Pāriet uz saturu

Attēlu digitalizācijas vadlīnijas: Atšķirības starp versijām

Pievienot saites
No ''Latvijas Nacionālā bibliotēka''
Jaunāka versija →
VizuālaisVikiteksts
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
Jauna lapa: <big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Attēlu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big> <div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div> === Dokumentu veidi === Digitalizācijas procesos attēlus ir iespē...
 
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
Nav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Attēlu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Attēlu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
=== Dokumentu veidi ===
__TOC__
Digitalizācijas procesos attēlus ir iespējams iedalīt šādās grupās:
== Dokumentu un attēlu tipoloģija ==
* plakāti, afišas;
Digitalizācijas procesos vizuālos materiālus iedala grupās pēc to fiziskā nesēja, optiskajām īpašībām un izmēra. Tas nosaka atbilstošas tehnikas un darba vides izvēli.
* kartogrāfiskie izdevumi;
* fotogrāfijas (fotopozitīvi);
* grafikas, zīmējumi, ilustrācijas;
* rasējumi, plāni;
* pergamenti;
* gleznas;
* fotonegatīvi, diapozitīvi, mikrofilmas – mazie izmēri: 2,5x3,5 cm; 6x6 cm; 7x5,5 cm; 9x6 cm, līdz 9x12 cm;
* fotonegatīvi – lielie izmēri: 19x19cm;24x18cm līdz 20x30 cm;
* atklātnes, etiķetes, exlibri, citi.
Attēliem ir dažādas materiālu formas, noformējuma un drukas veidi un informācijas nesēji. Attēliem ir dažādi fiziskie izmēri, tos var iedalīt 3 izmēru grupās pēc laukumiem, līdz 108 cm2, 108 līdz 600 cm2, >600 cm2. Attēlus iedala arī izmēru kategorijās, sākot no A5 līdz A0, taču praksē mēdz būt arī mazāki un lielāki attēli. Attēliem ir dažāda tehniskā kvalitāte (drukas veids, apdruka no vienas vai abām pusēm, kontrasts, krāsains/melnbalts, locījumi, dažādi tehniski bojājumi). Attēli mēdz būt apkopoti kolekcijās/fondos, iesieti mapēs/albumos. Ja attēliem ir pieejami vairāki eksemplāri, tad digitalizācijai svarīgi izvēlēties labākos pieejamos eksemplārus. Bieži vien arhīvos ir pieejami vienīgie eksemplāri, tāpēc to digitalizācija nedrīkst sabojāt oriģinālo objektu. Piemēram, fotonegatīvu un nitrocelulozes fotofilmu digitalizācijai ir jāizmanto specifiskas tehnoloģijas. Plānojot attēlu digitalizāciju, svarīgi sākumā novērtēt to fizisko stāvokli (materiāla kvalitāte, trauslums, vecums, krāsu veids un kvalitāte, bojājumu un defektu pakāpes), jo tas palīdzēs noteikt atbilstošāko digitalizācijas tehnoloģiju (atbilstošs skeneris un darba process).


=== Organizatoriskie jautājumi ===
=== Materiālu tipi ===
Attēlu digitalizācija ir tehnoloģiski sarežģīts uzdevums (specifiskas iekārtas un speciālistu kompetences). Iekārtām (tehnikai un programmatūrai) ir jāspēj noskenēt dažādus vēsturiskus attēlu formātus un saglabāt to kopijas modernos digitālos formātos (augstas kvalitātes jaunākie TIFF, JPEG2000 formāti). Uzsākot digitalizāciju, oriģināli bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī, tiem ir jāveic profesionāli sagatavošanas vai restaurācijas darbi, kā arī attēlu digitālajiem objektiem ir jāveic pēcapstrāde (digitālā restaurācija) un [[Metadati|metadatu]] papildināšana. Šādus darbus kvalitatīvi lielos apjomos spēj paveikt tikai pieredzējušas un atbilstoši apmācītas digitalizācijas speciālistu komandas.
* '''Reflektīvie (atstarojošie) oriģināli:''' Plakāti, afišas, kartogrāfiskie izdevumi, grafikas, zīmējumi, ilustrācijas, rasējumi, plāni, pergamenti, gleznas, fotopozitīvi (fotogrāfijas), atklātnes, etiķetes, ekslibri.
Svarīgi, lai digitalizācijas darbu veikšanai būtu augsta automatizācijas pakāpe (liels apjoms īsā laika periodā, ātrums, produktivitāte un atbilstošas kvalitātes procedūras) un pieejami lieli datu glabāšanas resursi. Plānojot attēlu digitalizāciju, nepieciešams definēt, kuriem attēliem būs nepieciešama digitālā restaurācija, kas ir dārgāks un ilgāks process, kura laikā jānodrošina oriģinālu nesabojāšana un [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] attēla būtiski uzlabojumi. Ņemot vērā, ka digitalizējamo objektu apjomi ir lieli un to pastāvīga glabāšana digitalizācijas darba vietā nav vēlama, ieteicams digitalizāciju veikt, sadalot apjomus pa daļām (ceturksnis, mēnesis, nedēļa, diena).
* '''Transmisīvie (caurspīdīgie) oriģināli:''' Fotonegatīvi (uz stikla vai filmas pamatnes), diapozitīvi, mikrofilmas un mikrofišas.
Attēlu digitalizāciju var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; digitalizācija un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”.
** ''Mazie formāti:'' no 2,5×3,5 cm līdz 9×12 cm (tostarp 6×6 cm, 7×5,5 cm, 9×6 cm).
Tālāk uzskaitīti ieteikumi, kurus vēlams ņemt vērā katrā no minētajiem posmiem:
** ''Lielie formāti:'' no 10×15 cm līdz 20×30 cm (tostarp 19×19 cm, 24×18 cm).
Plānošana
* Tiek definēts projekta plāns (attēlu veidi, apjomi, partneri, laiks, budžets).
* Ņemot vērā Kultūras mantojuma digitalizācijas, [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un pieejamības nodrošināšanas plānus, satura prioritātes un atlases kritērijus, tiek atlasīti digitalizējamie attēli (saskaitīti kopējie digitalizējamo objektu apjomi - vienības, definētas adreses), tiek izveidoti digitalizācijas saraksti.
* Attēli tiek sadalīti loģiskās grupās (formāti, izmēri, digitalizācijas specifika).
* Tiek atzīmēti tie attēli, kuriem pirms digitalizācijas būs nepieciešama digitālā restaurācija.
* Tiek apzināti digitalizācijas resursi (tehnika, telpas, speciālisti).
Sagatavošana
Digitalizācijas darbu Pasūtītājam:
* Pirms attēlu skenēšanas jāpārliecinās gan par to fizisko stāvokli, gan par to saturisko kvalitāti.
* Ja pieejami vairāki attēlu eksemplāri, jāizvēlas tas, kurš ir fiziski vislabāk saglabājies un kurā nav acīmredzamu defektu. Kultūras mantojuma institūcijas speciālisti var atzīmēt eksemplārus digitalizācijai, kuriem ir slikts fiziskais stāvoklis, bet šie attēli ir unikāli un tāpēc digitalizējami.
* Ņemot vērā, ka daļa no attēliem varbūt sliktā tehniskā stāvoklī (plēsumi, plankumi, netīrumi, izbalējumi), tiem sākumā iespēju robežās nepieciešams veikt konservāciju/ restaurāciju.
* Ja uz attēla uzlīmēts gaismu atstarojošs elements (piemēram, līmlentes gabaliņš) jāizvērtē, vai to ir iespējams noņemt, nesabojājot pašu attēlu. Gaismu atstarojoši elementi skenēšanas procesā var radīt nevēlamus artefaktus digitālajā objektā.
* Jāpārliecinās, vai apgaismojums telpā ir piemērots attēlu skenēšanai. Skenerim nevajadzētu atrasties tiešā ārējas gaismas ietekmē. Piemēram, gaismas lampa virs skenera vai skeneris pie logiem ar atvērtiem aizkariem vai žalūzijām.
* Profesionāli restaurācijas, konservācijas speciālisti pēc vajadzības pievieno attēliem speciālus identifikatorus, kā arī nosaka, kuriem attēliem būs obligāti jāpievieno krāsu skalas.
* Attēlu transportēšanai jāizvēlas atbilstoša izmēra un stiprības transportēšanas kastes, attēlu kastēm vai mapēm nepieciešams uzlīmēt identifikācijas pazīmes.
Digitalizācija
* Digitalizācijai saņemtie attēli tiek sagatavoti skenēšanai (notīra putekļus, labo skrāpējumus, plīsumus, locījumus, atbrīvo no uzlīmēm, pārbauda, vai ir pieejami [[Metadati|metadati]] un identifikatori).
* Tiek sagatavota skenēšanas iekārta (kalibrēšana, krāsas, apgaismojums, datorprogrammas uzstādījumi atbilstoši digitālo attēlu kvalitātes parametriem).
* Attēli tiek skenēti un novietoti atpakaļ pareizās transportēšanas kastēs vai mapēs atbilstoši transportēšanas un nodevumu pavaddokumentiem.
* Attēlus skenē atbilstoši [[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] datņu tehniskie parametri. (https://lnb.lv/sites/default/files/media/bibliotekariem/Digitalizacijas_vadlinijas_A_pielikums_datnu_tehniskie_formati_v1.1_280518.xlsx) specificētiem kvalitātes parametriem, vēlams ar skenera augstāko iespējamo izšķirtspēju. Zemākā pieļaujamā izšķirtspēja ir 300 dpi (izņēmums melnbalti lielformāta attēli >A0).
* Attēlus skenē tā, lai būtu saskatāmas visas attēla detaļas. Nosakot digitalizēšanas kvalitātes parametrus, vienmēr jāņem vērā attēla vissmalkākais vai vissliktāk saskatāmais / salasāmais elements.
* Vairākumā gadījumu attēliem ir reverss, kurš satur būtisku informāciju. Tādos gadījumos skenē katru pusi atsevišķi un veido vienam attēlam 2 arhīvdatnes (averss un reverss). Fotonegatīviem seko, lai skenētu no pareizās puses un neveidotos spoguļattēls.
* Skenējot attēlus, tiem pievieno standartizētu krāsu skalu, piemēram, Greyscale vai krāsainās Kodak Q13. Skalas standartu norāda metadatos. Krāsu skala nepieciešama, lai uz dažāda apgaismojuma un kontrasta ekrāniem būtu iespējams „restaurēt” oriģinālā attēla precīzu sākotnējo izskatu. Krāsu skalās parasti ir iekļauts arī lineāls, kas vēlāk, aplūkojot datni, ļaus saprast oriģinālā attēla izmēru. Pievienojot attēlam krāsu skalu, vajadzētu parūpēties, lai tā neaizklāj nevienu attēla daļu. To ieteicams novietot labajā vai kreisajā apakšējā stūrī. Kartēm, rasējumiem un plāniem pievieno lineālu (mērogu).
* Ja attēls ir vizuāli vai mākslinieciski vērtīgs kā fizisks, telpisks objekts, tad jāizskata iespēja to fotografēt dažādos rakursos.
* Ja attēls ir bojāts tādā pakāpē, ka nav iespējama tā digitalizācija vai minimālā restaurācija, tad tas tiek īpaši atzīmēts atdošanai institūcijai vai arī tiek skenēti tā fragmenti.
* Uzsākot liela apjoma attēlu digitalizāciju, ieteicams izveidot piemēra vai demo arhīvdatnes un lietotājdatnes, kuras tiek saskaņotas ar digitalizācijas Pasūtītāju, lai saņemtu apstiprinājumu, ka digitālie objekti kvalitātes un [[Metadati|metadatu]] jomā atbilst definētājiem standartiem. Digitalizācijas darbu veicējam vēlams 1-2 reizes dienā veikt kontrolskenējumus, lai pārliecinātos, ka skenēšanas iekārtām nav izmainīti tehniskie parametri.
Pēcapstrāde
Pēc tam, kad attēli ir ieskanēti, var veikt šādus apstrādes darbus:
* Izveidot arhīvdatnes un lietotājdatnes, neveicot manuālu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] apstrādi. Attēlu [[Arhīvdatņu veidošana|arhīvdatņu]] apstrādē labojumi, piemēram, traipu digitāla retušēšana, nav pieļaujama.
* Tiek izveidoti vai papildināti aprakstošie [[Metadati|metadati]], izveidojot datnes, tiek izveidoti tehniskie metadati.
* Lietotājdatnēm ir iespējama attēlu manuāla pēcapstrāde, apgriešana (crop) un iztaisnošana (deskew).
* No arhīvdatnēm ir iespējams izveidot atvasinātās arhīvdatnes ar profesionāliem attēla kvalitātes uzlabojumiem.
* Datnes tiek nogādātās uz [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un izplatīšanas IKT sistēmām.


=== Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas ===
=== Izmēru grupas pēc laukuma un standarta ===
Ievērojot straujo tehnoloģiju progresu, digitalizācijas tehnoloģijas nemitīgi papildinās, un rodas arvien jauni IT risinājumi. Tādēļ digitalizācijas procesā ir jāseko jaunākajām tendencēm un iespējām ar mērķi izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Aktuālie un aprobētie tehnoloģiskie risinājumi ir pieejami FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]).
* '''Mazie attēli:''' līdz 108 cm²
Ieteicams izmantot pieejamākos un modernākos skenerus. Izmantojamā tehnika nedrīkst nodarīt bojājumus digitalizējamiem objektiem. Digitalizācijas iekārtas izvēlas atkarībā no digitalizējamo objektu formāta, izmēra un digitalizācijas īpatnībām. Ieteicamie skeneru veidi:
* '''Vidējie attēli:''' 108 līdz 600 cm²
* '''Lielformāta attēli:''' virs 600 cm² (praksē tiek izmantotas arī ISO standarta kategorijas no A5 līdz A0+).


{| class="wikitable"
{| class="wikitable" style="background-color:#fff9e6; border-left:5px solid #ffcc00;"
| ⚠️ '''Svarīgi:''' Nitrocelulozes un acetāta pamatnes fotofilmas ir ķīmiski nestabili un ugunsnedroši materiāli. To identificēšanai, glabāšanai un digitalizācijai nepieciešami specifiski drošības protokoli un specializētas iekārtas.
|}
 
== Digitalizācijas procesa 4 posmi ==
Digitalizācijas cikls sastāv no četriem secīgiem posmiem, kas detalizēti aprakstīti nacionālajā vadlīniju dokumentā ''“Digitālā kultūras mantojumamanuālis / procesu apraksts”''.
 
<center>'''[1. Plānošana] ──> [2. Sagatavošana] ──> [3. Digitalizācija] ──> [4. Pēcapstrāde]'''</center>
 
=== Plānošanas posms ===
* '''Stratēģiskā atlase:''' Tiek definēts projekta plāns (apjomi, budžets, laika grafiks). Saskaņā ar Kultūras mantojuma ilglaicīgas saglabāšanas plānu un institūcijas prioritātēm tiek sagatavoti atlases saraksti (norādot vienības un precīzas glabāšanas adreses).
* '''Loģistiskā grupēšana:''' Attēlus sadala loģiskās partijās pēc formāta, izmēra un tehniskās specifikācijas.
* '''Restaurācijas vajadzību apzināšana:''' Tiek marķēti objekti, kuriem pirms skenēšanas obligāti nepieciešama fiziska konservācija vai restaurācija.
 
=== Sagatavošanas posms ===
* '''Labākā eksemplāra izvēle:''' Ja pieejami vairāki eksemplāri, izvēlas fiziski un saturiski vislabāk saglabājušos. Ja bojātais objekts ir unikāls (vienīgais eksemplārs arhīvā), to digitalizē, stingri ievērojot preventīvās saglabāšanas noteikumus.
* '''Konservācija un tīrīšana:''' Tiek veikta sausā tīrīšana (putekļu noņemšana), plīsumu nostiprināšana. Ja uz objekta ir gaismu atstarojoši elementi (piemēram, līmlentes), restaurators izvērtē to noņemšanu, lai novērstu optiskus artefaktus skenēšanā.
* '''Vides sagatavošana:''' Skenēšanas telpā jānodrošina kontrolēts, nemainīgs apgaismojums. Iekārtas nedrīkst pakļaut tiešiem saules stariem (pie logiem) vai nekontrolētai mākslīgajai gaismai (tieši virs skenera).
* '''Mērķu un marķējumu pievienošana:''' Eksperti sagatavo un pievieno attiecīgos identifikatorus un krāsu/izmēru skalas. Transportēšanai izmanto atbilstoša izmēra, bezskābes materiālu kastes vai mapes ar svītrkodu marķējumu.
 
