|
|
| 1. rindiņa: |
1. rindiņa: |
| <big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Kinodokumentu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big> | | <big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Kinodokumentu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big> |
| <div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div> | | <div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div> |
| === Kinodokumentu veidi ===
| | {{Vadlīnijas}} |
| Digitalizācijas procesos kinodokumentus ir iespējams iedalīt šādās grupās:
| | == Kinodokumentu klasifikācija == |
| * pēc nesējvides: nitrocelulozes lente, triacetāta lente, diacetāta lente, poliēstera lente;
| | Plānojot un īstenojot digitalizācijas procesus, kinodokumentus iedala vairākās pamatgrupās pēc to fiziskajām, tehniskajām un satura pazīmēm. |
| * pēc lentes platuma: 8 mm, Super 8, 9,5 mm, 16 mm, Super 16 un 17,5 mm, 28 mm, 35 mm un 70 mm;
| |
| * krāsas – melnbalta, krāsaina;
| |
| * fonogrammas veida – optiskā, magnētiskā;
| |
| * pēc kinodokumenta satura ir iespējams iedalīt šādos žanros:
| |
| * kinožurnāli;
| |
| * dokumentālās filmas;
| |
| * spēlfilmas;
| |
| * animācijas filmas;
| |
| * citas (amatierfilmas, studentu filmas, koncertfilmas).
| |
| Lentēm var būt dažādi ražotāji, ieraksta ātrumi, dažāda attēlu un skaņas kvalitāte, tās var būt arī daļēji bojātas. Kinodokumentu lentes ir satītas ruļļos, un tie tiek uzglabāti kārbās. Kinodokumentu lentēm ir dažādi ķīmiskie sastāvi (nitroceluloze, triacetāts, diacetāts, poliēsteris), kuri jāņem vērā sagatavošanas un pēcapstrādes darbos. Lenšu uzglabāšanai ir svarīgs atbilstošs mikroklimats (telpas temperatūra, ventilācija, gaisa mitrums utt.). Kinodokumentam ir vairāki elementi - negatīvs, starppozitīvs (lavanda), kontratips, pozitīvs. Kinodokumenta skaņai – magnētiskā fonogramma, optiskā fonogramma. Digitalizācijai svarīgi izvēlēties labākos pieejamos kinodokumenta elementus. Vislabāk digitalizēt negatīvu. Plānojot kinodokumentu digitalizāciju, svarīgi sākumā novērtēt lenšu fizisko stāvokli (kvalitāte, trauslums, attēla un audio kvalitāte, dominējošie toņi), jo tas palīdzēs noteikt atbilstošāko digitalizācijas tehnoloģiju.
| |
|
| |
|
| === Organizatoriskie jautājumi === | | === Pēc fiziskā nesēja un materiāla === |
| Kinodokumentu digitalizācijā speciālām iekārtām ir jāspēj atskaņot, nolasīt, skenēt dažādus kinodokumentu formātus un saglabāt, ierakstīt to attēlus un skaņu modernos digitālos formātos. Uzsākot digitalizāciju, materiāli bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī, attiecīgi tiem ir jāveic sagatavošanas darbi (jāpārtin, jālīmē rakordi, jālabo plīsumi), tad tiek veikta digitalizācija un pēc tās pēcdigitalizācijas apstrāde, digitālā restaurācija, [[Metadati|metadatu]] aprakstīšana. Svarīgi, lai digitalizācijas darbu veikšanai būtu augsta automatizācijas pakāpe (liels apjoms īsā laika periodā, svarīgs ātrums un produktivitāte) un pieejami lieli datu glabāšanas resursi. Savukārt digitālo kopiju restaurācijai svarīgākais ir kvalitāte (ierobežotā laika periodā intensīvs un profesionāls, manuāls darbs).
| | * '''Pamatne (bāze):''' Nitrocelulozes lente (viegli uzliesmojoša, ķīmiski nestabila), triacetāta lente, diacetāta lente, poliēstera lente (moderna, mehāniski izturīga). |
| Kinodokumentu digitalizācijas ir iespējama divos veidos:
| | * '''Lentes platums:''' Amatieru un šaurformāta (8 mm, Super 8, 9,5 mm, 16 mm, Super 16), profesionālie un hroniku formāti (17,5 mm, 28 mm, 35 mm, 70 mm). |
| * Digitalizācija ar vienkāršoto pēcapstrādi.
| | * '''Krāsas tips:''' Melnbaltie un krāsainie materiāli (tostarp vēsturiskie krāsošanas procesi). |
| * Digitalizācija ar pilno pēcapstrādi (digitālā restaurācija). | | * '''Fonogrammas veids:''' Optiskā (fotogrāfiskā) fonogramma, magnētiskā fonogramma (uz lentes malas vai atsevišķa nesēja). |
| Kinodokumentu digitalizācija ar vienkāršoto pēcapstrādi ir procesu kopums, kurā ietilpst kinodokumentu digitalizācija (kinolentes skenēšana, magnētiskās fonogrammas pārrakstīšana digitālā formātā), izmantojot īpaši tam paredzētas skenēšanas/digitalizēšanas iekārtas, un automatizēta digitalizētā materiāla pēcapstrāde, kuras veikšanai ir nepieciešama minimāla manuāla iejaukšanās vai tā nav nepieciešama vispār. Šāda veida pēcapstrādi parasti veic ar specializētu programmatūru/datorsistēmu, kurai skriptu vai līdzīgā iepriekš sagatavotu uzdevumu formā tiek iestatīti veicamie pēcapstrādes un restaurācijas darbi (piemēram, kadra stabilizācija, putekļu un skrāpējumu noņemšana, krāsu korekcija, skaņai lieko analogā nesēja radīto trokšņu samazināšana u.tml.), un tā galvenokārt pastāvīgi šos darbus veic rindas kārtībā, rezultātā izgatavojot apstrādātus/restaurētus video un audio datnes [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un izplatīšanas vajadzībām visos nepieciešamajos formātos. Vienkāršotās pēcapstrādes plusi ir darba ātrums un produktivitāte, kā arī to veikšanai ir nepieciešami salīdzinoši nelieli cilvēkresursi, līdz ar to - mazāki finansiālie resursi. Mīnusi ir ne vienmēr labākais iespējamais pēcapstrādes rezultāts (digitāli nelikvidēto skrāpējumu un putekļu daudzums lielāks nekā pilnās pēcapstrādes gadījumā u.tml.), kā arī potenciāli lielāka automātisko rīku radīto digitālo kļūdu iespējamība (dažādi digitāli artefakti attēlam un skaņai u.tml.). Šī pēcapstrādes metode ir piemērota gadījumos, kad jārestaurē/jāpielāgo mūsdienu standartiem liels kinodokumentu apjoms ierobežota laika un finanšu līdzekļu situācijās, piemēram, dokumentāliem kinožurnāliem, amatieru kino materiāliem u.tml.
