Pieminekļu 3D digitalizācijas vadlīnijas

Aktualizēts 15.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Būtisku ieguldījumu kultūras mantojuma 3D digitalizācijas attīstībā ir sniegusi Digitālā kultūras mantojuma un Europeana ekspertu grupa, kurai ES dalībvalstis uzdeva sagatavot atbilstošas vadlīnijas. Izveidotais “jumta dokuments” - kultūras mantojuma 3D digitalizācijas pamatprincipu un padomu saraksts, satur 10 pamatprincipus un vairākus padomus katram no tiem. Papildus ir pieejama arī detalizētāka informācija par katru no pamatprincipiem un saites uz citiem noderīgiem resursiem. Minētās vadlīnijas ir pieejamas pielikumā “Pamatprincipi un padomi kultūras mantojuma 3D digitalizācijai”.

Objektu veidi

NKMP veic Valsts kultūras pieminekļu digitālo dokumentēšanu, tai skaitā 3D formātos. Šāda digitālā dokumentēšana tiek veikta, lai precīzi fiksētu pieminekļu aktuālo stāvokli, lai nomērītu pieminekļu esošos fiziskos izmērus un to materiālo stāvokli. Šie dati tiek digitāli uzmērīti un saglabāti, lai nākotnē pieminekļu īpašnieki un NKMP tos varētu izmantot, veicot atkārtotus mērījumus, salīdzinot tos, un konstatēt bojājumus. Šāda digitālā dokumentēšana nākotnē palīdzēs sagatavot pieminekļu restaurācijas pamatojumu izpilddokumentāciju un projektēšanas darba uzdevumus, kā arī 3D modeļi nākotnē nodrošinās efektīvu būvprojektu izstrādi. Valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem ir valsts un vietējās nozīmes statusi, tos ir iespējams dalīt šādās loģiskās grupās:

arheoloģiskais piemineklis;
arhitektūras piemineklis;
industriālais piemineklis;
pilsētbūvniecības piemineklis;
vēsturiska notikuma vieta un vēstures piemineklis;
mākslas piemineklis.

Katram pieminekļa veidam ir iespējami specifiski nosakāmi 3D skenēšanas un modelēšanas mērķi un darba uzdevumi. Piemēram, veikt precīzu fiksāciju apdraudētā stāvoklī esošiem valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, lai iegūtu un saglabātu precīzus datus par objektu substanci, apjomu, formu, materialitāti turpmākai fiziskā objekta precīzai saglabātības stāvokļa fiksācijai, ieskaitot detalizētu vērtību fiksāciju, defektus, nodiluma un deformācijas, stāvokļa turpmākam monitoringam un iegūtā materiāla izmantošanai projektēšanā un restaurācijā kā datu izejmateriālu. Iegūtos objektu 3D punktu mākoņus un 3D modeļus nākotnē varēs izmantot valsts un pašvaldību institūcijas, objektu īpašnieki un būvniecības nozares dalībnieki: arhitekti, projektētāji, būvnieki, restauratori.

Organizatoriskie jautājumi

Kultūras pieminekļu 3D digitalizāciju var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; digitalizācija un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”. Katrā posmā ir ieteicams ņemt vērā tālāk uzskaitītos ieteikumus. Plānošana

Tiek definēts projekta plāns (objektu veidi, adreses, 3D tehnoloģijas, 3D objektu kvalitātes mērījumi, partneri, laiks, budžets).
Ņemot vērā KM Kultūras mantojuma digitalizācijas plānu, satura prioritātes un NKMP pieminekļu atlases kritērijus, jādefinē pieminekļu saraksts, (konkrēti objekti, adreses, fotogrāfijas, kadastra apzīmējumi), vēlams vienā digitalizācijas projektā apkopot ne vairāk kā 20-30 objektus.
Objekti tiek sadalīti loģiskās grupās (pēc adresēm, pēc būves veidiem u.c.).
Tiek apzināti atbilstošie digitalizācijas resursi (skenēšanas tehnoloģijas, speciālisti, IKT sistēmas).