=== Digitalizācijas posms (Skenēšana un fotografēšana) ===
* '''Iekārtas kalibrēšana:''' Pirms darba uzsākšanas un regulāri darba laikā tiek veikta skeneru un kameru kalibrēšana (krāsu profili, baltā balanss, fokuss).
* '''Izšķirtspējas un kvalitātes noteikšana:'''
** ''Satura nianse:'' Skenēšana aparatūras maksimālajā interpolētajā (teorētiskajā) izšķirtspējā bieži vien rada optiskus trokšņus un mākslīgi palielina datnes apjomu, neuzlabojot reālo detalizāciju.
** ''Praktiskais standarts:'' Izšķirtspēju izvēlas optisko (fizisko) robežu ietvaros, balstoties uz oriģināla vissmalkāko elementu (piemēram, rastra punktu, mikrotekstu). Zemākā pieļaujamā optiskā izšķirtspēja ir '''300 dpi''' (izņēmums ir lielformāta rasējumi un kartes virs A0 formāta, kur pieļaujama zemāka dpi, ja datnes apjoms pārsniedz sistēmas jaudas).
* '''Averss un reverss:''' Ja attēla aizmugure (reverss) satur ierakstus, zīmogus vai citas kultūrvēsturiskas liecības, abas puses skenē atsevišķi, izveidojot divas neatkarīgas arhīvdatnes.
* '''Krāsu un mēroga skalu lietošana:''' Katram skenējumam pievieno standartizētu krāsu skalu (piemēram, ''Kodak Q13'', ''Ugra/FOGRA'' vai ''X-Rite ColorChecker'') un lineālu. Skalu novieto stūrī tā, lai tā neaizsegtu pašu objektu. Kartēm un rasējumiem mēroga lineāls ir obligāts.
* '''Daudzrakursu tveršana:''' Ja objekts ir izteikti teksturāls (piemēram, eļļas glezna ar biezu triepienu, pergaments), tiek izvērtēta digitalizācija mainīgos gaismas leņķos vai vairākos rakursos.
* '''Demo datņu saskaņošana:''' Projekta sākumā tiek izveidota demo partija (arhīvdatnes un lietotājdatnes), ko saskaņo ar Pasūtītāju. Operators 1–2 reizes dienā veic kontrolskenējumus parametru stabilitātes monitoringam.
 
=== Pēcapstrādes posms ===
* '''Arhīvdatņu saglabāšana (Master files):''' Šajās datnēs '''nav pieļaujama''' nekāda manuāla vai destruktīva digitālā retušēšana (traipu, skrāpējumu tīrīšana). Attēlam jāpaliek maksimāli autentiskam, ieskaitot krāsu skalu un objekta malas.
* '''Lietotājdatņu (Derivative files) izveide:''' Lietotājdatnēm ir atļauta manuāla un automatizēta pēcapstrāde – iztaisnošana (''deskew''), kadra apgriešana (''crop'', noņemot krāsu skalu), kontrasta un spilgtuma pielāgošana lietotāja ekrānam.
* '''Metadatu pabeigšana:''' Tiek ģenerēti tehniskie metadati (EXIF/METS) un strukturēti aprakstošie metadati, sagatavojot datus importam.
 
== Tehnoloģiskais nodrošinājums un kompetences ==
 
=== Ieteicamie iekārtu veidi pēc objekta specifikācijas ===
{| class="wikitable sortable" style="width:100%;"
! style="background:#f2f2f2;" | Attēla tips un specifika
! style="background:#f2f2f2;" | Primārais iekārtas veids
! style="background:#f2f2f2;" | Alternatīva / Papildinošā tehnika
|-
| '''Plakāti, afišas, kartes, rasējumi'''
| Lielformāta plakanvirsmas skeneris (A1-A0)
| Reprostats ar augstas izšķirtspējas digitālo kameru
|-
|-
!Attēla tips un digitalizācijas īpatnības !! Skenera veids
| '''Fotogrāfijas, atklātnes, grafika'''
| Profesionāls plakanvirsmas skeneris (A4-A3)
| Reprostats
|-
| '''Fotonegatīvi, diapozitīvi'''
| Specializēts filmu/slaidu skeneris
| Plakanvirsmas skeneris ar caurgaismas (TPU) vāku un turētājiem
|-
| '''Mikrofilmas, mikrofišas'''
| Specializēts mikrofilmu skeneris (ar automātisko padevi)
| —
|-
| '''Gleznas, pergamenti, mapes'''
| Reprostats ar vidējā formāta digitālo kameru
| Augstas izšķirtspējas pilna kadra (Full-frame) DSLR/Mirrorless
|}
 
{| class="wikitable" style="background-color:#fff0f0; border-left:5px solid #ff0000;"
| 🚫 '''Tehniskais aizliegums:''' Ruļļu (caurvilkšanas) skenerus kultūras mantojuma digitalizācijā '''izmantot aizliegts''', jo tie fiziski pārvieto oriģinālu caur veltņiem, radot augstu mehānisku bojājumu (plīsumu, skrāpējumu) risku.
|}
 
=== Digitālo kameru un monitoru standarti ===
* '''Fotokameras:''' Izmantojamas tikai sistēmas ar optisko tālummaiņu (digitālā tālummaiņa destruktīvi samazina pikseļu skaitu un kvalitāti). Minimālais kameras izšķirtspējas standarts ir vismaz '''40–50 MP''' (vidējā formāta vai augstas klases pilna kadra sensori) ar augstu krāsu dziļumu (14-bit vai 16-bit RAW). Kamera jāuzstāda uz stabila statīva paralēli objekta plaknei, optiskajai asij sakrītot ar objekta centru.
* '''Monitoru kalibrēšana:''' Apstrādei izmantojami specializēti grafiskie monitori ar plašu krāsu gammas pārklājumu (vismaz 99% AdobeRGB vai DCI-P3). Skeneru kalibrēšana jāveic reizi nedēļā, bet reprostatu kameru un monitoru kalibrēšana un baltā balansa noteikšana – '''katras darba maiņas sākumā'''.
 
=== Programmatūra ===
* '''Komerciālā:''' ''Adobe Photoshop'', ''Capture One Pro'' (īpaši piemērota darbam ar reprostatiem un RAW datnēm).
* '''Atvērtā pirmkoda / Brīvpieejas rīki:''' ''XnView MP'' vai ''IrfanView'' (ātrai sarakstu pārskatīšanai, formātu konvertēšanai un pakešu apstrādei). Lielu attēlu masīvu profilēšanai un kvalitātes kontrolei rekomendēts izmantot specializētu atvērto rīku ''OpenDice'' (FADGI atbilstības pārbaudei).
 
=== Projekta komandas lomu sadalījums ===
Kvalitatīva un ražīga darba nodrošināšanai nepieciešams nodalīt šādas lomas (slodzes un komandas sastāvu pielāgojot reālajam apjomam un telpām):
* '''Projekta vadītājs''' — pārrauga stratēģisko izpildi, termiņus un budžetu.
* '''Skenēšanas procesa vadītājs''' — atbild par tehnisko darba plūsmu, iekārtām un operatoru darbu.
* '''Kvalitātes procesa vadītājs''' — veic datņu un metadatu gala pārbaudi.
* '''Skenēšanas operatori / fotogrāfi''' — veic tiešo fizisko digitalizācijas darbu.
* '''Attēlu grafiskās apstrādes speciālisti''' — atbild par lietotājdatņu korekciju un sagatavošanu.
* '''Metadatu apstrādes operatori''' — ievada un strukturē pavadošos datus.
 
