Europeana).
Replicēšana un pieejamība (tostarp taktilu objektu izveide, izmantojot 3D druku).

2.2. Tehnoloģiskā atruna: Izaicinošas virsmas

Spīdīgi, gaismu caurlaidīgi (stikls) un augsti atstarojoši (metāls, pulēts akmens) priekšmeti tradicionāli pakļaujas 3D skenēšanai ar grūtībām, radot datu kropļojumus.

Fiziskā matēšana: Šādu objektu apstrāde ar matējošu pulverizatoru (spreju) muzejos ir stingri ierobežota. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu" jebkāda fiziska iedarbība uz krājuma priekšmetu ir aizliegta, izņemot restaurācijas nolūkos.
Mūsdienu risinājums: pulverizatoru izmantošanas vietā prioritāri jāizmanto polarizētā gaismas fotogrammetrija (krusteniskā polarizācija), specializēti struktūrgaismas skeneri vai datorizētā tomogrāfija (CT), kas neapdraud priekšmeta fizisko stāvokli.

3. Digitalizācijas procesa organizācija

Priekšmetu digitalizācija ir strukturēts procesu kopums, ko ieteicams organizēt, izmantojot kādu no trim darba organizācijas metodēm:

Metode	Apraksts	Priekšrocības	Trūkumi / Ieteikumi
Iekšējā digitalizācija iestādē	Darbs notiek uz vietas institūcijā, izmantojot stacionāru vai mobilu aparatūru ikdienas kārtībā.	Augsta priekšmetu drošība, nav transportēšanas risku, pieejamība ikdienā.	Nepieciešamas pastāvīgas personāla apmācības un investīcijas tehnikā. Ieteicams lieliem valsts muzejiem.
Mobilās brigādes	Tehnika un speciālisti uz laiku tiek uzstādīti institūcijas telpās kampaņas veidā.	Piemērots reģionālajiem muzejiem, specifisku kolekciju digitalizācijai bez transportēšanas.	Nepieciešams mērķtiecīgs projektu (piemēram, ES fondu) finansējums.
Centralizēta digitalizācija	Priekšmeti tiek transportēti uz speciāli aprīkotu digitalizācijas centru ar augstākās klases tehniku.	Ekonomiski pamatota liela apjoma sarežģītu materiālu (fotonegatīvi, lielformāts) apstrādei.	Paaugstināti loģistikas un drošības riski. Nepieciešama saskaņošana un apdrošināšana.

3.1. Procesa četri posmi

Digitalizācijas gaitu veido četri pēctecīgi posmi, kuru detalizēts apraksts pieejams dokumentā "Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts":

Posms 1: Plānošana

Definē projekta tvērumu, budžetu un laika grafiku.
Izstrādā atlases kritērijus: primāri izvēlas unikālus, augsti pieprasītus vai fiziski degradētus priekšmetus (ilglaicīgās saglabāšanas plāns).
Grupē priekšmetus pēc fiziskajiem parametriem (izmēri, materiāls).
Sagatavo iepirkumu dokumentāciju, ja tiek plānots izmantot ārpakalpojumu (ieteicams sarežģītiem 3D projektiem).

Posms 2: Sagatavošana

Identificē priekšmetus un sasaista tos ar sistēmas identifikatoriem (ID).
Sagatavo darba vietu (kalibrē apgaismojumu, fonus un tehniku).
Veic priekšmetu virsmu saudzīgu attīrīšanu (izmantojot tikai specializētas birstītes, pūtējus, sausus un mīkstus mikrošķiedras audumus).
Droši nostiprina priekšmetus darba zonā. Vertikāliem vai nestabiliem objektiem izmanto inertus statīvus (putuplasta, koka), kas nerada ēnas un nebojā virsmu.

Posms 3: Digitalizācija

Veic iekārtu gala kalibrēšanu (baltā balanss, krāsu profili).
Izmanto standartizētas krāsu un mēroga skalas (piemēram, ColorChecker).
Identifikācija kadrā: Lai novērstu datņu sajaukšanu, kadrā (atstatus no objekta) izvieto fizisku identifikatoru (uzskaites numuru), ko pēcapstrādē nogriež (crop).
Skenē vai fotofiksē objektu atbilstoši izvēlētajai metodikai. Veic tūlītēju kvalitātes ekspreskontroli.

