Nemateriālo vērtību digitalizācijas vadlīnijas

Aktualizēts 15.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Objektu veidi

Nemateriālo kultūras mantojuma elementus var iedalīt šādās grupās: mutvārdu tradīcijas; paražas, rituāli un svētki; zināšanas par dabu; amatniecības prasmes; citi kultūrtelpas elementi. Atbilstoši likumam https://likumi.lv/ta/id/285526-nemateriala-kulturas-mantojuma-likums un UNESCO konvencijai https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1533 Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC) ir jāuztur Latvijas nemateriālo kultūras vērtību saraksts un jāsaglabā nākamajām paaudzēm nemateriālā kultūras mantojuma elementi. No 2017. gada līdz 2021. gadam Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas 24 vērtības. Plānots, ka katru gadu saraksts varētu tikt papildināts ar 10-15 elementiem, kur katram tiks pievienoti vairāki digitālie objekti: attēli, video, audio, tekstu dokumenti, interneta saites. Nemateriālais kultūras mantojums (tā elements vai objekts) nozīmē paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos arī atsevišķi indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido identitātes un pēctecības izjūtu, tādējādi veicinot cieņu pret kultūras daudzveidību un cilvēka radošo darbību. UNESCO konvencijā tiek ņemts vērā tikai tāds nemateriālās kultūras mantojums, kas ir savienojams ar spēkā esošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem un prasībām pēc savstarpējas cieņas kopienu, grupu un indivīdu starpā, kā arī pēc ilgtspējīgas attīstības. LNKC vērtības un to elementus pēc satura veida ir iespējams dalīt šādās jomās:

Nemateriālais kultūras mantojuma joma	Elementu piemēri
Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju; Spēles mākslas; Paražas, rituāli un svētki; Zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu; Tradicionālās amatniecības prasmes; Kultūrtelpa (kultūrtelpa ir plašāks NKM elementu kopums, kas raksturīgs konkrētai teritorijai). NKM jomas ir vispārīgs raksturojums, jo realitātē apjomīga tradīcija (piem., Jāņi) vai ļoti konkrēts elements (piem., kāzu vārtu un jaunā pāra sagaidīšanas tradīcija) – atbilst vairākām jomām.	Sēlisko izlokšņu lietojums konkrētos Latvijas pagastos; Maskošanās tradīcijas Latvijā (ar tautas teātra elementiem jeb darbību lomās); Latviešu tradicionālā deja pilsētā; Psalmu dziedāšanas tradīcijas Ziemeļlatgalē (tautā dziedāti katoliskie dziedājumi); Psalmu dziedāšanas tradīcija Vaboles pagastā; Dziedāšana ar “busbolsu” (tradicionālā dziedāšana); Basītes darināšanas un spēlēšanas tradīcijas Latvijā; Caurspēlējamās cītaras spēlēšanas tradīcijas; Ermoņiku Ieviņa spēles tradīcijas; Mežģīņu aušanas tradīcijas; Siguldas spieķa izgatavošanas un lietošanas tradīcija; Vecticībnieku kopienas tradīcijas Latvijas teritorijā; Suitu kultūrtelpa.

LNKC vērtības un to elementus ir iespējams fiksēt dažādos digitālos objektu formātos (teksti, attēli, video, audio, citi html un multimediju formāti) un uzglabāt digitālos arhīvos, un izplatīt dažādās digitālās platformās.

Organizatoriskie jautājumi

Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību aprakstošos digitālos objektus izveido dažādi Latvijas kultūras nozares dalībnieki, šo vērtību uzturētāji un veicinātāji. Latvijas juridiskās un privātās personas sākotnēji iesniedz LNKC aizpildītas anketas, kurās apraksta vērtības un norāda šo vērtību aprakstošo digitālo objektu digitālās adreses, (pārsvarā tiek izmantota platforma failiem.lv, bet iespējams izmantot citas, piemēram: edati.lv, webtransfer.com). LNKC veidlapas atrodamas: http://www.lnkc.gov.lv/nozares/nematerialais-kulturas-mantojums/. Digitālie objekti ir teksta dokumenti, digitālie attēli, video un audio datnes. LNKC eksperti veic šo iesniegumu un elementu saturisko izvērtēšanu un pieņem lēmumu, vai konkrētās vērtības tiek iekļautas ilglaicīgās saglabāšanas sarakstā. Nemateriālā kultūras mantojuma vērtības aprakstošie digitālie objekti un to metadati būtu jāsaglabā atbilstoši šīm vadlīnijām. Savukārt šī mantojuma digitālos objektus uztur un pārvalda LNKC, un tie ir pieejami platformā https://nematerialakultura.lv/. Turpat ir pieejama informācija par jaunu vērtību iekļaušanas kārtību Nemateriālā kultūras mantojuma kopā, un neskaidrību jautājumu gadījumos ir jāsazinās ar LNKC (https://nematerialakultura.lv/kontakti/). Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību digitālo fiksēšanu var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; fiksēšana digitālā formātā un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”. Katrā posmā ir ieteicams ņemt vērā tālāk uzskaitītos ieteikumus. Plānošana