| |
| Kinodokumentu digitalizācija ar pilno pēcapstrādi (digitālo restaurāciju) ir procesu kopums, kurā ietilpst kinodokumentu digitalizācija (kinolentes skenēšana, magnētiskās fonogrammas pārrakstīšana digitālā formātā), izmantojot īpaši tam paredzētas skenēšanas/digitalizēšanas iekārtas, un pēcapstrāde, kuras veikšanai paralēli automatizēto digitālas pēcapstrādes rīku lietošanai tiek veikta arī rūpīga manuālā pēcapstrāde, kuru ar šobrīd pieejamajiem automatizētās digitālās pēcapstrādes un restaurācijas rīkiem nav iespējams pilnvērtīgi un kvalitatīvi veikt. Manuālās pēcapstrādes procesā attēla pēcapstrādes un restaurācijas speciālisti rūpīgi pārbauda katru kinodokumenta kadru un nepieciešamības gadījumā veic korekcijas, kuras automatizētie pēcapstrādes procesi ir izpildījuši nepietiekamā kvalitātē, kļūdaini vai nav izpildījuši vispār. Tāpat tiek veikta arī rūpīga attēla krāsu korekcija, kuras mērķis ir likvidēt ar kinolentes vecumu un glabāšanas apstākļiem saistītās ķīmisko procesu radītās krāsu nobīdes, lai rezultātā iegūtu tehniski un mākslinieciski kvalitatīvu attēlu, atbilstošu kinodokumenta autoru sākotnējām iecerēm. Nepieciešamības gadījumā krāsu korekciju veic katram kinodokumenta kadram atsevišķi, lai novērstu nepamatotas krāsu atšķirības starp tiem un nodrošinātu plūdenu un vienmērīgu kinodokumenta skatīšanās pieredzi. Skaņas pēcapstrādes speciālisti rūpīgi restaurē visu kinodokumenta fonogrammu, likvidējot vai samazinot nevēlamos skaņas defektus (fiziskā analogā nesēja radītos trokšņus, fona šņākoņu u. tml.), uzlabojot un mūsdienu standartiem pielāgojot kopējo skanējumu, vienlaicīgi nodrošinot, lai tas atbilstu kinodokumenta autoru sākotnējām iecerēm. Pilnās pēcapstrādes pluss ir ļoti augsta restaurācijas kvalitāte un individuāla pieeja katrai problēmai, tomēr tās veikšanai ir nepieciešams būtiski lielāks laika apjoms, cilvēkresursi un finanšu resursi. Šī pēcapstrādes metode ir piemērota atsevišķu audiovizuālo darbu, kuri atzīti par īpaši vērtīgiem un nozīmīgiem, restaurēšanai un pielāgošanai mūsdienu standartiem, piemēram, mākslas filmām, dokumentālajām filmām u.tml.
| |
| Kinodokumentu digitalizāciju var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; digitalizācija un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”. Katrā posmā ir ieteicams ņemt vērā tālāk uzskatītos ieteikumus.
| |
| Plānošana
| |
| * Tiek definēts projekta plāns (kinodokumentu veidi, formāti, apjomi, partneri, laiks, budžets).
| |
| * Ņemot vērā Kultūras mantojuma digitalizācijas, [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un pieejamības nodrošināšanas plānus, satura prioritātes un atlases kritērijus, tiek atlasīti digitalizējami kinodokumenti (saskaitīti kopējie digitalizējamo objektu apjomi - vienības, definētas adreses), tiek izveidoti digitalizācijas saraksti.
| |
| * Kinodokumenti tiek sadalīti loģiskās grupās (formāti, izmēri, digitalizācijas specifika). | |
| * Tiek atzīmēti tie kinodokumenti, kuriem pirms digitalizācijas būs nepieciešama digitālā restaurācija (ja to ir iespējams novērtēt un definēt plānošanas posmā).
| |
| * Tiek apzināti atbilstošie digitalizācijas resursi (tehnikas, telpas, speciālisti).
| |
| Sagatavošana
| |
| Digitalizācijas darbu Pasūtītājam jāveic:
| |
| * Kinodokumentu atlasīšana, nepieciešamo identifikatoru pievienošana.
| |
| * Kinodokumenta tehniskā sagatavošana, pārtīšana.
| |
| * Kinodokumenta emulsijas, bāzes bojājumu un uzslāņojumu (putekļi, gruži, skrāpējumi, pleķi, u. tml.) tīrīšana.
| |
| * Kinolentes mazgāšana ar ultraskaņas iekārtām (ja tāda tehnoloģija ir iepriekš plānota).
| |
| * Kinodokumenta mehānisko bojājumu (plaisas, līmējumu vietas u.tml.) labošana, rakordu pievienošana.
| |
| * [[Metadati|Metadatu]] sagatavošana un pēc grafika nogādāt kinolentes digitalizācijas telpās.
| |
| Digitalizācija
| |
| * Jāievieto digitalizējamie kinodokumenti atbilstošās atrādīšanas / atskaņošanas ierīcēs.
| |
| * Jāveic vecam kinodokumentam raksturīgās eksponometrijas nevienmērības (“flicker”) izlīdzināšana.
| |
| * Ja tas nepieciešams, jāveic vecam kinodokumentam raksturīgās kinokamerā vai kinolentes kopēšanas brīdī radušās kadra raustīšanās un/vai “peldēšanas” stabilizācija pēc perforācijām, kadra satura vai citādi.
| |
| * Kinodokumenta kopējā krāsu (kontrasta, blīvuma, balansa u.c.) korekcija; nepieciešamības gadījumā veicot korekcijas katram kadram atsevišķi.
| |
| * Nepieciešamības gadījumā selektīva vai kopēja attēla trokšņu tīrīšana. | |
| * Nepieciešamības gadījumā bojātā kinodokumenta grauda aizstāšana ar kvalitatīvu, kinodokumenta formātam atbilstošu (35mm anamorfisks, 35mm sfērisks u.tml.) kinolentes graudu.
| |
| * Skenēšana jāveic, ievērojot definēto izšķirtspēju, krāsu dziļumu, atrādīšanas un atskaņošanas ātrumus.
| |
| * Kinodokumenti jāskenē pilnā garumā. Pēc skenēšanas jāveic ieskenētā materiāla montāža, atstājot tikai kinodokumenta reāli lietojamo daļu (sākot ar pirmo un beidzot ar pēdējo kinodokumenta aktīvo kadru) un noņemot lieko tehnisko informāciju un kinolentes defektus (rakordus, kinolentes pārrāvumus u.tml.).
