Pāriet uz saturu

Nemateriālo vērtību digitalizācijas vadlīnijas: Atšķirības starp versijām

Pievienot saites
No ''Latvijas Nacionālā bibliotēka''
VizuālaisVikiteksts
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
Jauna lapa: <big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Nemateriālo vērtību digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big> <div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div> === Objektu veidi === Nemateriālo kultūras mantojum...
 
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
Nav labojuma kopsavilkuma
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Nemateriālo vērtību digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Nemateriālo vērtību digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
=== Objektu veidi ===
Šis šķirklis sniedz metodiskas vadlīnijas atmiņas un kultūras institūciju speciālistiem par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) elementu un vērtību dokumentēšanu, digitālo fiksēšanu, apstrādi un datu ilgtspējīgu saglabāšanu.
Nemateriālo kultūras mantojuma elementus var iedalīt šādās grupās:
mutvārdu tradīcijas;
paražas, rituāli un svētki;
zināšanas par dabu;
amatniecības prasmes;
citi kultūrtelpas elementi.
Atbilstoši likumam https://likumi.lv/ta/id/285526-nemateriala-kulturas-mantojuma-likums un UNESCO konvencijai https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1533 Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC) ir jāuztur Latvijas nemateriālo kultūras vērtību saraksts un jāsaglabā nākamajām paaudzēm nemateriālā kultūras mantojuma elementi. No 2017. gada līdz 2021. gadam Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas 24 vērtības. Plānots, ka katru gadu saraksts varētu tikt papildināts ar 10-15 elementiem, kur katram tiks pievienoti vairāki digitālie objekti: attēli, video, audio, tekstu dokumenti, interneta saites.
Nemateriālais kultūras mantojums (tā elements vai objekts) nozīmē paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos arī atsevišķi indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido identitātes un pēctecības izjūtu, tādējādi veicinot cieņu pret kultūras daudzveidību un cilvēka radošo darbību. UNESCO konvencijā tiek ņemts vērā tikai tāds nemateriālās kultūras mantojums, kas ir savienojams ar spēkā esošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem un prasībām pēc savstarpējas cieņas kopienu, grupu un indivīdu starpā, kā arī pēc ilgtspējīgas attīstības.
LNKC vērtības un to elementus pēc satura veida ir iespējams dalīt šādās jomās:


{| class="wikitable"
== 1. Tiesiskais ietvars un definīcijas ==
Atbilstoši '''Nemateriālā kultūras mantojuma likumam''' un '''UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu''', Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) uztur Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu.
 
<blockquote>'''Definīcija:''' Nemateriālais kultūras mantojums ietver paražas, spēles, mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītos instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas vai indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šis mantojums nodrošina identitātes un pēctecības izjūtu.</blockquote>
 
Saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības standartiem, sarakstā tiek iekļauti tikai tādi elementi, kas veicina savstarpēju cieņu starp kopienām. Katram sarakstā iekļautajam elementam tiek piesaistīta digitālo objektu kopa: attēli, video, audio ieraksti, teksta dokumenti un tīmekļa saites. Aktualizētā informācija un pieteikšanās kārtība pieejama oficiālajā platformā [https://nematerialakultura.lv/ nematerialakultura.lv].
 
== 2. NKM jomas un elementi ==
Nacionālā saraksta vērtības pēc to satura un izpausmes veida tiek klasificētas sekojošās jomās (jāņem vērā, ka apjomīgas tradīcijas bieži pārklāj vairākas jomas vienlaikus):
 
