Nemateriālo vērtību digitalizācijas vadlīnijas

Aktualizēts 20.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Šis šķirklis sniedz metodiskas vadlīnijas atmiņas un kultūras institūciju speciālistiem par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) elementu un vērtību dokumentēšanu, digitālo fiksēšanu, apstrādi un datu ilgtspējīgu saglabāšanu.

1. Tiesiskais ietvars un definīcijas

Atbilstoši Nemateriālā kultūras mantojuma likumam un UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) uztur Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu.

Definīcija: Nemateriālais kultūras mantojums ietver paražas, spēles, mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītos instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas vai indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šis mantojums nodrošina identitātes un pēctecības izjūtu.

Saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības standartiem, sarakstā tiek iekļauti tikai tādi elementi, kas veicina savstarpēju cieņu starp kopienām. Katram sarakstā iekļautajam elementam tiek piesaistīta digitālo objektu kopa: attēli, video, audio ieraksti, teksta dokumenti un tīmekļa saites. Aktualizētā informācija un pieteikšanās kārtība pieejama oficiālajā platformā nematerialakultura.lv.

2. NKM jomas un elementi

Nacionālā saraksta vērtības pēc to satura un izpausmes veida tiek klasificētas sekojošās jomās (jāņem vērā, ka apjomīgas tradīcijas bieži pārklāj vairākas jomas vienlaikus):

Nemateriālā kultūras mantojuma joma	Elementu un kultūrtelpu piemēri
Mutvārdu tradīcijas un izpausmes (ieskaitot valodu kā mantojuma nesēju)	Sēlisko izlokšņu lietojums konkrētos Latvijas pagastos.
Spēles mākslas (sarīkojumu un izpildītājmāksla)	Latviešu tradicionālā deja pilsētā; Maskošanās tradīcijas Latvijā (ar tautas teātra elementiem).
Paražas, rituāli un svētki	Psalmu dziedāšanas tradīcijas Ziemeļlatgalē un Vaboles pagastā; Dziedāšana ar "pusbalsu".
Tradicionālās amatniecības prasmes	Basītes darināšanas un spēlēšanas tradīcijas Latvijā; Caurspēlējamās cītaras spēle; Ermoņiku "Ieviņa" spēles tradīcijas; Mežģīņu aušana; Siguldas spieķa izgatavošana.
Kultūrtelpas (plašāks NKM elementu kopums noteiktā teritorijā)	Suitu kultūrtelpa; Vecticībnieku kopienas tradīcijas Latvijas teritorijā.

3. Procesa organizācija un darba posmi

Digitālo objektu izveidi un iesniegšanu veic kopienas, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un kultūras nozares dalībnieki.

3.1. Sākotnējā pieteikšana un izvērtēšana

Pieteicēji iesniedz LNKC detalizēti aizpildītu pieteikuma anketu, izmantojot veidlapas no LNKC tīmekļvietnes.
Digitālos materiālus (tekstus, foto, video) pieteicēji augšupielādē, izmantojot drošas, institucionāli saskaņotas failu apmaiņas platformas vai datu nesējus.
LNKC ekspertu padome veic pieteikumu saturisko izvērtēšanu un pieņem lēmumu par elementa iekļaušanu sarakstā.

3.2. Digitalizācijas un pēcapstrādes četri posmi

Ja vērtība tiek iekļauta sarakstā, tās digitālo saturu apstrādā un saglabā saskaņā ar "Digitālā kultūras mantojuma procesu aprakstu".

Posms 1: Plānošana

LNKC apkopo un strukturē saņemtos pieteikumus un to sākotnējos digitālos objektus.
Tiek pieņemts lēmums par tālāko digitalizācijas vai pēcapstrādes nepieciešamību un apjomu.

Posms 2: Sagatavošana

Kultūras mantojuma un IT speciālisti novērtē iesniegto objektu tehnisko kvalitāti.
Kvalitatīvie objekti: tiek uzreiz sagatavoti pārvietošanai uz ilglaicīgās saglabāšanas sistēmām.
Nekvalitatīvie objekti: tiek nodoti pēcapstrādei. To var veikt objekta īpašnieks ar saviem resursiem vai arī LNKC/KISC centralizētu iepirkumu ietvaros.
Nepieciešamības gadījumā tiek plānoti un organizēti iepirkumi jaunu, sarakstā iekļautu elementu pirmreizējai digitālajai fiksēšanai.

Posms 3: Fiksēšana un digitalizācija

Piesaistīti satura producenti veic jaunu materiālu fiksāciju, izmantojot mūsdienīgas video un audio ierakstu tehnoloģijas (saskaņā ar komandas lomu sadalījumu: režisors, operatori, skaņu inženieri, IT speciālisti).
Izmantojot profesionālas montāžas un grafiskās apstrādes programmatūras, tiek uzlabota vēsturisko vai no jauna fiksēto attēlu, video, skaņas un tekstu kvalitāte.
Tiek sagatavoti trīs datņu līmeņi: arhīvdatnes (master), lietotājdatnes un metadati.

Posms 4: Pēcapstrāde un saglabāšana

Tiek pārbaudīta samontēto multimediju objektu tehniskā un saturiskā integritāte.
Atsevišķie objekti (video, audio, foto, teksti) tiek apvienoti vienotā nemateriālā kultūras mantojuma elementa digitālajā kolekcijā (pakotnē).
Dati un kontrolsummas tiek nogādāti un reģistrēti ilglaicīgās saglabāšanas IKT sistēmās.

