Attēlu digitalizācijas vadlīnijas

Aktualizēts 21.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Dokumentu un attēlu tipoloģija

Digitalizācijas procesos vizuālos materiālus iedala grupās pēc to fiziskā nesēja, optiskajām īpašībām un izmēra. Tas nosaka atbilstošas tehnikas un darba vides izvēli.

Materiālu tipi

Reflektīvie (atstarojošie) oriģināli: Plakāti, afišas, kartogrāfiskie izdevumi, grafikas, zīmējumi, ilustrācijas, rasējumi, plāni, pergamenti, gleznas, fotopozitīvi (fotogrāfijas), atklātnes, etiķetes, ekslibri.
Transmisīvie (caurspīdīgie) oriģināli: Fotonegatīvi (uz stikla vai filmas pamatnes), diapozitīvi, mikrofilmas un mikrofišas.
- Mazie formāti: no 2,5×3,5 cm līdz 9×12 cm (tostarp 6×6 cm, 7×5,5 cm, 9×6 cm).
- Lielie formāti: no 10×15 cm līdz 20×30 cm (tostarp 19×19 cm, 24×18 cm).

Izmēru grupas pēc laukuma un standarta

Mazie attēli: līdz 108 cm²
Vidējie attēli: 108 līdz 600 cm²
Lielformāta attēli: virs 600 cm² (praksē tiek izmantotas arī ISO standarta kategorijas no A5 līdz A0+).

Svarīgi: Nitrocelulozes un acetāta pamatnes fotofilmas ir ķīmiski nestabili un ugunsnedroši materiāli. To identificēšanai, glabāšanai un digitalizācijai nepieciešami specifiski drošības protokoli un specializētas iekārtas.

Digitalizācijas procesa 4 posmi

Digitalizācijas cikls sastāv no četriem secīgiem posmiem, kas detalizēti aprakstīti nacionālajā vadlīniju dokumentā “Digitālā kultūras mantojumamanuālis / procesu apraksts”.

[1. Plānošana] ──> [2. Sagatavošana] ──> [3. Digitalizācija] ──> [4. Pēcapstrāde]

Plānošanas posms

Stratēģiskā atlase: Tiek definēts projekta plāns (apjomi, budžets, laika grafiks). Saskaņā ar Kultūras mantojuma ilglaicīgas saglabāšanas plānu un institūcijas prioritātēm tiek sagatavoti atlases saraksti (norādot vienības un precīzas glabāšanas adreses).
Loģistiskā grupēšana: Attēlus sadala loģiskās partijās pēc formāta, izmēra un tehniskās specifikācijas.
Restaurācijas vajadzību apzināšana: Tiek marķēti objekti, kuriem pirms skenēšanas obligāti nepieciešama fiziska konservācija vai restaurācija.

Sagatavošanas posms

Labākā eksemplāra izvēle: Ja pieejami vairāki eksemplāri, izvēlas fiziski un saturiski vislabāk saglabājušos. Ja bojātais objekts ir unikāls (vienīgais eksemplārs arhīvā), to digitalizē, stingri ievērojot preventīvās saglabāšanas noteikumus.
Konservācija un tīrīšana: Tiek veikta sausā tīrīšana (putekļu noņemšana), plīsumu nostiprināšana. Ja uz objekta ir gaismu atstarojoši elementi (piemēram, līmlentes), restaurators izvērtē to noņemšanu, lai novērstu optiskus artefaktus skenēšanā.
Vides sagatavošana: Skenēšanas telpā jānodrošina kontrolēts, nemainīgs apgaismojums. Iekārtas nedrīkst pakļaut tiešiem saules stariem (pie logiem) vai nekontrolētai mākslīgajai gaismai (tieši virs skenera).
Mērķu un marķējumu pievienošana: Eksperti sagatavo un pievieno attiecīgos identifikatorus un krāsu/izmēru skalas. Transportēšanai izmanto atbilstoša izmēra, bezskābes materiālu kastes vai mapes ar svītrkodu marķējumu.