{| class="wikitable" style="width:100%;"
! Nemateriālā kultūras mantojuma joma !! Elementu un kultūrtelpu piemēri
|-
|-
!Nemateriālais kultūras mantojuma joma !! Elementu piemēri
| '''Mutvārdu tradīcijas un izpausmes'''<br><small>(ieskaitot valodu kā mantojuma nesēju)</small> || Sēlisko izlokšņu lietojums konkrētos Latvijas pagastos.
|-
|-
|Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju; Spēles mākslas; Paražas, rituāli un svētki; Zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu; Tradicionālās amatniecības prasmes; Kultūrtelpa (kultūrtelpa ir plašāks NKM elementu kopums, kas raksturīgs konkrētai teritorijai). NKM jomas ir vispārīgs raksturojums, jo realitātē apjomīga tradīcija (piem., Jāņi) vai ļoti konkrēts elements (piem., kāzu vārtu un jaunā pāra sagaidīšanas tradīcija) – atbilst vairākām jomām. || Sēlisko izlokšņu lietojums konkrētos Latvijas pagastos; Maskošanās tradīcijas Latvijā (ar tautas teātra elementiem jeb darbību lomās); Latviešu tradicionālā deja pilsētā; Psalmu dziedāšanas tradīcijas Ziemeļlatgalē (tautā dziedāti katoliskie dziedājumi); Psalmu dziedāšanas tradīcija Vaboles pagastā; Dziedāšana ar “busbolsu” (tradicionālā dziedāšana); Basītes darināšanas un spēlēšanas tradīcijas Latvijā; Caurspēlējamās cītaras spēlēšanas tradīcijas; Ermoņiku Ieviņa spēles tradīcijas; Mežģīņu aušanas tradīcijas; Siguldas spieķa izgatavošanas un lietošanas tradīcija; Vecticībnieku kopienas tradīcijas Latvijas teritorijā; Suitu kultūrtelpa.
| '''Spēles mākslas (sarīkojumu un izpildītājmāksla)''' || Latviešu tradicionālā deja pilsētā; Maskošanās tradīcijas Latvijā (ar tautas teātra elementiem).
|-
| '''Paražas, rituāli un svētki''' || Psalmu dziedāšanas tradīcijas Ziemeļlatgalē un Vaboles pagastā; Dziedāšana ar "pusbalsu".
|-
| '''Tradicionālās amatniecības prasmes''' || Basītes darināšanas un spēlēšanas tradīcijas Latvijā; Caurspēlējamās cītaras spēle; Ermoņiku "Ieviņa" spēles tradīcijas; Mežģīņu aušana; Siguldas spieķa izgatavošana.
|-
| '''Kultūrtelpas'''<br><small>(plašāks NKM elementu kopums noteiktā teritorijā)</small> || Suitu kultūrtelpa; Vecticībnieku kopienas tradīcijas Latvijas teritorijā.
|}
|}


LNKC vērtības un to elementus ir iespējams fiksēt dažādos digitālos objektu formātos (teksti, attēli, video, audio, citi html un multimediju formāti) un uzglabāt digitālos arhīvos, un izplatīt dažādās digitālās platformās.
== 3. Procesa organizācija un darba posmi ==
Digitālo objektu izveidi un iesniegšanu veic kopienas, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un kultūras nozares dalībnieki.  


=== Organizatoriskie jautājumi ===
=== 3.1. Sākotnējā pieteikšana un izvērtēšana ===
Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību aprakstošos digitālos objektus izveido dažādi Latvijas kultūras nozares dalībnieki, šo vērtību uzturētāji un veicinātāji. Latvijas juridiskās un privātās personas sākotnēji iesniedz LNKC aizpildītas anketas, kurās apraksta vērtības un norāda šo vērtību aprakstošo [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] digitālās adreses, (pārsvarā tiek izmantota platforma failiem.lv, bet iespējams izmantot citas, piemēram: edati.lv, webtransfer.com). LNKC veidlapas atrodamas: http://www.lnkc.gov.lv/nozares/nematerialais-kulturas-mantojums/. Digitālie objekti ir teksta dokumenti, digitālie attēli, video un audio datnes. LNKC eksperti veic šo iesniegumu un elementu saturisko izvērtēšanu un pieņem lēmumu, vai konkrētās vērtības tiek iekļautas ilglaicīgās saglabāšanas sarakstā. Nemateriālā kultūras mantojuma vērtības aprakstošie digitālie objekti un to [[Metadati|metadati]] būtu jāsaglabā atbilstoši šīm vadlīnijām. Savukārt šī mantojuma digitālos objektus uztur un pārvalda LNKC, un tie ir pieejami platformā https://nematerialakultura.lv/. Turpat ir pieejama informācija par jaunu vērtību iekļaušanas kārtību Nemateriālā kultūras mantojuma kopā, un neskaidrību jautājumu gadījumos ir jāsazinās ar LNKC (https://nematerialakultura.lv/kontakti/).
# Pieteicēji iesniedz LNKC detalizēti aizpildītu pieteikuma anketu, izmantojot veidlapas no [http://www.lnkc.gov.lv LNKC tīmekļvietnes].
Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību digitālo fiksēšanu var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; fiksēšana digitālā formātā un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”.
# Digitālos materiālus (tekstus, foto, video) pieteicēji augšupielādē, izmantojot drošas, institucionāli saskaņotas failu apmaiņas platformas vai datu nesējus.
Katrā posmā ir ieteicams ņemt vērā tālāk uzskaitītos ieteikumus.
# LNKC ekspertu padome veic pieteikumu saturisko izvērtēšanu un pieņem lēmumu par elementa iekļaušanu sarakstā.
Plānošana
* LNKC saņem nemateriālo vērtību elementu pieteikumus, tai skaitā digitāli radītos objektus.
* LNKC izvērtē nemateriālo vērtību pieteikumus un pieņem lēmumu par konkrēto vērtību iekļaušanu kopējā sarakstā.
Sagatavošana
* Kultūras mantojuma institūciju speciālisti novērtē, vai sarakstā iekļauto elementu digitālie objekti ir atbilstošā saturiskā un tehniskā kvalitātē, kā arī definē kvalitātes uzlabojumu parametrus.
* Tie digitālie objekti, kuriem ir atbilstoša saturiskā un tehniskā kvalitāte (arhīvdatnes un lietotājdatnes), tiek nogādāti uz [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un izplatīšanas IKT sistēmām.
* Tiem digitālajiem objektiem, kuriem nav atbilstoša saturiskā un tehniskā kvalitāte, atbilstoši šajā dokumentā definētiem dažādu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] datņu tehniskiem parametriem un [[Metadati|metadatu]] struktūrai tiek veikta to pēcapstrāde.
* Pēcapstrādi ir iespējams organizēt vairākos veidos: a) [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] īpašnieks ar saviem resursiem nodrošina digitālā objekta konvertāciju uz vadlīnijās definētiem tehniskiem standartiem, b) LNKC un KISC periodiski organizē centralizētus iepirkumus, kuru rezultātā tiek uzlabota esošo [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] kvalitāte atbilstoši definētājiem standartiem.
* LNKC un KISC var organizēt centralizētus iepirkumus, lai atsevišķus nemateriālā kultūras mantojuma elementus digitāli fiksētu pirmo reizi.
Digitalizācija
* Satura producenti no jauna digitāli fiksē nemateriālā kultūras mantojuma elementus, izmantojot modernākās video un audio ierakstu tehnoloģijas.
* Satura producenti apstrādā esošos nemateriālā kultūras mantojuma digitālos objektus. Tiek izmantotas audio, video montāžas, grafiskās apstrādes programmatūras, uzlabojot audio un video, tekstu un attēlu kvalitāti.
* Satura producenti montāžas studijās izveido digitālos objektus (arhīvdatnes, lietotājdatnes, aprakstošos un tehniskos metadatus).
Pēcapstrāde
* Samontētiem nemateriālā kultūras mantojuma digitālajiem objektiem tiek pārbaudīta saturiskā un tehniskā kvalitāte, tiek izveidotas nepieciešamās atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes, [[Metadati|metadati]].
* Tiek izveidotas nemateriālā kultūras mantojuma [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] kolekcija (multimediju datņu kopa ar video, audio, attēlu, teksta dokumentu datnēm).
* Datnes tiek nogādātas uz [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un izplatīšanas IKT sistēmām.


=== Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas ===
=== 3.2. Digitalizācijas un pēcapstrādes četri posmi ===
Ievērojot straujo tehnoloģiju progresu, digitalizācijas tehnoloģijas nemitīgi papildinās, un rodas arvien jauni IT risinājumi. Tādēļ digitalizācijas procesā ir jāseko jaunākajām tendencēm un iespējām ar mērķi izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Aktuālie un aprobētie tehnoloģiskie risinājumi ir pieejami FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]).
Ja vērtība tiek iekļauta sarakstā, tās digitālo saturu apstrādā un saglabā saskaņā ar ''"Digitālā kultūras mantojuma procesu aprakstu"''.
Darbu veikšanai nepieciešama satura producēšanas komanda ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām video un audio tehnoloģijām, montāžas un grafiskās apstrādes programmatūrām un līdzīgiem multimediju projektiem un formātiem. Komandas lomas varētu būt šādas:
* Projekta vadītājs (producents);
* Radošie speciālisti (režisors);
* TV kameru un skaņu operatori;
* Video un audio inženieri;
* Datu pārneses un IT speciālists;
* Grafisko objektu apstrādes speciālisti;
* Tekstu un [[Metadati|metadatu]] izveides speciālisti;
* Kvalitātes vadītājs.


=== Digitālo objektu formāti un metadati ===
==== Posms 1: Plānošana ====
Uzsākot nemateriālā kultūras mantojuma elementu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] pirmreizējo digitālo fiksēšanu vai esošo objektu kopēšanu un pēcapstrādi, ir jādefinē vēlamie digitālo objektu [[Arhīvdatņu veidošana|arhīvdatņu]] un [[Lietotājdatņu veidošana|lietotājdatņu]] tehniskie parametri un [[Metadati|metadatu]] struktūras. Katram video, audio, attēlu un teksta digitālajam objektam ir jāizveido atsevišķa [[Arhīvdatņu veidošana|arhīvdatne]] un [[Lietotājdatņu veidošana|lietotājdatne]] (vēlamos tehniskos parametrus skatīt https://dom.lndb.lv/data/subtype/video.html – video digitālajam objektam, https://dom.lndb.lv/data/type/sound.html – skaņu ierakstam, https://dom.lndb.lv/data/type/image.html – attēliem, https://dom.lndb.lv/data/type/text.html - tekstam).
* LNKC apkopo un strukturē saņemtos pieteikumus un to sākotnējos digitālos objektus.
* [[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] izveidotājs sagatavo nemateriālā kultūras mantojuma digitālo objektu metadatus. [[Metadati|Metadatu]] datnes nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] datnes nosaukumam, saglabājot to kā elektronisku dokumentu. Teksta un attēlu metadatu struktūra ir jāveido, ievērojot Dublin Core, bet video un audio datnēm EBU Core Metadata Set TECH 3293 (Source: MIM-AI; Version 1.9; 2019) standartu rekomendācijas, kā arī definējot papildu apraksta laukus, lai nodrošinātu ērtāku objektu meklēšanu potenciālajiem publisko izplatīšanas platformu lietotājiem. Nemateriālā kultūras mantojuma digitālajiem teksta dokumentu, attēlu, video un audio objektiem ir vēlams izmantot ieteicamo metadatu struktūru, skatīt https://dom.lndb.lv/data/types.htmlsecīgi izvēloties atbilstošo virstipu un tipu .
* Tiek pieņemts lēmums par tālāko digitalizācijas vai pēcapstrādes nepieciešamību un apjomu.


=== Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas ===
==== Posms 2: Sagatavošana ====
Veidojot nemateriālā kultūras mantojuma [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] datņu nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto:
* Kultūras mantojuma un IT speciālisti novērtē iesniegto objektu tehnisko kvalitāti.
* Iestādes apzīmējums. Piemēram, LNKC, KISC, LTV. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem.
* '''Kvalitatīvie objekti:''' tiek uzreiz sagatavoti pārvietošanai uz ilglaicīgās saglabāšanas sistēmām.
* [[Digitālais objekts|Digitālā objekta]] elementa grupas. Parasti viens burts, piemēram, “k”– koncerts;, vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
* '''Nekvalitatīvie objekti:''' tiek nodoti pēcapstrādei. To var veikt objekta īpašnieks ar saviem resursiem vai arī LNKC/KISC centralizētu iepirkumu ietvaros.
* [[Digitālais objekts|Digitālā objekta]] apzīmējums un nosaukums. Saturisks identifikators, piemēram, vērtības vai elementa nosaukums, vietas nosaukums vai personas vārds, iespējams saīsināts, kombinācijā ar pasākuma gadu un datumu.
* Nepieciešamības gadījumā tiek plānoti un organizēti iepirkumi jaunu, sarakstā iekļautu elementu pirmreizējai digitālajai fiksēšanai.
* Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datnes nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datnes nosaukumu paplašinājumus redzamus.
Piemērs: LNKC_Suitu_sievas_koncerts _30_03_2017.jp2
Veidojot nemateriālā kultūras mantojuma [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto:
* pēc iestādes koda, kurā materiāls digitāli radīts, piemēram: LNKC, KISC, LTV;
* pēc objekta tēmas nosaukuma, piemēram, satura kolekcijas, ja gari nosaukumi, tos ir jāsaīsina ar atslēgvārdiem;
* pēc citiem identifikatoriem, piemēram, LNKC uzskaites saraksta numurs, datums.
Mapēs jāveido šāds datņu (atbilstoši definētajai nemateriālā kultūras mantojuma multimediju kopai) komplekts:
* visas [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] arhīvdatnes;
* visas [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] lietotājdatnes;
* stundas un garums, [[Kontrolsummu datņu veidošana|kontrolsummu]] datnes (vēlams .md5 formāts);
* [[Metadati|metadatu]] datne.


=== Kvalitātes kontroles pasākumi ===
==== Posms 3: Fiksēšana un digitalizācija ====
Nemateriālā kultūras mantojuma [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:
* Piesaistīti satura producenti veic jaunu materiālu fiksāciju, izmantojot mūsdienīgas video un audio ierakstu tehnoloģijas (saskaņā ar komandas lomu sadalījumu: režisors, operatori, skaņu inženieri, IT speciālisti).
* Izmantojot profesionālas montāžas un grafiskās apstrādes programmatūras, tiek uzlabota vēsturisko vai no jauna fiksēto attēlu, video, skaņas un tekstu kvalitāte.
* Tiek sagatavoti trīs datņu līmeņi: arhīvdatnes (master), lietotājdatnes un metadati.


{| class="wikitable"
==== Posms 4: Pēcapstrāde un saglabāšana ====
* Tiek pārbaudīta samontēto multimediju objektu tehniskā un saturiskā integritāte.
* Atsevišķie objekti (video, audio, foto, teksti) tiek apvienoti vienotā nemateriālā kultūras mantojuma elementa digitālajā kolekcijā (pakotnē).
* Dati un kontrolsummas tiek nogādāti un reģistrēti ilglaicīgās saglabāšanas IKT sistēmās.
 