== Digitālo objektu formāti un metadati ==
 
=== Datņu formātu politika ===
Saskaņā ar LNB un starptautiskajām ilglaicīgās saglabāšanas vadlīnijām tiek uzturēta stingra datņu ekosistēma:
 
{| class="wikitable" style="width:100%;"
! style="background:#f2f2f2;" | Datnes tips
! style="background:#f2f2f2;" | Formāts
! style="background:#f2f2f2;" | Tehniskie parametri
! style="background:#f2f2f2;" | Pielietojums un ierobežojumi
|-
|-
|Plakāti, afišas, kartes || Plakanvirsmas skeneris (A5 līdz A0), Ruļļu skeneri Digitālās fotokameras
| '''Arhīvdatne (Master)'''
| '''TIFF''' (nesaspiests vai LZW) vai '''BWF'''
| Krāsu telpa: AdobeRGB vai ProPhoto RGB. Krāsu dziļums: 24-bit (RGB) vai 48-bit.
| Ilglaicīga saglabāšana digitālajā arhīvā. '''Retušēšana ir stingri aizliegta.'''
|-
|-
|Atklātnes, fotogrāfijas || Plakanvirsmas skeneris (A5 līdz A0)
| '''Atvasinātā arhīvdatne'''
| '''TIFF''' vai '''JPEG2000'''
| Augsta kvalitāte, veikta digitālā restaurācija/retuša.
| Rezerves kopija izmantošanai specifiskos pētniecības nolūkos.
|-
|-
|Grafika, zīmējumi, rasējumi || Plakanvirsmas skeneris (A5 līdz A0)
| '''Lietotājdatne (Pilna)'''
| '''JPEG''' vai '''WebP'''
| Vidēja/augsta kompresija, krāsu telpa pārveidota uz sRGB.
| Attēlošanai publiskās platformās pilnekrāna režīmā. Var saturēt neuzkrītošu ūdenszīmi stūrī.
|-
|-
|Fotonegatīvi, diapozitīvi, mikrofilmas || Fotonegatīvu skeneris Plakanvirsmu skeneris ar speciāliem turētājiem
| '''Priekšskates attēls'''
| '''JPEG''' / '''WebP'''
| Samazināts izmērs (ap 800-1200px pa garāko malu).
| Attēlošanai portālos blakus objekta metadatu aprakstam.
|-
|-
|Gleznas, pergamenti || Digitālās fotokameras
| '''Sīkattēls (Thumbnail)'''
| '''WebP''' / '''PNG'''
| Mazs izmērs ("pastmarkas" skats, 150-200px).
| Attēlošanai meklēšanas rezultātu sarakstos (ģenerējas automātiski).
|}
|}


Profesionālos skenerus piedāvā vairāki ražotāji, piemēram, Epson, Fujitsu, Canon. Lai iegūtu attēlu no digitalizējamiem objektiem, kurus nevar novietot uz plakanas virsmas vai ievietot skenera speciālajā turētājā, izmanto digitālās fotokameras. Ja tiek izmantotas digitālās fotokameras, jāizvēlas modernākās un pieejamākās (augstākā iespējamā kvalitāte, piemēram, kameras ar 20 MP (mega pikseļi) un vairāk). Digitalizācijas aparatūras ierobežojumu radītos rezultātus nav iespējams novērst pēcapstrādes procesā. Jāņem vērā, ka digitālā tālummaiņa nedod labāku attēla kvalitāti. Tā tikai attēlo mazāk pikseļu skata vienībā, tāpēc pieļaujama tikai optiskā tālummaiņa. Digitālo fotokameru trīs svarīgākie parametri sīku attēla detaļu un toņu gradāciju uztverei ir reģistrējošās gaismjūtīgās matricas elementu (pikseļu) skaits, krāsu dziļuma bitu skaits un objektīva kvalitāte. Lai izvairītos no attēla kropļojumiem, izmantojot fotokameras, ļoti svarīgi izvēlēties piemērotu pamatni attēlu un dokumentu novietošanai - digitalizējamā materiāla plaknei jābūt paralēlai ar fotokameras matricas plakni, turklāt fotokameras objektīva optiskajai asij jāiet caur digitalizējamā objekta ģeometrisko centru. Fotokameru lieto kopā ar statīvu, papildu apgaismojumu, filtriem un citām nepieciešamajām palīgierīcēm.
=== Metadatu standarti ===
Skeneri jāizvēlas atbilstoši digitalizējamo attēlu formātam. Jāņem vērā, ka attēlus nedrīkst locīt. Var būt situācijas, kad ar kultūras mantojuma institūcijas speciālistu piekrišanu attēls var tikt salocīts atsevišķu tā fragmentu skenēšanas laikā, lai tos vēlāk digitāli savietotu.
Lai nodrošinātu datu automātisku importu un savietojamību ar nacionālajām platformām, metadatu struktūrai jāatbilst šādiem standartiem:
Lielformāta skeneru komplektācijā bieži vien ietilpst stikla plātnes, kas paredzētas atvērumu piespiešanai un izlīdzināšanai ar mērķi iegūt kvalitatīvāku skenējumu. Taču jāņem vērā, ka, izmantojot fizisku slodzi uz ļoti ciešiem iesējumiem, var tikt bojāts attēla oriģināls.
* '''Dublin Core''' (pamata bibliogrāfiskie un identificējošie dati);
Fotofilmu un mikrofilmu digitalizācijai izmantojamas specializētas iekārtas ar filmu padeves un atputekļošanas mehānismiem, ar speciālu optiku attēlu palielināšanai u.c. funkcijām. Skeneri, kas paredzēti plaknes oriģinālu skenēšanai, parasti nav īpaši piemēroti foto negatīvu digitalizācijai. Izņēmums varētu būt gadījumā, ja tiek skenētas stikla plates vai fotonegatīvi 10x15cm (4x5) izmērā un lielāki. Plaknes skenera izmantošana šādā gadījumā, palielinot attēlu, var būt nopietns šķērslis kvalitatīva [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] iegūšanai.
* '''EDM (Europeana Data Model)''' vai '''EAD (Encoded Archival Description)''' — arhīvu dokumentiem.
[[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] apstrādei nepieciešama jaudīga un moderna profesionālā grafiskās apstrādes datortehnika. Īpaša uzmanība jāpievērš monitoriem un to tehniskajiem parametriem, piemēram, krāsu izšķirtspējai, krāstelpai, skatu leņķim, spilgtumam, krāsu temperatūrai, krāsu līdzsvariem. Skenēšanas iekārtas ir nepieciešams kalibrēt katru nedēļu, bet fotokameras - katru dienu.
* Metadatu failam (XML vai JSON formātā) precīzi jāsasaista visas viena objekta arhīva un lietotāja datnes un jāatbilst LNB DOM validācijas shēmām ([http://dom.lndb.lv/data/subtype/image.html dom.lndb.lv/data/subtype/image.html]).
Skenēšanas izšķirtspēju nevar noteikt vienīgi ar rādītāju dpi. Ir nepieciešams arī iegūstamā attēla izmērs (cm, mm). To var noteikt, izmantojot priekšstatu par [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] tālāko izmantošanu. Prakse pierāda, ka, skenējot attēlu ar maksimālo skenera izšķirtspēju, attēla kopējā kvalitāte ievērojami samazinās. Teorētiski solītais punktu skaits attēlā tiek nodrošināts, bet attēls ir vājākas kvalitātes, nekā skenējot to ar iepriekš izvēlētu izmēru un izšķirtspēju, pieskaņojot to paredzamajai drukas vai publicēšanas izšķirtspējai.
 
Papildus skeneriem ir jānodrošina atbilstoša datortehnika un licencētas grafiskās apstrādes programmatūras. Attēlu grafiskai apstrādei var izmantot komerciālo Adobe Photoshop programmatūru, taču lielāko daļu apstrādes funkciju var veikt ar arī brīvpieejas grafiskās apstrādes programmatūru, piemēram, Irfanview (pieejama tiešsaistē: http://www.irfanview.com/). Ļoti lielu attēlu apstrādei var izmantot citu brīvpieejas grafiskās apstrādes programmatūru, piemēram, XnView (pieejama tiešsaistē: http://www.xnview.com/).
== Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas ==
Svarīgi, lai iekārtām un programmatūrām būtu nodrošināts ražotāju atbalsts, kurš nodrošinātu programmatūras atjauninājumu un ražotāja palīdzības dienesta atbalsta saņemšanu.
Konsekventa nosaukumu došanas politika novērš datu pārrakstīšanas un pazušanas risku, apvienojot dažādu institūciju resursus.
Ja digitalizācija institūcijā ir paredzēta ilgstošā periodā, ir svarīgi izveidot pastāvīgas 1-2 digitalizācijas darba vietas.
 