Posms 4: Pēcapstrāde

Saglabā nesaspiestus primāros datus kā master-datnes (arhīvdatnes) bez manuālas modifikācijas.
Veido atvasinātās datnes (lietošanas un izplatīšanas formātus).
Generē un piesaista tehniskos, strukturālos un aprakstošos metadatus.

4. Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas

4.1. Tehniskais aprīkojums

Kvalitatīva procesa nodrošināšanai nepieciešama šāda bāzes tehnika:

Fototehnika: Profesionālas pilna kadra (full-frame, min. 24MP standarts) vai vidējā formāta kameras ar fiksēta fokusa attāluma makro objektīviem (ieteicams ~100mm uz 24x36mm matricu). Tie nodrošina pareizas proporcijas un minimālus optiskos kropļojumus.
Apgaismojums: Studijas zibspuldzes vai pastāvīgā LED gaisma ar augstu krāsu atveides indeksu (CRI > 95) un stabilu krāsu temperatūru, kas savietojama ar krāsu vadības programmatūru (X-Rite / Calibrite ColorChecker).
3D skeneri: Rokas vai stacionārie struktūrgaismas un lāzerskeneri (piemēram, Artec, Creaform), kas nodrošina rezultātu atkārtojamību ne sliktāku par 0,1 mm.
Darbstacijas un programmatūra: Augstas veiktspējas datori ar specializēto grafisko un 3D apstrādes programmatūru (Adobe Photoshop, Lightroom, Capture One, Artec Studio, Geomagic, Autodesk risinājumi).

4.2. 3D skenēšanas un fotogrammetrijas specifika

3D modeļu izveidē izmanto divas savstarpēji papildinošas metodes:

3D skenēšana: Nodrošina visaugstāko precizitāti un metrisko atkārtojamību.
Fotogrammetrija: Ļauj iegūt augstas izšķirtspējas tekstūras (krāsu informāciju) un ir efektīva gadījumos, kad tīra skenēšana ir apgrūtināta. Bieži izmanto abu metožu kombināciju (hibrīdmodelēšanu).

Ieteicamie 3D tehniskie parametri

Objekta izmērs	Minimālā izšķirtspēja	Minimālā precizitāte	Tekstūras parametri
Mazie objekti (< 0.5 m)	0.1 mm	0.05 mm	Krāsu dziļums: min. 24 bpp Tekstūras izšķirtspēja: min. 1.3 MP (vai atbilstoši 4K/8K tekstūru kartēm)
Lielie objekti (0.5 m - 2.0 m)	0.5 mm	0.1 mm

4.3. Digitalizācijas komanda

Projektu sekmīgai norisei nepieciešams personāls ar sekojošām lomām:

Projekta vadītājs – koordinē laika grafiku, resursus un starpinstitūciju sadarbību.
Profesionāls fotogrāfs / digitālo attēlu speciālists – atbild par gaismām, kompozīciju, krāsu kalibrēšanu un pēcapstrādi.
3D skenēšanas / fotogrammetrijas speciālists – pārvalda 3D skenerus un punktu mākoņu apstrādes programmatūru.
Metadatu speciālists – nodrošina korektu priekšmetu zinātnisko un tehnisko aprakstīšanu valsts valodā.
Kvalitātes vadītājs – veic neatkarīgu datņu un metadatu pārbaudi pirms pieņemšanas.

5. Digitālo objektu formāti un metadati

5.1. Datu formāti un drošība

2D attēli: Arhīvdatnēm jāizmanto nesaspiesti, atvērti formāti (piemēram, TIFF vai RAW). Lietotājdatnēm izmanto JPEG, WebP. Formātu izvēlē jāvadās pēc aktuālajām FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials rekomendācijām.
3D dati: Izgūtos datus saglabā universālos formātos (OBJ, PLY, STL, glTF/GLB). Tiešsaistes izplatīšanai un pārlūkošanai ieteicams izmantot specializētas platformas vai spraudņus (piemēram, Sketchfab vai trīsdimensiju tīmekļa pārlūkus).
Datu integritāte: Lai garantētu datu pilnīgumu pārsūtīšanas laikā, katram nodevumam obligāti jāģenerē kontrolsummas (SHA-256 vai MD5).