== 4. Tehniskie formāti un metadati ==
 
=== 4.1. Tehniskie parametri ===
Veicot pirmreizējo fiksāciju vai pēcapstrādi, tehniskie parametri (izšķirtspēja, kodeki, kadru skaits, krāsu dziļums) obligāti jāizvēlas saskaņā ar nacionālajiem digitālās bibliotēkas standartiem un starptautiskajām vadlīnijām (skatīt definētos parametrus Latvijas kultūras mantojuma platformā):
* [https://dom.lndb.lv/data/subtype/video.html Video digitālajiem objektiem]
* [https://dom.lndb.lv/data/type/sound.html Audio/skaņu ierakstiem]
* [https://dom.lndb.lv/data/type/image.html Digitālajiem attēliem]
* [https://dom.lndb.lv/data/type/text.html Teksta dokumentiem]
 
<blockquote>To nodrošināšanai izmanto modernākos un atvērtākos pieejamos formātus atbilstoši aktuālajām ''FADGI Technical Guidelines'' rekomendācijām. Katrai pakotnei obligāti veido kontrolsummu datnes (vēlams <code>.sha256</code> vai <code>.md5</code> formātā).</blockquote>
 
=== 4.2. Metadatu strukturēšana ===
Katram digitālajam objektam tiek sagatavoti struktūrmetadati un aprakstošie metadati, saglabājot tos kā elektronisku dokumentu, kas seko objekta datnes nosaukumam:
* '''Teksta un attēlu objektiem:''' Metadatus veido atbilstoši '''Dublin Core''' standartam.
* '''Video un audio objektiem:''' Metadatus veido atbilstoši '''EBU Core Metadata Set TECH 3293''' standarta rekomendācijām.
* Saderības nodrošināšanai metadatu virstipi un tipi secīgi jāsalāgo ar nacionālo sistēmu struktūru (skatīt [https://dom.lndb.lv/data/types.html LNB DOM tipu sarakstu]).
 
== 5. Datņu un mapju nosaukumu veidošana ==
Datņu un mapju nosaukumiem jābūt unikāliem, konsekventiem un mašīnlasāmiem. Nosaukumos izmanto tikai mazos latīņu alfabēta burtus, ciparus un apakšsvītru (<code>_</code>). Nav pieļaujams izmantot diakritiskās zīmes (garumzīmes, mīkstinājumus), atstarpes vai defises.
 
=== 5.1. Datņu nosaukumu formula ===
Ieteicamā struktūra:
<code>[iestades_kods]_[nkm_jomas_kods]_[elementa_nosaukums]_[datums_vai_gads].[paplasinajums]</code>
 
* '''Iestādes kods:''' Standardizēts saīsinājums (piemēram: <code>lnkc</code>, <code>kisc</code>, <code>ltv</code>).
* '''Jomas/žanra kods:''' Vienots vienas zīmes kods (piemēram: <code>k</code> – koncerts/sarīkojums, <code>m</code> – mutvārdu tradīcija, <code>a</code> – amatniecība, <code>r</code> – rituāls/paraža).
* '''Elementa nosaukums un datums:''' Īss, saturisks identifikators bez atstarpēm (piemēram: <code>suitusievas_2026</code>).
 
==== Pareizas prakses piemērs ====
* Arhīvdatne (master): <code>lnkc_k_suitusievas_2026_01.tif</code>
* Lietotājam paredzētā atvasinātā datne: <code>lnkc_k_suitusievas_2026_01.jpg</code>
 
=== 5.2. Mapju struktūra un komplektācija ===
Digitālos objektus mapēs grupē hierarhiski:
# Pēc materiāla radītāja iestādes koda (piemēram, <code>/lnkc/</code>).
# Pēc NKM uzskaites saraksta numura vai tēmas kolekcijas (piemēram, <code>/nkm_0024_suiti/</code>).
 
Katrā elementa gala mapē (kolekcijas pakotnē) obligāti jāatrodas šādam komplektam:
* Visas objekta arhīvdatnes (pirmmateriāli un master datnes nemainītā formātā).
* Visas objekta lietotājdatnes (optimizēti izplatīšanas formāti).
* Metadatu datne (XML/JSON formātā).
* Kontrolsummu datne (piemēram, <code>checksums.sha256</code>), kas apstiprina datņu kopas pilnīgumu un garumu.
 
== 6. Kvalitātes kontroles (KK) matrica ==
 
Kvalitātes pārbaudes pasākumi tiek integrēti visos četros NKM elementu digitalizācijas procesa posmos.
 