Attēlu digitalizācijas darbu veikšanai nepieciešama projekta komanda ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām skenēšanas iekārtām, programmatūru un līdzīgu teksta dokumentu vai attēlu digitalizāciju.
=== Koda sastāva struktūra ===
Vēlamais attēlu digitalizācijas projekta komandas lomu sadalījums:
Datnes nosaukumu ieteicams veidot pēc sekojošas shēmas, blokus atdalot ar apakšsvītru (`_`):
* Projekta vadītājs;
* Skenēšanas procesa vadītājs;
* Kvalitātes procesa vadītājs;
* Skenēšanas operatori, fotogrāfi;
* Attēlu grafiskās apstrādes speciālisti;
* [[Metadati|Metadatu]] apstrādes operatori ( ja digitalizācijas laikā tiek veidoti jauni [[Metadati|metadati]] vai papildināti esošie).
Projekta komandas sastāvs atkarīgs no attēlu digitalizācijas materiālu apjomiem, digitalizācijas iekārtu skaita un to tehniskās kapacitātes (skenēšanas ātrums un jaudas lp/min) un speciālistu darba slodzes un grafika, kā arī jāņem vērā telpu pieejamības faktori. Īpašos gadījumos attēlu digitalizācijai var būt svarīgas latviešu valodas zināšanas.


=== Digitālo objektu formāti un metadati ===
:<tt>[Iestādes_Kods]_[Objekta_Tips]_[Identifikators]_[Puse_un_Secība].[paplašinājums]</tt>
Definējot attēlu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] tehniskās kvalitātes parametrus, ir jāņem vērā, ka to oriģināli ir dažādās kvalitātēs. Attēlu digitālo objektu arhīvdatnes un lietotājdatnes tehniskos kvalitātes parametrus skatīt Digitālo objektu datņu tehniskie parametri. (https://lnb.lv/sites/default/files/media/bibliotekariem/Digitalizacijas_vadlinijas_A_pielikums_datnu_tehniskie_formati_v1.1_280518.xlsx).
No attēlu arhīvdatnēm tiek veidotas samazināta izmēra (un kvalitātes) lietotājdatnes, parasti ērtai attēlošanai Interneta platformās.
Veidojot attēlu lietotājdatnes, ir iespējams novērst arhīvdatnē esošos defektus jeb veikt digitālo retušēšanu, taču tas nav rekomendējams, jo lietotājam, apskatot uzlaboto lietotājdatni, tiks radīts viltus priekšstats, ka tāda pati (bez defektiem) ir arī [[Arhīvdatņu veidošana|arhīvdatne]] (oriģināls).
Var veidot trīs veidu attēlu lietotājdatnes ar dažādu pielietojumu:
* Pilna izmēra – pēc būtības oriģinālajai arhīvdatnei maksimāli tuva versija, kas ir paredzēta attēlošanai pilna ekrāna režīmā.
* Priekšskates attēls – samazināta izmēra [[Lietotājdatņu veidošana|lietotājdatne]], kas paredzēta attēlošanai kopā ar objekta metadatiem.
* Sīkattēls – pastmarkas izmēra attēls, kas paredzēts attēlošanai meklēšanas rezultātos un daudzu objektu pārlūkošanas sarakstos.
Attēla priekšskates attēlu un sīkattēlu parasti automātiski ģenerē [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] kolekciju rīki, tāpēc bieži vien šīs lietotājdatnes versijas nav nepieciešams veidot patstāvīgi.
Ja attēla arhīvdatnē ir bijusi iekļauta krāsu skala, tad pēc digitalizētāja ieskatiem, veidojot lietotājdatni, to var apgriezt (crop), krāsu skalu lietotājdatnē vairs neiekļaujot.
Veidojot attēla lietotājdatni, tajā ir iespējams iekļaut ūdenszīmi, iepriekš saskaņojot ar digitalizācijas Pasūtītāju, kultūras mantojuma institūciju. Ūdenszīmes iekļaušana lietotājdatnē nav rekomendējama, jo tā ierobežo tālāku attēlu ērtu izmantošanu. Ja tomēr ūdenszīmes iekļaušana ir viens no digitalizācijas projekta nosacījumiem, tad tai vajadzētu būt vizuāli maksimāli neuzkrītošai, neaizklājot būtiskas attēla daļas. Ūdenszīmes iekļaušana arhīvdatnēs nav pieļaujama.
Digitalizācijas darbu veicējam ir jāsagatavo [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] [[Metadati|metadati]]. [[Metadati|Metadatu]] datnes nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā digitālā objekta datnes nosaukumam, saglabājot to kā elektronisku dokumentu. Metadatu struktūra ir jāveido, ievērojot Dublin Core un EDM un EAD standartu rekomendācijas, kā arī definējot papildu apraksta laukus, lai nodrošinātu ērtāku materiālu meklēšanu potenciālajiem publisko izplatīšanas platformu lietotājiem. Attēlu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] metadatu vēlamās struktūras skatīt http://dom.lndb.lv/data/subtype/image.html.
[[Metadati|Metadatu]] datne jāveido, lai nodrošinātu datu automātisku importu uz digitālo arhīvu un bibliotēku [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] pārvaldības sistēmām. Datnei jāsatur informācija par visām digitālajam objektam atbilstošajām arhīvdatnēm un lietotājdatnēm. Ja ir plānots metadatus automātiski importēt LNB DOM, tad datnēm jāvalidējas pret attiecīgo formātu LNB DOM.


=== Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas ===
# '''Iestādes apzīmējums:''' Standartizēts saīsinājums (piemēram, `LNB`, `LNA`, `RMM`), lai izvairītos no datņu pārklāšanās.
Veidojot attēlu datņu nosaukumus, vēlams rakstīt šādas norādes:
# '''Attēla tipa kods:''' Viens konsekvents burts (piemēram, `p` – plakāts, `f` – fotogrāfija, `a` – atklātne, `g` – glezna).
* Iestādes apzīmējums. Ja dažādi digitalizētāji skenē vienu un to pašu dokumentu un pēc tam šie dati tiek apvienoti, tad pie pārējo datņu nosaukuma elementu sakritības var notikt nejauša digitalizēto dokumentu pazušana. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem (“madonas_novadpetniecibas_muzejs”), saīsināts (“mnm”) vai ar skaitlisku apzīmējumu (“017”), vai piemēram LNB, LNA, .....
# '''Objekta identifikators:''' Inventāra numurs, svītrkoda numurs vai arhīva uzziņu kods (fonds-apraksts-lieta).
* Attēla tipa vai formāta apzīmējums. Parasti viens burts, piemēram, “p”– plakāts; “a”– atklātne; “f”– fotogrāfija vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
# '''Puses/Secības indikators:''' Norāde par aversu/reversu (`av`, `rev`) un secīgu numuru ar nullēm priekšā (piemēram, `001`, `002`).
* Attēla identifikators. Inventāra numurs vai svītru kods, vai saturisks identifikators, piemēram, vietas nosaukums vai personas vārds, iespējams saīsināts, kombinācijā ar izdošanas gadu un datumu (vai arī numuru). Arhīva dokumentiem: uzziņu kods, kā arī, ja tiek skanēts averss un reverss, to pazīmi var norādīt nosaukumā.
* Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datnes nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datnes nosaukumu paplašinājumus redzamus.
Katra institūcija var noteikt datnes nosaukuma koda sastāva secību, piemēram, Nr.1 ir institūcijas nosaukuma apzīmējums vai attēla apzīmējums.
Nelielām kolekcijām (līdz 100 attēliem) ērtākais scenārijs ir piešķirt datnēm saturīgus nosaukumus. Ja visas kolekcijas datnes tiek glabātas vienā mapē, tad, apskatot šādas mapes saturu, būs iespējams ātri identificēt nepieciešamo attēlu, pat neatverot nevienu no šiem attēliem apskatīšanai.
Vidējām un lielām kolekcijām (1000 un vairāk attēlu) vajadzētu lietot datņu nosaukumus ar kodētu informāciju. Jāņem vērā, ka lielās attēlu kolekcijās bieži vien būs līdzīgi objekti, kuriem būs grūti izdomāt to saturu labi raksturojošus nosaukumus. Piemēram, ja kolekcijā plānots iekļaut 20 attēlus ar Jelgavas tirgus skatiem, tad saturīgi datņu nosaukumi varētu būt Jelgavas_tirgus_01.tiff, Jelgavas_tirgus_02.tiff, .. Jelgavas_tirgus_20.tiff. Šādi nosaukumi vairs nepilda savu sākotnējo funkciju, jo, apskatot sarakstu ar šādām datnēm, neatverot katru datni, vairs nav iespējams pateikt, kas tieši katrā no tām ir redzams.
Ja paredzēts, ka digitalizācijas projektā piedalīsies vairākas institūcijas, datņu nosaukumā obligāti vajadzētu atspoguļot, kurā organizācijā glabājas attēla oriģināls vai kura organizācija veikusi digitalizāciju.
Ja institūcija ir izvēlējusies datņu nosaukumu politiku ar kodētiem nosaukumiem, taču attēlu oriģināliem līdz šim nav piešķirti inventāra numuri, tad sākumā ir nepieciešams attēlus aprakstīt un uzskaitīt, lai tiem var lietot secīgu numerāciju. Piemēram, ja kolekcijā plānots iekļaut 200-300 attēlus, tad attēlu numerācijai paredz 3 ciparus: jelg_muz_001.tiff, jelg_muz_017.tiff, jelg_muz_264.tiff u.tml. „Liekās 0” numerācijā ir nepieciešamas tāpēc, lai datnes mapē tiktu sakārtotas pareizā secībā. Attēla arhīvdatnei un lietotājdatnei jābūt vienotai nosaukumu stratēģijai, un ideālā gadījumā lietotājdatnes nosaukums no arhīvdatnes nosaukuma atšķiras tikai ar datnes formāta paplašinājumu. Piemēram: LNA_LVVA_f02_US017_GV003_011.tiff un LNA_LVVA_f02_US017_GV003_011.jpeg.
Veidojot attēlu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto.
Lielām kolekcijām jāveido hierarhiska mapju struktūra. Mapju struktūru lielām kolekcijām var veidot, dalot visas datnes pa mapēm pēc šādiem principiem:
* pēc iestādes koda, kurā attēls digitalizēts. Piemēram, lnb, lna, akad_bibl;
* pēc [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] koda, piemēram, f-fotogrāfijas, g-gleznas, p-plakāti;
* pēc citiem identifikatoriem, piemēram, pēc digitalizācijas gada: 2012, 2013, 2014,
* pēc satura kolekciju nosaukumiem, piemēram, Rainis_Aspazija_001;
* pēc sūtījumu Nr. Ja attēli tiek digitalizēti lielākās porcijās jeb nodevumos, tad šo porciju Nr. var izmantot mapju nosaukumu struktūrā.
Mapēs jāveido šāds datņu komplekts:
* visas objekta arhīvdatnes – tipiski attēliem būs viena [[Arhīvdatņu veidošana|arhīvdatne]], taču iesietiem materiāliem (karšu atlantiem) vienā mapē jāievieto visi iesietā izdevuma attēli;
* attēliem atbilstošās lietotājdatnes – viena katrai arhīvdatnei;
* [[Metadati|metadatu]] datne.