LNKC saņem nemateriālo vērtību elementu pieteikumus, tai skaitā digitāli radītos objektus.
LNKC izvērtē nemateriālo vērtību pieteikumus un pieņem lēmumu par konkrēto vērtību iekļaušanu kopējā sarakstā.

Sagatavošana

Kultūras mantojuma institūciju speciālisti novērtē, vai sarakstā iekļauto elementu digitālie objekti ir atbilstošā saturiskā un tehniskā kvalitātē, kā arī definē kvalitātes uzlabojumu parametrus.
Tie digitālie objekti, kuriem ir atbilstoša saturiskā un tehniskā kvalitāte (arhīvdatnes un lietotājdatnes), tiek nogādāti uz ilglaicīgas saglabāšanas un izplatīšanas IKT sistēmām.
Tiem digitālajiem objektiem, kuriem nav atbilstoša saturiskā un tehniskā kvalitāte, atbilstoši šajā dokumentā definētiem dažādu digitālo objektu datņu tehniskiem parametriem un metadatu struktūrai tiek veikta to pēcapstrāde.
Pēcapstrādi ir iespējams organizēt vairākos veidos: a) digitālā objekta īpašnieks ar saviem resursiem nodrošina digitālā objekta konvertāciju uz vadlīnijās definētiem tehniskiem standartiem, b) LNKC un KISC periodiski organizē centralizētus iepirkumus, kuru rezultātā tiek uzlabota esošo digitālo objektu kvalitāte atbilstoši definētājiem standartiem.
LNKC un KISC var organizēt centralizētus iepirkumus, lai atsevišķus nemateriālā kultūras mantojuma elementus digitāli fiksētu pirmo reizi.

Digitalizācija

Satura producenti no jauna digitāli fiksē nemateriālā kultūras mantojuma elementus, izmantojot modernākās video un audio ierakstu tehnoloģijas.
Satura producenti apstrādā esošos nemateriālā kultūras mantojuma digitālos objektus. Tiek izmantotas audio, video montāžas, grafiskās apstrādes programmatūras, uzlabojot audio un video, tekstu un attēlu kvalitāti.
Satura producenti montāžas studijās izveido digitālos objektus (arhīvdatnes, lietotājdatnes, aprakstošos un tehniskos metadatus).

Pēcapstrāde

Samontētiem nemateriālā kultūras mantojuma digitālajiem objektiem tiek pārbaudīta saturiskā un tehniskā kvalitāte, tiek izveidotas nepieciešamās atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes, metadati.
Tiek izveidotas nemateriālā kultūras mantojuma digitālo objektu kolekcija (multimediju datņu kopa ar video, audio, attēlu, teksta dokumentu datnēm).
Datnes tiek nogādātas uz ilglaicīgas saglabāšanas un izplatīšanas IKT sistēmām.

Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas

Ievērojot straujo tehnoloģiju progresu, digitalizācijas tehnoloģijas nemitīgi papildinās, un rodas arvien jauni IT risinājumi. Tādēļ digitalizācijas procesā ir jāseko jaunākajām tendencēm un iespējām ar mērķi izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Aktuālie un aprobētie tehnoloģiskie risinājumi ir pieejami FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]). Darbu veikšanai nepieciešama satura producēšanas komanda ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām video un audio tehnoloģijām, montāžas un grafiskās apstrādes programmatūrām un līdzīgiem multimediju projektiem un formātiem. Komandas lomas varētu būt šādas:

Projekta vadītājs (producents);
Radošie speciālisti (režisors);
TV kameru un skaņu operatori;
Video un audio inženieri;
Datu pārneses un IT speciālists;
Grafisko objektu apstrādes speciālisti;
Tekstu un metadatu izveides speciālisti;
Kvalitātes vadītājs.

