Attēlu digitalizācijas vadlīnijas

Aktualizēts 15.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Dokumentu veidi

Digitalizācijas procesos attēlus ir iespējams iedalīt šādās grupās:

plakāti, afišas;
kartogrāfiskie izdevumi;
fotogrāfijas (fotopozitīvi);
grafikas, zīmējumi, ilustrācijas;
rasējumi, plāni;
pergamenti;
gleznas;
fotonegatīvi, diapozitīvi, mikrofilmas – mazie izmēri: 2,5x3,5 cm; 6x6 cm; 7x5,5 cm; 9x6 cm, līdz 9x12 cm;
fotonegatīvi – lielie izmēri: 19x19cm;24x18cm līdz 20x30 cm;
atklātnes, etiķetes, exlibri, citi.

Attēliem ir dažādas materiālu formas, noformējuma un drukas veidi un informācijas nesēji. Attēliem ir dažādi fiziskie izmēri, tos var iedalīt 3 izmēru grupās pēc laukumiem, līdz 108 cm2, 108 līdz 600 cm2, >600 cm2. Attēlus iedala arī izmēru kategorijās, sākot no A5 līdz A0, taču praksē mēdz būt arī mazāki un lielāki attēli. Attēliem ir dažāda tehniskā kvalitāte (drukas veids, apdruka no vienas vai abām pusēm, kontrasts, krāsains/melnbalts, locījumi, dažādi tehniski bojājumi). Attēli mēdz būt apkopoti kolekcijās/fondos, iesieti mapēs/albumos. Ja attēliem ir pieejami vairāki eksemplāri, tad digitalizācijai svarīgi izvēlēties labākos pieejamos eksemplārus. Bieži vien arhīvos ir pieejami vienīgie eksemplāri, tāpēc to digitalizācija nedrīkst sabojāt oriģinālo objektu. Piemēram, fotonegatīvu un nitrocelulozes fotofilmu digitalizācijai ir jāizmanto specifiskas tehnoloģijas. Plānojot attēlu digitalizāciju, svarīgi sākumā novērtēt to fizisko stāvokli (materiāla kvalitāte, trauslums, vecums, krāsu veids un kvalitāte, bojājumu un defektu pakāpes), jo tas palīdzēs noteikt atbilstošāko digitalizācijas tehnoloģiju (atbilstošs skeneris un darba process).

Organizatoriskie jautājumi

Attēlu digitalizācija ir tehnoloģiski sarežģīts uzdevums (specifiskas iekārtas un speciālistu kompetences). Iekārtām (tehnikai un programmatūrai) ir jāspēj noskenēt dažādus vēsturiskus attēlu formātus un saglabāt to kopijas modernos digitālos formātos (augstas kvalitātes jaunākie TIFF, JPEG2000 formāti). Uzsākot digitalizāciju, oriģināli bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī, tiem ir jāveic profesionāli sagatavošanas vai restaurācijas darbi, kā arī attēlu digitālajiem objektiem ir jāveic pēcapstrāde (digitālā restaurācija) un metadatu papildināšana. Šādus darbus kvalitatīvi lielos apjomos spēj paveikt tikai pieredzējušas un atbilstoši apmācītas digitalizācijas speciālistu komandas. Svarīgi, lai digitalizācijas darbu veikšanai būtu augsta automatizācijas pakāpe (liels apjoms īsā laika periodā, ātrums, produktivitāte un atbilstošas kvalitātes procedūras) un pieejami lieli datu glabāšanas resursi. Plānojot attēlu digitalizāciju, nepieciešams definēt, kuriem attēliem būs nepieciešama digitālā restaurācija, kas ir dārgāks un ilgāks process, kura laikā jānodrošina oriģinālu nesabojāšana un digitālo objektu attēla būtiski uzlabojumi. Ņemot vērā, ka digitalizējamo objektu apjomi ir lieli un to pastāvīga glabāšana digitalizācijas darba vietā nav vēlama, ieteicams digitalizāciju veikt, sadalot apjomus pa daļām (ceturksnis, mēnesis, nedēļa, diena). Attēlu digitalizāciju var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; digitalizācija un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”. Tālāk uzskaitīti ieteikumi, kurus vēlams ņemt vērā katrā no minētajiem posmiem: Plānošana

