Pāriet uz saturu

Priekšmetu digitalizācijas vadlīnijas: Atšķirības starp versijām

Pievienot saites
No ''Latvijas Nacionālā bibliotēka''
VizuālaisVikiteksts
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
Jauna lapa: <big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Priekšmetu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big> <div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div> Būtisku ieguldījumu kultūras mantojuma 3D digitalizācijas at...
 
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
 
(1 starpversija, ko mainījis tas pats dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Priekšmetu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Priekšmetu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
Būtisku ieguldījumu kultūras mantojuma 3D digitalizācijas attīstībā ir sniegusi Digitālā kultūras mantojuma un Europeana ekspertu grupa, kurai ES dalībvalstis uzdeva sagatavot atbilstošas vadlīnijas. Izveidotais “jumta dokuments” - kultūras mantojuma 3D digitalizācijas pamatprincipu un padomu saraksts, satur 10 pamatprincipus un vairākus padomus katram no tiem. Papildus ir pieejama arī detalizētāka informācija par katru no pamatprincipiem un saites uz citiem noderīgiem resursiem. Minētās vadlīnijas ir pieejamas pielikumā “Pamatprincipi un padomi kultūras mantojuma 3D digitalizācijai”.
Šis šķirklis sniedz metodiskas un tehnoloģiskas vadlīnijas kultūras nozares speciālistiem par kultūras mantojuma priekšmetu (2D un 3D) digitalizācijas procesiem, standartiem un kvalitātes kontroli.


=== Priekšmetu veidi ===
== 1. Starptautiskais un nacionālais ietvars ==
Digitalizācijas procesos priekšmetus ir iespējams iedalīt šādās grupās:
Kultūras mantojuma 3D digitalizācijas attīstībā vadošo lomu ieņem '''Digitālā kultūras mantojuma un Europeana ekspertu grupa (CEDCHE)''', kuras izstrādātie pamatprincipi kalpo kā ES mēroga vadlīnijas.  
* lietiskie priekšmeti (15 apakšgrupas, piemēram, apģērbs, darba rīki, mēbeles, trauki);
* tēlojošie priekšmeti (6 apakšgrupas, piemēram, tēlniecība, instalācijas, māksla);
* dabas priekšmeti (5 apakškategorijas, piemēram, botānika, ģeoloģija, zooloģija).
Muzejos pieejamo rakstisko un audio-vizuālo priekšmetu digitalizācija jāveic atbilstoši šo vadlīniju teksta dokumentu, attēlu, video dokumentu un audio dokumentu digitalizācijas sadaļām. Priekšmetus ir iespējams digitāli fiksēt (fotografēt un filmēt) un skenēt, izveidot arī 3D modeļus.
3D objektu izveidošanas mērķis ir iegūt priekšmetu trīsdimensionālu uzmērījumu, kuru pēc tam iespējams lietot dažādiem nolūkiem:
* noņemt izmērus;
* iegūt rasējumus;
* veidot griezumus;
* iegūt nepieciešamo ģeometrisko un vizuālo informāciju restaurācijas darbiem;
* izlikt apskatei digitālajā vidē (mājas lapā; web bibliotēkā u.tml.);
* izdrukāt uz 3D printera.
Būtiska atruna: spīdīgi un atstarojoši (piemēram, metāla, kas šķietami nespīd) priekšmeti šobrīd problemātiski pakļaujas 3D skenēšanai, tie tiek kropļoti un skenēšanas kvalitāte ir ļoti zema. Tehnoloģiskais risinājums ir šo priekšmetu apstrāde ar pulverizatoru, bet Ministru kabineta “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” aizliedz šādu rīcību, izņemot restaurācijas nolūkos. Muzejiem šādu objektu 3D digitalizācijā jāvadās pēc šiem noteikumiem un iekšējām vadlīnijām.


