Video dokumentu digitalizācijas vadlīnijas

Aktualizēts 15.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Video dokumentu veidi

Digitalizācijas procesos video dokumentus pēc informācijas nesēju formātiem ir iespējams iedalīt šādās grupās:

Betacam formfaktora kasetes (SP, SX, Digital), vairāk: https://en.wikipedia.org/wiki/Betacam;
VHS kasetes (S-VHS, Super VHS), vairāk: https://en.wikipedia.org/wiki/VHS;
DV, DV CAM, miniDV kasetes, vairāk: https://en.wikipedia.org/wiki/DV;
citi vēsturiskie formāti (8mm, Hi8, Video8, Digital8, 1”B, 2" Quadruplex, HDCAM, HDCAM SR, DVCPRO25, DVCPRO HD, HDV, XDCAM, XDCAM HD);
dažādi vēsturiski jau digitālā formātā ierakstītu video dokumentu nesēju formāti CD, DVD, DV matricas;
citas analogo vai digitālo video dokumentu nesēju lentes.

Jāņem vērā, ka vēsturisko video dokumentu nesēju un formātu un standartu dažādība ir liela, bieži vien katram ražotājam, piemēram, Sony, Panasonic, Canon, BOSCH, NZTM bija savi specifiskie tehniskie standarti, kuri video dokumentu digitalizācijas projektos ir jāņem vērā. Videolentes parasti atrodas dažāda izmēra kasetēs, kuras tika ierakstītas ar dažādu ražotāju videokamerām, un tās bija iespējams atskaņot uz dažādu ražotāju magnetofoniem (VTR, VCR). Video dokumentu kasetes parasti tika dalītas dažādos laika formātos (piemēram, 60 min, 90 min, 120 min). Vairāk informācijas par vēsturiskiem video dokumentu formātiem un nesējiem var atrast, piemēram: https://en.wikipedia.org/wiki/Videotape. Ja ir pieejami vairāki oriģināli, tad digitalizācijai svarīgi izvēlēties labākos pieejamos eksemplārus, bet biežāk pieejams ir tikai viens oriģināla eksemplārs. Plānojot video dokumentu digitalizāciju, svarīgi sākumā novērtēt to fizisko stāvokli (lentes kvalitāte, trauslums, attēla un audio kvalitāte), jo tas palīdzēs noteikt atbilstošāko digitalizācijas tehnoloģiju, piemēram, automatizēta digitalizācija vai restaurācija. Svarīgi atcerēties, ka sliktas kvalitātes oriģināls pēc digitalizācijas var tikt fiziski neatgriezeniski bojāts, tāpēc digitalizācija ir jāveic augstā kvalitātē ar profesionālām iekārtām.

Organizatoriskie jautājumi

Video dokumentu digitalizācija ir tehnoloģiski sarežģīts uzdevums – nepieciešamas specifiskas vēsturiskas (atrādīšana un atskaņošana) un modernas (ierakstīšana un apstrāde) iekārtas, kā arī profesionāla video, audio un IT speciālistu pieredze un kompetences. Iekārtām (tehnikai un programmatūrai) ir jāspēj nolasīt dažādus vēsturiskus video dokumentu nesējus un to attēlu un skaņas materiālu saglabāt modernos digitālos formātos. Uzsākot digitalizāciju, oriģināli bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī, attiecīgi tiem ir jāveic sagatavošanas darbi, kā arī digitālajiem video objektiem ir jāveic pēcapstrāde (restaurācija, metadatu aprakstīšana). Video dokumentu automātiskā digitalizācija ir procesu kopums, kurā ietilpst video, audio lentes atrādīšana, atskaņošana un pārrakstīšana digitālā formātā, izmantojot speciāli tam paredzētas skenēšanas/digitalizēšanas iekārtas un programmatūru. Ņemot vērā lielos analogo video dokumentu apjomus, digitalizācija ir jāveic, izmantojot automatizētus procesus. Sākumā jānosaka, kuriem digitālajiem dokumentiem būs jāveic pēcapstrāde un restaurācija, kuras veikšanai ir nepieciešams manuāls darbs. Restaurācijas darbus vēlams veikt tikai īpaši vērtīgiem un pieprasītiem video dokumentiem. Video dokumentu restaurācija bieži vien ir manuāls darbu process, kurā digitālā materiāla video un audio kvalitāte tiek uzlabota (video signāla izbirumu labojumi, krāsu labojumi, fona trokšņu slāpēšana). Šāda veida pēcapstrādi parasti veic ar specializētu programmatūru vai datorsistēmu, kurai skriptu vai līdzīgā iepriekš sagatavotu uzdevumu formā tiek iestatīti veicamie pēcapstrādes un restaurācijas darbi (piemēram, kadru stabilizācija, krāsu korekcija, skaņai lieko analogā nesēja radīto trokšņu samazināšana u. tml.) Galvenokārt šos darbus veic rindas kārtībā, rezultātā izgatavojot apstrādātus/restaurētus video un audio datnes digitālā arhīva glabāšanas un lietošanas vajadzībām visos nepieciešamajos formātos. Video dokumentu digitalizāciju var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; digitalizācija un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”. Katrā posmā ir ieteicams ņemt vērā tālāk uzskaitītos ieteikumus. Plānošana