Sagatavošana Digitalizācijas darbu Pasūtītājam:

Jāapseko objekti klātienē, sagatavojot fotogrāfijas, kurās tiks atzīmēti 3D punktu skenēšanas mērķi (punktu skaits, precizitāte, izšķirtspējas, krāsas u.c.).
Katram kultūras piemineklim vai tā atsevišķiem elementiem ir jānosaka skenēšanas precizitāte, norādot to dalījumu vairākās klasēs.
Jāinformē objektu īpašnieki, jāvienojas par digitalizācijas laika grafiku (ieteicamais laiks ir pavasaris vai rudens, kad tuvumā esošie koki netraucē veikt ārējā objekta veidola skenējumus, svarīgs faktors ir saules intensitāte, jo tā veido skenēšanas defektus jeb ēnojumus).
Jāpapildina objektu metadati no NKMP lietām un informāciju no citām datu bāzēm.
Jānosaka katra objekta un tā loģisko daļu skenēšanas tehnoloģija, piemēram, gaisa skeneri, iekštelpu skeneri, rokas skeneri, pazemes skeneri.
Ja tiek izmantota skenēšana no gaisa, tad jāpārliecinās, ka darbu veicējs ir saņēmis atļauju no Latvijas Civilās aviācijas aģentūras veikt mērījumu lidojumus virs objektiem (atbilstoši 2007. gada 10. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.481 „Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kārtība attiecībā uz atsevišķām darbībām” prasībām), ja 3D lāzerskenēšana tiek veikta ar pilota vai bezpilota lidaparātu.
Jānosaka 3D skenēšanas tehniskie kvalitātes parametri, arhīvdatņu un metadatu formāti.
Jāizstrādā objektu skenēšanas laika plāns (svarīgi plānot labos laika apstākļos).

Digitalizācija

Objektā uz vietas pirms skenēšanas iekārtas tiek kalibrētas un notestētas.
Atkarībā no konkrētā objekta skenēšanas tehnoloģijas tiek veikta lāzerskenēšana, iegūtie izejas dati tiek saglabāti to tālākai apstrādei.
Objekta skenēšanas laikā tiek veikta tā fotofiksācija un definēto punktu skenēšana (punktu mākoņu izveide).
Ar dažādām metodēm veiktos 3D lāzerskenēšanas iegūtos datus savieto vienotā koordinātu sistēmā (datiem jāatbilst Latvijas ģeodēziskās atskaites sistēmai – resp., LKS-92 un LAS-2000,5, kas ir Eiropas vertikālās atskaites sistēmas (EVRS) realizācija Latvijas teritorijā). No visiem atsevišķi iegūtajiem krāsainiem punktu mākoņa datiem jābūt arī vienā krāsu paletē.
Jāizveido 3D modelis, un tas jāsalīdzina ar iegūto punktu mākoni, vizualizējot nobīdes.
Jāsagatavo atskaite par izveidotā 3D modeļa salīdzināšanu ar punktu mākoni, no kura veidots 3D modelis, lai NKMP varētu pārliecināties par izveidotā 3D modeļa precizitāti atbilstoši definētajiem tehniskajiem parametriem.
Visus iegūtos datus jāsagatavo importēšanai specializētā 3D programmatūrā.
Jāsagatavo uzmērījumu izdrukas, grafiskos materiālos norādot galvenos gabarīta izmērus, deformācijas, nobīdes un sasvērumus no nosacītas sākotnējās būvju daļu un konstrukciju vertikalitātes un horizontalitātes.
Iegūtie dati tiek pārbaudīti un problēmgadījumos tiek veikta atkārtota skenēšana.

Pēcapstrāde Pēc tam, kad kultūras pieminekļa 3D uzmērījumi ir digitāli fiksēti, var veikt šādus datņu apstrādes darbus:

Tiek izveidotas arhīvdatnes (3D punktu mākoņa datu bāze), neveicot manuālu digitālo objektu apstrādi.
Tiek izveidotas atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes.
Tiek izveidoti vai papildināti aprakstošie un tehniskie metadati, izveidojot atbilstošas datnes.
Lai definētu kultūras pieminekļu 3D objektu kvalitātes tehniskos parametrus, vēlams sākumā izveidot parauga 3D digitālos objektus.
Pēc 3D modeļu izveidošanas un nodošanas NKMP īpašumā vēlams organizēt NKMP darbinieku un kultūras pieminekļu īpašnieku un restaurācijas nozares dalībnieku apmācību un informēšanas semināru par šo 3D objektu tālāko izmantošanu pieminekļu restaurācijas projektos.
Datnes tiek nogādātās uz ilglaicīgas saglabāšanas un izplatīšanas IKT sistēmām.
3D punktu mākoņus un 3 modeļu datnes tālāk ir iespējams izmantot pieminekļu restaurācijas būvprojektos.