{| class="wikitable" style="width:100%;"
! Posms
! Kvalitātes aktivitāte
! Periodiskums
! Atbildīgā loma
|-
|-
!Digitalizācijas posms !! Kvalitātes aktivitāte !! Periodiskums !! Atbildība
| '''1. Plānošana'''
| Pārbauda pieteikto nemateriālā kultūras mantojuma elementu un to digitālo objektu atbilstību likumdošanas un UNESCO atlases kritērijiem.
| Uzsākot projektu
| Digitalizācijas projekta vadītājs (LNKC)
|-
|-
|1.Plānošana || Vai nemateriālā kultūras mantojuma digitālie objekti atbilst kritērijiem? || Uzsākot projektu || Digitalizācijas projekta vadītājs
| '''2. Sagatavošana'''
| 1. Iesniegto digitālo objektu sākotnējā tehniskā un saturiskā izvērtēšana.<br>2. Jaunu iepirkumu nolikumu un tāmju atbilstības pārbaude definētajam budžetam.
| Uzsākot digitalizācijas vai iepirkuma fāzi
| Digitalizējamo materiālu sagatavotāji / Ekspertu padome
|-
|-
|2.Sagatavošana || 1. Vai nemateriālā kultūras mantojuma jaunrades vai montāžas satura iepirkumos ir iesniegti kvalitatīvi piedāvājumi? 2. Vai piedāvājumi atbilst projekta budžetam? || Uzsākot digitalizāciju || Digitalizējamo materiālu sagatavotāji
| rowspan="2" | '''3. Digitalizācija'''
| 1. Video un audio sinhronizācijas, subtitru un skaņas līmeņu kontrole.<br>2. Attēlu un skaņas tehniskā kvalitāte, kadrējums un trokšņu neesamība.
| Izlases veidā (vizuāli 100%, tehniski min. 10%)
| Digitalizācijas veicējs (producents) un Pasūtītājs
|-
|-
|3.Digitalizācija || 1. [[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] attēlu un skaņas sinhronizācija. 2. Attēlu un skaņas tehniskā kvalitāte. 3. Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 4. Datņu kopa ir pilnīga, formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 5. [[Metadati]] ir precīzi. || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| 3. Datņu un mapju nosaukumu un struktūras atbilstība noteiktajai formulai.<br>4. Metadatu lauku aizpildījuma precizitāte.
| Katram nodevumam (100%)
| Metadatu speciālists / IT inženieris
|-
|-
|4.Pēcapstrāde || 1. Ja ir veikta [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] apstrāde, tad atbilst tehniskajiem parametriem. 2. Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt. || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| '''4. Pēcapstrāde'''
| Pārbauda pēcapstrādes rezultātu atbilstību tehniskajiem parametriem. Datu nesēju un kontrolsummu pārbaude pirms arhivēšanas IKT sistēmās.
| Izlases veidā / Pirms galīgā akcepta
| Kvalitātes vadītājs / Sistēmas administrators
|}
|}


Ja nemateriālā kultūras mantojuma digitālajos objektos tiek konstatētas saturiskās un tehniskās kvalitātes neatbilstības, tad tiem ir jāveic atkārtota pēcapstrāde, montāžas darbi.
<blockquote>Ja nemateriālā kultūras mantojuma digitālajās datnēs vai metadatos tiek konstatētas saturiskas vai tehniskas kvalitātes neatbilstības, pieņemšana tiek apturēta un pakotne tiek nodota izpildītājam atkārtotai pēcapstrādei, montāžas darbiem vai aprakstu korekcijai.</blockquote>
 
[[Kategorija:Digitalizācija]] [[Kategorija:Nemateriālais kultūras mantojums]] [[Kategorija:Vadlīnijas]]


== Skatīt arī ==
== Skatīt arī ==

Pašreizējā versija, 2026. gada 20. maijs, plkst. 23.04

Aktualizēts 20.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Šis šķirklis sniedz metodiskas vadlīnijas atmiņas un kultūras institūciju speciālistiem par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) elementu un vērtību dokumentēšanu, digitālo fiksēšanu, apstrādi un datu ilgtspējīgu saglabāšanu.

1. Tiesiskais ietvars un definīcijas

Atbilstoši Nemateriālā kultūras mantojuma likumam un UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) uztur Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu.

Definīcija: Nemateriālais kultūras mantojums ietver paražas, spēles, mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītos instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas vai indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šis mantojums nodrošina identitātes un pēctecības izjūtu.

Saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības standartiem, sarakstā tiek iekļauti tikai tādi elementi, kas veicina savstarpēju cieņu starp kopienām. Katram sarakstā iekļautajam elementam tiek piesaistīta digitālo objektu kopa: attēli, video, audio ieraksti, teksta dokumenti un tīmekļa saites. Aktualizētā informācija un pieteikšanās kārtība pieejama oficiālajā platformā nematerialakultura.lv.