Tiek definēts projekta plāns (video dokumentu veidi, formāti, apjomi, partneri, laiks, budžets).
Ņemot vērā Kultūras mantojuma digitalizācijas, ilglaicīgas saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanas plānus, satura prioritātes un atlases kritērijus, tiek atlasīti video dokumenti (saskaitīti kopējie apjomi - vienības un stundas, definētas adreses), tiek izveidoti digitalizācijas saraksti.
Video dokumenti tiek sadalīti loģiskās grupās (formāti, izmēri, digitalizācijas specifika).
Tiek atzīmēti īpašie video dokumenti, kuriem pirms digitalizācijas būs nepieciešama digitālā restaurācija (ja to ir iespējams definēt jau plānošanas posmā).
Tiek apzināti atbilstošie digitalizācijas resursi (tehnikas, telpas, speciālisti).

Sagatavošana Digitalizācijas darbu Pasūtītājam jāveic:

Video dokumentu atlasīšana, nepieciešamo identifikatoru pievienošana.
Video dokumentu tehniskā sagatavošana, pārtīšana, lai noņemtu spriegumus.
Video lentu sagatavošana, piemēram, putekļu, gružu, pelējumu tīrīšana vai atdalījušos magnētiskā pārklājuma daļiņu noņemšana.
Video dokumentu mehānisko bojājumu (līmējumu vietas, locījumi, plīsumu u.tml.) labošana.
Pirmreizēji pārbaudot oriģinālus, ir iespējams atzīmēt, kuriem būs jāveic restaurācijas darbi.
Video dokumenta satura atbilstība metadatiem (hronometrāža, audio un video kvalitāte).
Metadatu sagatavošana un pēc grafika oriģinālu nogādāšana digitalizācijas telpās.

Digitalizācija

Jāievieto digitalizējamie objekti atbilstošās atspēlēšanas/atskaņošanas ierīcēs.
Tiek pieregulētas digitalizācijas iekārtas (video magnetofoni, skaņu pastiprinātāji, pārveidotāji, datori).
Video dokumentu atskaņošana un ierakstīšana digitālā formātā; video ieteicams digitalizēt to oriģinālajā izšķirtspējā, šajā posmā nedrīkst veikt izšķirtspēju maiņas, piemēram: PAL, SECAM: 720x576, NTSC: 720x486, NTSC DV: 720x480, HD: 1920x1080, anamorfisks HD: 1440x1080 utt.
Problēmu gadījumos nepieciešama individuālā pieeja (lentes var pārtīt, pieregulēt magnetofonu galviņas, mainīt ātrumus), lai video dokumentu būtu iespējams atskaņot tādā kvalitātē, ka to ir iespējams digitāli fiksēt. Tos oriģinālus, kuriem nav iespējama standarta digitalizācija, nepieciešams atzīmēt, iespējams, tiem tiks veikta restaurācija.
Pēc digitalizācijas oriģinālus nepieciešams rūpīgi iepakot un atdot arhīvā vai institūcijā.
Jāpievieno vērtējums par oriģināla fizisko un satura kvalitātes stāvokli, kā arī ieteikumi tā tālākai izmantošanai.