Tiek definēts projekta plāns (attēlu veidi, apjomi, partneri, laiks, budžets).
Ņemot vērā Kultūras mantojuma digitalizācijas, ilglaicīgas saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanas plānus, satura prioritātes un atlases kritērijus, tiek atlasīti digitalizējamie attēli (saskaitīti kopējie digitalizējamo objektu apjomi - vienības, definētas adreses), tiek izveidoti digitalizācijas saraksti.
Attēli tiek sadalīti loģiskās grupās (formāti, izmēri, digitalizācijas specifika).
Tiek atzīmēti tie attēli, kuriem pirms digitalizācijas būs nepieciešama digitālā restaurācija.
Tiek apzināti digitalizācijas resursi (tehnika, telpas, speciālisti).

Sagatavošana Digitalizācijas darbu Pasūtītājam:

Pirms attēlu skenēšanas jāpārliecinās gan par to fizisko stāvokli, gan par to saturisko kvalitāti.
Ja pieejami vairāki attēlu eksemplāri, jāizvēlas tas, kurš ir fiziski vislabāk saglabājies un kurā nav acīmredzamu defektu. Kultūras mantojuma institūcijas speciālisti var atzīmēt eksemplārus digitalizācijai, kuriem ir slikts fiziskais stāvoklis, bet šie attēli ir unikāli un tāpēc digitalizējami.
Ņemot vērā, ka daļa no attēliem varbūt sliktā tehniskā stāvoklī (plēsumi, plankumi, netīrumi, izbalējumi), tiem sākumā iespēju robežās nepieciešams veikt konservāciju/ restaurāciju.
Ja uz attēla uzlīmēts gaismu atstarojošs elements (piemēram, līmlentes gabaliņš) jāizvērtē, vai to ir iespējams noņemt, nesabojājot pašu attēlu. Gaismu atstarojoši elementi skenēšanas procesā var radīt nevēlamus artefaktus digitālajā objektā.
Jāpārliecinās, vai apgaismojums telpā ir piemērots attēlu skenēšanai. Skenerim nevajadzētu atrasties tiešā ārējas gaismas ietekmē. Piemēram, gaismas lampa virs skenera vai skeneris pie logiem ar atvērtiem aizkariem vai žalūzijām.
Profesionāli restaurācijas, konservācijas speciālisti pēc vajadzības pievieno attēliem speciālus identifikatorus, kā arī nosaka, kuriem attēliem būs obligāti jāpievieno krāsu skalas.
Attēlu transportēšanai jāizvēlas atbilstoša izmēra un stiprības transportēšanas kastes, attēlu kastēm vai mapēm nepieciešams uzlīmēt identifikācijas pazīmes.