2. NKM jomas un elementi

Nacionālā saraksta vērtības pēc to satura un izpausmes veida tiek klasificētas sekojošās jomās (jāņem vērā, ka apjomīgas tradīcijas bieži pārklāj vairākas jomas vienlaikus):

Nemateriālā kultūras mantojuma joma Elementu un kultūrtelpu piemēri
Mutvārdu tradīcijas un izpausmes
(ieskaitot valodu kā mantojuma nesēju)		 Sēlisko izlokšņu lietojums konkrētos Latvijas pagastos.
Spēles mākslas (sarīkojumu un izpildītājmāksla) Latviešu tradicionālā deja pilsētā; Maskošanās tradīcijas Latvijā (ar tautas teātra elementiem).
Paražas, rituāli un svētki Psalmu dziedāšanas tradīcijas Ziemeļlatgalē un Vaboles pagastā; Dziedāšana ar "pusbalsu".
Tradicionālās amatniecības prasmes Basītes darināšanas un spēlēšanas tradīcijas Latvijā; Caurspēlējamās cītaras spēle; Ermoņiku "Ieviņa" spēles tradīcijas; Mežģīņu aušana; Siguldas spieķa izgatavošana.
Kultūrtelpas
(plašāks NKM elementu kopums noteiktā teritorijā)		 Suitu kultūrtelpa; Vecticībnieku kopienas tradīcijas Latvijas teritorijā.

3. Procesa organizācija un darba posmi

Digitālo objektu izveidi un iesniegšanu veic kopienas, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un kultūras nozares dalībnieki.

3.1. Sākotnējā pieteikšana un izvērtēšana

  1. Pieteicēji iesniedz LNKC detalizēti aizpildītu pieteikuma anketu, izmantojot veidlapas no LNKC tīmekļvietnes.
  2. Digitālos materiālus (tekstus, foto, video) pieteicēji augšupielādē, izmantojot drošas, institucionāli saskaņotas failu apmaiņas platformas vai datu nesējus.
  3. LNKC ekspertu padome veic pieteikumu saturisko izvērtēšanu un pieņem lēmumu par elementa iekļaušanu sarakstā.

3.2. Digitalizācijas un pēcapstrādes četri posmi

Ja vērtība tiek iekļauta sarakstā, tās digitālo saturu apstrādā un saglabā saskaņā ar "Digitālā kultūras mantojuma procesu aprakstu".

Posms 1: Plānošana

  • LNKC apkopo un strukturē saņemtos pieteikumus un to sākotnējos digitālos objektus.
  • Tiek pieņemts lēmums par tālāko digitalizācijas vai pēcapstrādes nepieciešamību un apjomu.

Posms 2: Sagatavošana

  • Kultūras mantojuma un IT speciālisti novērtē iesniegto objektu tehnisko kvalitāti.
  • Kvalitatīvie objekti: tiek uzreiz sagatavoti pārvietošanai uz ilglaicīgās saglabāšanas sistēmām.
  • Nekvalitatīvie objekti: tiek nodoti pēcapstrādei. To var veikt objekta īpašnieks ar saviem resursiem vai arī LNKC/KISC centralizētu iepirkumu ietvaros.
  • Nepieciešamības gadījumā tiek plānoti un organizēti iepirkumi jaunu, sarakstā iekļautu elementu pirmreizējai digitālajai fiksēšanai.

Posms 3: Fiksēšana un digitalizācija

  • Piesaistīti satura producenti veic jaunu materiālu fiksāciju, izmantojot mūsdienīgas video un audio ierakstu tehnoloģijas (saskaņā ar komandas lomu sadalījumu: režisors, operatori, skaņu inženieri, IT speciālisti).
  • Izmantojot profesionālas montāžas un grafiskās apstrādes programmatūras, tiek uzlabota vēsturisko vai no jauna fiksēto attēlu, video, skaņas un tekstu kvalitāte.
  • Tiek sagatavoti trīs datņu līmeņi: arhīvdatnes (master), lietotājdatnes un metadati.

Posms 4: Pēcapstrāde un saglabāšana

  • Tiek pārbaudīta samontēto multimediju objektu tehniskā un saturiskā integritāte.
  • Atsevišķie objekti (video, audio, foto, teksti) tiek apvienoti vienotā nemateriālā kultūras mantojuma elementa digitālajā kolekcijā (pakotnē).
  • Dati un kontrolsummas tiek nogādāti un reģistrēti ilglaicīgās saglabāšanas IKT sistēmās.

4. Tehniskie formāti un metadati

4.1. Tehniskie parametri

Veicot pirmreizējo fiksāciju vai pēcapstrādi, tehniskie parametri (izšķirtspēja, kodeki, kadru skaits, krāsu dziļums) obligāti jāizvēlas saskaņā ar nacionālajiem digitālās bibliotēkas standartiem un starptautiskajām vadlīnijām (skatīt definētos parametrus Latvijas kultūras mantojuma platformā):

To nodrošināšanai izmanto modernākos un atvērtākos pieejamos formātus atbilstoši aktuālajām FADGI Technical Guidelines rekomendācijām. Katrai pakotnei obligāti veido kontrolsummu datnes (vēlams .sha256 vai .md5 formātā).