| |
| * Kinodokumentiem, kuri sastāv no vairākām daļām (vairākiem kinolentes ruļļiem), tās savstarpēji jāsamontē vienā nepārtrauktā gabalā. Veicot montāžu, jānodrošina, lai pirmā aktīvā kinodokumenta kadra (“First Frame of Action” jeb “FFOA”) taimkods gan attēlam, gan skaņai sākas ar vērtību 00:00:00:00, pieņemot konkrētā kinodokumenta spēlēšanas ātrumu (kadru skaitu sekundē jeb k/s) kā taimkoda bāzi, un tas attiecināms arī uz attēlu sekvenču datņu numerāciju, t.i., attēlu sekvenču kadru numerācijai jābūt izrietošai no taimkoda vērtības. Šī taimkoda vērtība, kā arī montētā kinodokumenta hronometrāža katram kinodokumentam jānodrošina visa turpmākā digitalizācijas darba plūsmas gaitā līdz visu nepieciešamo datņu izveidošanai. | |
| * Skenējot jānodrošina, lai viss kinodokuments tiktu ieskenēts, izmantojot konkrētajam kinodokumentam optimālos skenēšanas eksponometriskos un krāsu balansa iestatījumus, t.i., lai maksimāli iespējamā apjomā un kvalitatīvi tiktu ieskenēts viss kinolentes attēla dinamiskais diapazons (visa informācija gan attēla gaišajās, gan vidējās, gan tumšajās daļās), kā arī lai krāsu kinolentes gadījumā iespēju robežās tiktu maksimāli koriģētas kinolentes vecuma un ķīmisko procesu rezultātā radušās krāsu balansa izmaiņas, piemēram, ražotāju “Svema” un “ORWO” krāsu kinolentēm raksturīgās purpursarkanās krāsu balansa nobīdes u.tml. Tāpat jānodrošina, ka viss katra kinolentes kadra laukums (gan kadra centrs, gan malas) ir fokusā un jebkurā kadra daļā ir skaidri saskatāms vienlīdz ass kinolentes grauds, kas ir īpaši svarīgi kinolentēm, kuras ir savērpušās.
| |
| * Skenēšana jāveic tā, lai pilnā apjomā tiktu ieskenēts viss katra kinolentes kadra aktīvais laukums un ieskenētajā materiālā nelielā apjomā būtu skaidri saskatāmas visas kadra (kameras vai kinolenšu kopētāja “rāmīša”) malas (augša, apakša, abi sāni), kā arī kinolentes perforāciju daļa.
| |
| * Attēla kadrēšana, noņemot (“nogriežot”) no visām kadra malām lieko tehnisko kadra daļu - kameras vai kinolenšu kopētāja “rāmīša” redzamās malas, perforācijas u.tml., vienlaicīgi nodrošinot, ka netiek mainīta kadra kompozīcija un kinodokumenta autoru iecerētā oriģinālā kadra malu attiecība vai arī, ja citādāk nav iespējams, tā tiek mainīta pēc iespējas mazāk un saudzīgāk.
| |
| * Kinodokumenta sākuma, beigu un citu grafisko titru latviešu valodā (vai citas valodas) atjaunošana pēc nepieciešamības.
| |
| * Skaņas pēcapstrāde, noņemot klikšķus, noņemot vai samazinot analogā fiziskā nesēja fona šņākoņu, ekvalaizera korekcijas, dinamikas un skaļuma līmeņa korekcijas. Jānodrošina skaņas sinhronitāte attiecībā pret konkrētā kinodokumenta attēlu.
| |
| * Jāveic [[Kvalitātes kontrole|kvalitātes kontrole]] visiem paveiktajiem digitalizācijas un pēcapstrādes darbiem, reālajā laikā rūpīgi noskatoties visu apstrādāto kinodokumentu etalonkopijas uzreiz pēc to izgatavošanas.
| |
| * Skaņa (ja konkrētajam kinodokumentam tāda ir) no kinolentes optiskās fonogrammas vai magnētiskās fonogrammas jādigitalizē mono vai stereo kanālu konfigurācijā, atkarībā no tā, kāda tā oriģināli ir kinodokumentam. Stereo skaņas gadījumā skaņas datnei jāsatur abi skaņas kanāli (“interleaved”).
| |
| * Pēc digitalizācijas kinodokumentus nepieciešams rūpīgi iepakot metāla kārbās un atdot digitalizācijas Pasūtītājam.
| |
| * Jāpievieno vērtējums par materiāla fizisko un satura kvalitātes stāvokli, kā arī ieteikumi tā tālākai izmantošanai.
| |
| Pēcapstrāde
| |
| Pēc tam, kad kinodokumenti ir ieskanēti, var veikt šādus apstrādes darbus:
| |
| * Tiek izveidotas arhīvdatnes, neveicot manuālu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] apstrādi.
| |
| * Tiek izveidotas atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes (citas datnes, kontrolsummas datnes, [[Metadati|metadatu]] datnes).
| |
| * Tiek izveidoti vai papildināti aprakstošie [[Metadati|metadati]], izveidojot datnes, tiek izveidoti tehniskie metadati.
| |
| * Ja ir paredzēta digitālā restaurācija, tad ar atbilstošām iekārtām (datortehnika, programmatūras, skaņas iekārtas) tiek veiktas attēlu un skaņas korekcijas, lai uzlabotu to kvalitāti.
| |
| * Lai definētu restaurējamā kinodokumenta kvalitātes tehniskos parametrus, vēlams sākumā izveidot piemērus vai parauga digitālos video objektus.
| |
| * Datnes tiek nogādātās uz [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un izplatīšanas IKT sistēmām.
| |
|
| |
|
| === Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas === | | === Pēc kinodokumenta elementa (paaudzes) === |
| Ievērojot straujo tehnoloģiju progresu, digitalizācijas tehnoloģijas nemitīgi papildinās, un rodas arvien jauni IT risinājumi. Tādēļ digitalizācijas procesā ir jāseko jaunākajām tendencēm un iespējām ar mērķi izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Aktuālie un aprobētie tehnoloģiskie risinājumi ir pieejami FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]).
| | Digitalizācijai prioritāri izvēlas labāko un tuvāko oriģinālam pieejamo elementu. Vislabāko attēla detalizāciju un dinamisko diapazonu sniedz '''oriģinālais negatīvs''': |
| Kinodokumentu digitalizācijai rekomendējamās iekārtas:
| | # '''Kino negatīvs''' (attēla un skaņas pirmavots) — pirmā prioritāte; |
| Specializēta kinolenšu ultraskaņas mazgāšanas iekārta.
| | # '''Starppozitīvs''' (lavanda / ''interpositive''); |
| Kinolenšu skeneris, kurš nodrošina:
| | # '''Kontratips''' (dublikātnegatīvs / ''internegative''); |
| attēla skenēšanas izšķirtspēju 35mm kinolentēm ne mazāku kā 4096×3072 pikseļi, un kinolenšu standartiem, kuri ir šaurāki par 35mm (8mm, 16mm un 17,5mm u.c.), skenēšanas izšķirtspēju ne mazāku kā 2048×1556 pikseļi; | | # '''Pozitīvs''' (izplatīšanas kopija) — zemākā prioritāte, parasti ar lielāko mehānisko nolietojumu. |
| nekompresētas vai ar bezzudumu datu plūsmas kompresiju kompresētas RGB vai RAW (neapstrādāti skenera sensora dati) attēlu plūsmas straumēšanu;
| |
| vēlami skeneri ar LED gaismas avotiem, ar iespēju skenēt optisko skaņu kopā ar attēlu reālā laikā.