Digitalizācija

Digitalizācijai saņemtie attēli tiek sagatavoti skenēšanai (notīra putekļus, labo skrāpējumus, plīsumus, locījumus, atbrīvo no uzlīmēm, pārbauda, vai ir pieejami metadati un identifikatori).
Tiek sagatavota skenēšanas iekārta (kalibrēšana, krāsas, apgaismojums, datorprogrammas uzstādījumi atbilstoši digitālo attēlu kvalitātes parametriem).
Attēli tiek skenēti un novietoti atpakaļ pareizās transportēšanas kastēs vai mapēs atbilstoši transportēšanas un nodevumu pavaddokumentiem.
Attēlus skenē atbilstoši Digitālo objektu datņu tehniskie parametri. (https://lnb.lv/sites/default/files/media/bibliotekariem/Digitalizacijas_vadlinijas_A_pielikums_datnu_tehniskie_formati_v1.1_280518.xlsx) specificētiem kvalitātes parametriem, vēlams ar skenera augstāko iespējamo izšķirtspēju. Zemākā pieļaujamā izšķirtspēja ir 300 dpi (izņēmums melnbalti lielformāta attēli >A0).
Attēlus skenē tā, lai būtu saskatāmas visas attēla detaļas. Nosakot digitalizēšanas kvalitātes parametrus, vienmēr jāņem vērā attēla vissmalkākais vai vissliktāk saskatāmais / salasāmais elements.
Vairākumā gadījumu attēliem ir reverss, kurš satur būtisku informāciju. Tādos gadījumos skenē katru pusi atsevišķi un veido vienam attēlam 2 arhīvdatnes (averss un reverss). Fotonegatīviem seko, lai skenētu no pareizās puses un neveidotos spoguļattēls.
Skenējot attēlus, tiem pievieno standartizētu krāsu skalu, piemēram, Greyscale vai krāsainās Kodak Q13. Skalas standartu norāda metadatos. Krāsu skala nepieciešama, lai uz dažāda apgaismojuma un kontrasta ekrāniem būtu iespējams „restaurēt” oriģinālā attēla precīzu sākotnējo izskatu. Krāsu skalās parasti ir iekļauts arī lineāls, kas vēlāk, aplūkojot datni, ļaus saprast oriģinālā attēla izmēru. Pievienojot attēlam krāsu skalu, vajadzētu parūpēties, lai tā neaizklāj nevienu attēla daļu. To ieteicams novietot labajā vai kreisajā apakšējā stūrī. Kartēm, rasējumiem un plāniem pievieno lineālu (mērogu).
Ja attēls ir vizuāli vai mākslinieciski vērtīgs kā fizisks, telpisks objekts, tad jāizskata iespēja to fotografēt dažādos rakursos.
Ja attēls ir bojāts tādā pakāpē, ka nav iespējama tā digitalizācija vai minimālā restaurācija, tad tas tiek īpaši atzīmēts atdošanai institūcijai vai arī tiek skenēti tā fragmenti.
Uzsākot liela apjoma attēlu digitalizāciju, ieteicams izveidot piemēra vai demo arhīvdatnes un lietotājdatnes, kuras tiek saskaņotas ar digitalizācijas Pasūtītāju, lai saņemtu apstiprinājumu, ka digitālie objekti kvalitātes un metadatu jomā atbilst definētājiem standartiem. Digitalizācijas darbu veicējam vēlams 1-2 reizes dienā veikt kontrolskenējumus, lai pārliecinātos, ka skenēšanas iekārtām nav izmainīti tehniskie parametri.

Pēcapstrāde Pēc tam, kad attēli ir ieskanēti, var veikt šādus apstrādes darbus:

Izveidot arhīvdatnes un lietotājdatnes, neveicot manuālu digitālo objektu apstrādi. Attēlu arhīvdatņu apstrādē labojumi, piemēram, traipu digitāla retušēšana, nav pieļaujama.
Tiek izveidoti vai papildināti aprakstošie metadati, izveidojot datnes, tiek izveidoti tehniskie metadati.
Lietotājdatnēm ir iespējama attēlu manuāla pēcapstrāde, apgriešana (crop) un iztaisnošana (deskew).
No arhīvdatnēm ir iespējams izveidot atvasinātās arhīvdatnes ar profesionāliem attēla kvalitātes uzlabojumiem.
Datnes tiek nogādātās uz ilglaicīgas saglabāšanas un izplatīšanas IKT sistēmām.

Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas

Ievērojot straujo tehnoloģiju progresu, digitalizācijas tehnoloģijas nemitīgi papildinās, un rodas arvien jauni IT risinājumi. Tādēļ digitalizācijas procesā ir jāseko jaunākajām tendencēm un iespējām ar mērķi izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Aktuālie un aprobētie tehnoloģiskie risinājumi ir pieejami FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]). Ieteicams izmantot pieejamākos un modernākos skenerus. Izmantojamā tehnika nedrīkst nodarīt bojājumus digitalizējamiem objektiem. Digitalizācijas iekārtas izvēlas atkarībā no digitalizējamo objektu formāta, izmēra un digitalizācijas īpatnībām. Ieteicamie skeneru veidi:

Attēla tips un digitalizācijas īpatnības	Skenera veids
Plakāti, afišas, kartes	Plakanvirsmas skeneris (A5 līdz A0), Ruļļu skeneri Digitālās fotokameras
Atklātnes, fotogrāfijas	Plakanvirsmas skeneris (A5 līdz A0)
Grafika, zīmējumi, rasējumi	Plakanvirsmas skeneris (A5 līdz A0)
Fotonegatīvi, diapozitīvi, mikrofilmas	Fotonegatīvu skeneris Plakanvirsmu skeneris ar speciāliem turētājiem
Gleznas, pergamenti	Digitālās fotokameras