4.2. Metadatu strukturēšana

Katram digitālajam objektam tiek sagatavoti struktūrmetadati un aprakstošie metadati, saglabājot tos kā elektronisku dokumentu, kas seko objekta datnes nosaukumam:

  • Teksta un attēlu objektiem: Metadatus veido atbilstoši Dublin Core standartam.
  • Video un audio objektiem: Metadatus veido atbilstoši EBU Core Metadata Set TECH 3293 standarta rekomendācijām.
  • Saderības nodrošināšanai metadatu virstipi un tipi secīgi jāsalāgo ar nacionālo sistēmu struktūru (skatīt LNB DOM tipu sarakstu).

5. Datņu un mapju nosaukumu veidošana

Datņu un mapju nosaukumiem jābūt unikāliem, konsekventiem un mašīnlasāmiem. Nosaukumos izmanto tikai mazos latīņu alfabēta burtus, ciparus un apakšsvītru (_). Nav pieļaujams izmantot diakritiskās zīmes (garumzīmes, mīkstinājumus), atstarpes vai defises.

5.1. Datņu nosaukumu formula

Ieteicamā struktūra: [iestades_kods]_[nkm_jomas_kods]_[elementa_nosaukums]_[datums_vai_gads].[paplasinajums]

  • Iestādes kods: Standardizēts saīsinājums (piemēram: lnkc, kisc, ltv).
  • Jomas/žanra kods: Vienots vienas zīmes kods (piemēram: k – koncerts/sarīkojums, m – mutvārdu tradīcija, a – amatniecība, r – rituāls/paraža).
  • Elementa nosaukums un datums: Īss, saturisks identifikators bez atstarpēm (piemēram: suitusievas_2026).

Pareizas prakses piemērs

  • Arhīvdatne (master): lnkc_k_suitusievas_2026_01.tif
  • Lietotājam paredzētā atvasinātā datne: lnkc_k_suitusievas_2026_01.jpg

5.2. Mapju struktūra un komplektācija

Digitālos objektus mapēs grupē hierarhiski:

  1. Pēc materiāla radītāja iestādes koda (piemēram, /lnkc/).
  2. Pēc NKM uzskaites saraksta numura vai tēmas kolekcijas (piemēram, /nkm_0024_suiti/).

Katrā elementa gala mapē (kolekcijas pakotnē) obligāti jāatrodas šādam komplektam:

  • Visas objekta arhīvdatnes (pirmmateriāli un master datnes nemainītā formātā).
  • Visas objekta lietotājdatnes (optimizēti izplatīšanas formāti).
  • Metadatu datne (XML/JSON formātā).
  • Kontrolsummu datne (piemēram, checksums.sha256), kas apstiprina datņu kopas pilnīgumu un garumu.

6. Kvalitātes kontroles (KK) matrica

Kvalitātes pārbaudes pasākumi tiek integrēti visos četros NKM elementu digitalizācijas procesa posmos.

Posms Kvalitātes aktivitāte Periodiskums Atbildīgā loma
1. Plānošana Pārbauda pieteikto nemateriālā kultūras mantojuma elementu un to digitālo objektu atbilstību likumdošanas un UNESCO atlases kritērijiem. Uzsākot projektu Digitalizācijas projekta vadītājs (LNKC)
2. Sagatavošana 1. Iesniegto digitālo objektu sākotnējā tehniskā un saturiskā izvērtēšana.
2. Jaunu iepirkumu nolikumu un tāmju atbilstības pārbaude definētajam budžetam. 		Uzsākot digitalizācijas vai iepirkuma fāzi Digitalizējamo materiālu sagatavotāji / Ekspertu padome
3. Digitalizācija 1. Video un audio sinhronizācijas, subtitru un skaņas līmeņu kontrole.
2. Attēlu un skaņas tehniskā kvalitāte, kadrējums un trokšņu neesamība. 		Izlases veidā (vizuāli 100%, tehniski min. 10%) Digitalizācijas veicējs (producents) un Pasūtītājs
3. Datņu un mapju nosaukumu un struktūras atbilstība noteiktajai formulai.
4. Metadatu lauku aizpildījuma precizitāte. 		Katram nodevumam (100%) Metadatu speciālists / IT inženieris
4. Pēcapstrāde Pārbauda pēcapstrādes rezultātu atbilstību tehniskajiem parametriem. Datu nesēju un kontrolsummu pārbaude pirms arhivēšanas IKT sistēmās. Izlases veidā / Pirms galīgā akcepta Kvalitātes vadītājs / Sistēmas administrators

Ja nemateriālā kultūras mantojuma digitālajās datnēs vai metadatos tiek konstatētas saturiskas vai tehniskas kvalitātes neatbilstības, pieņemšana tiek apturēta un pakotne tiek nodota izpildītājam atkārtotai pēcapstrādei, montāžas darbiem vai aprakstu korekcijai.

Skatīt arī

Saturs iegūts no "https://wiki.lnb.lv/index.php?title=Nemateriālo_vērtību_digitalizācijas_vadlīnijas&oldid=5116"