| |
| Skeneris nedrīkst radīt krāsu zudumus, draudus kinolentes perforācijām un skrāpēt kinolenti, kā arī tam nepieciešamības gadījumā jābūt spējīgam droši skenēt kinolentes, kurām ir jau iepriekš sabojātas perforācijas, no vecuma savērpušās un citādi deformētas vai bojātas kinolentes. Skeneris nedrīkst pakļaut kinolenti neatbilstoši lielam spriegumam un jebkā citādi to bojāt vai iznīcināt.
| |
| Iekārta kinolenšu magnētisko fonogrammu digitalizēšanai.
| |
| Iekārta kinolenšu optisko fonogrammu digitalizēšanai.
| |
| Video kontroles monitori (Grade1, OLED tehnoloģija, min HD vai nākotnē 4K rezolūcija) un DCI projektori (vismaz 2K).
| |
| Ieraksta iekārtas uz LTO lentām vai vairāki pārvietojamie ārējie cieto disku masīvi, kuri aprīkoti ar optisko vai 10 Gbit Ethernet datu savienojumu funkcionalitāti.
| |
| Saglabāšanas sistēma (high bandwidth clustered storage system, piemēram, DDN), lai ieskenētās datnes reālā laikā varētu tikt pārsūtītas no skenera uz disku masīvu, kā arī, lai datnes varētu vēlāk reālā laikā atspēlēt, veicot restaurāciju/korekcijas vai vienkārši, lai noskatītos.
| |
| [[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] apstrādei nepieciešama jaudīga un moderna grafiskās apstrādes profesionāla datortehnika. Īpaša uzmanība jāpievērš monitoriem un to tehniskajiem parametriem, piemēram, krāsu izšķirtspējai, krāstelpai, skatu leņķiem, spilgtumam, krāsu temperatūrai, krāsu līdzsvariem.
| |
| Programmatūra digitalizētā kinodokumenta pilnai pēcapstrādei, ja paredzēta kinodokumentu digitālā restaurācija (t.sk. mehānisku un lentas ķīmisku defektu ietekmes novēršanai, krāsu un ekspozīcijas korekcijai, kinolentes bojājumu restaurācijai);
| |
| Programmatūra, kas nodrošina [[Arhīvdatņu veidošana|arhīvdatņu]] (piemēram, JPEG2000) pārveidošanu lietotājdatnēs (dažādi populāri, moderni izplatīšanas formāti, piemēram, ProRes/DNxHR (MXF Op1a vai QuickTime pakotnē), h.264 (mp4 pakotnē), DCP, Blu-ray, DVD.
| |
| Svarīgi, lai iekārtām un programmatūrām būtu nodrošināts ražotāju atbalsts, kurš nodrošinātu programmatūras atjauninājumu un ražotāja palīdzības dienesta atbalsta saņemšanu.
| |
| Ja digitalizācija institūcijā ir paredzēta ilgstošā periodā, ir svarīgi izveidot pastāvīgas 1-2 digitalizācijas darba vietas.
| |
| Kinodokumentu digitalizācijas darbu veikšanai nepieciešama speciālistu projekta komanda ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām iekārtām un līdzīgu un līdzvērtīga apjoma kinodokumentu digitalizāciju. Vēlamās projekta komandas lomas:
| |
| * Projekta vadītājs;
| |
| * Skenēšanas speciālists;
| |
| * Restaurācijas speciālists;
| |
| * Audio un krāsu korektori;
| |
| * Restaurācijas un korektoru asistenti;
| |
| * [[Metadati|Metadatu]] izveides speciālisti;
| |
| * Kvalitātes vadītājs.
| |
| Projekta komandā katram speciālistam jāpārvalda latviešu valoda vismaz C līmeņa 1.pakāpē, pretējā gadījumā digitalizētājam darbu izpildes gaitā jānodrošina tulks. Projekta komandas sastāvs atkarīgs no digitalizējamo kinodokumentu apjomiem, digitalizācijas iekārtu skaita un tehniskās kapacitātes (analogo stundu pārnese digitālā formātā), un speciālistu darba slodzes un grafika, kā arī telpu pieejamības.
| |
|
| |
|
| === Digitālo objektu formāti un metadati === | | === Pēc satura un žanra === |
| Kinodokumentu arhīvdatnes, atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes jāizgatavo formātos, kas norādīti [[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] datņu tehniskie parametri. (https://lnb.lv/sites/default/files/media/bibliotekariem/Digitalizacijas_vadlinijas_A_pielikums_datnu_tehniskie_formati_v1.1_280518.xlsx).
| | * Kinožurnāli un hronikas; |
| Digitalizācijas darbu veicējs sagatavo kinodokumentu metadatus. [[Metadati|Metadatu]] datnes nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā digitalizētā kinodokumenta datņu nosaukumam, saglabājot to kā elektronisku dokumentu. Metadatu struktūra ir jāveido, ievērojot EN 15744:2009 standartu, bet var izmantot arī EBU Core Metadata Set TECH 3293 (Source: MIM-AI; Version 1.9; 2019) rekomendācijas, kā arī definējot papildu apraksta laukus, lai nodrošinātu ērtāku materiālu meklēšanu potenciālajiem publisko izplatīšanas platformu lietotājiem. Kinodokumentu metadatu kartītes paraugu skatīt https://dom.lndb.lv/data/type/movingimage.html.
| | * Dokumentālās filmas; |
| * Digitālajam objektam ir jāizveido atpazīšanas attēls (attēli uz kārbu vākiem, ja tādi ir), tas ir jānofotografē vai arī, ja nekādu attēlu nav, tad ir jāizveido kinodokumenta saturam atbilstošs pirmā kadra digitālais attēls, kuru varēs izmantot [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] izplatīšanas vajadzībām. Digitālie attēli jāizveido JPEG2000 formātos un jāpievieno metadatiem. | | * Spēlfilmas (mākslas filmas); |
| | * Animācijas filmas; |
| | * Neoficiālais mantojums (amatierkino, studentu darbi, koncertieraksti, sadzīves fiksācijas). |
|
| |
|
| === Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas === | | == Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas == |
| Veidojot kinodokumentu datņu nosaukumus, vēlams rakstīt šādas norādes:
| |
| * Iestādes apzīmējums. Piemēram, LNA, NKC, iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem.