Profesionālos skenerus piedāvā vairāki ražotāji, piemēram, Epson, Fujitsu, Canon. Lai iegūtu attēlu no digitalizējamiem objektiem, kurus nevar novietot uz plakanas virsmas vai ievietot skenera speciālajā turētājā, izmanto digitālās fotokameras. Ja tiek izmantotas digitālās fotokameras, jāizvēlas modernākās un pieejamākās (augstākā iespējamā kvalitāte, piemēram, kameras ar 20 MP (mega pikseļi) un vairāk). Digitalizācijas aparatūras ierobežojumu radītos rezultātus nav iespējams novērst pēcapstrādes procesā. Jāņem vērā, ka digitālā tālummaiņa nedod labāku attēla kvalitāti. Tā tikai attēlo mazāk pikseļu skata vienībā, tāpēc pieļaujama tikai optiskā tālummaiņa. Digitālo fotokameru trīs svarīgākie parametri sīku attēla detaļu un toņu gradāciju uztverei ir reģistrējošās gaismjūtīgās matricas elementu (pikseļu) skaits, krāsu dziļuma bitu skaits un objektīva kvalitāte. Lai izvairītos no attēla kropļojumiem, izmantojot fotokameras, ļoti svarīgi izvēlēties piemērotu pamatni attēlu un dokumentu novietošanai - digitalizējamā materiāla plaknei jābūt paralēlai ar fotokameras matricas plakni, turklāt fotokameras objektīva optiskajai asij jāiet caur digitalizējamā objekta ģeometrisko centru. Fotokameru lieto kopā ar statīvu, papildu apgaismojumu, filtriem un citām nepieciešamajām palīgierīcēm. Skeneri jāizvēlas atbilstoši digitalizējamo attēlu formātam. Jāņem vērā, ka attēlus nedrīkst locīt. Var būt situācijas, kad ar kultūras mantojuma institūcijas speciālistu piekrišanu attēls var tikt salocīts atsevišķu tā fragmentu skenēšanas laikā, lai tos vēlāk digitāli savietotu. Lielformāta skeneru komplektācijā bieži vien ietilpst stikla plātnes, kas paredzētas atvērumu piespiešanai un izlīdzināšanai ar mērķi iegūt kvalitatīvāku skenējumu. Taču jāņem vērā, ka, izmantojot fizisku slodzi uz ļoti ciešiem iesējumiem, var tikt bojāts attēla oriģināls. Fotofilmu un mikrofilmu digitalizācijai izmantojamas specializētas iekārtas ar filmu padeves un atputekļošanas mehānismiem, ar speciālu optiku attēlu palielināšanai u.c. funkcijām. Skeneri, kas paredzēti plaknes oriģinālu skenēšanai, parasti nav īpaši piemēroti foto negatīvu digitalizācijai. Izņēmums varētu būt gadījumā, ja tiek skenētas stikla plates vai fotonegatīvi 10x15cm (4x5) izmērā un lielāki. Plaknes skenera izmantošana šādā gadījumā, palielinot attēlu, var būt nopietns šķērslis kvalitatīva digitālā objekta iegūšanai. Digitālo objektu apstrādei nepieciešama jaudīga un moderna profesionālā grafiskās apstrādes datortehnika. Īpaša uzmanība jāpievērš monitoriem un to tehniskajiem parametriem, piemēram, krāsu izšķirtspējai, krāstelpai, skatu leņķim, spilgtumam, krāsu temperatūrai, krāsu līdzsvariem. Skenēšanas iekārtas ir nepieciešams kalibrēt katru nedēļu, bet fotokameras - katru dienu. Skenēšanas izšķirtspēju nevar noteikt vienīgi ar rādītāju dpi. Ir nepieciešams arī iegūstamā attēla izmērs (cm, mm). To var noteikt, izmantojot priekšstatu par digitālā objekta tālāko izmantošanu. Prakse pierāda, ka, skenējot attēlu ar maksimālo skenera izšķirtspēju, attēla kopējā kvalitāte ievērojami samazinās. Teorētiski solītais punktu skaits attēlā tiek nodrošināts, bet attēls ir vājākas kvalitātes, nekā skenējot to ar iepriekš izvēlētu izmēru un izšķirtspēju, pieskaņojot to paredzamajai drukas vai publicēšanas izšķirtspējai. Papildus skeneriem ir jānodrošina atbilstoša datortehnika un licencētas grafiskās apstrādes programmatūras. Attēlu grafiskai apstrādei var izmantot komerciālo Adobe Photoshop programmatūru, taču lielāko daļu apstrādes funkciju var veikt ar arī brīvpieejas grafiskās apstrādes programmatūru, piemēram, Irfanview (pieejama tiešsaistē: http://www.irfanview.com/). Ļoti lielu attēlu apstrādei var izmantot citu brīvpieejas grafiskās apstrādes programmatūru, piemēram, XnView (pieejama tiešsaistē: http://www.xnview.com/). Svarīgi, lai iekārtām un programmatūrām būtu nodrošināts ražotāju atbalsts, kurš nodrošinātu programmatūras atjauninājumu un ražotāja palīdzības dienesta atbalsta saņemšanu. Ja digitalizācija institūcijā ir paredzēta ilgstošā periodā, ir svarīgi izveidot pastāvīgas 1-2 digitalizācijas darba vietas. Attēlu digitalizācijas darbu veikšanai nepieciešama projekta komanda ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām skenēšanas iekārtām, programmatūru un līdzīgu teksta dokumentu vai attēlu digitalizāciju. Vēlamais attēlu digitalizācijas projekta komandas lomu sadalījums:

Projekta vadītājs;
Skenēšanas procesa vadītājs;
Kvalitātes procesa vadītājs;
Skenēšanas operatori, fotogrāfi;
Attēlu grafiskās apstrādes speciālisti;
Metadatu apstrādes operatori ( ja digitalizācijas laikā tiek veidoti jauni metadati vai papildināti esošie).

Projekta komandas sastāvs atkarīgs no attēlu digitalizācijas materiālu apjomiem, digitalizācijas iekārtu skaita un to tehniskās kapacitātes (skenēšanas ātrums un jaudas lp/min) un speciālistu darba slodzes un grafika, kā arī jāņem vērā telpu pieejamības faktori. Īpašos gadījumos attēlu digitalizācijai var būt svarīgas latviešu valodas zināšanas.

Digitālo objektu formāti un metadati

Definējot attēlu digitālo objektu tehniskās kvalitātes parametrus, ir jāņem vērā, ka to oriģināli ir dažādās kvalitātēs. Attēlu digitālo objektu arhīvdatnes un lietotājdatnes tehniskos kvalitātes parametrus skatīt Digitālo objektu datņu tehniskie parametri. (https://lnb.lv/sites/default/files/media/bibliotekariem/Digitalizacijas_vadlinijas_A_pielikums_datnu_tehniskie_formati_v1.1_280518.xlsx). No attēlu arhīvdatnēm tiek veidotas samazināta izmēra (un kvalitātes) lietotājdatnes, parasti ērtai attēlošanai Interneta platformās. Veidojot attēlu lietotājdatnes, ir iespējams novērst arhīvdatnē esošos defektus jeb veikt digitālo retušēšanu, taču tas nav rekomendējams, jo lietotājam, apskatot uzlaboto lietotājdatni, tiks radīts viltus priekšstats, ka tāda pati (bez defektiem) ir arī arhīvdatne (oriģināls). Var veidot trīs veidu attēlu lietotājdatnes ar dažādu pielietojumu:

Pilna izmēra – pēc būtības oriģinālajai arhīvdatnei maksimāli tuva versija, kas ir paredzēta attēlošanai pilna ekrāna režīmā.
Priekšskates attēls – samazināta izmēra lietotājdatne, kas paredzēta attēlošanai kopā ar objekta metadatiem.
Sīkattēls – pastmarkas izmēra attēls, kas paredzēts attēlošanai meklēšanas rezultātos un daudzu objektu pārlūkošanas sarakstos.