Papildus informācija 2018.gadā ir izstrādāts valsts standarts „Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija” (https://www.lvs.lv/lv/products/137429), kuru ir ieteicams izmantot arī kultūrvēsturiskā mantojuma būvju digitalizācijā.

Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas

Ievērojot straujo tehnoloģiju progresu, digitalizācijas tehnoloģijas nemitīgi papildinās, un rodas arvien jauni IT risinājumi. Tādēļ digitalizācijas procesā ir jāseko jaunākajām tendencēm un iespējām ar mērķi izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Aktuālie un aprobētie tehnoloģiskie risinājumi ir pieejami FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]). Digitalizācijas darbu veikšanai nepieciešami speciālisti ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām iekārtām, līdzīgiem kultūras pieminekļu veidiem, apjomiem un digitālo objektu formātiem. Ieteicamās digitalizācijas komandas lomas:

Projekta vadītājs;
Skenēšanas speciālists (jāņem vērā pieredze ar 3D skeneriem);
3D modelēšanas speciālists (BIM programmatūras);
Metadatu izveides speciālisti;
Kvalitātes vadītājs.

Svarīgi, lai skenēšanas speciālists ir apguvis apmācības pie skenēšanas iekārtu ražotāja, kā arī saņēmis ražotāja vai tā oficiālā pārstāvja izsniegtus sertifikātus. Ņemot vērā, ka digitalizācijas laikā ir jānodrošina metadatu izveidošana, komandā būtu nepieciešami speciālisti ar latviešu valodas zināšanām un NKMP speciālisti ar zināšanām un pieredzi valsts kultūras pieminekļu aizsardzības jomās. Tā kā atsevišķi kultūras pieminekļi ir ar svarīgu kultūrvēsturisku nozīmi, veicot digitalizācijas darbus, vēlams piesaistīt arhitektus, būvinženierus, restauratorus ar pieredzi kultūrvēsturisku būvju izpētē, projektēšanā un atjaunošanā.

Digitālo objektu formāti un metadati

3D skenēšanas precizitāti iespējams sadalīt šādās klasēs: A klase – 0,05 mm, paaugstināta precizitāte arhitektūras detaļām un mākslas darbiem, kur svarīga virsmu faktūra; B klase – 0,1 mm arhitektūras detaļām ar rokas skeneri, kur svarīga precīza forma; C klase – 1 mm konstrukciju skenēšanai, punktu mākonis melnbalts; D klase – 2 mm arhitektūras objektu un formu skenēšanai, iegūstot krāsainu foto realitātei atbilstošu punktu mākoni; E klase – 5 cm no gaisa teritoriāliem arhitektūras un industriālā mantojuma KP, izmantojot fotogrammetrijas metodi ar precīzu kameru, vismaz 36 MP (megapikseļi). Kultūras pieminekļu 3D digitālie objekti jāveido, ņemot vērā šādus tehniskos parametrus:

kultūrvēsturisko būvju fasāžu attēlojums punktu mākoņa veidā dabā atbilstošās krāsās m 1:50;
kultūrvēsturisku būvju plānu attēlojums punktu mākoņa veidā, griežot telpas 160 cm augstumā no vidējā grīdas līmeņa ar griezuma līnijas nosacītu platumu 5 mm m 1:50;
kultūrvēsturisku būvju interjeru sienu notinumu (t.i., KP, kur veikta arī iekštelpu uzmērīšana, izdrukās un .pdf nepieciešams ietvert nozīmīgāko telpu, kur konstatējama dekoratīvā apdare. Ar interjera notinumiem saprot interjera sienu notinumus, t.i., telpas visu sienu plaknes fiksācijas, kurā redzama sienu apdare, atvērumi, ailas, detaļas u.c.) attēlojums punktu mākoņa veidā m 1:20 līdz 1:50, atkarībā no detaļu sarežģītības pakāpes;
arhitektonisku detaļu attēlojums punktu mākoņa veidā m 1:20;
arhitektonisku detaļu griezumu attēlojums punktu mākoņa veidā ar nosacītu griezuma līnijas platumu 1 mm m 1:5 līdz 1:20 atkarībā no objekta izmēriem un sarežģītības;
kultūrvēsturisku būvju konstrukciju plāni, pretskati un griezumi punktu mākoņa attēlojuma veidā m 1:5 līdz 1:20 atkarībā no konstrukciju izmēriem un sarežģītības;
teritoriālu objektu fotogrammetriska uzmērījuma attēlojums grafiskā veidā m 1:100 vai 1:250 vai 1:500 atkarībā no objekta un vietas gabarītiem uz A-1 formāta.