| |
| * Kinodokumenta žanra apzīmējums vai nosaukums. Parasti viens burts, piemēram, “k”– kinohronika; “d”– dokumentālā filma, vai kāds cits pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
| |
| * Kinodokumenta apzīmējums. Inventāra numurs vai svītru kods, vai saturisks identifikators, piemēram, vietas nosaukums vai personas vārds, iespējams saīsināts, kombinācijā ar izdošanas gadu un datumu (vai arī numuru). Arhīva kinodokumentiem uzziņu kods.
| |
| * Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datnes nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datnes nosaukumu paplašinājumus redzamus.
| |
| * Datņu nosaukumu kodos var lietot arī citus apzīmējumus, piemēram, kadru numerāciju, apstrādes veidu, izmantošanas veidu, valodu, izšķirtspēju, ātrumu.
| |
| * Piemērs: LNA_KFFDA_F1_1_4119N1-1_PP_EK_0086400.jp2
| |
| Veidojot kinodokumentu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] mapju nosaukumus, ieteicams izmantot šādus identifikatorus:
| |
| * pēc iestādes koda, kurā kinodokumenta digitalizēts. Piemēram: LNA, NKC;
| |
| * pēc kinodokumenta nosaukuma. Ja gari nosaukumi, tie ir jāsaīsina uz atslēgvārdiem;
| |
| * pēc citiem identifikatoriem, piemēram, fonda numurs, dokumenta uzskaites numurs.
| |
| Mapē jāveido šāds datņu komplekts:
| |
| * visas kinodokumenta arhīvdatnes;
| |
| * visas atvasinātās kinodokumenta arhīvdatnes;
| |
| * visas lietotājdatnes;
| |
| * subtitru datnes;
| |
| * stundas un garums [[Kontrolsummu datņu veidošana|kontrolsummu]] datnes (vēlams .md5 formāts);
| |
| * [[Metadati|metadatu]] datne.
| |
| Gadījumos, kad kinodokumenta oriģināls ir no vairākām daļām (vairākiem kinolentes ruļļiem), datņu nosaukumos nav jānorāda elementa daļas un kopijas numurs (pēdējie divi-trīs cipari aiz kodiem N, L, KT, P, F, MF). Informācija par to, kuri kinodokumenta elementi ir izmantoti šādas datnes izgatavošanā, ir jānorāda attiecīgās datnes metadatos. Tas pats attiecas arī uz kinodokumentiem, kuri sastāv no vienas daļas, taču darbam izmantoti vairāk kā viens elements.
| |
|
| |
|
| === Kvalitātes kontroles pasākumi ===
| | Uzturot digitalizācijas procesus, ir saistoši sekot jaunākajām starptautiskajām tendencēm un izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Par tehnoloģisko bāzi tiek ņemtas aktuālās un aprobētās vadlīnijas: '''FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials'''. |
| Kinodokumentu digitalizācijas kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:
| |
|
| |
|
| {| class="wikitable" | | === Minimālās tehniskās prasības aprīkojumam === |
| |-
| | * '''Ultraskaņas mazgāšanas iekārta:''' Specializēta iekārta drošai un dziļai kinolenšu emulsijas attīrīšanai pirms skenēšanas. |
| !Digitalizācijas posms !! Kvalitātes aktivitāte !! Periodiskums !! Atbildība | | * '''Kinolenšu skeneris (''Film Scanner''):''' |
| | ** Skenēšanas izšķirtspēja 35mm un lielākām lentēm: ne mazāka kā **4K** (4096×3072 pikseļi); |
| | ** Skenēšanas izšķirtspēja šaurformāta lentēm (8mm, 16mm, 17,5mm): ne mazāka kā **2K** (2048×1556 pikseļi); |
| | ** Gaismas avots: LED (aukstā gaisma), kas nebojā un nesausina trauslu emulsiju; |
| | ** Datu plūsma: Nekompresēta vai bezzudumu kompresijas (''lossless'') RGB / RAW datu plūsma; |
| | ** Perforācijas drošība: Skenerim jābūt ''sprocketless'' (bez zobratiem), nodrošinot drošu skenēšanu lentēm ar bojātām perforācijām, savērptiem vai sarāvušies (etiķskābes sindroma skartiem) materiāliem. |
| | * '''Skaņas nolasīšana:''' Iekārtas optisko un magnētisko fonogrammu reāllaika nolasīšanai un sinhronizācijai ar attēlu. |
| | * '''Kontroles vide:''' Pirmās klases (Grade 1) OLED kalibrētie kontroles monitori un DCI projektori (vismaz 2K/4K) krāsu korekcijai. |
| | * '''Datu infrastruktūra un glabāšana:''' Augstas caurlaidības klasterizēti disku masīvi (piemēram, DDN hibrīdrisinājumi) reāllaika RAW datu plūsmas apstrādei, kā arī integrācija ar ilglaicīgās saglabāšanas sistēmām (mākoņkrātuves vai modernās LTO paaudžu lentes). |
| | |
| | === Projekta komanda un lomas === |
| | Ilgstošam darbam institūcijā tiek veidotas pastāvīgas digitalizācijas darba vietas ar šādu lomu sadalījumu: |
| | * '''Projekta vadītājs''' — procesa un termiņu uzraudzība; |
| | * '''Skenēšanas speciālists''' — materiālu tehniskā tveršana un iekārtu kalibrēšana; |
| | * '''Restaurācijas speciālists''' — digitālā defektu novēršana; |
| | * '''Krāsu korektors un audio speciālists''' — mākslinieciskā un tehniskā audio/video restaurācija; |
| | * '''Metadatu speciālists''' — tehniskā un aprakstošā konteksta strukturēšana. |
| | |
| | == Digitalizācijas un pēcapstrādes procesa posmi == |
| | |
| | Kinodokumentu digitalizāciju īsteno četros secīgos posmos. Atkarībā no resursiem un objekta vērtības izvēlas vienu no pēcapstrādes modeļiem: |
| | 1. '''Ar vienkāršotu pēcapstrādi:''' Automatizēti skripti veic kadru stabilizāciju un pamata trokšņu tīrīšanu. Piemērots liela apjoma hronikām un amatierfilmu masveida apstrādei. |
| | 2. '''Ar pilno pēcapstrādi (digitālo restaurāciju):''' Padziļināts, kadru pa kadram veikts manuāls darbs (krāsu restaurācija, AI atbalstīta attēla defektu labošana, autoru sākotnējās ieceres atjaunošana). Izmanto nacionāli nozīmīgām mākslas un dokumentālajām filmām. |
| | |
| | === 1. posms: Plānošana === |
| | * Tiek veikts fiziskā stāvokļa un etiķskābes sindroma (triacetāta degradācijas) audits. |
| | * Sastādīti loģiskie digitalizācijas saraksti pēc formātiem un sagatavotības pakāpes. |
| | * Noteikti kritēriji, kuriem materiāliem nepieciešama pilna manuālā restaurācija. |
