Kinodokumentu digitalizācijas vadlīnijas

Aktualizēts 21.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Kinodokumentu klasifikācija

Plānojot un īstenojot digitalizācijas procesus, kinodokumentus iedala vairākās pamatgrupās pēc to fiziskajām, tehniskajām un satura pazīmēm.

Pēc fiziskā nesēja un materiāla

Pamatne (bāze): Nitrocelulozes lente (viegli uzliesmojoša, ķīmiski nestabila), triacetāta lente, diacetāta lente, poliēstera lente (moderna, mehāniski izturīga).
Lentes platums: Amatieru un šaurformāta (8 mm, Super 8, 9,5 mm, 16 mm, Super 16), profesionālie un hroniku formāti (17,5 mm, 28 mm, 35 mm, 70 mm).
Krāsas tips: Melnbaltie un krāsainie materiāli (tostarp vēsturiskie krāsošanas procesi).
Fonogrammas veids: Optiskā (fotogrāfiskā) fonogramma, magnētiskā fonogramma (uz lentes malas vai atsevišķa nesēja).

Pēc kinodokumenta elementa (paaudzes)

Digitalizācijai prioritāri izvēlas labāko un tuvāko oriģinālam pieejamo elementu. Vislabāko attēla detalizāciju un dinamisko diapazonu sniedz oriģinālais negatīvs:

Kino negatīvs (attēla un skaņas pirmavots) — pirmā prioritāte;
Starppozitīvs (lavanda / interpositive);
Kontratips (dublikātnegatīvs / internegative);
Pozitīvs (izplatīšanas kopija) — zemākā prioritāte, parasti ar lielāko mehānisko nolietojumu.

Pēc satura un žanra

Kinožurnāli un hronikas;
Dokumentālās filmas;
Spēlfilmas (mākslas filmas);
Animācijas filmas;
Neoficiālais mantojums (amatierkino, studentu darbi, koncertieraksti, sadzīves fiksācijas).

Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas

Uzturot digitalizācijas procesus, ir saistoši sekot jaunākajām starptautiskajām tendencēm un izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Par tehnoloģisko bāzi tiek ņemtas aktuālās un aprobētās vadlīnijas: FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials.

Minimālās tehniskās prasības aprīkojumam

Ultraskaņas mazgāšanas iekārta: Specializēta iekārta drošai un dziļai kinolenšu emulsijas attīrīšanai pirms skenēšanas.
Kinolenšu skeneris (Film Scanner):
- Skenēšanas izšķirtspēja 35mm un lielākām lentēm: ne mazāka kā 4K (4096×3072 pikseļi);
- Skenēšanas izšķirtspēja šaurformāta lentēm (8mm, 16mm, 17,5mm): ne mazāka kā 2K (2048×1556 pikseļi);
- Gaismas avots: LED (aukstā gaisma), kas nebojā un nesausina trauslu emulsiju;
- Datu plūsma: Nekompresēta vai bezzudumu kompresijas (lossless) RGB / RAW datu plūsma;
- Perforācijas drošība: Skenerim jābūt sprocketless (bez zobratiem), nodrošinot drošu skenēšanu lentēm ar bojātām perforācijām, savērptiem vai sarāvušies (etiķskābes sindroma skartiem) materiāliem.
Skaņas nolasīšana: Iekārtas optisko un magnētisko fonogrammu reāllaika nolasīšanai un sinhronizācijai ar attēlu.
Kontroles vide: Pirmās klases (Grade 1) OLED kalibrētie kontroles monitori un DCI projektori (vismaz 2K/4K) krāsu korekcijai.
Datu infrastruktūra un glabāšana: Augstas caurlaidības klasterizēti disku masīvi (piemēram, DDN hibrīdrisinājumi) reāllaika RAW datu plūsmas apstrādei, kā arī integrācija ar ilglaicīgās saglabāšanas sistēmām (mākoņkrātuves vai modernās LTO paaudžu lentes).

Projekta komanda un lomas

Ilgstošam darbam institūcijā tiek veidotas pastāvīgas digitalizācijas darba vietas ar šādu lomu sadalījumu:

Projekta vadītājs — procesa un termiņu uzraudzība;
Skenēšanas speciālists — materiālu tehniskā tveršana un iekārtu kalibrēšana;
Restaurācijas speciālists — digitālā defektu novēršana;
Krāsu korektors un audio speciālists — mākslinieciskā un tehniskā audio/video restaurācija;
Metadatu speciālists — tehniskā un aprakstošā konteksta strukturēšana.

Digitalizācijas un pēcapstrādes procesa posmi

Kinodokumentu digitalizāciju īsteno četros secīgos posmos. Atkarībā no resursiem un objekta vērtības izvēlas vienu no pēcapstrādes modeļiem:

Ar vienkāršotu pēcapstrādi: Automatizēti skripti veic kadru stabilizāciju un pamata trokšņu tīrīšanu. Piemērots liela apjoma hronikām un amatierfilmu masveida apstrādei.
Ar pilno pēcapstrādi (digitālo restaurāciju): Padziļināts, kadru pa kadram veikts manuāls darbs (krāsu restaurācija, AI atbalstīta attēla defektu labošana, autoru sākotnējās ieceres atjaunošana). Izmanto nacionāli nozīmīgām mākslas un dokumentālajām filmām.

1. posms: Plānošana

Tiek veikts fiziskā stāvokļa un etiķskābes sindroma (triacetāta degradācijas) audits.
Sastādīti loģiskie digitalizācijas saraksti pēc formātiem un sagatavotības pakāpes.
Noteikti kritēriji, kuriem materiāliem nepieciešama pilna manuālā restaurācija.