=== Kvalitātes kontroles pasākumi ===
* ''Piemērs arhīvdatnei (TIFF):'' <tt>LNA_LVVA_f02_US017_GV003_011_av.tiff</tt>
Attēlu digitalizācijas kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:
* ''Piemērs lietotājdatnei (JPEG):'' <tt>LNA_LVVA_f02_US017_GV003_011_av.jpeg</tt>


{| class="wikitable"
=== Mapju hierarhija un komplektācija ===
Lielām kolekcijām veido stingru hierarhisku struktūru:
# '''Līmenis 1:''' Iestādes kods (piemēram, `/lna_lvva/`)
# '''Līmenis 2:''' Kolekcijas vai fonda ID (piemēram, `/fonds_2540/`)
# '''Līmenis 3:''' Nodevuma vai partijas numurs (piemēram, `/partija_2026_05/`)
# '''Līmenis 4 (Gala mape):''' Konkrēta objekta mape, kurā jāsagatavo šāds datņu komplekts:
#* Sākotnējā arhīvdatne (`.tiff`)
#* Atvasinātās lietotājdatnes (`.jpeg` vai `.webp`)
#* Validēts metadatu fails (`.xml` vai `.json`)
 
== Kvalitātes kontroles (KK) pasākumi ==
 
=== Kvalitātes kontroles matrica ===
{| class="wikitable" style="width:100%;"
! style="background:#f2f2f2;" | Digitalizācijas posms
! style="background:#f2f2f2;" | Kvalitātes aktivitāte
! style="background:#f2f2f2;" | Kontroles periodiskums
! style="background:#f2f2f2;" | Atbildīgā loma
|-
|-
!Digitalizācijas posms !! Kvalitātes aktivitāte !! Periodiskums !! Atbildība
| '''1. Plānošana'''
| Sarakstu un atlases kritēriju atbilstības pārbaude, integrācija budžeta un laika rāmī.
| Projekta uzsākšanas fāzē
| Projekta vadītājs
|-
|-
|1.Plānošana || Vai digitalizējamo objektu saraksti atbilst kritērijiem un budžetam? || Uzsākot projektu || Digitalizācijas projekta vadītājs
| '''2. Sagatavošana'''
| Fiziskā stāvokļa un restaurācijas kvalitātes novērtējums, marķējuma un transportēšanas kastu pārbaude.
| Pirms nodošanas skenēšanai
| Sagatavošanas / Restaurācijas speciālists
|-
|-
|2.Sagatavošana || 1.Attēli ir apstrādāti un piegādāti digitalizācijai. || Uzsākot digitalizāciju || Digitalizējamo objektu sagatavotāji
| '''3. Digitalizācija'''
| 1. Krāsu un mēroga precizitātes pārbaude pēc skenētajām skalām.<br>2. Pilnīguma pārbaude (nav nogrieztas malas).<br>3. Failu un mapju nosaukumu sintakses atbilstība.<br>4. Failu formātu un atvēršanas validācija.<br>5. Kontrolskenējumu stabilitātes monitors (1–2 reizes dienā).
| Izlases kārtībā (5-10% no apjoma) vai 100% kritiskām vienībām
| Skenēšanas procesa vadītājs / Pasūtītājs
|-
|-
|3.Digitalizācija || 1.Attēlu kvalitāte atbilst definētajai. 2.Pilnīgums (vai viss attēls ir redzams datnē). 3.Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 4.Datņu formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 5.[[Metadati]] ir precīzi. || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| '''4. Pēcapstrāde'''
|-
| 1. Ģenerēto atvasināto lietotājdatņu vizuālā un tehniskā atbilstība.<br>2. Metadatu datņu validācija pret shēmām.<br>3. Datu nesēju nolasāmības un kontrolsummu (''checksum'') pārbaude.
|4.Pēcapstrāde || 1.Ja ir veikta [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] apstrāde, tad tā atbilst noteiktajiem tehniskajiem parametriem. 2.Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt. || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| Pirms gala nodevuma parakstīšanas
| Kvalitātes procesa vadītājs
|}
|}


Ja digitālajos objektos tiek konstatētas kvalitātes neatbilstības, tad attēliem jāveic atkārtota skenēšana, [[Metadati|metadatu]] apstrāde.
=== Neatbilstību novēršana un darbu izpildes protokols ===
Digitalizācijas projekta vadītājam ir jāsagatavo katra digitalizējamā objekta digitalizēšanas uzdevumu izpildes protokols, kurā katrs iesaistītais speciālists veiks atzīmi par paveikto darbu, tādējādi nodrošinot secīgu visu nepieciešamo darbu izpildi un uzraudzību visos darbu izpildes posmos.
Ja kvalitātes kontroles laikā tiek konstatēta kļūda (nefokusēts attēls, nepareizs krāsu balanss vai kļūdains nosaukums), objekts tiek atgriezts uz '''atkārtotu skenēšanu vai metadatu labošanu'''.  
 
Procesa uzraudzībai katram digitalizējamajam objektam tiek uzturēts '''Darbu izpildes protokols''' (digitāls vai drukāts pavaddokuments), kurā katrs iesaistītais speciālists veic personīgu atzīmi par sava posma sekmīgu izpildi.


== Skatīt arī ==
== Skatīt arī ==

Versija, kas saglabāta 2026. gada 20. maijs, plkst. 17.39

Aktualizēts 20.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Dokumentu un attēlu tipoloģija

Digitalizācijas procesos vizuālos materiālus iedala grupās pēc to fiziskā nesēja, optiskajām īpašībām un izmēra. Tas nosaka atbilstošas tehnikas un darba vides izvēli.