5.2. Metadatu standarti

Muzeju krājuma digitālo objektu ilglaicīgai saglabāšanai un integrācijai starptautiskajās sistēmās tiek izmantoti šādi standarti:

CIDOC CRM (Conceptual Reference Model) – pamatstandarts muzeju semantiskajiem datiem un kultūras mantojuma integrācijai.
Dublin Core – vienkāršotai teksta un 2D attēlu pamatmetadatu aprakstīšanai.
EBU Core (TECH 3293) – audio un video objektu tehniskajiem metadatiem.
Nacionālā struktūra: Uzsākot darbu, obligāti jāsalāgo dati ar Latvijas kultūras mantojuma platformās (piemēram, LNB DOM sistēmā) definēto 3D metadatu struktūru.

6. Datņu un mapju nosaukumu izveide

Datņu un mapju nosaukumiem jābūt unikāliem, loģiskiem un mašīnlasāmiem. Nosaukumos izmanto tikai mazos latīņu alfabēta burtus, ciparus un apakšsvītru (_). Defises un diakritiskās zīmes (mīkstinājumi, garumzīmes) nav pieļaujamas.

6.1. Datnes nosaukuma struktūra

Ieteicamā datnes nosaukuma formula: [iestādes_kods]_[priekšmeta_tips]_[identifikators]_[kustības_kods/puse].[paplašinājums]

Iestādes kods: Saīsinājums vai skaitlisks ID, kas novērš datņu pārklāšanos apvienotajos katalogos (piemēram, lnb, lnmm, mnm).
Priekšmeta tips: Vienots kods (piemēram, l – lietiskais, t – tēlojošais, d – dabas).
Identifikators: Muzeja inventāra numurs vai kolekcijas šifrs (piemēram, nmkk_12345).
Vienotības princips: Arhīvdatnes un lietotājdatnes nosaukumiem jāsakrīt, atšķiras tikai paplašinājums (piemēram, master-datne: lnb_l_inv105_01.tif; lietotājdatne: lnb_l_inv105_01.jpg).

6.2. Mapju hierarhija

Lielām kolekcijām veido ligzdotu mapju struktūru, datnes grupējot pēc šādiem līmeņiem:

Iestādes/kolekcijas kods (piemēram, /lnmm/)
Digitālā objekta grupa vai digitalizācijas gads (piemēram, /2026/)
Nodevuma vai sūtījuma numurs (piemēram, /nodevums_03/)

Katra objekta gala mapē (pakotnē) jāatrodas pilnam datņu komplektam:

Visas objekta arhīvdatnes (RAW/TIFF vai 3D master doti).
Visas lietotājdatnes (JPEG vai glTF).
Kontrolsummu datne (.md5 vai .sha256).
Metadatu XML/JSON datne.

7. Kvalitātes kontroles (KK) matrica

Kvalitātes kontroles pasākumi tiek veikti visos digitalizācijas posmos, rezultātus fiksējot digitalizēšanas uzdevumu izpildes protokolā.

Posms	Kvalitātes aktivitāte	Periodiskums	Atbildīgā loma
1. Plānošana	Pārbauda digitalizējamo objektu saraksta atbilstību atlases kritērijiem, prioritātēm un budžetam.	Uzsākot projektu	Projekta vadītājs
2. Sagatavošana	Pārbauda priekšmetu fizisko stāvokli, attīrīšanas kvalitāti un drošu nostiprināšanu pirms fiksācijas.	Uzsākot sesiju	Krājuma glabātājs / Sagatavotājs
3. Digitalizācija	1. Tehniskā atbilstība (krāsu precizitāte, asums, izšķirtspēja). 2. Pilnīgums (objekts nav kadrā "nogriezts", nav lieku ēnu). 3. Drošības kontrole (vai priekšmets procesā nav bojāts).	Izlases veidā (vizuāli 100%, tehniski min. 10%)	Izpildītājs un Kvalitātes vadītājs
	4. Datņu un mapju nosaukumu un struktūras atbilstība formulai.	Automatizēti katram nodevumam	Kvalitātes vadītājs
	5. Sākotnējo metadatu precizitāte un sasaiste ar pareizo ID.	Katram objektam	Metadatu speciālists
4. Pēcapstrāde	Pārbauda 3D modeļu topoloģiju, tekstūru salāgošanu, datņu atveramību un kontrolsummu sakritību uz datu nesēja.	Pirms datu nodošanas glabāšanai	Kvalitātes vadītājs / Pasūtītājs

Ja neatbilstības tiek konstatētas, process tiek apturēts un attiecīgajai objektu grupai tiek veikta atkārtota skenēšana, metadatu labošana vai pēcapstrāde.

Skatīt arī