Digitalizācijas posms (Skenēšana un fotografēšana)

Iekārtas kalibrēšana: Pirms darba uzsākšanas un regulāri darba laikā tiek veikta skeneru un kameru kalibrēšana (krāsu profili, baltā balanss, fokuss).
Izšķirtspējas un kvalitātes noteikšana:
- Satura nianse: Skenēšana aparatūras maksimālajā interpolētajā (teorētiskajā) izšķirtspējā bieži vien rada optiskus trokšņus un mākslīgi palielina datnes apjomu, neuzlabojot reālo detalizāciju.
- Praktiskais standarts: Izšķirtspēju izvēlas optisko (fizisko) robežu ietvaros, balstoties uz oriģināla vissmalkāko elementu (piemēram, rastra punktu, mikrotekstu). Zemākā pieļaujamā optiskā izšķirtspēja ir 300 dpi (izņēmums ir lielformāta rasējumi un kartes virs A0 formāta, kur pieļaujama zemāka dpi, ja datnes apjoms pārsniedz sistēmas jaudas).
Averss un reverss: Ja attēla aizmugure (reverss) satur ierakstus, zīmogus vai citas kultūrvēsturiskas liecības, abas puses skenē atsevišķi, izveidojot divas neatkarīgas arhīvdatnes.
Krāsu un mēroga skalu lietošana: Katram skenējumam pievieno standartizētu krāsu skalu (piemēram, Kodak Q13, Ugra/FOGRA vai X-Rite ColorChecker) un lineālu. Skalu novieto stūrī tā, lai tā neaizsegtu pašu objektu. Kartēm un rasējumiem mēroga lineāls ir obligāts.
Daudzrakursu tveršana: Ja objekts ir izteikti teksturāls (piemēram, eļļas glezna ar biezu triepienu, pergaments), tiek izvērtēta digitalizācija mainīgos gaismas leņķos vai vairākos rakursos.
Demo datņu saskaņošana: Projekta sākumā tiek izveidota demo partija (arhīvdatnes un lietotājdatnes), ko saskaņo ar Pasūtītāju. Operators 1–2 reizes dienā veic kontrolskenējumus parametru stabilitātes monitoringam.

Pēcapstrādes posms

Arhīvdatņu saglabāšana (Master files): Šajās datnēs nav pieļaujama nekāda manuāla vai destruktīva digitālā retušēšana (traipu, skrāpējumu tīrīšana). Attēlam jāpaliek maksimāli autentiskam, ieskaitot krāsu skalu un objekta malas.
Lietotājdatņu (Derivative files) izveide: Lietotājdatnēm ir atļauta manuāla un automatizēta pēcapstrāde – iztaisnošana (deskew), kadra apgriešana (crop, noņemot krāsu skalu), kontrasta un spilgtuma pielāgošana lietotāja ekrānam.
Metadatu pabeigšana: Tiek ģenerēti tehniskie metadati (EXIF/METS) un strukturēti aprakstošie metadati, sagatavojot datus importam.

Tehnoloģiskais nodrošinājums un kompetences

Ieteicamie iekārtu veidi pēc objekta specifikācijas

Attēla tips un specifika	Primārais iekārtas veids	Alternatīva / Papildinošā tehnika
Plakāti, afišas, kartes, rasējumi	Lielformāta plakanvirsmas skeneris (A1-A0)	Reprostats ar augstas izšķirtspējas digitālo kameru
Fotogrāfijas, atklātnes, grafika	Profesionāls plakanvirsmas skeneris (A4-A3)	Reprostats
Fotonegatīvi, diapozitīvi	Specializēts filmu/slaidu skeneris	Plakanvirsmas skeneris ar caurgaismas (TPU) vāku un turētājiem
Mikrofilmas, mikrofišas	Specializēts mikrofilmu skeneris (ar automātisko padevi)	—
Gleznas, pergamenti, mapes	Reprostats ar vidējā formāta digitālo kameru	Augstas izšķirtspējas pilna kadra (Full-frame) DSLR/Mirrorless

Tehniskais aizliegums: Ruļļu (caurvilkšanas) skenerus kultūras mantojuma digitalizācijā izmantot aizliegts, jo tie fiziski pārvieto oriģinālu caur veltņiem, radot augstu mehānisku bojājumu (plīsumu, skrāpējumu) risku.