Digitālo objektu formāti un metadati

Uzsākot nemateriālā kultūras mantojuma elementu digitālo objektu pirmreizējo digitālo fiksēšanu vai esošo objektu kopēšanu un pēcapstrādi, ir jādefinē vēlamie digitālo objektu arhīvdatņu un lietotājdatņu tehniskie parametri un metadatu struktūras. Katram video, audio, attēlu un teksta digitālajam objektam ir jāizveido atsevišķa arhīvdatne un lietotājdatne (vēlamos tehniskos parametrus skatīt https://dom.lndb.lv/data/subtype/video.html – video digitālajam objektam, https://dom.lndb.lv/data/type/sound.html – skaņu ierakstam, https://dom.lndb.lv/data/type/image.html – attēliem, https://dom.lndb.lv/data/type/text.html - tekstam).

Digitālo objektu izveidotājs sagatavo nemateriālā kultūras mantojuma digitālo objektu metadatus. Metadatu datnes nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā digitālā objekta datnes nosaukumam, saglabājot to kā elektronisku dokumentu. Teksta un attēlu metadatu struktūra ir jāveido, ievērojot Dublin Core, bet video un audio datnēm EBU Core Metadata Set TECH 3293 (Source: MIM-AI; Version 1.9; 2019) standartu rekomendācijas, kā arī definējot papildu apraksta laukus, lai nodrošinātu ērtāku objektu meklēšanu potenciālajiem publisko izplatīšanas platformu lietotājiem. Nemateriālā kultūras mantojuma digitālajiem teksta dokumentu, attēlu, video un audio objektiem ir vēlams izmantot ieteicamo metadatu struktūru, skatīt https://dom.lndb.lv/data/types.htmlsecīgi izvēloties atbilstošo virstipu un tipu .

Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas

Veidojot nemateriālā kultūras mantojuma digitālo objektu datņu nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto:

Iestādes apzīmējums. Piemēram, LNKC, KISC, LTV. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem.
Digitālā objekta elementa grupas. Parasti viens burts, piemēram, “k”– koncerts;, vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
Digitālā objekta apzīmējums un nosaukums. Saturisks identifikators, piemēram, vērtības vai elementa nosaukums, vietas nosaukums vai personas vārds, iespējams saīsināts, kombinācijā ar pasākuma gadu un datumu.
Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datnes nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datnes nosaukumu paplašinājumus redzamus.

Piemērs: LNKC_Suitu_sievas_koncerts _30_03_2017.jp2 Veidojot nemateriālā kultūras mantojuma digitālo objektu mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto:

pēc iestādes koda, kurā materiāls digitāli radīts, piemēram: LNKC, KISC, LTV;
pēc objekta tēmas nosaukuma, piemēram, satura kolekcijas, ja gari nosaukumi, tos ir jāsaīsina ar atslēgvārdiem;
pēc citiem identifikatoriem, piemēram, LNKC uzskaites saraksta numurs, datums.

Mapēs jāveido šāds datņu (atbilstoši definētajai nemateriālā kultūras mantojuma multimediju kopai) komplekts:

visas digitālo objektu arhīvdatnes;
visas digitālo objektu lietotājdatnes;
stundas un garums, kontrolsummu datnes (vēlams .md5 formāts);
metadatu datne.

Kvalitātes kontroles pasākumi

Nemateriālā kultūras mantojuma digitālo objektu kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:

Digitalizācijas posms	Kvalitātes aktivitāte	Periodiskums	Atbildība
1.Plānošana	Vai nemateriālā kultūras mantojuma digitālie objekti atbilst kritērijiem?	Uzsākot projektu	Digitalizācijas projekta vadītājs
2.Sagatavošana	1. Vai nemateriālā kultūras mantojuma jaunrades vai montāžas satura iepirkumos ir iesniegti kvalitatīvi piedāvājumi? 2. Vai piedāvājumi atbilst projekta budžetam?	Uzsākot digitalizāciju	Digitalizējamo materiālu sagatavotāji
3.Digitalizācija	1. Digitālo objektu attēlu un skaņas sinhronizācija. 2. Attēlu un skaņas tehniskā kvalitāte. 3. Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 4. Datņu kopa ir pilnīga, formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 5. Metadati ir precīzi.	Izlases kārtībā	Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
4.Pēcapstrāde	1. Ja ir veikta digitālā objekta apstrāde, tad atbilst tehniskajiem parametriem. 2. Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt.	Izlases kārtībā	Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs

Ja nemateriālā kultūras mantojuma digitālajos objektos tiek konstatētas saturiskās un tehniskās kvalitātes neatbilstības, tad tiem ir jāveic atkārtota pēcapstrāde, montāžas darbi.