=== Organizatoriskie jautājumi ===
Izveidotais "jumta dokuments" satur '''10 pamatprincipus un praktiskus padomus''', kas palīdz iestādēm izvēlēties atbilstošu digitalizācijas pakāpi, metodiku un nodrošināt datu ilglaicīgu saglabāšanu. Detalizēta informācija pieejama pielikumā ''"Pamatprincipi un padomi kultūras mantojuma 3D digitalizācijai"'' un starptautiskajās iniciatīvās (piemēram, ''TwinIt 2'' projektā).
Priekšmetu digitalizācija ir procesu kopums, kurā ietilpst priekšmetu digitālās kopijas izveide (izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram, profesionālā fotofiksēšana, lielformāta skenēšana, 3D skenēšana), izmantojot īpaši tam paredzētas skenēšanas, digitalizēšanas iekārtas un programmatūras. Ņemot vērā lielos priekšmetu apjomus, digitalizācija ir jāveic, veicinot automatizētus procesus. Sākumā ir jānosaka, kuriem priekšmetu digitālajiem objektiem ir nepieciešama pēcapstrāde un restaurācija, kuras veikšanai ir nepieciešams manuāls darbs. Restaurācija ir manuāls darbu process, kurā [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] kvalitāte tiek uzlabota. Restaurācijas darbus vēlams veikt tikai īpaši vērtīgiem un pieprasītiem priekšmetiem. Uzsākot jaunu digitalizācijas projektu, svarīgi, ka sākumā, izveidojot pirmo digitālo kopiju, Pasūtītājs pārliecinās par tās tehnisko un saturisko kvalitāti, jo bieži vien tikai uzskatāms piemērs labāk spēj definēt vēlamo kvalitātes etalonu. Ņemot vērā, ka 3D skenēšana un 3D modeļu izveide ir tehnoloģiski moderns un sarežģīts risinājums, kurš prasa personāla zināšanas un pieredzi ar specifiskām iekārtām un programmatūru, ieteicams izmantot ārpakalpojumus šajā jomā.
Priekšmetu digitalizācijai var izmantot vairākas darba organizācijas metodes:
* Digitalizācija institūcijā, izmanotojot mobilu aparatūru, vai speciāli izveidotās vietās digitalizācijas veikšanai. Šo metodi izmanto praktiski visas kultūras mantojuma institūcijas, fotografējot vai dažkārt skenējot digitalizējamos priekšmetus. Šīs metodes priekšrocība ir tās pieejamība, un to var pielietot ikdienas darbu kārtībā bez papildus finansējuma. To ieteicams izmantot lielās institūcijās, kurās glabājas daudz priekšmetu, piemēram, valsts nozīmes muzejos. Šīs metodes pielietošanas efektivitāti būtiski ietekmē personāla prasmes, tādēļ ieteicams veicināt darbinieku iniciātīvu, apmācības un pieredzes apmaiņu kvalitatīvu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] izveidei.
* Digitalizācija ar mobilām brigādēm (digitalizācijas tehnika tiek uzstādīta atbilstošā transporta līdzeklī vai arī uz laiku tiek uzstādīta atbilstošā institūcijas telpā). Šī ir specifiska, samērā reti lietojama kampaņveida metode, kuru parasti pielieto, piesaistot tam paredzētu finansējumu noteiktu digitalizācijas mērķu sasniegšanai projektos.
* Digitalizācija centralizētā vietā un telpā (digitalizācijas projektā tiek sagatavotas telpas, iekārtas un speciālisti un muzeja priekšmeti tiek transportēti uz šo vietu). Šo metodi ieteicams izmantot, ja ar institūciju ir iespējams vienoties par specifisku kolekciju drošu transportēšanu un ja šī metode ir ekonomiski pamatota. Šo metodi ir ieteicams pielietot tādu priekšmetu digitalizācijā, kurā ir nepieciešama specifisku iemaņu vai tehnikas pielietošana, piemēram, fotonegatīvu, diapozitīvu, lielformāta plakātu digitalizācijā. Parasti šo metodi pielieto un finansē atsevišķu projektu ietvaros, piemēram, ERAF projektu tvērumā.
Priekšmetu digitalizāciju var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; digitalizācija un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”.
Katrā posmā ir ieteicams ņemt vērā tālāk uzskaitītos ieteikumus.
Plānošana
* Tiek definēts projekta tvērums un plāns (muzeju priekšmetu veidi, apjomi, partneri, laiks, budžets), ievērojot noteiktās prioritātes un atlases kritērijus, var definēt priekšmetu sarakstu.
* Tiek noteikts digitalizējamo priekšmetu saraksts, vadoties pēc ilglaicīgās saglabāšanas plāniem un ievērojot principu – primāri digitalizēt priekšmetus, kas ir sliktā stāvoklī, tostarp tādus, kurus nav ieteicams kustināt.
* Priekšmeti tiek sadalīti loģiskās grupās, piemēram, pēc izmēriem.
* Priekšmetu grupām tiek noteikts to digitalizācijas veids un tiek apzināti atbilstošie digitalizācijas resursi (tehnikas, speciālisti).
* Ja tiek plānots digitalizēt ārpakalpojumā, tad plāno iepirkuma sagatavošanu un norisi
Sagatavošana
Digitalizācijas darbu Pasūtītājam jānodrošina šādi pasākumi:
* Kultūras mantojuma institūcijās tiek identificēti digitalizējamie priekšmeti, tiem tiek piešķirti atbilstoši identifikatori.
* Priekšmeti ir jāiedala grupās pēc līdzības (divdimensiju, telpiskie, sevišķi mazi makrouzņemšanai).
* Tiek sagatavotas digitalizācijas darba vietas (tehnika, apgaismojums).
* Priekšmetu tīrīšanai jāizvēlas atbilstoša tīrīšanas metode , tīri, sausi un mīksti audumi, kā arī tikai specializētas birstītes un šķidrumi.
* Priekšmeti tiek nogādāti digitalizācijas darba vietās un tiek atbilstoši nostiprināti. Tas attiecas uz keramikas, stikla vai citiem priekšmetiem, kuru normālais stāvoklis ir vertikālais. Lietojot paliktņus, lai iegūtu būtiski izdevīgāko skatupunktu vai slīpumu, vajadzētu lietot putuplasta, koka vai speciālos priekšmetu statīvus , kas nebojā pašu priekšmetu. Jāraugās, lai stiprināšanas gadījumā nerastos liekas ēnas. Jāpiebilst, ka priekšmetu nostiprināšana vajadzīgajā leņķī nereti sagādās problēmas, bet tās jāatrisina par labu priekšmeta izteiksmībai un drošībai pret slīdēšanu vai krišanu.
Digitalizācija
* Digitalizācijas iekārtas tiek kalibrētas un testētas un sagatavotas darbam.
* Krājumu identificēšanas nolūkos digitailzācijas brīdī ieteicams pievienot identifikācijas datus (piemēram, lapiņa ar uzskiates apzīmējumu, kolekcijas numuru), nedaudz attālināti no paša priekšmeta, lai sākotnēji izveidotās datnes pēcapstrādes laikā šo identifikatoru var nogriezt (crop). Šāds paņēmiens būtiski atvieglo priekšmeta attēlu un paša priekšmeta savstarpējo identificēšanu.
* Digitalizācijas brīdī ir jānoņem vai jāpaslēpj priekšmeta signatūras, ja tas ir iespējams.
* Atkarībā no izvēlētās tehnoloģijas priekšmeti tiek skenēti vai digitāli fotofiksēti, iegūtie dati tiek saglabāti tālākai apstrādei. Var tikt izmantotas krāsu skalas.
* Darba gaita: (darba vietas izvēle, fona uzstādīšana, skatupunkta (kadrējuma) izvēle, apgaismojuma uzstādīšana, fotoaparāta iestatījumu pārbaude, pārbaudes uzņēmuma veikšana, attēla [[Kvalitātes kontrole|kvalitātes kontrole]]).
* Iegūtie dati tiek pārbaudīti, un problēmgadījumos tiek veikta atkārtota skenēšana.
* Datnes tiek nogādātās uz [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un izplatīšanas IKT sistēmām.
* Priekšmeti tiek atdoti glabāšanas vietās.
Pēcapstrāde
Pēc tam, kad priekšmeti ir digitāli uzmērīti, var veikt šādus apstrādes darbus:
* Tiek izveidotas arhīvdatnes, neveicot manuālu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] apstrādi.
* Tiek izveidotas atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes (piemēram, digitālie attēli vai 3D apstrādes un attēlošanas programmatūras).
* Tiek izveidoti vai papildināti aprakstošie [[Metadati|metadati]], izveidojot datnes, tiek izveidoti tehniskie metadati.
* Lai definētu priekšmetu 3D objektu kvalitātes tehniskos parametrus, vēlams sākumā izveidot piemērus vai parauga digitālos objektus.


=== Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas ===
== 2. Priekšmetu klasifikācija digitalizācijai ==
Priekšmetu digitalizācijai ieteicams izmantot šādu tehniku:
Kultūras mantojuma objektus digitalizācijas procesos iedala trīs galvenajās grupās:
* digitālās fotokameras (uzdevumiem atbilstošie fotoobjektīvi);
* A0, A1, A2, A3, A4 skeneri (ar fotonegatīvu un diapozitīvu skenēšanas funkcionalitāti);
* rokas un stacionārie 3D skeneri (piemēram, ARTEC, CREAFORM);
* mobilās foto studijas (studiju lampas, zibspuldzes, atstarotāji, statīvi, foto foni, difuzori);
* jaunākās paaudzes portatīvie datori;
* digitālo attēlu apstrādes programmatūra;
* mobilie datu nesēji (atmiņas kartes, HDD).
Nākotnē lielajos valsts nozīmes muzejos būtu vēlams izveidot pastāvīgas digitalizācijas darba vietas, kurās muzeju speciālisti varētu pakāpeniski veikt muzeju priekšmetu digitalizāciju.
Ieteicams izmantot jebkuras markas jaunās paaudzes profesionālo foto tehniku, kuru ir iespējams nokomplektēt ar kvalitatīvu optiku. Ieteicams lietot makro objektīvus ar fiksētu fokusa attālumu apmēram 100 mm (pilnam matricas (24x36mm) izmēram). Ar makro objektīviem iespējams fotografēt arī no lielāka attāluma. Fokusa attālums ap 100 mm nodrošina vizuāli ticamu objekta proporciju attēlojumu. Makro objektīviem piemīt spēja asi attēlot priekšmetu arī plakanu virsmu reproducēšanas gadījumā. Makro objektīvi nerada optisko sistēmu defektus vai rada tos ievērojami mazākā mērā nekā, piemēram, tālummaiņas objektīvi.
Mūsdienu digitālo fotoaparātu izšķirtspējas standarts minimumam ir 24MP. Lielākas izšķirtspējas fotoaparāti varētu būt noderīgi liela formāta priekšmetu digitalizācijas gadījumos, ja tos nav iespējams ieskenēt. Apgaismojumam studijai vai reprodukcijai ir jābūt ar pastāvīgu, paredzamu gaismas daudzumu un fiksētu krāsu temperatūru vismaz tādā kvalitātē, lai iegūtā datne reaģētu uz krāsu vadības programatūru, piemēram X-rite ColorChecker vai ColorChecker Passport. http://xritephoto.com/ph_product_overview.aspx?id=1192&catid=28 vai
http://xritephoto.com/colorchecker-passport-photo.
Attēlu pēcapstrādes programmatūras
Vēlams izmantot Adobe Photoshop un Adobe Photoshop Lightroom programmatūras. Lightroom vairāk piemērota gadījumā, ja jāapstrādā daudz attēlu, kuriem tiek piemēroti līdzīgi rediģēšanas parametri, bet Photoshop piemērota darbam ar slāņiem (piemēram, vairāklapu skenējumu montāžai vai traucējoša fona retušai). Standartu ievērošanu nodrošina arī Capture One (līdzīga Adobe Photoshop Lightroom) un ON1 (ir iespēja strādāt ar slāņiem un veikt montāžu) programmatūra. Ar grafisko programmatūru palīdzību priekšmetu attēlu lietotājdatnēm ir iespējams veikt šādas korekcijas (ģeometriskās, tonālās, krāsu, kompozīciju, retušu, asuma, saglabāšanas atbilstošā izmērā un formātā).
Priekšmetu fotofiksēšanas darbu veikšanai ieteicams izmantot Muzeju priekšmetu digitalizācijas rokasgrāmatu (izveidota (ERAF) projektā „Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) pilnveidošana. 2. kārta” (projekta identifikācijas Nr.: 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/015) 2012.g.), tomēr ir jāņem vērā, ka skenēšanas, digitālo fotoaparātu un grafiskās apstrādes tehnoloģijas nepārtraukti attīstās un datņu tehniskie formāti ir jāveido atbilstoši šajās vadlīnijās definētajiem parametriem.
3D skenēšana
Priekšmetu skenēšanai izmantojams rokas 3D lāzerskeneris, kurš spēj nodrošināt tā orientēšanu telpā pēc ģeometrijas, tekstūras vai atbalsta marķieriem. Izmantojot šādu tehnoloģiju, ieteicamais priekšmetu fiziskais izmērs ir 50x50x50 cm. Skenerim jānodrošina rezultātu atkārtojamība ne sliktāka par 0,1mm, ko iespējams pārbaudīt, salīdzinot iegūtos datus, veicot atkārtotu vienu un tā paša objekta 3D skenēšanu un salīdzinot iegūtos rezultātus. 3D programmatūru nodrošina 3D skeneru ražotāji, piemēram, Artrec Studio 11 vai VXMODEL. Ar ražotāju programmatūras palīdzību tiek iegūti izejas dati, kurus ir iespējams tālāk apstrādāt ar citām programmatūrām, piemēram, Geomagic DesignX, Geomagic Studio, Solidworks, Autodesk ReCap, Inventor, Katia u.c., un digitālos objektus ir iespējams pārveidot par arhīvdatnēm un lietotājdatnēm, veikt [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] [[Kvalitātes kontrole|kvalitātes kontroles]] pasākumus.
Pielietojama ir arī cita 3D [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] iegūšanas metode - fotogrammetrija, kas ļauj izveidot objekta punktu mākoni un 3D modeli daudz vienkāršākā veidā. Atsevisķiem materiālu veidiem tas paver plašākas 3D digitalizācijas iespējas, taču ar to nevar sasniegt tikpat lielu izšķirstpēju un precizitāti kā ar 3D skenēšanu. Tomēr, tā paver plāšākas iespējas priekšmetu 3D digitalizācijā, t.sk. gadījumos, kad objekta 3D skenēšana ir problemātiska, un tās pielietošana ir lētāka un peejamāka. Iespējama ir arī abu metožu variēšana un vienlaicīga izmantošana pēc nepieciešamības.
3D skenēšanas soļi ir šādi: priekšmetam jābūt brīvi pieejamam vismaz 1,5 metra attālumā (skatīt atrunu par objektus jānoklāj ar specializētu pulveri (spreju), kas padara virsmu matētu, lai to varētu ieskenēt. Pēc tam tiek veikta 3D skenēšana fiziski, 3D skeneri virzot gar objekta virsmu; pēc tam notiek datu reģistrēšana; pēdējā stadijā datu tīrīšana un 3D modeļa ģenerācija, un eksportēšana. Vairāk par 3D skenēšanas tehnoloģijām: https://en.wikipedia.org/wiki/3D_scanner.
Digitalizācijas darbu veikšanai nepieciešami speciālisti ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām iekārtām un līdzīgu fotomateriālu, un līdzvērtīga apjoma automatizētu digitalizāciju. Ieteicamās digitalizācijas komandas lomas:
* Projekta vadītājs;
* Profesionāls fotogrāfs;
* Skenēšanas speciālists (jāņem vērā pieredze ar 3D skeneriem);
* [[Metadati|Metadatu]] izveides speciālisti;
* Kvalitātes vadītājs.
Tehniskajam personālam būtu obligātas fotogrāfijas pamatu zināšanas, lai varētu patstāvīgi risināt attēlu kvalitātes problēmas. Tāpat fotogrāfam vai skenētājam būtu nepieciešamas zināšanas un izpratne par attēlu oriģinālu izgatavošanu, druku (krāsu profilēšana, attēla izšķirtspēja, formāti, datņu veidi u.c.). Iemaņas, kas nepieciešamas, veicot darbu studijā un rediģējot attēlus, ir apgūstamas samērā ātri. Kopējā uzmanība personāla kvalifikācijā būtu jāpievērš spējai strādāt, stingri ievērojot noteiktās normas un kārtību. Ņemot vērā, ka digitalizācijas laikā ir jānodrošina [[Metadati|metadatu]] izveidošana, komandā šo datu sagatavošanai ir nepieciešami speciālisti ar latviešu valodas zināšanām.


=== Digitālo objektu formāti un metadati ===
* '''Lietiskie priekšmeti''' (15 apakšgrupas): apģērbs, darba rīki, mēbeles, trauki, tekstils u.c.
Fotografēto un skenēto priekšmetu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] [[Arhīvdatņu veidošana|arhīvdatņu]] un [[Lietotājdatņu veidošana|lietotājdatņu]] ieteicamos formātus skatīt FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]) aktuālajās versijās.
* '''Tēlojošie priekšmeti''' (6 apakšgrupas): tēlniecība, telpiskas instalācijas, tēlotāja māksla u.c.
Papildus, ievērojot 3D datņu lielos izmērus, lai nodrošinātu pilnīgu un neboj;atu datu pārvietošanu vai pārsūtīšanu, ieteicams izveidot [[Kontrolsummu datņu veidošana|kontrolsummu]] datnes, skatīt 3.3 Kontrolsummu datņu veidošana.
* '''Dabas priekšmeti''' (5 apakškategorijas): botānikas, ģeoloģijas, zooloģijas un paleontoloģijas paraugi.
* Digitalizācijas darbu veicējs sagatavo [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] metadatus. [[Metadati|Metadatu]] datnes nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā digitalizētā objekta datnes nosaukumam, saglabājot to kā elektronisku dokumentu. Muzeju priekšmetu digitālo objektu saglabāšanai un izplatīšanai tiek izmantots CIDOC CRM standarts, taču, attīstot muzeju priekšmetu digitālo objektu IKT sistēmu, var ņemt vērā arī Dublin Core (digitālajiem teksta dokumentiem un attēliem) un EBU Core Metadata Set TECH 3293 (Source: MIM-AI; Version 1.9; 2019) (digitālajiem audio un video objektiem) vai FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]) rekomendācijas. Uzsākot priekšmetu un 3D digitālo objektu izveidošanu, saglabāšanu un izplatīšanu, ieteicams izmantot https://dom.lndb.lv/data/type/3d.html definēto priekšmetu [[Metadati|metadatu]] struktūru.
3D skenēšanai jānodrošina šādi tehniskie parametri:
* Izšķirtspēja ne sliktāka par:
* 0.5mm objektiem < 2m;
* 0.1mm objektiem < 0.5m.
* Precizitāte ne sliktāka par:
* 0.1mm objektiem < 2m;
* 0.05mm objektiem < 0.5m.
* Tekstūras un krāsu fiksēšana ar parametriem, kas ir ne sliktāki par:
* krāsas: 24 bpp;
* tekstūra: 1.3 mp.
Digitālo 3D priekšmetu objektu [[Lietotājdatņu veidošana|lietotājdatņu]] un pārlūku piemēri:
* https://www.artec3d.com/3d-models/centurian-helmet
* https://www.artec3d.com/3d-models/damaliscus-korrigum
* https://www.artec3d.com/3d-models/spinal-bone
* https://www.artec3d.com/3d-models/decorative-plate
3D objektu publiskai izplatīšanai tiešsaistes sistēmās (web lapās) ieteicams izmantot šādas programmatūras (plug-in), piemēram, https://sketchfab.com/.


=== Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas ===
<blockquote>'''Piezīme:''' Muzejos pieejamo rakstisko (teksta) un audio-vizuālo priekšmetu digitalizācija jāveic atbilstoši specifiskajām teksta dokumentu, attēlu, video un audio dokumentu digitalizācijas sadaļām.</blockquote>
Veidojot priekšmetu digitālo attēlu (vai 3D objektu) datņu nosaukumus, vēlams ņemt vērā šādas norādes :
* Iestādes apzīmējums. Ja dažādi digitalizētāji skenē vienu un to pašu priekšmetu un pēc tam šie dati tiek apvienoti, tad pie pārējo datņu nosaukuma elementu sakritības var notikt nejauša [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] pazušana. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem (“madonas_novadpetniecibas_muzejs”), saīsināts (“mnm”) vai ar skaitlisku apzīmējumu (“017”), vai piemēram LNB, LNA, .....
* Priekšmeta tipa apzīmējums. Parasti viens burts, piemēram, “a- apģērbs”, “t”– trauks; “d”– darba rīks, vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
* Priekšmeta identifikators. Inventāra numurs vai svītru kods, vai saturisks identifikators, piemēram, nosaukums, iespējams saīsināts, kombinācijā ar izdošanas laiku. Muzeju priekšmetiem var būt inventāra Nr un šifra (uzskaites apzīmējums vai kolekcijas numurs).
* Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datnes nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datnes nosaukumu paplašinājumus redzamus.
Katra institūcija var noteikt datnes nosaukuma koda izmēru un sastāva secību, piemēram, Nr.1 ir institūcijas nosaukuma apzīmējums vai priekšmeta apzīmējums.
Kolekcijām ieteicams piešķirt datnēm nosaukumus veidojot pēc priekšmeta numura un šifra – kolekcijas numura vai uzskaites apzīmējuma. Mazām kolekcijām, ja vēlams ātri identificēt nepieciešamo priekšmetu pēc objekta nosaukuma, neatverot datni, papildus var pievienot priekšmeta nosaukumu.
Ja paredzēts, ka digitalizācijas projektā piedalīsies vairākas institūcijas, datņu nosaukumā vajadzētu obligāti atspoguļot, kurā organizācijā glabājas priekšmeta oriģināls vai kura organizācija veikusi digitalizāciju.
Priekšmeta arhīvdatnei un lietotājdatnei jābūt vienotai nosaukumu stratēģijai, un ideālā gadījumā lietotājdatnes nosaukums no arhīvdatnes nosaukuma atšķiras tikai ar datnes formāta paplašinājumu.
Veidojot priekšmetu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto.
Lielām kolekcijām jāveido hierarhiska mapju struktūra. Mapju struktūru lielām kolekcijām var veidot, dalot visas datnes pa mapēm pēc šādiem principiem:
* pēc iestādes koda, kurā attēls digitalizēts, piemēram: lnmm, lnvm, lnb, lna, akad_bibl;
* pēc [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] koda, piemēram, L-lietiskie, T-tēlojošie, D-dabas priekšmeti;
* pēc citiem identifikatoriem, piemēram, pēc digitalizācijas gada, piemēram: 2012, 2013, 2014, vai pēc satura kolekciju nosaukumiem. Piemēram, Rainis_Aspazija_001;
* pēc sūtījumu Nr. – Ja attēli tiek digitalizēti lielākās porcijās jeb nodevumos, tad šo porciju Nr. var izmantot mapju nosaukumu struktūrā.
Mapēs jāveido šāds datņu komplekts:
* visas objekta arhīvdatnes;
* visas lietotājdatnes;
* [[Kontrolsummu datņu veidošana|kontrolsummu]] datnes;
* [[Metadati|metadatu]] datne.


=== Kvalitātes kontroles pasākumi ===
=== 2.1. 3D digitalizācijas mērķi ===
Priekšmetu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] digitalizācijas kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:
3D modeļu un trīsdimensionālu uzmērījumu (punktu mākoņu, sietmodeļu) izveides galvenie lietojuma mērķi ir:
# Metriskā analīze (precīza izmēru noņemšana, rasējumu un griezumu izveide).
# Vizuālās un ģeometriskās informācijas fiksēšana restaurācijas un pētniecības darbiem.
# Pieejamības nodrošināšana digitālajā vidē (virtuālās izstādes, tīmekļa bibliotēkas, Eiropas digitālā platforma ''Europeana'').
# Replicēšana un pieejamība (tostarp taktilu objektu izveide, izmantojot 3D druku).


{| class="wikitable"
=== 2.2. Tehnoloģiskā atruna: Izaicinošas virsmas ===
Spīdīgi, gaismu caurlaidīgi (stikls) un augsti atstarojoši (metāls, pulēts akmens) priekšmeti tradicionāli pakļaujas 3D skenēšanai ar grūtībām, radot datu kropļojumus.
* '''Fiziskā matēšana:''' Šādu objektu apstrāde ar matējošu pulverizatoru (spreju) muzejos ir stingri ierobežota. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ''"Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu"'' jebkāda fiziska iedarbība uz krājuma priekšmetu ir aizliegta, izņemot restaurācijas nolūkos.
* '''Mūsdienu risinājums:''' pulverizatoru izmantošanas vietā prioritāri jāizmanto '''polarizētā gaismas fotogrammetrija (krusteniskā polarizācija)''', specializēti struktūrgaismas skeneri vai datorizētā tomogrāfija (CT), kas neapdraud priekšmeta fizisko stāvokli.
 