Pēcapstrāde Pēc tam, kad video dokumenti ir digitāli ierakstīti, var veikt šādus apstrādes darbus:

Tiek izveidotas arhīvdatnes, neveicot manuālu digitālo objektu apstrādi.
Tiek izveidotas atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes (citas datnes, kontrolsummas datnes, metadatu datnes).
Tiek izveidoti vai papildināti aprakstošie metadati, izveidojot datnes, tiek izveidoti tehniskie metadati.
Ja ir paredzēta digitālā restaurācija, tad ar atbilstošām iekārtām (datortehnika, programmatūras, skaņas iekārtas) tiek veiktas attēlu un skaņas korekcijas, lai iespēju robežās uzlabotu to kvalitāti.
Lai definētu restaurējamā video dokumenta kvalitātes tehniskos parametrus, vēlams sākumā izveidot piemērus vai parauga digitālos video objektus.
Datnes tiek nogādātās uz ilglaicīgas saglabāšanas un izplatīšanas IKT sistēmām.

Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas

Ievērojot straujo tehnoloģiju progresu, digitalizācijas tehnoloģijas nemitīgi papildinās, un rodas arvien jauni IT risinājumi. Tādēļ digitalizācijas procesā ir jāseko jaunākajām tendencēm un iespējām ar mērķi izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Aktuālie un aprobētie tehnoloģiskie risinājumi ir pieejami FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]). Ja atbilstoši digitalizācijas projekta mērķim īsā termiņā jādigitalizē liels apjoms video dokumentu, tad vēlams izmantot vai izveidot sistēmu, kura nodrošina liela apjoma automatizētu digitalizāciju. Šāda profesionāla video risinājuma ieteicamās komponentes:

Magnetofoni (VTR/VCR), kuri spēj nolasīt un atspēlēt vēsturiskos formātus (Betacam, VHS, HI8, miniDV u.c.). Tiem ir jābūt labā tehniskā stāvoklī, jāveic regulāras apkopes (regulēšana, kalibrēšana, tīrīšana).
Datori ar atbilstošām kvalitatīvām audio un video signālu tvērējkartēm un datņu konvertēšanas sistēmām, piemēram, ProMedia Coder.
Daudzkanālu (4 vai 8) video serveris (piemēram, Grass Valley vai Omneon) ar iebūvētu saglabāšanu, kurš nodrošina iespēju ierakstīt, piemēram, SD (DVCAM vai MPEG IMX) un HD (HDV vai DVCPRO HD) ar maksimāli nekompresētiem 4:2:2 10-bit formātiem, kā arī nodrošina RAID 1 līdz 6 aizsardzības līmeņus.
Analogo un digitālo audio un video signālu apstrādes un atskaņošanas iekārtas (audio pultis, laika bāzes stabilizatori, videosignāla sinhropulsu ģeneratori, profesionālas austiņas un skaļruņi), kuras nodrošina trokšņu apstrādi, noņemšanu, tukšo vietu izņemšanu.
Video dokumentu kvalitātes un pēcapstrādes iekārtas un programmatūra, piemēram, QiuC, Ingest Professional, AVID, ADOBE, EDIUS.