4. Tehniskie formāti un metadati

4.1. Tehniskie parametri

Veicot pirmreizējo fiksāciju vai pēcapstrādi, tehniskie parametri (izšķirtspēja, kodeki, kadru skaits, krāsu dziļums) obligāti jāizvēlas saskaņā ar nacionālajiem digitālās bibliotēkas standartiem un starptautiskajām vadlīnijām (skatīt definētos parametrus Latvijas kultūras mantojuma platformā):

To nodrošināšanai izmanto modernākos un atvērtākos pieejamos formātus atbilstoši aktuālajām FADGI Technical Guidelines rekomendācijām. Katrai pakotnei obligāti veido kontrolsummu datnes (vēlams .sha256 vai .md5 formātā).

4.2. Metadatu strukturēšana

Katram digitālajam objektam tiek sagatavoti struktūrmetadati un aprakstošie metadati, saglabājot tos kā elektronisku dokumentu, kas seko objekta datnes nosaukumam:

Teksta un attēlu objektiem: Metadatus veido atbilstoši Dublin Core standartam.
Video un audio objektiem: Metadatus veido atbilstoši EBU Core Metadata Set TECH 3293 standarta rekomendācijām.
Saderības nodrošināšanai metadatu virstipi un tipi secīgi jāsalāgo ar nacionālo sistēmu struktūru (skatīt LNB DOM tipu sarakstu).

5. Datņu un mapju nosaukumu veidošana

Datņu un mapju nosaukumiem jābūt unikāliem, konsekventiem un mašīnlasāmiem. Nosaukumos izmanto tikai mazos latīņu alfabēta burtus, ciparus un apakšsvītru (_). Nav pieļaujams izmantot diakritiskās zīmes (garumzīmes, mīkstinājumus), atstarpes vai defises.

5.1. Datņu nosaukumu formula

Ieteicamā struktūra: [iestades_kods]_[nkm_jomas_kods]_[elementa_nosaukums]_[datums_vai_gads].[paplasinajums]

Iestādes kods: Standardizēts saīsinājums (piemēram: lnkc, kisc, ltv).
Jomas/žanra kods: Vienots vienas zīmes kods (piemēram: k – koncerts/sarīkojums, m – mutvārdu tradīcija, a – amatniecība, r – rituāls/paraža).
Elementa nosaukums un datums: Īss, saturisks identifikators bez atstarpēm (piemēram: suitusievas_2026).

Pareizas prakses piemērs

Arhīvdatne (master): lnkc_k_suitusievas_2026_01.tif
Lietotājam paredzētā atvasinātā datne: lnkc_k_suitusievas_2026_01.jpg

5.2. Mapju struktūra un komplektācija

Digitālos objektus mapēs grupē hierarhiski:

Pēc materiāla radītāja iestādes koda (piemēram, /lnkc/).
Pēc NKM uzskaites saraksta numura vai tēmas kolekcijas (piemēram, /nkm_0024_suiti/).

Katrā elementa gala mapē (kolekcijas pakotnē) obligāti jāatrodas šādam komplektam:

Visas objekta arhīvdatnes (pirmmateriāli un master datnes nemainītā formātā).
Visas objekta lietotājdatnes (optimizēti izplatīšanas formāti).
Metadatu datne (XML/JSON formātā).
Kontrolsummu datne (piemēram, checksums.sha256), kas apstiprina datņu kopas pilnīgumu un garumu.

6. Kvalitātes kontroles (KK) matrica

Kvalitātes pārbaudes pasākumi tiek integrēti visos četros NKM elementu digitalizācijas procesa posmos.

Posms	Kvalitātes aktivitāte	Periodiskums	Atbildīgā loma
1. Plānošana	Pārbauda pieteikto nemateriālā kultūras mantojuma elementu un to digitālo objektu atbilstību likumdošanas un UNESCO atlases kritērijiem.	Uzsākot projektu	Digitalizācijas projekta vadītājs (LNKC)
2. Sagatavošana	1. Iesniegto digitālo objektu sākotnējā tehniskā un saturiskā izvērtēšana. 2. Jaunu iepirkumu nolikumu un tāmju atbilstības pārbaude definētajam budžetam.	Uzsākot digitalizācijas vai iepirkuma fāzi	Digitalizējamo materiālu sagatavotāji / Ekspertu padome
3. Digitalizācija	1. Video un audio sinhronizācijas, subtitru un skaņas līmeņu kontrole. 2. Attēlu un skaņas tehniskā kvalitāte, kadrējums un trokšņu neesamība.	Izlases veidā (vizuāli 100%, tehniski min. 10%)	Digitalizācijas veicējs (producents) un Pasūtītājs
3. Digitalizācija	3. Datņu un mapju nosaukumu un struktūras atbilstība noteiktajai formulai. 4. Metadatu lauku aizpildījuma precizitāte.	Katram nodevumam (100%)	Metadatu speciālists / IT inženieris
4. Pēcapstrāde	Pārbauda pēcapstrādes rezultātu atbilstību tehniskajiem parametriem. Datu nesēju un kontrolsummu pārbaude pirms arhivēšanas IKT sistēmās.	Izlases veidā / Pirms galīgā akcepta	Kvalitātes vadītājs / Sistēmas administrators

Ja nemateriālā kultūras mantojuma digitālajās datnēs vai metadatos tiek konstatētas saturiskas vai tehniskas kvalitātes neatbilstības, pieņemšana tiek apturēta un pakotne tiek nodota izpildītājam atkārtotai pēcapstrādei, montāžas darbiem vai aprakstu korekcijai.

Skatīt arī