Ieteicamos datņu formātus skatīt FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]) aktuālajā versijā, kā arī ir izstrādāts standarts LVS 1052:2018 “Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija”, kuru var izmantot būvju 3D modeļu izveidē. Kultūras pieminekļu 3D digitalizācijas projektos ir jāņem vērā, ka viena arhīvdatne (punktu mākonis) var aizņemt aptuveni 100GB, bet lietotājdatnes aptuveni līdz 3GB.

Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas

Veidojot kultūras pieminekļu 3D objektu datņu nosaukumus, vēlams rakstīt šādas norādes:

Iestādes apzīmējums. Piemēram, NKMP, pašvaldība u.c. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem.
Digitālā objekta grupa vai nosaukums. Var veidot 2 burtu kombinācija, piemēram, “mp”– mākslas piemineklis ieraksts; “ap”– arheoloģiskais piemineklis, vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
Objekta apzīmējums. Adrese vai saturisks identifikators, piemēram, vietas nosaukums vai NKMP reģistra lietas Nr.
Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datnes nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datnes nosaukumu paplašinājumus redzamus.

Piemērs: NKMP_mp_Barona30_Riga_ 23143.xyz Veidojot kultūras pieminekļu 3D digitālo objektu mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto:

pēc iestādes koda, kurā materiāls digitalizēts. Piemēram: NKMP;
pēc kultūras pieminekļa nosaukuma vai adreses, ja gari nosaukumi, tie ir jāsaīsina ar atslēgvārdiem;
pēc citiem identifikatoriem, piemēram, kadastra vai NKMP uzskaites numura.

Mapēs jāveido šāds datņu komplekts:

objekta digitālās fotogrāfijas, apraksti, citi dokumenti;
3D arhīvdatnes (punktu mākoņi, 3D modeļi);
3D lietotājdatnes (punktu mākoņi, 3D modeļi);
metadatu datne.

Kvalitātes kontroles pasākumi

Digitalizācijas projekta vadītājam ir jāsagatavo katra digitalizējamā objekta digitalizēšanas uzdevuma izpildes protokols, kurā iesaistītie speciālisti var veikt atzīmes par paveikto darbu, tādējādi nodrošinot secīgu visu nepieciešamo darbu izpildi un uzraudzību visos darbu izpildes posmos, kā arī var tikt uzkrāta vērtīga pieredze, lai nākotnē papildinātu šīs vadlīnijas. Pieminekļu digitālo objektu digitalizācijas kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:

Digitalizācijas posms	Kvalitātes aktivitāte	Periodiskums	Atbildība
1.Plānošana	Vai digitalizējamais objekts (vai vairāki) atbilst kritērijiem un budžetam? Noteikti sekmīgas digitalizācijas nosacījumi.	Uzsākot projektu	Digitalizācijas projekta vadītājs
2.Sagatavošana	Veikta priekšizpēte, nodrošināta piekļuve objektam un sagatavota digitalizācijas tehnika.	Uzsākot digitalizāciju	Digitalizējamo materiālu sagatavotāji
3.Digitalizācija	1. Digitālo objektu kvalitāte atbilst definētajiem parametriem. 2. Pilnīgums (vai viss plānotais apjoms – viss objekts vai tā fragments ir redzams datnē). 3. Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 4. Datņu formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 5. Metadati ir precīzi 6. Ja tiek piemērots – atbilstība LVS 1052:2018 “Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija”	Digitalizācijas laikā	Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
4.Pēcapstrāde	1. Digitālā objekta apstrāde, datņu pārbaude atbilstībai tehniskajiem parametriem un, ja tiek piemērots – atbilstība LVS 1052:2018 “Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija”. 2. Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt.	Pēcapstrādes laikā	Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs

Ja digitālajos objektos tiek konstatētas kvalitātes neatbilstības, tad objektam jāveic atkārtota skenēšana, metadatu apstrāde, pēcapstrāde.