| | |
| | === 2. posms: Sagatavošana === |
| | * Kinolentes attīrīšana, emulsijas mazgāšana un mehānisko bojājumu (plīsumu, bojātu perforāciju) labošana. |
| | * Tehnisko sākuma un beigu rakordu (lentes posmu) pieaudzēšana drošai ievēršanai skenerī. |
| | * Sākotnējo identifikatoru un metadatu sagatavošana. |
| | |
| | === 3. posms: Tveršana un apstrāde === |
| | * '''Dinamiskā diapazona maksimizācija:''' Skenēšanu veic tā, lai pilnībā saglabātu informāciju gan attēla pārgaismotajās (''highlights''), gan tumšajās (''shadows'') zonās. |
| | * '''Krāsu un ekspozīcijas stabilizācija:''' Automatizēti vai manuāli tiek novērsta vēsturiskā kadru raustīšanās un ekspozīcijas nevienmērība (''flicker''). Tiek koriģētas ķīmiskā vecuma radītās krāsu nobīdes (piemēram, "Svema" vai "ORWO" lentēm raksturīgais purpurs). |
| | * '''Montāža un Taimkods:''' Daudzsēriju vai daudzu ruļļu materiālus samontē vienotā plūsmā. Tiek nodrošināts, ka pirmais aktīvais kadrs ('''FFOA''' — ''First Frame of Action'') sākās ar taimkoda vērtību `00:00:00:00`. |
| | * '''Kadrēšana (''Cropping''):''' No kadra malām tiek noņemta liekā tehniskā informācija (perforācijas, kameras rāmīša malas), saglabājot autora iecerēto oriģinālo malu attiecību (''aspect ratio''). |
| | |
| | === 4. posms: Pēcapstrāde un arhivēšana === |
| | * '''Arhīvdatnes izveide:''' Tiek ģenerēts neapstrādāts meistarmodelis (Master). |
| | * '''Atvasināto datņu izveide:''' Tiek sagatavoti augstas kvalitātes ražošanas formāti (piemēram, ''ProRes'' vai ''DNxHR'' ''MXF Op1a'' / ''QuickTime'' iepakojumā) un lietotājdatnes izplatīšanai tīmeklī (''H.264'' / ''H.265'' ''MP4'' iepakojumā), kā arī digitālā kino pakotnes (''DCP''). |
| | |
| | == Datņu nosaukumi un metadati == |
| | |
| | === Metadatu standarti === |
| | Tehniskie parametri datnēm tiek noteikti saskaņā ar LNB un LNA vadlīnijām. Metadatu struktūra un digitālā pase tiek veidota, ievērojot: |
| | * '''EN 15744:2009''' (Kinolonšu metadatu standarts); |
| | * '''EBU Core Metadata Set TECH 3293''' rekomendācijas. |
| | |
| | Katram objektam tiek izveidots vizuāls atpazīšanas attēls (titullapa vai pirmais aktīvais kadrs), kas saglabāts standarta formātā un piesaistīts metadatiem izplatīšanas platformu vajadzībām. |
| | |
| | === Datņu un mapju nosaukumu struktūra === |
| | Datņu un mapju nosaukumos obligāti jāizmanto konsekventi identifikatori bez specifiskiem diakritiskiem simboliem vai atstarpēm. Nosaukuma struktūras shēma: |
| | `[Institūcija]_[ŽanraKods]_[Identifikators/InventāraNumurs]_[ApstrādesLīmenis]_[Formāts].[paplašinājums]` |
| | |
| | * '''Piemērs:''' `LNA_K_F1-4119-N1_PR_4K_0086400.dpx` |
| | * '''Mapes satura komplekts:''' Katrā objekta mapē jāatrodas meistardatnēm (Master), lietotājdatnēm (Derivative), subtitriem (.srt / .vtt), metadatu XML/JSON datnei un kontrolsummu datnei (`.md5` vai `.sha256`). |
| | |
| | == Kvalitātes kontroles (QK) pasākumi == |
| | |
| | Kinodokumentu digitalizācijas un restaurācijas kvalitātes kontrolei tiek piemērots šāds strukturēts pasākumu plāns visos posmos: |
| | |
| | {| class="wikitable sortable" |
| | ! Digitalizācijas posms |
| | ! Kvalitātes kontroles aktivitāte |
| | ! Periodiskums |
| | ! Atbildīgā loma |
| |- | | |- |
| |1.Plānošana || Vai digitalizējamo objektu saraksti atbilst kritērijiem un budžetam? || Uzsākot projektu || Digitalizācijas projekta vadītājs | | | '''1. Plānošana''' |
| | | Satura atlases un juridisko tiesību (autortiesību) atbilstības pārbaude; fiziskā stāvokļa risku izvērtējums. |
| | | Uzsākot projektu |
| | | Projekta vadītājs |
| |- | | |- |
| |2.Sagatavošana || 1.Kinodokumenti ir apstrādāti un piegādāti digitalizācijai. 2.Kinolentas mehānisko defektu (pārrāvumi, līmējumu vietas u.tml.) un bāzes defektu (putekļu, skrāpējumu, pleķu u.c.) automatizētās digitālās tīrīšanas kvalitāte. 3.Digitalizētā kinodokumenta lieko (tehnisko) daļu nomontēšanas (noņemšanas) kvalitāte. || Uzsākot digitalizāciju || Digitalizējamo materiālu sagatavotāji | | | '''2. Sagatavošana''' |
| | | Mehāniskās tīrīšanas un ultraskaņas mazgāšanas efektivitātes pārbaude; fizisko līmējumu un pieaudzēto rakordu izturības kontrole. |
| | | 100% visiem materiāliem |
| | | Restaurācijas speciālists / Materiālu sagatavotājs |
| |- | | |- |
| |3.Digitalizācija || 1.Skenēšanas kvalitāte, atbilstošas eksponometrijas un krāsu balansa ievērošana, vai kadrs ieskenēts pilnā apmērā (redzams viss kameras vai kinolenšu kopētāja “rāmītis”), skenētā materiāla asums (fokuss) visās kadra daļās utt. 2.Krāsu/kontrasta/blīvuma korekcijas kvalitāte, tajā skaitā arī nevienmērīgās ekspozīcijas (“flicker”) stabilizācijas kvalitāte. 3.Kadra stabilizācijas kvalitāte. 4.Skaņas restaurācijas kvalitāte. 5.Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 6.Datņu formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 7.[[Metadati]] ir precīzi. || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs | | | '''3. Digitalizācija''' |
| | | Asuma (fokusa) un kinolentes grauda redzamības pārbaude visā kadra laukumā; dinamiskā diapazona un krāsu balansa pareizība skenēšanas brīdī; kadra un ''flicker'' stabilizācijas kontrole. |
| | | Izlases veidā (pēc plāna) un reāllaika monitorings |
| | | Skenēšanas speciālists / Kvalitātes vadītājs |
| |- | | |- |