Materiālu tipi

  • Reflektīvie (atstarojošie) oriģināli: Plakāti, afišas, kartogrāfiskie izdevumi, grafikas, zīmējumi, ilustrācijas, rasējumi, plāni, pergamenti, gleznas, fotopozitīvi (fotogrāfijas), atklātnes, etiķetes, ekslibri.
  • Transmisīvie (caurspīdīgie) oriģināli: Fotonegatīvi (uz stikla vai filmas pamatnes), diapozitīvi, mikrofilmas un mikrofišas.
    • Mazie formāti: no 2,5×3,5 cm līdz 9×12 cm (tostarp 6×6 cm, 7×5,5 cm, 9×6 cm).
    • Lielie formāti: no 10×15 cm līdz 20×30 cm (tostarp 19×19 cm, 24×18 cm).

Izmēru grupas pēc laukuma un standarta

  • Mazie attēli: līdz 108 cm²
  • Vidējie attēli: 108 līdz 600 cm²
  • Lielformāta attēli: virs 600 cm² (praksē tiek izmantotas arī ISO standarta kategorijas no A5 līdz A0+).
⚠️ Svarīgi: Nitrocelulozes un acetāta pamatnes fotofilmas ir ķīmiski nestabili un ugunsnedroši materiāli. To identificēšanai, glabāšanai un digitalizācijai nepieciešami specifiski drošības protokoli un specializētas iekārtas.

Digitalizācijas procesa 4 posmi

Digitalizācijas cikls sastāv no četriem secīgiem posmiem, kas detalizēti aprakstīti nacionālajā vadlīniju dokumentā “Digitālā kultūras mantojumamanuālis / procesu apraksts”.

[1. Plānošana] ──> [2. Sagatavošana] ──> [3. Digitalizācija] ──> [4. Pēcapstrāde]

Plānošanas posms

  • Stratēģiskā atlase: Tiek definēts projekta plāns (apjomi, budžets, laika grafiks). Saskaņā ar Kultūras mantojuma ilglaicīgas saglabāšanas plānu un institūcijas prioritātēm tiek sagatavoti atlases saraksti (norādot vienības un precīzas glabāšanas adreses).
  • Loģistiskā grupēšana: Attēlus sadala loģiskās partijās pēc formāta, izmēra un tehniskās specifikācijas.
  • Restaurācijas vajadzību apzināšana: Tiek marķēti objekti, kuriem pirms skenēšanas obligāti nepieciešama fiziska konservācija vai restaurācija.

Sagatavošanas posms

  • Labākā eksemplāra izvēle: Ja pieejami vairāki eksemplāri, izvēlas fiziski un saturiski vislabāk saglabājušos. Ja bojātais objekts ir unikāls (vienīgais eksemplārs arhīvā), to digitalizē, stingri ievērojot preventīvās saglabāšanas noteikumus.
  • Konservācija un tīrīšana: Tiek veikta sausā tīrīšana (putekļu noņemšana), plīsumu nostiprināšana. Ja uz objekta ir gaismu atstarojoši elementi (piemēram, līmlentes), restaurators izvērtē to noņemšanu, lai novērstu optiskus artefaktus skenēšanā.
  • Vides sagatavošana: Skenēšanas telpā jānodrošina kontrolēts, nemainīgs apgaismojums. Iekārtas nedrīkst pakļaut tiešiem saules stariem (pie logiem) vai nekontrolētai mākslīgajai gaismai (tieši virs skenera).
  • Mērķu un marķējumu pievienošana: Eksperti sagatavo un pievieno attiecīgos identifikatorus un krāsu/izmēru skalas. Transportēšanai izmanto atbilstoša izmēra, bezskābes materiālu kastes vai mapes ar svītrkodu marķējumu.

Digitalizācijas posms (Skenēšana un fotografēšana)

  • Iekārtas kalibrēšana: Pirms darba uzsākšanas un regulāri darba laikā tiek veikta skeneru un kameru kalibrēšana (krāsu profili, baltā balanss, fokuss).
  • Izšķirtspējas un kvalitātes noteikšana:
    • Satura nianse: Skenēšana aparatūras maksimālajā interpolētajā (teorētiskajā) izšķirtspējā bieži vien rada optiskus trokšņus un mākslīgi palielina datnes apjomu, neuzlabojot reālo detalizāciju.
    • Praktiskais standarts: Izšķirtspēju izvēlas optisko (fizisko) robežu ietvaros, balstoties uz oriģināla vissmalkāko elementu (piemēram, rastra punktu, mikrotekstu). Zemākā pieļaujamā optiskā izšķirtspēja ir 300 dpi (izņēmums ir lielformāta rasējumi un kartes virs A0 formāta, kur pieļaujama zemāka dpi, ja datnes apjoms pārsniedz sistēmas jaudas).
  • Averss un reverss: Ja attēla aizmugure (reverss) satur ierakstus, zīmogus vai citas kultūrvēsturiskas liecības, abas puses skenē atsevišķi, izveidojot divas neatkarīgas arhīvdatnes.
  • Krāsu un mēroga skalu lietošana: Katram skenējumam pievieno standartizētu krāsu skalu (piemēram, Kodak Q13, Ugra/FOGRA vai X-Rite ColorChecker) un lineālu. Skalu novieto stūrī tā, lai tā neaizsegtu pašu objektu. Kartēm un rasējumiem mēroga lineāls ir obligāts.
  • Daudzrakursu tveršana: Ja objekts ir izteikti teksturāls (piemēram, eļļas glezna ar biezu triepienu, pergaments), tiek izvērtēta digitalizācija mainīgos gaismas leņķos vai vairākos rakursos.
  • Demo datņu saskaņošana: Projekta sākumā tiek izveidota demo partija (arhīvdatnes un lietotājdatnes), ko saskaņo ar Pasūtītāju. Operators 1–2 reizes dienā veic kontrolskenējumus parametru stabilitātes monitoringam.

Pēcapstrādes posms

  • Arhīvdatņu saglabāšana (Master files): Šajās datnēs nav pieļaujama nekāda manuāla vai destruktīva digitālā retušēšana (traipu, skrāpējumu tīrīšana). Attēlam jāpaliek maksimāli autentiskam, ieskaitot krāsu skalu un objekta malas.
  • Lietotājdatņu (Derivative files) izveide: Lietotājdatnēm ir atļauta manuāla un automatizēta pēcapstrāde – iztaisnošana (deskew), kadra apgriešana (crop, noņemot krāsu skalu), kontrasta un spilgtuma pielāgošana lietotāja ekrānam.
  • Metadatu pabeigšana: Tiek ģenerēti tehniskie metadati (EXIF/METS) un strukturēti aprakstošie metadati, sagatavojot datus importam.

Tehnoloģiskais nodrošinājums un kompetences

Ieteicamie iekārtu veidi pēc objekta specifikācijas

Attēla tips un specifika Primārais iekārtas veids Alternatīva / Papildinošā tehnika
Plakāti, afišas, kartes, rasējumi Lielformāta plakanvirsmas skeneris (A1-A0) Reprostats ar augstas izšķirtspējas digitālo kameru
Fotogrāfijas, atklātnes, grafika Profesionāls plakanvirsmas skeneris (A4-A3) Reprostats
Fotonegatīvi, diapozitīvi Specializēts filmu/slaidu skeneris Plakanvirsmas skeneris ar caurgaismas (TPU) vāku un turētājiem
Mikrofilmas, mikrofišas Specializēts mikrofilmu skeneris (ar automātisko padevi) —
Gleznas, pergamenti, mapes Reprostats ar vidējā formāta digitālo kameru Augstas izšķirtspējas pilna kadra (Full-frame) DSLR/Mirrorless
🚫 Tehniskais aizliegums: Ruļļu (caurvilkšanas) skenerus kultūras mantojuma digitalizācijā izmantot aizliegts, jo tie fiziski pārvieto oriģinālu caur veltņiem, radot augstu mehānisku bojājumu (plīsumu, skrāpējumu) risku.