== 3. Digitalizācijas procesa organizācija ==
 
Priekšmetu digitalizācija ir strukturēts procesu kopums, ko ieteicams organizēt, izmantojot kādu no trim darba organizācijas metodēm:
 
{| class="wikitable" style="width:100%;"
! Metode !! Apraksts !! Priekšrocības !! Trūkumi / Ieteikumi
|-
|-
!Digitalizācijas posms !! Kvalitātes aktivitāte !! Periodiskums !! Atbildība
| '''Iekšējā digitalizācija iestādē''' || Darbs notiek uz vietas institūcijā, izmantojot stacionāru vai mobilu aparatūru ikdienas kārtībā. || Augsta priekšmetu drošība, nav transportēšanas risku, pieejamība ikdienā. || Nepieciešamas pastāvīgas personāla apmācības un investīcijas tehnikā. Ieteicams lieliem valsts muzejiem.
|-
|-
|1.Plānošana || Vai digitalizējamo objektu saraksti atbilst kritērijiem un budžetam? || Uzsākot projektu || Digitalizācijas projekta vadītājs
| '''Mobilās brigādes''' || Tehnika un speciālisti uz laiku tiek uzstādīti institūcijas telpās kampaņas veidā. || Piemērots reģionālajiem muzejiem, specifisku kolekciju digitalizācijai bez transportēšanas. || Nepieciešams mērķtiecīgs projektu (piemēram, ES fondu) finansējums.
|-
|-
|2.Sagatavošana || Priekšmeti ir apstrādāti un piegādāti digitalizācijai. || Uzsākot digitalizāciju || Digitalizējamo materiālu sagatavotāji
| '''Centralizēta digitalizācija''' || Priekšmeti tiek transportēti uz speciāli aprīkotu digitalizācijas centru ar augstākās klases tehniku. || Ekonomiski pamatota liela apjoma sarežģītu materiālu (fotonegatīvi, lielformāts) apstrādei. || Paaugstināti loģistikas un drošības riski. Nepieciešama saskaņošana un apdrošināšana.
|}
 
=== 3.1. Procesa četri posmi ===
Digitalizācijas gaitu veido četri pēctecīgi posmi, kuru detalizēts apraksts pieejams dokumentā ''"Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts"'':
 
==== Posms 1: Plānošana ====
* Definē projekta tvērumu, budžetu un laika grafiku.
* Izstrādā atlases kritērijus: primāri izvēlas unikālus, augsti pieprasītus vai fiziski degradētus priekšmetus (ilglaicīgās saglabāšanas plāns).
* Grupē priekšmetus pēc fiziskajiem parametriem (izmēri, materiāls).
* Sagatavo iepirkumu dokumentāciju, ja tiek plānots izmantot ārpakalpojumu (ieteicams sarežģītiem 3D projektiem).
 
==== Posms 2: Sagatavošana ====
* Identificē priekšmetus un sasaista tos ar sistēmas identifikatoriem (ID).
* Sagatavo darba vietu (kalibrē apgaismojumu, fonus un tehniku).
* Veic priekšmetu virsmu saudzīgu attīrīšanu (izmantojot tikai specializētas birstītes, pūtējus, sausus un mīkstus mikrošķiedras audumus).
* Droši nostiprina priekšmetus darba zonā. Vertikāliem vai nestabiliem objektiem izmanto inertus statīvus (putuplasta, koka), kas nerada ēnas un nebojā virsmu.
 
==== Posms 3: Digitalizācija ====
* Veic iekārtu gala kalibrēšanu (baltā balanss, krāsu profili).
* Izmanto standartizētas krāsu un mēroga skalas (piemēram, ''ColorChecker'').
* '''Identifikācija kadrā:''' Lai novērstu datņu sajaukšanu, kadrā (atstatus no objekta) izvieto fizisku identifikatoru (uzskaites numuru), ko pēcapstrādē nogriež (''crop'').
* Skenē vai fotofiksē objektu atbilstoši izvēlētajai metodikai. Veic tūlītēju kvalitātes ekspreskontroli.
 
==== Posms 4: Pēcapstrāde ====
* Saglabā nesaspiestus primāros datus kā master-datnes (arhīvdatnes) bez manuālas modifikācijas.
* Veido atvasinātās datnes (lietošanas un izplatīšanas formātus).
* Generē un piesaista tehniskos, strukturālos un aprakstošos metadatus.
 
== 4. Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas ==
 
=== 4.1. Tehniskais aprīkojums ===
Kvalitatīva procesa nodrošināšanai nepieciešama šāda bāzes tehnika:
* '''Fototehnika:''' Profesionālas pilna kadra (''full-frame'', min. 24MP standarts) vai vidējā formāta kameras ar fiksēta fokusa attāluma makro objektīviem (ieteicams ~100mm uz 24x36mm matricu). Tie nodrošina pareizas proporcijas un minimālus optiskos kropļojumus.
* '''Apgaismojums:''' Studijas zibspuldzes vai pastāvīgā LED gaisma ar augstu krāsu atveides indeksu (CRI > 95) un stabilu krāsu temperatūru, kas savietojama ar krāsu vadības programmatūru (''X-Rite / Calibrite ColorChecker'').
* '''3D skeneri:''' Rokas vai stacionārie struktūrgaismas un lāzerskeneri (piemēram, ''Artec, Creaform''), kas nodrošina rezultātu atkārtojamību ne sliktāku par 0,1 mm.
* '''Darbstacijas un programmatūra:''' Augstas veiktspējas datori ar specializēto grafisko un 3D apstrādes programmatūru (''Adobe Photoshop, Lightroom, Capture One, Artec Studio, Geomagic, Autodesk'' risinājumi).
 
=== 4.2. 3D skenēšanas un fotogrammetrijas specifika ===
3D modeļu izveidē izmanto divas savstarpēji papildinošas metodes:
# '''3D skenēšana:''' Nodrošina visaugstāko precizitāti un metrisko atkārtojamību.
# '''Fotogrammetrija:''' Ļauj iegūt augstas izšķirtspējas tekstūras (krāsu informāciju) un ir efektīva gadījumos, kad tīra skenēšana ir apgrūtināta. Bieži izmanto abu metožu kombināciju (hibrīdmodelēšanu).
 
==== Ieteicamie 3D tehniskie parametri ====
{| class="wikitable" style="text-align:center;"
! Objekta izmērs !! Minimālā izšķirtspēja !! Minimālā precizitāte !! Tekstūras parametri
|-
|-
|3.Digitalizācija || 1. [[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] kvalitāte atbilst definētajiem parametriem. 2. Pilnīgums (vai viss priekšmets ir redzams datnē). 3. Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 4. Datņu formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 5. [[Metadati]] ir precīzi 6. Atdotais priekšmets nav bojāts || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| '''Mazie objekti (< 0.5 m)''' || 0.1 mm || 0.05 mm || rowspan="2" | Krāsu dziļums: min. 24 bpp<br>Tekstūras izšķirtspēja: min. 1.3 MP (vai atbilstoši 4K/8K tekstūru kartēm)
|-
|-
|4.Pēcapstrāde || 1. Ja ir veikta [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] apstrāde, tad atbilst tehniskajiem parametriem. 2. Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt. || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| '''Lielie objekti (0.5 m - 2.0 m)''' || 0.5 mm || 0.1 mm
|}
|}


Ja digitālajos objektos tiek konstatētas kvalitātes neatbilstības, tad priekšmetiem jāveic atkārtota skenēšana, [[Metadati|metadatu]] apstrāde, pēcapstrāde.
=== 4.3. Digitalizācijas komanda ===
Digitalizācijas projekta vadītājam ir jāsagatavo katra digitalizējamā objekta digitalizēšanas uzdevumu izpildes protokols, kurā katrs iesaistītais speciālists veiks atzīmi par paveikto darbu, tādējādi nodrošinot secīgu visu nepieciešamo darbu izpildi un uzraudzību visos darbu izpildes posmos.
Projektu sekmīgai norisei nepieciešams personāls ar sekojošām lomām:
* '''Projekta vadītājs''' – koordinē laika grafiku, resursus un starpinstitūciju sadarbību.
* '''Profesionāls fotogrāfs / digitālo attēlu speciālists''' – atbild par gaismām, kompozīciju, krāsu kalibrēšanu un pēcapstrādi.
* '''3D skenēšanas / fotogrammetrijas speciālists''' – pārvalda 3D skenerus un punktu mākoņu apstrādes programmatūru.
* '''Metadatu speciālists''' – nodrošina korektu priekšmetu zinātnisko un tehnisko aprakstīšanu valsts valodā.
* '''Kvalitātes vadītājs''' – veic neatkarīgu datņu un metadatu pārbaudi pirms pieņemšanas.
 