| |4.Pēcapstrāde || 1.Ja ir veikta [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] apstrāde, tad atbilst tehniskajiem parametriem. 2.Kopējas automatizētās digitālās restaurācijas raksturs - vai attēls un skaņa digitālās restaurācijas rezultātā nav ieguvuši digitāla rakstura defektus un nav kļuvuši sintētiski, neatbilstoši savam laikmetam. 3.Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt. 4.Kinolentes stāvoklis pēc digitalizācijas. (kinolentei nav radušies jauni bojājumi, un tā ir rūpīgi notīrīta, visa kinolente iznīcināta vai būtiski bojāta - bojātas perforācijas, emulsijā radušies jauni skrāpējumi, kinolentes pārrāvumi, kinolente nav kārtīgi notīrīta u.tml.). || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs | | | '''4. Pēcapstrāde''' |
| | | Galīgo arhīvdatņu un lietotājdatņu tehnisko parametru validācija; restaurācijas procesu izvērtēšana (vai nav radušies digitāli artefakti vai attēla pārspīlēta "sintētiskā" gluduma efekts); fiziskā nesēja stāvokļa pārbaude pēc sesijas beigām. |
| | | 100% etalonkopijām (noskatīšanās reālajā laikā) |
| | | Kvalitātes vadītājs / Pasūtītāja pārstāvis |
| |} | | |} |
|
| |
|
| Ja kinodokumentu digitālajos objektos tiek konstatētas saturiskās un tehniskās kvalitātes neatbilstības, tad kinodokumentiem ir jāveic atkārtota skenēšana, [[Metadati|metadatu]] apstrāde, pēcapstrāde. | | '''Kļūdu novēršana:''' Ja kvalitātes kontroles procesā tiek konstatētas tehniskas novirzes (fokusa zudums, nepareizs kadra izgriezums, skaņas nesinhronitāte), objekts tiek nosūtīts atpakaļ uz pilnu vai daļēju pārskaņošanu un pēcapstrādi. Viss process tiek fiksēts digitālā darbu izpildes protokolā. |
| Digitalizācijas projekta vadītājam ir jāsagatavo katra digitalizējamā objekta digitalizēšanas uzdevumu izpildes protokols, kurā katrs iesaistītais speciālists veiks atzīmi par paveikto darbu, tādējādi nodrošinot secīgu visu nepieciešamo darbu izpildi un uzraudzību visos darbu izpildes posmos.
| | |
| | [[Kategorija:Digitalizācija]] [[Kategorija:Audiovizuālais mantojums]] [[Kategorija:Vadlīnijas]] |
|
| |
|
| == Skatīt arī == | | == Skatīt arī == |
Aktualizēts 20.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi
⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.
Veidne:Vadlīnijas
Kinodokumentu klasifikācija
Plānojot un īstenojot digitalizācijas procesus, kinodokumentus iedala vairākās pamatgrupās pēc to fiziskajām, tehniskajām un satura pazīmēm.
Pēc fiziskā nesēja un materiāla
- Pamatne (bāze): Nitrocelulozes lente (viegli uzliesmojoša, ķīmiski nestabila), triacetāta lente, diacetāta lente, poliēstera lente (moderna, mehāniski izturīga).
- Lentes platums: Amatieru un šaurformāta (8 mm, Super 8, 9,5 mm, 16 mm, Super 16), profesionālie un hroniku formāti (17,5 mm, 28 mm, 35 mm, 70 mm).
- Krāsas tips: Melnbaltie un krāsainie materiāli (tostarp vēsturiskie krāsošanas procesi).
- Fonogrammas veids: Optiskā (fotogrāfiskā) fonogramma, magnētiskā fonogramma (uz lentes malas vai atsevišķa nesēja).
Pēc kinodokumenta elementa (paaudzes)
Digitalizācijai prioritāri izvēlas labāko un tuvāko oriģinālam pieejamo elementu. Vislabāko attēla detalizāciju un dinamisko diapazonu sniedz oriģinālais negatīvs:
- Kino negatīvs (attēla un skaņas pirmavots) — pirmā prioritāte;
- Starppozitīvs (lavanda / interpositive);
- Kontratips (dublikātnegatīvs / internegative);
- Pozitīvs (izplatīšanas kopija) — zemākā prioritāte, parasti ar lielāko mehānisko nolietojumu.
Pēc satura un žanra
- Kinožurnāli un hronikas;
- Dokumentālās filmas;
- Spēlfilmas (mākslas filmas);
- Animācijas filmas;
- Neoficiālais mantojums (amatierkino, studentu darbi, koncertieraksti, sadzīves fiksācijas).
Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas
Uzturot digitalizācijas procesus, ir saistoši sekot jaunākajām starptautiskajām tendencēm un izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Par tehnoloģisko bāzi tiek ņemtas aktuālās un aprobētās vadlīnijas: FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials.
Minimālās tehniskās prasības aprīkojumam
- Ultraskaņas mazgāšanas iekārta: Specializēta iekārta drošai un dziļai kinolenšu emulsijas attīrīšanai pirms skenēšanas.
- Kinolenšu skeneris (Film Scanner):
- Skenēšanas izšķirtspēja 35mm un lielākām lentēm: ne mazāka kā **4K** (4096×3072 pikseļi);
- Skenēšanas izšķirtspēja šaurformāta lentēm (8mm, 16mm, 17,5mm): ne mazāka kā **2K** (2048×1556 pikseļi);
- Gaismas avots: LED (aukstā gaisma), kas nebojā un nesausina trauslu emulsiju;
- Datu plūsma: Nekompresēta vai bezzudumu kompresijas (lossless) RGB / RAW datu plūsma;
- Perforācijas drošība: Skenerim jābūt sprocketless (bez zobratiem), nodrošinot drošu skenēšanu lentēm ar bojātām perforācijām, savērptiem vai sarāvušies (etiķskābes sindroma skartiem) materiāliem.
- Skaņas nolasīšana: Iekārtas optisko un magnētisko fonogrammu reāllaika nolasīšanai un sinhronizācijai ar attēlu.
- Kontroles vide: Pirmās klases (Grade 1) OLED kalibrētie kontroles monitori un DCI projektori (vismaz 2K/4K) krāsu korekcijai.
- Datu infrastruktūra un glabāšana: Augstas caurlaidības klasterizēti disku masīvi (piemēram, DDN hibrīdrisinājumi) reāllaika RAW datu plūsmas apstrādei, kā arī integrācija ar ilglaicīgās saglabāšanas sistēmām (mākoņkrātuves vai modernās LTO paaudžu lentes).
Projekta komanda un lomas
Ilgstošam darbam institūcijā tiek veidotas pastāvīgas digitalizācijas darba vietas ar šādu lomu sadalījumu:
- Projekta vadītājs — procesa un termiņu uzraudzība;
- Skenēšanas speciālists — materiālu tehniskā tveršana un iekārtu kalibrēšana;
- Restaurācijas speciālists — digitālā defektu novēršana;
- Krāsu korektors un audio speciālists — mākslinieciskā un tehniskā audio/video restaurācija;
- Metadatu speciālists — tehniskā un aprakstošā konteksta strukturēšana.