Ja digitalizācija institūcijā ir paredzēta ilgstošā periodā, ir svarīgi izveidot pastāvīgas 1-2 digitalizācijas darba vietas. Būtiski ir izmantot profesionālu tehniku (tādu, kura nodrošina viskvalitatīvāko ieraksta atspēlēšanu un signālu izvadi, jo tie parasti ir aprīkoti ar vislabākajām video un audio signāla ķēdēm un nebojā, un neiznīcina oriģinālus). Ja tiek saslēgtas kopā vairākas standartizētas darba vietas, tad vēlams izmantot automatizētu sistēmu ar specializētu Ingest sistēmu, ar iespēju saslēgt kopā vairākus VTR magnetofonus (ar MAM līmeņa vadības sistēmu, kura kontrolē VTRus pēc time code, pārvalda un apraksta datnes), nodrošina automatizētu oriģinālu pārveidošanu uz jauniem digitāliem (ciparu) formātiem un nodod datnes saglabāšanai uz LTO lentām vai HDD (cietie diski). Ja iekārtas ir saslēgtas ķēdē, tad svarīgi ir ņemt vērā to, ka vairākas iekārtas ietekmē oriģinālo skaņu un attēlu, un digitālā objekta kvalitāti. Digitālo objektu apstrādei nepieciešama jaudīga un moderna grafiskās apstrādes profesionāla datortehnika, īpaša uzmanība jāpievērš monitoriem un to tehniskajiem parametriem, piemēram, krāsu izšķirtspējai, krāsu telpām, skatu leņķiem, spilgtumam, krāsu temperatūrai, krāsu līdzsvariem). Digitalizācijas darbu veikšanai nepieciešama digitalizācijas projekta komanda ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām iekārtām un līdzīgu videomateriālu digitalizāciju (vēlama arī līdzvērtīga apjoma pieredze), kurā darbojas šādi speciālisti:

Projekta vadītājs;
Satura atlases speciālisti;
Video un audio inženieri;
Datu pārneses un IT speciālists;
Metadatu izveides speciālisti;
Kvalitātes vadītājs.

Viens profesionāls un pieredzējis audio inženieris, speciālists var apvienot vairākas lomas. Automatizētu digitalizācijas darbu veikšanai latviešu valodas zināšanas nav obligātas, bet, ja nepieciešama video dokumentu pilna vai daļēja restaurācija, titru atjaunošana, detalizēta metadatu aprakstīšana, tad speciālistiem jāpārvalda latviešu valoda vismaz C līmeņa 1.pakāpē. Video un audio inženieriem ir jābūt ilgstošai profesionālai pieredzei darbā ar analogiem un digitāliem audio dokumentiem. Projekta komandas sastāvs atkarīgs no video dokumentu digitalizācijas apjomiem, digitalizācijas iekārtu skaita un tehniskās kapacitātes (fizisko video stundu pārnese digitālā formātā), un speciālistu darba slodzes un grafika, kā arī telpu pieejamības.

Digitālo objektu formāti un metadati

Jāņem vērā, ka vēsturiskie video dokumenti ir uz dažādiem nesējiem un dažādās kvalitātēs, pieejamās ierakstu tehnoloģijas noteica maksimāli iespējamos video un audio kvalitātes parametrus, piemēram, signāla tipi, ātrumi, izšķirtspējas, krāsu komponentes, dziļums, attēla kompresijas veids, kadru izvērse, skaņas formāts. Definējot digitālā objekta vēlamo tehnisko formātu, ir jāizvēlas atbilstoši labākais iespējamais un modernākais tehniskais standarts. Definējot video digitālā objekta formātu, ir jāņem vērā datņu kodēšanas veids un datņu konteinera tips. Video dokumentu arhīvdatnes, atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes jāizgatavo formātos, kuri norādīti Digitālo objektu datņu tehniskie parametri. (https://lnb.lv/sites/default/files/media/bibliotekariem/Digitalizacijas_vadlinijas_A_pielikums_datnu_tehniskie_formati_v1.1_280518.xlsx).

Digitalizācijas darbu veicējs sagatavo video objektu metadatus. Metadatu datnes nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā digitalizētā video objekta datnes nosaukumam, saglabājot to kā elektronisku dokumentu. Metadatu struktūra ir jāveido, ievērojot EBU Core Metadata Set TECH 3293 (Source: MIM-AI; Version 1.9; 2019) rekomendācijas, kā arī definējot papildu apraksta laukus, lai nodrošinātu ērtāku objektu meklēšanu potenciālajiem publisko izplatīšanas platformu lietotājiem. Video dokumentu metadatu kartītes paraugu skatīt https://dom.lndb.lv/data/subtype/video.html.
Izplatīšanas vajadzībām digitālajam video objektam ir jāizveido atpazīšanas attēls (attēli uz kasešu vākiem ir digitāli jānofotografē vai arī ar specializētu programmatūru jāizveido pirmā kadra digitālais attēls). Digitālie attēli jāizveido JPEG2000 formātos un jāpievieno metadatiem.

Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas

Veidojot video dokumentu datņu nosaukumus, vēlams rakstīt šādas norādes:

Iestādes apzīmējums. Piemēram, LNA, KISC, LTV. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem.
Video dokumenta žanra apzīmējums vai nosaukums. Parasti viens burts, piemēram, “k”– kinohronika; “d”– dokumentālā filma, vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
Video dokumenta apzīmējums. Inventāra numurs vai svītru kods, vai saturisks identifikators, piemēram, vietas nosaukums vai personas vārds, iespējams saīsināts, kombinācijā ar izdošanas gadu un datumu (vai arī numuru). Arhīva materiāliem: uzziņu kods.
Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datnes nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datnes nosaukumu paplašinājumus redzamus.

Piemērs: KISC_LTV_100_grami_kulturas_2010_0086400.jp2 Veidojot video dokumentu digitālo objektu mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto:

pēc iestādes koda, kurā video dokuments digitalizēts. Piemēram: LNA, KISC, LTV;
pēc video dokumenta tēmas nosaukuma, piemēram, kolekcijas. Ja video dokumentiem ir gari nosaukumi, tie ir jāsaīsina ar atslēgvārdiem;
pēc citiem identifikatoriem, piemēram, fonda numurs, dokumenta uzskaites numurs.

Mapēs jāveido šāds datņu komplekts:

visas video digitālo objektu arhīvdatnes;
visas video digitālo objektu lietotājdatnes;
subtitru datnes;
stundas un garums, kontrolsummu datnes (vēlams .md5 formāts);
metadatu datne.

Kvalitātes kontroles pasākumi

Video dokumentu digitalizācijas kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:

Digitalizācijas posms	Kvalitātes aktivitāte	Periodiskums	Atbildība
1.Plānošana	Vai digitalizējamo objektu saraksti atbilst kritērijiem un budžetam?	Uzsākot projektu	Digitalizācijas projekta vadītājs
2.Sagatavošana	1.Video dokumenti ir apstrādāti un piegādāti digitalizācijai. 2.Video kasešu un lentu tīrīšanas un mehānisko defektu labošanas kvalitāte.	Uzsākot digitalizāciju	Digitalizējamo objektu sagatavotāji
3.Digitalizācija	1. Digitālo objektu attēlu un skaņas, subtitru sinhronizācija. 2. Kadra restaurācijas kvalitāte. 3. Skaņas restaurācijas kvalitāte. 4. Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 5. Datņu formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 6. Metadati ir precīzi.	Izlases kārtībā	Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
4.Pēcapstrāde	1. Ja ir veikta digitālā objekta pēcapstrāde, tad atbilst tehniskajiem parametriem. 2. Kopējas automatizētās digitālās restaurācijas raksturs - vai attēls un skaņa digitālās restaurācijas rezultātā nav ieguvuši digitāla rakstura defektus un nav kļuvuši sintētiski, neatbilstoši savam laikmetam. 3. Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt. 4. Oriģināla nesēja (piemēram, video lentes un kasetes) stāvoklis pēc digitalizācijas.	Izlases kārtībā	Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs

Ja video dokumentu digitālajos objektos tiek konstatētas saturiskas un tehniskas kvalitātes neatbilstības, tad tiem ir jāveic atkārtota skenēšana, metadatu apstrāde, pēcapstrāde. Digitalizācijas projekta vadītājam ir jāsagatavo katra digitalizējamā objekta digitalizēšanas uzdevumu izpildes protokols, kurā katrs iesaistītais speciālists veiks atzīmi par paveikto darbu, tādējādi nodrošinot secīgu visu nepieciešamo darbu izpildi un uzraudzību visos darbu izpildes posmos.