== 5. Digitālo objektu formāti un metadati ==
 
=== 5.1. Datu formāti un drošība ===
* '''2D attēli:''' Arhīvdatnēm jāizmanto nesaspiesti, atvērti formāti (piemēram, TIFF vai RAW). Lietotājdatnēm izmanto JPEG, WebP. Formātu izvēlē jāvadās pēc aktuālajām ''FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials'' rekomendācijām.
* '''3D dati:''' Izgūtos datus saglabā universālos formātos (OBJ, PLY, STL, glTF/GLB). Tiešsaistes izplatīšanai un pārlūkošanai ieteicams izmantot specializētas platformas vai spraudņus (piemēram, ''Sketchfab'' vai trīsdimensiju tīmekļa pārlūkus).
* '''Datu integritāte:''' Lai garantētu datu pilnīgumu pārsūtīšanas laikā, katram nodevumam obligāti jāģenerē '''kontrolsummas''' (SHA-256 vai MD5).
 
=== 5.2. Metadatu standarti ===
Muzeju krājuma digitālo objektu ilglaicīgai saglabāšanai un integrācijai starptautiskajās sistēmās tiek izmantoti šādi standarti:
* '''CIDOC CRM''' (''Conceptual Reference Model'') – pamatstandarts muzeju semantiskajiem datiem un kultūras mantojuma integrācijai.
* '''Dublin Core''' – vienkāršotai teksta un 2D attēlu pamatmetadatu aprakstīšanai.
* '''EBU Core (TECH 3293)''' – audio un video objektu tehniskajiem metadatiem.
* '''Nacionālā struktūra:''' Uzsākot darbu, obligāti jāsalāgo dati ar Latvijas kultūras mantojuma platformās (piemēram, LNB DOM sistēmā) definēto 3D metadatu struktūru.
 
== 6. Datņu un mapju nosaukumu izveide ==
Datņu un mapju nosaukumiem jābūt unikāliem, loģiskiem un mašīnlasāmiem. Nosaukumos izmanto tikai mazos latīņu alfabēta burtus, ciparus un apakšsvītru (<code>_</code>). Defises un diakritiskās zīmes (mīkstinājumi, garumzīmes) nav pieļaujamas.
 
=== 6.1. Datnes nosaukuma struktūra ===
Ieteicamā datnes nosaukuma formula:
<code>[iestādes_kods]_[priekšmeta_tips]_[identifikators]_[kustības_kods/puse].[paplašinājums]</code>
 
* '''Iestādes kods:''' Saīsinājums vai skaitlisks ID, kas novērš datņu pārklāšanos apvienotajos katalogos (piemēram, <code>lnb</code>, <code>lnmm</code>, <code>mnm</code>).
* '''Priekšmeta tips:''' Vienots kods (piemēram, <code>l</code> – lietiskais, <code>t</code> – tēlojošais, <code>d</code> – dabas).
* '''Identifikators:''' Muzeja inventāra numurs vai kolekcijas šifrs (piemēram, <code>nmkk_12345</code>).
* '''Vienotības princips:''' Arhīvdatnes un lietotājdatnes nosaukumiem jāsakrīt, atšķiras tikai paplašinājums (piemēram, master-datne: <code>lnb_l_inv105_01.tif</code>; lietotājdatne: <code>lnb_l_inv105_01.jpg</code>).
 
=== 6.2. Mapju hierarhija ===
Lielām kolekcijām veido ligzdotu mapju struktūru, datnes grupējot pēc šādiem līmeņiem:
# Iestādes/kolekcijas kods (piemēram, <code>/lnmm/</code>)
# Digitālā objekta grupa vai digitalizācijas gads (piemēram, <code>/2026/</code>)
# Nodevuma vai sūtījuma numurs (piemēram, <code>/nodevums_03/</code>)
 
Katra objekta gala mapē (pakotnē) jāatrodas pilnam datņu komplektam:
* Visas objekta arhīvdatnes (RAW/TIFF vai 3D master doti).
* Visas lietotājdatnes (JPEG vai glTF).
* Kontrolsummu datne (<code>.md5</code> vai <code>.sha256</code>).
* Metadatu XML/JSON datne.
 
== 7. Kvalitātes kontroles (KK) matrica ==
 
Kvalitātes kontroles pasākumi tiek veikti visos digitalizācijas posmos, rezultātus fiksējot digitalizēšanas uzdevumu izpildes protokolā.
 
{| class="wikitable" style="width:100%;"
! Posms
! Kvalitātes aktivitāte
! Periodiskums
! Atbildīgā loma
|-
| '''1. Plānošana'''
| Pārbauda digitalizējamo objektu saraksta atbilstību atlases kritērijiem, prioritātēm un budžetam.
| Uzsākot projektu
| Projekta vadītājs
|-
| '''2. Sagatavošana'''
| Pārbauda priekšmetu fizisko stāvokli, attīrīšanas kvalitāti un drošu nostiprināšanu pirms fiksācijas.
| Uzsākot sesiju
| Krājuma glabātājs / Sagatavotājs
|-
| rowspan="3" | '''3. Digitalizācija'''
| 1. Tehniskā atbilstība (krāsu precizitāte, asums, izšķirtspēja).<br>2. Pilnīgums (objekts nav kadrā "nogriezts", nav lieku ēnu).<br>3. Drošības kontrole (vai priekšmets procesā nav bojāts).
| Izlases veidā (vizuāli 100%, tehniski min. 10%)
| Izpildītājs un Kvalitātes vadītājs
|-
| 4. Datņu un mapju nosaukumu un struktūras atbilstība formulai.
| Automatizēti katram nodevumam
| Kvalitātes vadītājs
|-
| 5. Sākotnējo metadatu precizitāte un sasaiste ar pareizo ID.
| Katram objektam
| Metadatu speciālists
|-
| '''4. Pēcapstrāde'''
| Pārbauda 3D modeļu topoloģiju, tekstūru salāgošanu, datņu atveramību un kontrolsummu sakritību uz datu nesēja.
| Pirms datu nodošanas glabāšanai
| Kvalitātes vadītājs / Pasūtītājs
|}
 
<blockquote>Ja neatbilstības tiek konstatētas, process tiek apturēts un attiecīgajai objektu grupai tiek veikta atkārtota skenēšana, metadatu labošana vai pēcapstrāde.</blockquote>
 
[[Kategorija:Kultūras mantojums]] [[Kategorija:Digitalizācija]] [[Kategorija:Vadlīnijas]]


== Skatīt arī ==
== Skatīt arī ==

Pašreizējā versija, 2026. gada 20. maijs, plkst. 22.59

Aktualizēts 20.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Šis šķirklis sniedz metodiskas un tehnoloģiskas vadlīnijas kultūras nozares speciālistiem par kultūras mantojuma priekšmetu (2D un 3D) digitalizācijas procesiem, standartiem un kvalitātes kontroli.

1. Starptautiskais un nacionālais ietvars

Kultūras mantojuma 3D digitalizācijas attīstībā vadošo lomu ieņem Digitālā kultūras mantojuma un Europeana ekspertu grupa (CEDCHE), kuras izstrādātie pamatprincipi kalpo kā ES mēroga vadlīnijas.