2. posms: Sagatavošana

Kinolentes attīrīšana, emulsijas mazgāšana un mehānisko bojājumu (plīsumu, bojātu perforāciju) labošana.
Tehnisko sākuma un beigu rakordu (lentes posmu) pieaudzēšana drošai ievēršanai skenerī.
Sākotnējo identifikatoru un metadatu sagatavošana.

3. posms: Tveršana un apstrāde

Dinamiskā diapazona maksimizācija: Skenēšanu veic tā, lai pilnībā saglabātu informāciju gan attēla pārgaismotajās (highlights), gan tumšajās (shadows) zonās.
Krāsu un ekspozīcijas stabilizācija: Automatizēti vai manuāli tiek novērsta vēsturiskā kadru raustīšanās un ekspozīcijas nevienmērība (flicker). Tiek koriģētas ķīmiskā vecuma radītās krāsu nobīdes (piemēram, "Svema" vai "ORWO" lentēm raksturīgais purpurs).
Montāža un Taimkods: Daudzsēriju vai daudzu ruļļu materiālus samontē vienotā plūsmā. Tiek nodrošināts, ka pirmais aktīvais kadrs (FFOA — First Frame of Action) sākās ar taimkoda vērtību `00:00:00:00`.
Kadrēšana (Cropping): No kadra malām tiek noņemta liekā tehniskā informācija (perforācijas, kameras rāmīša malas), saglabājot autora iecerēto oriģinālo malu attiecību (aspect ratio).

4. posms: Pēcapstrāde un arhivēšana

Arhīvdatnes izveide: Tiek ģenerēts neapstrādāts meistarmodelis (Master).
Atvasināto datņu izveide: Tiek sagatavoti augstas kvalitātes ražošanas formāti (piemēram, ProRes vai DNxHR MXF Op1a / QuickTime iepakojumā) un lietotājdatnes izplatīšanai tīmeklī (H.264 / H.265 MP4 iepakojumā), kā arī digitālā kino pakotnes (DCP).

Datņu nosaukumi un metadati

Metadatu standarti

Tehniskie parametri datnēm tiek noteikti saskaņā ar LNB un LNA vadlīnijām. Metadatu struktūra un digitālā pase tiek veidota, ievērojot:

EN 15744:2009 (Kinolonšu metadatu standarts);
EBU Core Metadata Set TECH 3293 rekomendācijas.

Katram objektam tiek izveidots vizuāls atpazīšanas attēls (titullapa vai pirmais aktīvais kadrs), kas saglabāts standarta formātā un piesaistīts metadatiem izplatīšanas platformu vajadzībām.

Datņu un mapju nosaukumu struktūra

Datņu un mapju nosaukumos obligāti jāizmanto konsekventi identifikatori bez specifiskiem diakritiskiem simboliem vai atstarpēm. Nosaukuma struktūras shēma: `[Institūcija]_[ŽanraKods]_[Identifikators/InventāraNumurs]_[ApstrādesLīmenis]_[Formāts].[paplašinājums]`

Piemērs: `LNA_K_F1-4119-N1_PR_4K_0086400.dpx`
Mapes satura komplekts: Katrā objekta mapē jāatrodas meistardatnēm (Master), lietotājdatnēm (Derivative), subtitriem (.srt / .vtt), metadatu XML/JSON datnei un kontrolsummu datnei (`.md5` vai `.sha256`).

Kvalitātes kontroles (QK) pasākumi

Kinodokumentu digitalizācijas un restaurācijas kvalitātes kontrolei tiek piemērots šāds strukturēts pasākumu plāns visos posmos:

Digitalizācijas posms	Kvalitātes kontroles aktivitāte	Periodiskums	Atbildīgā loma
1. Plānošana	Satura atlases un juridisko tiesību (autortiesību) atbilstības pārbaude; fiziskā stāvokļa risku izvērtējums.	Uzsākot projektu	Projekta vadītājs
2. Sagatavošana	Mehāniskās tīrīšanas un ultraskaņas mazgāšanas efektivitātes pārbaude; fizisko līmējumu un pieaudzēto rakordu izturības kontrole.	100% visiem materiāliem	Restaurācijas speciālists / Materiālu sagatavotājs
3. Digitalizācija	Asuma (fokusa) un kinolentes grauda redzamības pārbaude visā kadra laukumā; dinamiskā diapazona un krāsu balansa pareizība skenēšanas brīdī; kadra un flicker stabilizācijas kontrole.	Izlases veidā (pēc plāna) un reāllaika monitorings	Skenēšanas speciālists / Kvalitātes vadītājs
4. Pēcapstrāde	Galīgo arhīvdatņu un lietotājdatņu tehnisko parametru validācija; restaurācijas procesu izvērtēšana (vai nav radušies digitāli artefakti vai attēla pārspīlēta "sintētiskā" gluduma efekts); fiziskā nesēja stāvokļa pārbaude pēc sesijas beigām.	100% etalonkopijām (noskatīšanās reālajā laikā)	Kvalitātes vadītājs / Pasūtītāja pārstāvis

Kļūdu novēršana: Ja kvalitātes kontroles procesā tiek konstatētas tehniskas novirzes (fokusa zudums, nepareizs kadra izgriezums, skaņas nesinhronitāte), objekts tiek nosūtīts atpakaļ uz pilnu vai daļēju pārskaņošanu un pēcapstrādi. Viss process tiek fiksēts digitālā darbu izpildes protokolā.

Skatīt arī