Attēla priekšskates attēlu un sīkattēlu parasti automātiski ģenerē digitālo objektu kolekciju rīki, tāpēc bieži vien šīs lietotājdatnes versijas nav nepieciešams veidot patstāvīgi. Ja attēla arhīvdatnē ir bijusi iekļauta krāsu skala, tad pēc digitalizētāja ieskatiem, veidojot lietotājdatni, to var apgriezt (crop), krāsu skalu lietotājdatnē vairs neiekļaujot. Veidojot attēla lietotājdatni, tajā ir iespējams iekļaut ūdenszīmi, iepriekš saskaņojot ar digitalizācijas Pasūtītāju, kultūras mantojuma institūciju. Ūdenszīmes iekļaušana lietotājdatnē nav rekomendējama, jo tā ierobežo tālāku attēlu ērtu izmantošanu. Ja tomēr ūdenszīmes iekļaušana ir viens no digitalizācijas projekta nosacījumiem, tad tai vajadzētu būt vizuāli maksimāli neuzkrītošai, neaizklājot būtiskas attēla daļas. Ūdenszīmes iekļaušana arhīvdatnēs nav pieļaujama. Digitalizācijas darbu veicējam ir jāsagatavo digitālā objekta metadati. Metadatu datnes nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā digitālā objekta datnes nosaukumam, saglabājot to kā elektronisku dokumentu. Metadatu struktūra ir jāveido, ievērojot Dublin Core un EDM un EAD standartu rekomendācijas, kā arī definējot papildu apraksta laukus, lai nodrošinātu ērtāku materiālu meklēšanu potenciālajiem publisko izplatīšanas platformu lietotājiem. Attēlu digitālo objektu metadatu vēlamās struktūras skatīt http://dom.lndb.lv/data/subtype/image.html. Metadatu datne jāveido, lai nodrošinātu datu automātisku importu uz digitālo arhīvu un bibliotēku digitālo objektu pārvaldības sistēmām. Datnei jāsatur informācija par visām digitālajam objektam atbilstošajām arhīvdatnēm un lietotājdatnēm. Ja ir plānots metadatus automātiski importēt LNB DOM, tad datnēm jāvalidējas pret attiecīgo formātu LNB DOM.

Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas

Veidojot attēlu datņu nosaukumus, vēlams rakstīt šādas norādes:

Iestādes apzīmējums. Ja dažādi digitalizētāji skenē vienu un to pašu dokumentu un pēc tam šie dati tiek apvienoti, tad pie pārējo datņu nosaukuma elementu sakritības var notikt nejauša digitalizēto dokumentu pazušana. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem (“madonas_novadpetniecibas_muzejs”), saīsināts (“mnm”) vai ar skaitlisku apzīmējumu (“017”), vai piemēram LNB, LNA, .....
Attēla tipa vai formāta apzīmējums. Parasti viens burts, piemēram, “p”– plakāts; “a”– atklātne; “f”– fotogrāfija vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
Attēla identifikators. Inventāra numurs vai svītru kods, vai saturisks identifikators, piemēram, vietas nosaukums vai personas vārds, iespējams saīsināts, kombinācijā ar izdošanas gadu un datumu (vai arī numuru). Arhīva dokumentiem: uzziņu kods, kā arī, ja tiek skanēts averss un reverss, to pazīmi var norādīt nosaukumā.
Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datnes nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datnes nosaukumu paplašinājumus redzamus.