Izveidotais "jumta dokuments" satur 10 pamatprincipus un praktiskus padomus, kas palīdz iestādēm izvēlēties atbilstošu digitalizācijas pakāpi, metodiku un nodrošināt datu ilglaicīgu saglabāšanu. Detalizēta informācija pieejama pielikumā "Pamatprincipi un padomi kultūras mantojuma 3D digitalizācijai" un starptautiskajās iniciatīvās (piemēram, TwinIt 2 projektā).

2. Priekšmetu klasifikācija digitalizācijai

Kultūras mantojuma objektus digitalizācijas procesos iedala trīs galvenajās grupās:

  • Lietiskie priekšmeti (15 apakšgrupas): apģērbs, darba rīki, mēbeles, trauki, tekstils u.c.
  • Tēlojošie priekšmeti (6 apakšgrupas): tēlniecība, telpiskas instalācijas, tēlotāja māksla u.c.
  • Dabas priekšmeti (5 apakškategorijas): botānikas, ģeoloģijas, zooloģijas un paleontoloģijas paraugi.

Piezīme: Muzejos pieejamo rakstisko (teksta) un audio-vizuālo priekšmetu digitalizācija jāveic atbilstoši specifiskajām teksta dokumentu, attēlu, video un audio dokumentu digitalizācijas sadaļām.

2.1. 3D digitalizācijas mērķi

3D modeļu un trīsdimensionālu uzmērījumu (punktu mākoņu, sietmodeļu) izveides galvenie lietojuma mērķi ir:

  1. Metriskā analīze (precīza izmēru noņemšana, rasējumu un griezumu izveide).
  2. Vizuālās un ģeometriskās informācijas fiksēšana restaurācijas un pētniecības darbiem.
  3. Pieejamības nodrošināšana digitālajā vidē (virtuālās izstādes, tīmekļa bibliotēkas, Eiropas digitālā platforma Europeana).
  4. Replicēšana un pieejamība (tostarp taktilu objektu izveide, izmantojot 3D druku).

2.2. Tehnoloģiskā atruna: Izaicinošas virsmas

Spīdīgi, gaismu caurlaidīgi (stikls) un augsti atstarojoši (metāls, pulēts akmens) priekšmeti tradicionāli pakļaujas 3D skenēšanai ar grūtībām, radot datu kropļojumus.

  • Fiziskā matēšana: Šādu objektu apstrāde ar matējošu pulverizatoru (spreju) muzejos ir stingri ierobežota. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu" jebkāda fiziska iedarbība uz krājuma priekšmetu ir aizliegta, izņemot restaurācijas nolūkos.
  • Mūsdienu risinājums: pulverizatoru izmantošanas vietā prioritāri jāizmanto polarizētā gaismas fotogrammetrija (krusteniskā polarizācija), specializēti struktūrgaismas skeneri vai datorizētā tomogrāfija (CT), kas neapdraud priekšmeta fizisko stāvokli.

3. Digitalizācijas procesa organizācija

Priekšmetu digitalizācija ir strukturēts procesu kopums, ko ieteicams organizēt, izmantojot kādu no trim darba organizācijas metodēm:

Metode Apraksts Priekšrocības Trūkumi / Ieteikumi
Iekšējā digitalizācija iestādē Darbs notiek uz vietas institūcijā, izmantojot stacionāru vai mobilu aparatūru ikdienas kārtībā. Augsta priekšmetu drošība, nav transportēšanas risku, pieejamība ikdienā. Nepieciešamas pastāvīgas personāla apmācības un investīcijas tehnikā. Ieteicams lieliem valsts muzejiem.
Mobilās brigādes Tehnika un speciālisti uz laiku tiek uzstādīti institūcijas telpās kampaņas veidā. Piemērots reģionālajiem muzejiem, specifisku kolekciju digitalizācijai bez transportēšanas. Nepieciešams mērķtiecīgs projektu (piemēram, ES fondu) finansējums.
Centralizēta digitalizācija Priekšmeti tiek transportēti uz speciāli aprīkotu digitalizācijas centru ar augstākās klases tehniku. Ekonomiski pamatota liela apjoma sarežģītu materiālu (fotonegatīvi, lielformāts) apstrādei. Paaugstināti loģistikas un drošības riski. Nepieciešama saskaņošana un apdrošināšana.

3.1. Procesa četri posmi

Digitalizācijas gaitu veido četri pēctecīgi posmi, kuru detalizēts apraksts pieejams dokumentā "Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts":

Posms 1: Plānošana

  • Definē projekta tvērumu, budžetu un laika grafiku.
  • Izstrādā atlases kritērijus: primāri izvēlas unikālus, augsti pieprasītus vai fiziski degradētus priekšmetus (ilglaicīgās saglabāšanas plāns).
  • Grupē priekšmetus pēc fiziskajiem parametriem (izmēri, materiāls).
  • Sagatavo iepirkumu dokumentāciju, ja tiek plānots izmantot ārpakalpojumu (ieteicams sarežģītiem 3D projektiem).

Posms 2: Sagatavošana

  • Identificē priekšmetus un sasaista tos ar sistēmas identifikatoriem (ID).
  • Sagatavo darba vietu (kalibrē apgaismojumu, fonus un tehniku).
  • Veic priekšmetu virsmu saudzīgu attīrīšanu (izmantojot tikai specializētas birstītes, pūtējus, sausus un mīkstus mikrošķiedras audumus).
  • Droši nostiprina priekšmetus darba zonā. Vertikāliem vai nestabiliem objektiem izmanto inertus statīvus (putuplasta, koka), kas nerada ēnas un nebojā virsmu.

Posms 3: Digitalizācija

  • Veic iekārtu gala kalibrēšanu (baltā balanss, krāsu profili).
  • Izmanto standartizētas krāsu un mēroga skalas (piemēram, ColorChecker).
  • Identifikācija kadrā: Lai novērstu datņu sajaukšanu, kadrā (atstatus no objekta) izvieto fizisku identifikatoru (uzskaites numuru), ko pēcapstrādē nogriež (crop).
  • Skenē vai fotofiksē objektu atbilstoši izvēlētajai metodikai. Veic tūlītēju kvalitātes ekspreskontroli.

Posms 4: Pēcapstrāde

  • Saglabā nesaspiestus primāros datus kā master-datnes (arhīvdatnes) bez manuālas modifikācijas.
  • Veido atvasinātās datnes (lietošanas un izplatīšanas formātus).
  • Generē un piesaista tehniskos, strukturālos un aprakstošos metadatus.

4. Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas

4.1. Tehniskais aprīkojums

Kvalitatīva procesa nodrošināšanai nepieciešama šāda bāzes tehnika:

  • Fototehnika: Profesionālas pilna kadra (full-frame, min. 24MP standarts) vai vidējā formāta kameras ar fiksēta fokusa attāluma makro objektīviem (ieteicams ~100mm uz 24x36mm matricu). Tie nodrošina pareizas proporcijas un minimālus optiskos kropļojumus.
  • Apgaismojums: Studijas zibspuldzes vai pastāvīgā LED gaisma ar augstu krāsu atveides indeksu (CRI > 95) un stabilu krāsu temperatūru, kas savietojama ar krāsu vadības programmatūru (X-Rite / Calibrite ColorChecker).
  • 3D skeneri: Rokas vai stacionārie struktūrgaismas un lāzerskeneri (piemēram, Artec, Creaform), kas nodrošina rezultātu atkārtojamību ne sliktāku par 0,1 mm.
  • Darbstacijas un programmatūra: Augstas veiktspējas datori ar specializēto grafisko un 3D apstrādes programmatūru (Adobe Photoshop, Lightroom, Capture One, Artec Studio, Geomagic, Autodesk risinājumi).

