Audio dokumentu digitalizācijas vadlīnijas

Aktualizēts 15.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Audio dokumentu veidi

Digitalizācijas procesos vēsturiskos audio dokumentus pēc informācijas nesēju veidiem ir iespējams iedalīt šādās grupās:

skaņu plates (metāla, šellaka, vinila, mīkstās, u.c.);
magnētiskās lentes;
audiokasetes, mikrokasetes, https://en.wikipedia.org/wiki/Compact_Cassette;
CD, DVD matricas, MiniDisc, DAT kasetes, citas vēsturiskas audio atmiņas kartes;
fonogrāfa ierakstu cilindri/valči;
perforēta papīra veltne.

Audio dokumentu nesēji parasti tiek dalīti laika formātos (piemēram 30 min, 45 min, 60 min,...). Platēm un kasetēm audio ieraksti mēdz būt uz abām pusēm (A puse, B puse). Magnētiskās audio lentes, audiokasetes tika ierakstītas dažādos ātrumos (76, 38 u 19) uz vairākiem celiņiem (1-4) un tika atskaņotas ar dažādiem magnetofoniem. Digitalizācijai svarīgi izvēlēties labākos eksemplārus, ja ir pieejami vairāki oriģināli. Plānojot audio dokumentus digitalizācijai, svarīgi sākumā novērtēt to fizisko stāvokli (plates, lentes fiziskā kvalitāte, trauslums, audio skaņas kvalitāte), jo tas palīdzēs noteikt atbilstošāko digitalizācijas tehnoloģiju.

Organizatoriskie jautājumi

Audio dokumentu digitalizācija ir procesu kopums, kurā ietilpst oriģinālo audio ierakstu atskaņošana un pārrakstīšana digitālos formātos, izmantojot speciāli tam paredzētas audio atskaņošanas, ierakstīšanas un pēcapstrādes programmatūras. Ņemot vērā lielos audio dokumentu apjomus (liela skaita vienāda tipa nesēji ar salīdzinoši labu fizisko nesēju kvalitāti un skaidri identificējamu audio satura veidu), digitalizācija ir jāveic, izmantojot automatizētus procesus. Ja audio dokumentu apjoms ir mazs un tie ir vēsturiski, vienīgie eksemplāri un tiem ir neskaidrs audio satura veids, tad ieteicamāka būtu individuāla un manuāla digitalizācija ar restaurācijas darba metodēm, kurās cilvēka profesionālajam faktoram ir būtiska nozīme. Uzsākot digitalizāciju, audio dokumenti ir atbilstoši jāsagatavo, piemēram, putekļu noņemšana no nesējiem, lentu apstrāde, kā arī iekārtām ir jāuzstāda nepieciešamā konfigurācija jeb tehniskie parametri, jāveic skaņas iekārtu kalibrēšana. Sākumā ir jānosaka, kuriem audio dokumentiem ir nepieciešama pēcapstrāde un/vai restaurācija, kuras veikšanai ir nepieciešams manuāls darbs. Bieži vien audio dokumentiem noteikt restaurācijas pazīmi ir iespējams, tikai tos mēģinot digitalizēt ar standarta tehnoloģijām un metodēm. Audio dokumentu restaurācija ir manuāls darba process, kurā dokumentam tiek uzlabots fiziskais nesējs un tiek restaurēta audio skaņas kvalitāte (piemēram, fona trokšņu slāpēšana vai cilvēku runas un mūzikas skaņas tembrālā korekcija). Audio restaurācijas darbus vēlams veikt tikai īpaši vērtīgiem, unikāliem un pieprasītiem audio dokumentiem. Uzsākot jaunu digitalizācijas projektu, svarīgi, ka sākumā, izveidojot pirmo digitālo kopiju, Pasūtītājs pārliecinās par tās tehnisko un saturisko kvalitāti, jo bieži vien tikai uzskatāms piemērs labāk spēj definēt vēlamo kvalitātes etalonu. Realizējot digitalizācijas projektus, ir vēlams nodalīt automatizētu digitalizāciju un digitalizāciju ar restaurāciju. Audio materiālu digitalizāciju var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; digitalizācija un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”. Katrā posmā ir ieteicams ņemt vērā tālāk uzskaitītos ieteikumus. Plānošana

Tiek definēts projekta plāns (dokumentu veidi, formāti, apjomi, partneri, laiks, budžets).
Ņemot vērā Kultūras mantojuma digitalizācijas, ilglaicīgas saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanas plānus, satura prioritātes un atlases kritērijus, tiek atlasīti audio dokumenti (saskaitīti kopējie apjomi - vienības un stundas, definētas adreses), tiek izveidoti digitalizācijas saraksti.
Audio dokumenti tiek sadalīti loģiskās grupās (formāti, nesēji, izmēri, digitalizācijas specifika).
Tiek atzīmēti īpašie oriģināli, kuriem pirms digitalizācijas būs nepieciešama restaurācija (ja to ir iespējams definēt jau plānošanas posmā).
Tiek apzināti atbilstošie digitalizācijas resursi (tehnikas, telpas, speciālisti).