Digitalizācijas un pēcapstrādes procesa posmi
Kinodokumentu digitalizāciju īsteno četros secīgos posmos. Atkarībā no resursiem un objekta vērtības izvēlas vienu no pēcapstrādes modeļiem:
1. Ar vienkāršotu pēcapstrādi: Automatizēti skripti veic kadru stabilizāciju un pamata trokšņu tīrīšanu. Piemērots liela apjoma hronikām un amatierfilmu masveida apstrādei.
2. Ar pilno pēcapstrādi (digitālo restaurāciju): Padziļināts, kadru pa kadram veikts manuāls darbs (krāsu restaurācija, AI atbalstīta attēla defektu labošana, autoru sākotnējās ieceres atjaunošana). Izmanto nacionāli nozīmīgām mākslas un dokumentālajām filmām.
1. posms: Plānošana
- Tiek veikts fiziskā stāvokļa un etiķskābes sindroma (triacetāta degradācijas) audits.
- Sastādīti loģiskie digitalizācijas saraksti pēc formātiem un sagatavotības pakāpes.
- Noteikti kritēriji, kuriem materiāliem nepieciešama pilna manuālā restaurācija.
2. posms: Sagatavošana
- Kinolentes attīrīšana, emulsijas mazgāšana un mehānisko bojājumu (plīsumu, bojātu perforāciju) labošana.
- Tehnisko sākuma un beigu rakordu (lentes posmu) pieaudzēšana drošai ievēršanai skenerī.
- Sākotnējo identifikatoru un metadatu sagatavošana.
3. posms: Tveršana un apstrāde
- Dinamiskā diapazona maksimizācija: Skenēšanu veic tā, lai pilnībā saglabātu informāciju gan attēla pārgaismotajās (highlights), gan tumšajās (shadows) zonās.
- Krāsu un ekspozīcijas stabilizācija: Automatizēti vai manuāli tiek novērsta vēsturiskā kadru raustīšanās un ekspozīcijas nevienmērība (flicker). Tiek koriģētas ķīmiskā vecuma radītās krāsu nobīdes (piemēram, "Svema" vai "ORWO" lentēm raksturīgais purpurs).
- Montāža un Taimkods: Daudzsēriju vai daudzu ruļļu materiālus samontē vienotā plūsmā. Tiek nodrošināts, ka pirmais aktīvais kadrs (FFOA — First Frame of Action) sākās ar taimkoda vērtību `00:00:00:00`.
- Kadrēšana (Cropping): No kadra malām tiek noņemta liekā tehniskā informācija (perforācijas, kameras rāmīša malas), saglabājot autora iecerēto oriģinālo malu attiecību (aspect ratio).
4. posms: Pēcapstrāde un arhivēšana
- Arhīvdatnes izveide: Tiek ģenerēts neapstrādāts meistarmodelis (Master).
- Atvasināto datņu izveide: Tiek sagatavoti augstas kvalitātes ražošanas formāti (piemēram, ProRes vai DNxHR MXF Op1a / QuickTime iepakojumā) un lietotājdatnes izplatīšanai tīmeklī (H.264 / H.265 MP4 iepakojumā), kā arī digitālā kino pakotnes (DCP).
Tehniskie parametri datnēm tiek noteikti saskaņā ar LNB un LNA vadlīnijām. Metadatu struktūra un digitālā pase tiek veidota, ievērojot:
- EN 15744:2009 (Kinolonšu metadatu standarts);
- EBU Core Metadata Set TECH 3293 rekomendācijas.
Katram objektam tiek izveidots vizuāls atpazīšanas attēls (titullapa vai pirmais aktīvais kadrs), kas saglabāts standarta formātā un piesaistīts metadatiem izplatīšanas platformu vajadzībām.
Datņu un mapju nosaukumu struktūra
Datņu un mapju nosaukumos obligāti jāizmanto konsekventi identifikatori bez specifiskiem diakritiskiem simboliem vai atstarpēm. Nosaukuma struktūras shēma:
`[Institūcija]_[ŽanraKods]_[Identifikators/InventāraNumurs]_[ApstrādesLīmenis]_[Formāts].[paplašinājums]`
- Piemērs: `LNA_K_F1-4119-N1_PR_4K_0086400.dpx`
- Mapes satura komplekts: Katrā objekta mapē jāatrodas meistardatnēm (Master), lietotājdatnēm (Derivative), subtitriem (.srt / .vtt), metadatu XML/JSON datnei un kontrolsummu datnei (`.md5` vai `.sha256`).
Kvalitātes kontroles (QK) pasākumi
Kinodokumentu digitalizācijas un restaurācijas kvalitātes kontrolei tiek piemērots šāds strukturēts pasākumu plāns visos posmos:
| Digitalizācijas posms
|
Kvalitātes kontroles aktivitāte
|
Periodiskums
|
Atbildīgā loma
|
| 1. Plānošana
|
Satura atlases un juridisko tiesību (autortiesību) atbilstības pārbaude; fiziskā stāvokļa risku izvērtējums.
|
Uzsākot projektu
|
Projekta vadītājs
|
| 2. Sagatavošana
|
Mehāniskās tīrīšanas un ultraskaņas mazgāšanas efektivitātes pārbaude; fizisko līmējumu un pieaudzēto rakordu izturības kontrole.
|
100% visiem materiāliem
|
Restaurācijas speciālists / Materiālu sagatavotājs
|
| 3. Digitalizācija
|
Asuma (fokusa) un kinolentes grauda redzamības pārbaude visā kadra laukumā; dinamiskā diapazona un krāsu balansa pareizība skenēšanas brīdī; kadra un flicker stabilizācijas kontrole.
|
Izlases veidā (pēc plāna) un reāllaika monitorings
|
Skenēšanas speciālists / Kvalitātes vadītājs
|
| 4. Pēcapstrāde
|
Galīgo arhīvdatņu un lietotājdatņu tehnisko parametru validācija; restaurācijas procesu izvērtēšana (vai nav radušies digitāli artefakti vai attēla pārspīlēta "sintētiskā" gluduma efekts); fiziskā nesēja stāvokļa pārbaude pēc sesijas beigām.
|
100% etalonkopijām (noskatīšanās reālajā laikā)
|
Kvalitātes vadītājs / Pasūtītāja pārstāvis
|
Kļūdu novēršana: Ja kvalitātes kontroles procesā tiek konstatētas tehniskas novirzes (fokusa zudums, nepareizs kadra izgriezums, skaņas nesinhronitāte), objekts tiek nosūtīts atpakaļ uz pilnu vai daļēju pārskaņošanu un pēcapstrādi. Viss process tiek fiksēts digitālā darbu izpildes protokolā.
Skatīt arī