Digitālo kameru un monitoru standarti

  • Fotokameras: Izmantojamas tikai sistēmas ar optisko tālummaiņu (digitālā tālummaiņa destruktīvi samazina pikseļu skaitu un kvalitāti). Minimālais kameras izšķirtspējas standarts ir vismaz 40–50 MP (vidējā formāta vai augstas klases pilna kadra sensori) ar augstu krāsu dziļumu (14-bit vai 16-bit RAW). Kamera jāuzstāda uz stabila statīva paralēli objekta plaknei, optiskajai asij sakrītot ar objekta centru.
  • Monitoru kalibrēšana: Apstrādei izmantojami specializēti grafiskie monitori ar plašu krāsu gammas pārklājumu (vismaz 99% AdobeRGB vai DCI-P3). Skeneru kalibrēšana jāveic reizi nedēļā, bet reprostatu kameru un monitoru kalibrēšana un baltā balansa noteikšana – katras darba maiņas sākumā.

Programmatūra

  • Komerciālā: Adobe Photoshop, Capture One Pro (īpaši piemērota darbam ar reprostatiem un RAW datnēm).
  • Atvērtā pirmkoda / Brīvpieejas rīki: XnView MP vai IrfanView (ātrai sarakstu pārskatīšanai, formātu konvertēšanai un pakešu apstrādei). Lielu attēlu masīvu profilēšanai un kvalitātes kontrolei rekomendēts izmantot specializētu atvērto rīku OpenDice (FADGI atbilstības pārbaudei).

Projekta komandas lomu sadalījums

Kvalitatīva un ražīga darba nodrošināšanai nepieciešams nodalīt šādas lomas (slodzes un komandas sastāvu pielāgojot reālajam apjomam un telpām):

  • Projekta vadītājs — pārrauga stratēģisko izpildi, termiņus un budžetu.
  • Skenēšanas procesa vadītājs — atbild par tehnisko darba plūsmu, iekārtām un operatoru darbu.
  • Kvalitātes procesa vadītājs — veic datņu un metadatu gala pārbaudi.
  • Skenēšanas operatori / fotogrāfi — veic tiešo fizisko digitalizācijas darbu.
  • Attēlu grafiskās apstrādes speciālisti — atbild par lietotājdatņu korekciju un sagatavošanu.
  • Metadatu apstrādes operatori — ievada un strukturē pavadošos datus.

Digitālo objektu formāti un metadati

Datņu formātu politika

Saskaņā ar LNB un starptautiskajām ilglaicīgās saglabāšanas vadlīnijām tiek uzturēta stingra datņu ekosistēma:

Datnes tips Formāts Tehniskie parametri Pielietojums un ierobežojumi
Arhīvdatne (Master) TIFF (nesaspiests vai LZW) vai BWF Krāsu telpa: AdobeRGB vai ProPhoto RGB. Krāsu dziļums: 24-bit (RGB) vai 48-bit. Ilglaicīga saglabāšana digitālajā arhīvā. Retušēšana ir stingri aizliegta.
Atvasinātā arhīvdatne TIFF vai JPEG2000 Augsta kvalitāte, veikta digitālā restaurācija/retuša. Rezerves kopija izmantošanai specifiskos pētniecības nolūkos.
Lietotājdatne (Pilna) JPEG vai WebP Vidēja/augsta kompresija, krāsu telpa pārveidota uz sRGB. Attēlošanai publiskās platformās pilnekrāna režīmā. Var saturēt neuzkrītošu ūdenszīmi stūrī.
Priekšskates attēls JPEG / WebP Samazināts izmērs (ap 800-1200px pa garāko malu). Attēlošanai portālos blakus objekta metadatu aprakstam.
Sīkattēls (Thumbnail) WebP / PNG Mazs izmērs ("pastmarkas" skats, 150-200px). Attēlošanai meklēšanas rezultātu sarakstos (ģenerējas automātiski).

Metadatu standarti

Lai nodrošinātu datu automātisku importu un savietojamību ar nacionālajām platformām, metadatu struktūrai jāatbilst šādiem standartiem:

  • Dublin Core (pamata bibliogrāfiskie un identificējošie dati);
  • EDM (Europeana Data Model) vai EAD (Encoded Archival Description) — arhīvu dokumentiem.
  • Metadatu failam (XML vai JSON formātā) precīzi jāsasaista visas viena objekta arhīva un lietotāja datnes un jāatbilst LNB DOM validācijas shēmām (dom.lndb.lv/data/subtype/image.html).

Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas

Konsekventa nosaukumu došanas politika novērš datu pārrakstīšanas un pazušanas risku, apvienojot dažādu institūciju resursus.

Koda sastāva struktūra

Datnes nosaukumu ieteicams veidot pēc sekojošas shēmas, blokus atdalot ar apakšsvītru (`_`):

[Iestādes_Kods]_[Objekta_Tips]_[Identifikators]_[Puse_un_Secība].[paplašinājums]
  1. Iestādes apzīmējums: Standartizēts saīsinājums (piemēram, `LNB`, `LNA`, `RMM`), lai izvairītos no datņu pārklāšanās.
  2. Attēla tipa kods: Viens konsekvents burts (piemēram, `p` – plakāts, `f` – fotogrāfija, `a` – atklātne, `g` – glezna).
  3. Objekta identifikators: Inventāra numurs, svītrkoda numurs vai arhīva uzziņu kods (fonds-apraksts-lieta).
  4. Puses/Secības indikators: Norāde par aversu/reversu (`av`, `rev`) un secīgu numuru ar nullēm priekšā (piemēram, `001`, `002`).
  • Piemērs arhīvdatnei (TIFF): LNA_LVVA_f02_US017_GV003_011_av.tiff
  • Piemērs lietotājdatnei (JPEG): LNA_LVVA_f02_US017_GV003_011_av.jpeg

Mapju hierarhija un komplektācija

Lielām kolekcijām veido stingru hierarhisku struktūru:

  1. Līmenis 1: Iestādes kods (piemēram, `/lna_lvva/`)
  2. Līmenis 2: Kolekcijas vai fonda ID (piemēram, `/fonds_2540/`)
  3. Līmenis 3: Nodevuma vai partijas numurs (piemēram, `/partija_2026_05/`)
  4. Līmenis 4 (Gala mape): Konkrēta objekta mape, kurā jāsagatavo šāds datņu komplekts:
    • Sākotnējā arhīvdatne (`.tiff`)
    • Atvasinātās lietotājdatnes (`.jpeg` vai `.webp`)
    • Validēts metadatu fails (`.xml` vai `.json`)

Kvalitātes kontroles (KK) pasākumi

Kvalitātes kontroles matrica

Digitalizācijas posms Kvalitātes aktivitāte Kontroles periodiskums Atbildīgā loma
1. Plānošana Sarakstu un atlases kritēriju atbilstības pārbaude, integrācija budžeta un laika rāmī. Projekta uzsākšanas fāzē Projekta vadītājs
2. Sagatavošana Fiziskā stāvokļa un restaurācijas kvalitātes novērtējums, marķējuma un transportēšanas kastu pārbaude. Pirms nodošanas skenēšanai Sagatavošanas / Restaurācijas speciālists
3. Digitalizācija 1. Krāsu un mēroga precizitātes pārbaude pēc skenētajām skalām.
2. Pilnīguma pārbaude (nav nogrieztas malas).
3. Failu un mapju nosaukumu sintakses atbilstība.
4. Failu formātu un atvēršanas validācija.
5. Kontrolskenējumu stabilitātes monitors (1–2 reizes dienā). 		Izlases kārtībā (5-10% no apjoma) vai 100% kritiskām vienībām Skenēšanas procesa vadītājs / Pasūtītājs
4. Pēcapstrāde 1. Ģenerēto atvasināto lietotājdatņu vizuālā un tehniskā atbilstība.
2. Metadatu datņu validācija pret shēmām.
3. Datu nesēju nolasāmības un kontrolsummu (checksum) pārbaude. 		Pirms gala nodevuma parakstīšanas Kvalitātes procesa vadītājs

Neatbilstību novēršana un darbu izpildes protokols

Ja kvalitātes kontroles laikā tiek konstatēta kļūda (nefokusēts attēls, nepareizs krāsu balanss vai kļūdains nosaukums), objekts tiek atgriezts uz atkārtotu skenēšanu vai metadatu labošanu.

Procesa uzraudzībai katram digitalizējamajam objektam tiek uzturēts Darbu izpildes protokols (digitāls vai drukāts pavaddokuments), kurā katrs iesaistītais speciālists veic personīgu atzīmi par sava posma sekmīgu izpildi.

Skatīt arī

Saturs iegūts no "https://wiki.lnb.lv/index.php?title=Attēlu_digitalizācijas_vadlīnijas&oldid=5071"