Sagatavošana Digitalizācijas darbu Pasūtītājam jāveic:

Audio dokumentu atlasīšana arhīvā, nepieciešamo identifikatoru pievienošana.
Audio dokumentu tehniskā sagatavošana, pārtīšana, lai noņemtu spriegumus.
Pirms digitalizācijas nav ieteicams veikt lenšu pārtīšanu un atskaņošanu vairākas reizes, tas var sabojāt oriģinālus (digitalizācijas speciālistam ir jāveic novērtējums, vai pārtīšana vispār ir vajadzīga, jo, to darot, oriģināls var tikt neatgriezeniski sabojāts).
Audio dokumentu tīrīšana (putekļi, gruži, pelējumi). Tīrīšanai jāizvēlas atbilstošā tīrīšanas metode, tīri, sausi un mīksti audumi, kā arī tikai specializētas birstītes un šķidrumi.
Audio dokumentu mehānisko bojājumu (plaisas, locījumu un līmējumu vietas u. tml.) labošana.

Ja nepieciešams, jānodrošina audio magnētisko ierakstu termālā apstrāde (t.s. “tape baking”), jo mēdz būt audio lentes, kurām no vecuma ir degradējies magnētiskā pārklājuma ķīmiskais sastāvs, kuru var īslaicīgi (uz lentas atskaņošanas brīdi) stabilizēt konkrētu laika posmu, to turot konkrētos temperatūras (parasti paaugstinātas) apstākļos.

Svarīgi pārliecināties, vai audio dokumenti ir mono vai stereo, cik celiņu ieraksti (8,16 vai 24 kanāli).
Pirmreizēji pārbaudot, ir iespējams atzīmēt, kuriem audio dokumentiem būs nepieciešami restaurācijas darbi.
Audio dokumenta satura atbilstība metadatiem (hronometrāža, audio skaņas kvalitāte).
Metadatu sagatavošana un pēc grafika audio dokumentu nogādāšana digitalizācijas telpās.

Digitalizācija

Jāievieto digitalizējamie objekti atbilstošās atspēlēšanas/atskaņošanas ierīcēs.
Tiek pieregulētas digitalizācijas iekārtas (atskaņošanas magnetafoni, skaņu pastiprinātāji, pārveidotāji, datori).
Audio dokumentu atskaņošana un ierakstīšana digitālā formātā.
Vēlams testēt digitālā audio objekta tehniskos kvalitātes parametrus, izmantojot atbilstošās programmatūras.
Problēmu gadījumos nepieciešama individuālā pieeja (lentes var pārtīt, pieregulēt magnetofonu galviņas, mainīt ātrumus), lai audio dokumentu būtu iespējams atskaņot tādā kvalitātē, ka to ir iespējams digitāli fiksēt.
Ja audio oriģināls ir būtiski fiziski bojāts un pastāv liela varbūtība, ka digitalizējot tas var tikt pilnībā sabojāts, vai arī, digitalizējot audio dokumentu, pirmajos 10% rodas aizdomas, ka tas tiek neatgriezeniski bojāts, tad šādos gadījumos automatizētā digitalizācija ir jāpārtrauc, oriģināls ir jāatzīmē, ka tam nepieciešama individuāla restaurācija.
Pēc digitalizācijas oriģinālus nepieciešams rūpīgi iepakot un atdot arhīvā vai institūcijā.
Jāpievieno vērtējums par oriģināla fizisko un satura kvalitātes stāvokli, kā arī ieteikumi tā tālākai izmantošanai.

Pēcapstrāde Pēc tam, kad audio dokumenti ir digitāli ierakstīti, var veikt šādus apstrādes darbus:

Tiek izveidotas arhīvdatnes, neveicot manuālu digitālo objektu apstrādi.
Tiek izveidotas atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes (attēli un metadatu datnes).
Tiek izveidoti vai papildināti aprakstošie metadati, izveidojot datnes, tiek izveidoti tehniskie metadati.
Ja ir paredzēta digitālā restaurācija, tad ar atbilstošām iekārtām (datortehnika, programmatūras, skaņas iekārtas) tiek veiktas skaņas korekcijas, lai iespēju robežās uzlabotu to kvalitāti.
Lai definētu restaurējamā audio dokumenta kvalitātes tehniskos parametrus, vēlams sākumā izveidot piemērus vai parauga digitālos audio objektus.
Datnes tiek nogādātās uz ilglaicīgas saglabāšanas un izplatīšanas IKT sistēmām.

Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas

Ievērojot straujo tehnoloģiju progresu, digitalizācijas tehnoloģijas nemitīgi papildinās, un rodas arvien jauni IT risinājumi. Tādēļ digitalizācijas procesā ir jāseko jaunākajām tendencēm un iespējām ar mērķi izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Aktuālie un aprobētie tehnoloģiskie risinājumi ir pieejami FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]). Ja digitalizācijas projekta mērķis ir veikt liela apjoma audio dokumentu digitalizāciju īsā laika termiņā, tad vēlams izveidot automatizētu audio risinājuma sistēmu, kura nodrošina liela apjoma digitalizāciju. Šāda profesionāla audio risinājuma komponentes:

Magnetofoni un atskaņotāji, kuri spēj nolasīt un atskaņot šādus formātus:
magnētiskās lentes ar 2,38 cm/s, 4,76 cm/s ātrumiem, (reti pieejami magnetafoni);
magnētiskās lentes ar 9,52 cm/s, 19,05 cm/s, 38,1 cm/s un 78 cm/s ātrumiem;
skaņuplates ar 33,33 apgr/min, 45 apgr/min, 78 apgr/min ātrumiem;
CD/DVD matricas;
datu kasetes un citas vēsturiskas audio atmiņas kartes.
Audio ierakstiem uz lentēm svarīgs tehniskais parametrs ir lentes platums (izplatītākie ir ¼ collas) un ieraksta celiņu skaits (izplatītākie ir 1,2,4 celiņu ieraksti).
Magnetofoniem un atskaņotājiem jāpievērš uzmanība galviņām, kā tās ietekmē oriģinālus.
Datori ar kvalitatīvām audiosignāla ievades un digitalizācijas ierīcēm (AD konvertori), kurām pa tiešo pieslēgti magnetofoni, uz kuriem notiek audio dokumentu pārveidošana uz jauniem digitāliem (ciparu) formātiem PCM (.wav). Pēc tam datoriem ir jābūt iespējai pieslēgt atmiņas iekārtas, piemēram, ārējie HDD vai jaudīgas atmiņas kartes, kuras tiek izmantotas kā pagaidu nesēji līdz dokumentu nodošanai uz ilglaicīgās glabāšanas IKT.
Ja tiek izveidotas vairākas standartizētas darba vietas (magnetofoni un datori), tad ieteicams ir pieslēgt serveri ar iebūvētām un automatizētām arhivēšanas funkcijām, vai arī ja serveris tiek izmantots audio datņu kvalitātes pārbaudei vai arī centralizētai audio datņu kopēšanai uz ilglaicīgās glabāšanas IKT.
Analogo un digitālo audio signālu apstrādes iekārtas (audio pastiprinātāji, programmatūra, tai skaitā profesionālas austiņas un skaļruņi), kuras nodrošina audio dokumentu pēcapstrādi, trokšņu noņemšanu, tukšo vietu izņemšanu.
Digitālo audio objektu profesionālās apstrādes programmatūras.

Audio magnetofonus ieteicams slēgt pa tiešo pie datoriem, lai veidotos pēc iespējas mazāk iekārtu posmu slēgumu ķēdē. Jo garākas ķēdes, jo vairāk tiek ietekmēta oriģināla audio skaņas pārneses kvalitāte. Būtiski ir izmantot profesionālu tehniku (tādu, kura nebojā un neiznīcina oriģinālus). Digitālo objektu kvalitāte lielā mēra būs atkarīga no praktisko darbu veicēju pieredzes un kvalifikācijas. Digitalizācijas darbu veikšanai nepieciešami speciālisti, digitalizācijas projekta komanda ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām audio iekārtām un līdzīgu materiālu un apjomu digitalizāciju. Vēlamās projekta komandas lomas:

Projekta vadītājs;
Audio skaņu apstrādes inženieris;
Digitālo audio datu (IT) apstrādes speciālists;
Metadatu izveides speciālists;
Kvalitātes vadītājs.

Viens profesionāls un pieredzējis audio inženieris, speciālists var apvienot vairākas lomas. Ja audio dokumenti ir latviešu valodā, tad projekta komandā ir jābūt speciālistam, kurš pārvalda latviešu valodu vismaz C līmeņa 1.pakāpē, pretējā gadījumā darba izpildītājam projekta izpildes gaitā ir jānodrošina tulks. Audio skaņu inženieriem ir jābūt ilgstošai profesionālai pieredzei darbā ar analogiem un digitāliem audio dokumentiem. Projekta komandas sastāvs atkarīgs no audio dokumentu digitalizācijas apjomiem, digitalizācijas iekārtu skaita un tehniskās kapacitātes (analogo audio stundu pārnese digitālā formātā), un speciālistu darba slodzes, un grafika, kā arī telpu pieejamības.