Digitālo kameru un monitoru standarti

Fotokameras: Izmantojamas tikai sistēmas ar optisko tālummaiņu (digitālā tālummaiņa destruktīvi samazina pikseļu skaitu un kvalitāti). Minimālais kameras izšķirtspējas standarts ir vismaz 40–50 MP (vidējā formāta vai augstas klases pilna kadra sensori) ar augstu krāsu dziļumu (14-bit vai 16-bit RAW). Kamera jāuzstāda uz stabila statīva paralēli objekta plaknei, optiskajai asij sakrītot ar objekta centru.
Monitoru kalibrēšana: Apstrādei izmantojami specializēti grafiskie monitori ar plašu krāsu gammas pārklājumu (vismaz 99% AdobeRGB vai DCI-P3). Skeneru kalibrēšana jāveic reizi nedēļā, bet reprostatu kameru un monitoru kalibrēšana un baltā balansa noteikšana – katras darba maiņas sākumā.

Programmatūra

Komerciālā: Adobe Photoshop, Capture One Pro (īpaši piemērota darbam ar reprostatiem un RAW datnēm).
Atvērtā pirmkoda / Brīvpieejas rīki: XnView MP vai IrfanView (ātrai sarakstu pārskatīšanai, formātu konvertēšanai un pakešu apstrādei). Lielu attēlu masīvu profilēšanai un kvalitātes kontrolei rekomendēts izmantot specializētu atvērto rīku OpenDice (FADGI atbilstības pārbaudei).

Projekta komandas lomu sadalījums

Kvalitatīva un ražīga darba nodrošināšanai nepieciešams nodalīt šādas lomas (slodzes un komandas sastāvu pielāgojot reālajam apjomam un telpām):

Projekta vadītājs — pārrauga stratēģisko izpildi, termiņus un budžetu.
Skenēšanas procesa vadītājs — atbild par tehnisko darba plūsmu, iekārtām un operatoru darbu.
Kvalitātes procesa vadītājs — veic datņu un metadatu gala pārbaudi.
Skenēšanas operatori / fotogrāfi — veic tiešo fizisko digitalizācijas darbu.
Attēlu grafiskās apstrādes speciālisti — atbild par lietotājdatņu korekciju un sagatavošanu.
Metadatu apstrādes operatori — ievada un strukturē pavadošos datus.

Digitālo objektu formāti un metadati

Datņu formātu politika

Saskaņā ar LNB un starptautiskajām ilglaicīgās saglabāšanas vadlīnijām tiek uzturēta stingra datņu ekosistēma:

Datnes tips	Formāts	Tehniskie parametri	Pielietojums un ierobežojumi
Arhīvdatne (Master)	TIFF (nesaspiests vai LZW) vai BWF	Krāsu telpa: AdobeRGB vai ProPhoto RGB. Krāsu dziļums: 24-bit (RGB) vai 48-bit.	Ilglaicīga saglabāšana digitālajā arhīvā. Retušēšana ir stingri aizliegta.
Atvasinātā arhīvdatne	TIFF vai JPEG2000	Augsta kvalitāte, veikta digitālā restaurācija/retuša.	Rezerves kopija izmantošanai specifiskos pētniecības nolūkos.
Lietotājdatne (Pilna)	JPEG vai WebP	Vidēja/augsta kompresija, krāsu telpa pārveidota uz sRGB.	Attēlošanai publiskās platformās pilnekrāna režīmā. Var saturēt neuzkrītošu ūdenszīmi stūrī.
Priekšskates attēls	JPEG / WebP	Samazināts izmērs (ap 800-1200px pa garāko malu).	Attēlošanai portālos blakus objekta metadatu aprakstam.
Sīkattēls (Thumbnail)	WebP / PNG	Mazs izmērs ("pastmarkas" skats, 150-200px).	Attēlošanai meklēšanas rezultātu sarakstos (ģenerējas automātiski).

Metadatu standarti

Lai nodrošinātu datu automātisku importu un savietojamību ar nacionālajām platformām, metadatu struktūrai jāatbilst šādiem standartiem:

Dublin Core (pamata bibliogrāfiskie un identificējošie dati);
EDM (Europeana Data Model) vai EAD (Encoded Archival Description) — arhīvu dokumentiem.
Metadatu failam (XML vai JSON formātā) precīzi jāsasaista visas viena objekta arhīva un lietotāja datnes un jāatbilst LNB DOM validācijas shēmām (dom.lndb.lv/data/subtype/image.html).

Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas

Konsekventa nosaukumu došanas politika novērš datu pārrakstīšanas un pazušanas risku, apvienojot dažādu institūciju resursus.

Koda sastāva struktūra

Datnes nosaukumu ieteicams veidot pēc sekojošas shēmas, blokus atdalot ar apakšsvītru (`_`):

[Iestādes_Kods]_[Objekta_Tips]_[Identifikators]_[Puse_un_Secība].[paplašinājums]

Iestādes apzīmējums: Standartizēts saīsinājums (piemēram, `LNB`, `LNA`, `RMM`), lai izvairītos no datņu pārklāšanās.
Attēla tipa kods: Viens konsekvents burts (piemēram, `p` – plakāts, `f` – fotogrāfija, `a` – atklātne, `g` – glezna).
Objekta identifikators: Inventāra numurs, svītrkoda numurs vai arhīva uzziņu kods (fonds-apraksts-lieta).
Puses/Secības indikators: Norāde par aversu/reversu (`av`, `rev`) un secīgu numuru ar nullēm priekšā (piemēram, `001`, `002`).

Piemērs arhīvdatnei (TIFF): LNA_LVVA_f02_US017_GV003_011_av.tiff
Piemērs lietotājdatnei (JPEG): LNA_LVVA_f02_US017_GV003_011_av.jpeg

Mapju hierarhija un komplektācija

Lielām kolekcijām veido stingru hierarhisku struktūru:

Līmenis 1: Iestādes kods (piemēram, `/lna_lvva/`)
Līmenis 2: Kolekcijas vai fonda ID (piemēram, `/fonds_2540/`)
Līmenis 3: Nodevuma vai partijas numurs (piemēram, `/partija_2026_05/`)
Līmenis 4 (Gala mape): Konkrēta objekta mape, kurā jāsagatavo šāds datņu komplekts:
- Sākotnējā arhīvdatne (`.tiff`)
- Atvasinātās lietotājdatnes (`.jpeg` vai `.webp`)
- Validēts metadatu fails (`.xml` vai `.json`)

Kvalitātes kontroles (KK) pasākumi

Kvalitātes kontroles matrica

Digitalizācijas posms	Kvalitātes aktivitāte	Kontroles periodiskums	Atbildīgā loma
1. Plānošana	Sarakstu un atlases kritēriju atbilstības pārbaude, integrācija budžeta un laika rāmī.	Projekta uzsākšanas fāzē	Projekta vadītājs
2. Sagatavošana	Fiziskā stāvokļa un restaurācijas kvalitātes novērtējums, marķējuma un transportēšanas kastu pārbaude.	Pirms nodošanas skenēšanai	Sagatavošanas / Restaurācijas speciālists
3. Digitalizācija	1. Krāsu un mēroga precizitātes pārbaude pēc skenētajām skalām. 2. Pilnīguma pārbaude (nav nogrieztas malas). 3. Failu un mapju nosaukumu sintakses atbilstība. 4. Failu formātu un atvēršanas validācija. 5. Kontrolskenējumu stabilitātes monitors (1–2 reizes dienā).	Izlases kārtībā (5-10% no apjoma) vai 100% kritiskām vienībām	Skenēšanas procesa vadītājs / Pasūtītājs
4. Pēcapstrāde	1. Ģenerēto atvasināto lietotājdatņu vizuālā un tehniskā atbilstība. 2. Metadatu datņu validācija pret shēmām. 3. Datu nesēju nolasāmības un kontrolsummu (checksum) pārbaude.	Pirms gala nodevuma parakstīšanas	Kvalitātes procesa vadītājs

Neatbilstību novēršana un darbu izpildes protokols

Ja kvalitātes kontroles laikā tiek konstatēta kļūda (nefokusēts attēls, nepareizs krāsu balanss vai kļūdains nosaukums), objekts tiek atgriezts uz atkārtotu skenēšanu vai metadatu labošanu.

Procesa uzraudzībai katram digitalizējamajam objektam tiek uzturēts Darbu izpildes protokols (digitāls vai drukāts pavaddokuments), kurā katrs iesaistītais speciālists veic personīgu atzīmi par sava posma sekmīgu izpildi.