Katra institūcija var noteikt datnes nosaukuma koda sastāva secību, piemēram, Nr.1 ir institūcijas nosaukuma apzīmējums vai attēla apzīmējums. Nelielām kolekcijām (līdz 100 attēliem) ērtākais scenārijs ir piešķirt datnēm saturīgus nosaukumus. Ja visas kolekcijas datnes tiek glabātas vienā mapē, tad, apskatot šādas mapes saturu, būs iespējams ātri identificēt nepieciešamo attēlu, pat neatverot nevienu no šiem attēliem apskatīšanai. Vidējām un lielām kolekcijām (1000 un vairāk attēlu) vajadzētu lietot datņu nosaukumus ar kodētu informāciju. Jāņem vērā, ka lielās attēlu kolekcijās bieži vien būs līdzīgi objekti, kuriem būs grūti izdomāt to saturu labi raksturojošus nosaukumus. Piemēram, ja kolekcijā plānots iekļaut 20 attēlus ar Jelgavas tirgus skatiem, tad saturīgi datņu nosaukumi varētu būt Jelgavas_tirgus_01.tiff, Jelgavas_tirgus_02.tiff, .. Jelgavas_tirgus_20.tiff. Šādi nosaukumi vairs nepilda savu sākotnējo funkciju, jo, apskatot sarakstu ar šādām datnēm, neatverot katru datni, vairs nav iespējams pateikt, kas tieši katrā no tām ir redzams. Ja paredzēts, ka digitalizācijas projektā piedalīsies vairākas institūcijas, datņu nosaukumā obligāti vajadzētu atspoguļot, kurā organizācijā glabājas attēla oriģināls vai kura organizācija veikusi digitalizāciju. Ja institūcija ir izvēlējusies datņu nosaukumu politiku ar kodētiem nosaukumiem, taču attēlu oriģināliem līdz šim nav piešķirti inventāra numuri, tad sākumā ir nepieciešams attēlus aprakstīt un uzskaitīt, lai tiem var lietot secīgu numerāciju. Piemēram, ja kolekcijā plānots iekļaut 200-300 attēlus, tad attēlu numerācijai paredz 3 ciparus: jelg_muz_001.tiff, jelg_muz_017.tiff, jelg_muz_264.tiff u.tml. „Liekās 0” numerācijā ir nepieciešamas tāpēc, lai datnes mapē tiktu sakārtotas pareizā secībā. Attēla arhīvdatnei un lietotājdatnei jābūt vienotai nosaukumu stratēģijai, un ideālā gadījumā lietotājdatnes nosaukums no arhīvdatnes nosaukuma atšķiras tikai ar datnes formāta paplašinājumu. Piemēram: LNA_LVVA_f02_US017_GV003_011.tiff un LNA_LVVA_f02_US017_GV003_011.jpeg. Veidojot attēlu digitālo objektu mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto. Lielām kolekcijām jāveido hierarhiska mapju struktūra. Mapju struktūru lielām kolekcijām var veidot, dalot visas datnes pa mapēm pēc šādiem principiem:

pēc iestādes koda, kurā attēls digitalizēts. Piemēram, lnb, lna, akad_bibl;
pēc digitālā objekta koda, piemēram, f-fotogrāfijas, g-gleznas, p-plakāti;
pēc citiem identifikatoriem, piemēram, pēc digitalizācijas gada: 2012, 2013, 2014,
pēc satura kolekciju nosaukumiem, piemēram, Rainis_Aspazija_001;
pēc sūtījumu Nr. Ja attēli tiek digitalizēti lielākās porcijās jeb nodevumos, tad šo porciju Nr. var izmantot mapju nosaukumu struktūrā.

Mapēs jāveido šāds datņu komplekts:

visas objekta arhīvdatnes – tipiski attēliem būs viena arhīvdatne, taču iesietiem materiāliem (karšu atlantiem) vienā mapē jāievieto visi iesietā izdevuma attēli;
attēliem atbilstošās lietotājdatnes – viena katrai arhīvdatnei;
metadatu datne.

Kvalitātes kontroles pasākumi

Attēlu digitalizācijas kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:

Digitalizācijas posms	Kvalitātes aktivitāte	Periodiskums	Atbildība
1.Plānošana	Vai digitalizējamo objektu saraksti atbilst kritērijiem un budžetam?	Uzsākot projektu	Digitalizācijas projekta vadītājs
2.Sagatavošana	1.Attēli ir apstrādāti un piegādāti digitalizācijai.	Uzsākot digitalizāciju	Digitalizējamo objektu sagatavotāji
3.Digitalizācija	1.Attēlu kvalitāte atbilst definētajai. 2.Pilnīgums (vai viss attēls ir redzams datnē). 3.Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 4.Datņu formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 5.Metadati ir precīzi.	Izlases kārtībā	Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
4.Pēcapstrāde	1.Ja ir veikta digitālā objekta apstrāde, tad tā atbilst noteiktajiem tehniskajiem parametriem. 2.Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt.	Izlases kārtībā	Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs

Ja digitālajos objektos tiek konstatētas kvalitātes neatbilstības, tad attēliem jāveic atkārtota skenēšana, metadatu apstrāde. Digitalizācijas projekta vadītājam ir jāsagatavo katra digitalizējamā objekta digitalizēšanas uzdevumu izpildes protokols, kurā katrs iesaistītais speciālists veiks atzīmi par paveikto darbu, tādējādi nodrošinot secīgu visu nepieciešamo darbu izpildi un uzraudzību visos darbu izpildes posmos.