Digitālo objektu formāti un metadati

Audio dokumentu arhīvdatnes, atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes jāizgatavo formātos, kuri norādīti Digitālo objektu datņu tehniskie parametri. (https://lnb.lv/sites/default/files/media/bibliotekariem/Digitalizacijas_vadlinijas_A_pielikums_datnu_tehniskie_formati_v1.1_280518.xlsx).

Digitalizācijas darbu veicējs sagatavo digitālo audio objektu metadatus. Metadatu datnes nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā digitalizētā audio dokumenta datnes nosaukumam, saglabājot to kā elektronisku dokumentu. Metadatu struktūra ir jāveido, ievērojot EBU Core Metadata Set TECH 3293 (Source: MIM-AI; Version 1.9; 2019) rekomendācijas, kā arī definējot papildu apraksta laukus, lai nodrošinātu ērtāku objektu meklēšanu potenciālajiem publisko izplatīšanas platformu lietotājiem. Audio dokumentu metadatu kartītes paraugu skatīt https://dom.lndb.lv/data/type/sound.html.
Ja uz audio analogā nesēja (plates, kasetes vāka) ir attēli (logo, nosaukumi, apraksti), tiem nepieciešams izveidot digitālos attēlus JPEG2000 formātā, kuri jāpievieno metadatiem.

Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas

Veidojot audio dokumentu datņu nosaukumus, vēlams rakstīt šādas norādes:

Iestādes apzīmējums. Piemēram, LNA, KISC, LR. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem.
Audio dokumenta žanra apzīmējums vai nosaukums. Parasti viens burts, piemēram, “m”– mūzikas ieraksts; “p”– pasākuma translācija filma, vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
Audio dokumenta apzīmējums. Inventāra numurs vai svītru kods, vai saturisks identifikators, piemēram, vietas nosaukums vai personas vārds, iespējams saīsināts, kombinācijā ar izdošanas gadu un datumu (vai arī numuru). Arhīva dokumentiem uzziņu kods.
Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datņu nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datņu nosaukumu paplašinājumus redzamus.

Piemērs: KISC_LR_Rīga_Dimd_1953_ Fa-23143.wav Veidojot audio dokumentu digitālo objektu mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto:

pēc iestādes koda, kurā dokuments digitalizēts. Piemēram: LNA, KISC, LR;
pēc dokumenta tēmas nosaukuma, piemēram, kolekcijas. Ja audio dokumentiem ir gari nosaukumi, tos ir jāsaīsina uz atslēgvārdiem;
pēc citiem identifikatoriem, piemēram, fonda numurs, dokumenta uzskaites numurs.

Mapēs jāveido šāds datņu komplekts:

visas audio dokumenta arhīvdatnes;
visas atvasinātās audio dokumenta arhīvdatnes;
visas audio lietotājdatnes;
metadatu datne.

Kvalitātes kontroles pasākumi

Audio dokumentu digitalizācijas kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:

Digitalizācijas posms	Kvalitātes aktivitāte	Periodiskums	Atbildība
1.Plānošana	Vai digitalizējamo objektu saraksti atbilst kritērijiem un budžetam?	Uzsākot projektu	Digitalizācijas projekta vadītājs
2.Sagatavošana	1. Audio dokumenti ir apstrādāti un piegādāti digitalizācijai. 2. Kasešu un lenšu, skaņu plašu tīrīšanas un mehānisko defektu labošanas kvalitāte.	Uzsākot digitalizāciju	Digitalizējamo materiālu sagatavotāji
3.Digitalizācija	1. Skaņas restaurācijas kvalitāte. 2. Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 3. Datņu formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 4. Metadati ir precīzi.	Izlases kārtībā	Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
4.Pēcapstrāde	1. Ja ir veikta digitālā objekta pēcapstrāde, tad atbilst tehniskajiem parametriem. 2. Kopējas automatizētās digitālās restaurācijas raksturs - vai skaņa digitālās restaurācijas rezultātā nav ieguvusi digitāla rakstura defektus un nav kļuvusi sintētiska, neatbilstoši savam laikmetam. 3. Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt. 4. Oriģināla nesēja (piemēram, audio lentes un kasetes) stāvoklis pēc digitalizācijas.	Izlases kārtībā	Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs

Ja audio dokumentu digitālajos objektos tiek konstatētas saturiskās un tehniskās kvalitātes neatbilstības, tad tiem ir jāveic atkārtota skenēšana, metadatu apstrāde, skaņas pēcapstrāde. Digitalizācijas projekta vadītājam ir jāsagatavo katra digitalizējamā objekta digitalizēšanas uzdevumu izpildes protokols, kurā katrs iesaistītais speciālists veiks atzīmi par paveikto darbu, tādējādi nodrošinot secīgu visu nepieciešamo darbu izpildi un uzraudzību visos darbu izpildes posmos.