4.2. 3D skenēšanas un fotogrammetrijas specifika

3D modeļu izveidē izmanto divas savstarpēji papildinošas metodes:

  1. 3D skenēšana: Nodrošina visaugstāko precizitāti un metrisko atkārtojamību.
  2. Fotogrammetrija: Ļauj iegūt augstas izšķirtspējas tekstūras (krāsu informāciju) un ir efektīva gadījumos, kad tīra skenēšana ir apgrūtināta. Bieži izmanto abu metožu kombināciju (hibrīdmodelēšanu).

Ieteicamie 3D tehniskie parametri

Objekta izmērs Minimālā izšķirtspēja Minimālā precizitāte Tekstūras parametri
Mazie objekti (< 0.5 m) 0.1 mm 0.05 mm Krāsu dziļums: min. 24 bpp
Tekstūras izšķirtspēja: min. 1.3 MP (vai atbilstoši 4K/8K tekstūru kartēm)
Lielie objekti (0.5 m - 2.0 m) 0.5 mm 0.1 mm

4.3. Digitalizācijas komanda

Projektu sekmīgai norisei nepieciešams personāls ar sekojošām lomām:

  • Projekta vadītājs – koordinē laika grafiku, resursus un starpinstitūciju sadarbību.
  • Profesionāls fotogrāfs / digitālo attēlu speciālists – atbild par gaismām, kompozīciju, krāsu kalibrēšanu un pēcapstrādi.
  • 3D skenēšanas / fotogrammetrijas speciālists – pārvalda 3D skenerus un punktu mākoņu apstrādes programmatūru.
  • Metadatu speciālists – nodrošina korektu priekšmetu zinātnisko un tehnisko aprakstīšanu valsts valodā.
  • Kvalitātes vadītājs – veic neatkarīgu datņu un metadatu pārbaudi pirms pieņemšanas.

5. Digitālo objektu formāti un metadati

5.1. Datu formāti un drošība

  • 2D attēli: Arhīvdatnēm jāizmanto nesaspiesti, atvērti formāti (piemēram, TIFF vai RAW). Lietotājdatnēm izmanto JPEG, WebP. Formātu izvēlē jāvadās pēc aktuālajām FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials rekomendācijām.
  • 3D dati: Izgūtos datus saglabā universālos formātos (OBJ, PLY, STL, glTF/GLB). Tiešsaistes izplatīšanai un pārlūkošanai ieteicams izmantot specializētas platformas vai spraudņus (piemēram, Sketchfab vai trīsdimensiju tīmekļa pārlūkus).
  • Datu integritāte: Lai garantētu datu pilnīgumu pārsūtīšanas laikā, katram nodevumam obligāti jāģenerē kontrolsummas (SHA-256 vai MD5).

5.2. Metadatu standarti

Muzeju krājuma digitālo objektu ilglaicīgai saglabāšanai un integrācijai starptautiskajās sistēmās tiek izmantoti šādi standarti:

  • CIDOC CRM (Conceptual Reference Model) – pamatstandarts muzeju semantiskajiem datiem un kultūras mantojuma integrācijai.
  • Dublin Core – vienkāršotai teksta un 2D attēlu pamatmetadatu aprakstīšanai.
  • EBU Core (TECH 3293) – audio un video objektu tehniskajiem metadatiem.
  • Nacionālā struktūra: Uzsākot darbu, obligāti jāsalāgo dati ar Latvijas kultūras mantojuma platformās (piemēram, LNB DOM sistēmā) definēto 3D metadatu struktūru.

6. Datņu un mapju nosaukumu izveide

Datņu un mapju nosaukumiem jābūt unikāliem, loģiskiem un mašīnlasāmiem. Nosaukumos izmanto tikai mazos latīņu alfabēta burtus, ciparus un apakšsvītru (_). Defises un diakritiskās zīmes (mīkstinājumi, garumzīmes) nav pieļaujamas.

6.1. Datnes nosaukuma struktūra

Ieteicamā datnes nosaukuma formula: [iestādes_kods]_[priekšmeta_tips]_[identifikators]_[kustības_kods/puse].[paplašinājums]

  • Iestādes kods: Saīsinājums vai skaitlisks ID, kas novērš datņu pārklāšanos apvienotajos katalogos (piemēram, lnb, lnmm, mnm).
  • Priekšmeta tips: Vienots kods (piemēram, l – lietiskais, t – tēlojošais, d – dabas).
  • Identifikators: Muzeja inventāra numurs vai kolekcijas šifrs (piemēram, nmkk_12345).
  • Vienotības princips: Arhīvdatnes un lietotājdatnes nosaukumiem jāsakrīt, atšķiras tikai paplašinājums (piemēram, master-datne: lnb_l_inv105_01.tif; lietotājdatne: lnb_l_inv105_01.jpg).

6.2. Mapju hierarhija

Lielām kolekcijām veido ligzdotu mapju struktūru, datnes grupējot pēc šādiem līmeņiem:

  1. Iestādes/kolekcijas kods (piemēram, /lnmm/)
  2. Digitālā objekta grupa vai digitalizācijas gads (piemēram, /2026/)
  3. Nodevuma vai sūtījuma numurs (piemēram, /nodevums_03/)

Katra objekta gala mapē (pakotnē) jāatrodas pilnam datņu komplektam:

  • Visas objekta arhīvdatnes (RAW/TIFF vai 3D master doti).
  • Visas lietotājdatnes (JPEG vai glTF).
  • Kontrolsummu datne (.md5 vai .sha256).
  • Metadatu XML/JSON datne.

7. Kvalitātes kontroles (KK) matrica

Kvalitātes kontroles pasākumi tiek veikti visos digitalizācijas posmos, rezultātus fiksējot digitalizēšanas uzdevumu izpildes protokolā.

Posms Kvalitātes aktivitāte Periodiskums Atbildīgā loma
1. Plānošana Pārbauda digitalizējamo objektu saraksta atbilstību atlases kritērijiem, prioritātēm un budžetam. Uzsākot projektu Projekta vadītājs
2. Sagatavošana Pārbauda priekšmetu fizisko stāvokli, attīrīšanas kvalitāti un drošu nostiprināšanu pirms fiksācijas. Uzsākot sesiju Krājuma glabātājs / Sagatavotājs
3. Digitalizācija 1. Tehniskā atbilstība (krāsu precizitāte, asums, izšķirtspēja).
2. Pilnīgums (objekts nav kadrā "nogriezts", nav lieku ēnu).
3. Drošības kontrole (vai priekšmets procesā nav bojāts). 		Izlases veidā (vizuāli 100%, tehniski min. 10%) Izpildītājs un Kvalitātes vadītājs
4. Datņu un mapju nosaukumu un struktūras atbilstība formulai. Automatizēti katram nodevumam Kvalitātes vadītājs
5. Sākotnējo metadatu precizitāte un sasaiste ar pareizo ID. Katram objektam Metadatu speciālists
4. Pēcapstrāde Pārbauda 3D modeļu topoloģiju, tekstūru salāgošanu, datņu atveramību un kontrolsummu sakritību uz datu nesēja. Pirms datu nodošanas glabāšanai Kvalitātes vadītājs / Pasūtītājs

Ja neatbilstības tiek konstatētas, process tiek apturēts un attiecīgajai objektu grupai tiek veikta atkārtota skenēšana, metadatu labošana vai pēcapstrāde.

Skatīt arī

Saturs iegūts no "https://wiki.lnb.lv/index.php?title=Priekšmetu_digitalizācijas_vadlīnijas&oldid=5114"