Izplatīšanas vadlīnijas
Aktualizēts 15.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi
Kultūras mantojuma institūcijām ir jānodrošina digitālo objektu izplatīšanas kopiju veidošana un izvietošana dažādos izplatīšanas katalogos un meklētājos. Digitālajiem objektiem ir jābūt maksimāli pieejamiem dažādām auditorijām, dažādās mediju izplatīšanas platformās (internets, publisko bibliotēku tīkls, Europeana u.c.). Izplatīšana digitālās platformās nozīmē gan kvantitāti (cik un kādi digitālie objekti ir pieejami), gan kvalitāti (cik ērti ir lietot digitālos objektus). Kultūras mantojuma institūcijām ir jākonkurē ar dažādiem Latvijas un starptautiskajiem digitālās izklaides satura medijiem par vienu un to pašu auditoriju (tās uzmanību, laiku un interesi). Kultūras mantojuma institūcijām ir jāspēj savas izplatīšanas platformas pozicionēt starp citiem digitālajiem medijiem, skatīt digitālo mediju kartes piemēru: https://www.slideshare.net/Radler27/digital-media-trends-2017. Kultūras digitālo objektu izplatīšanas apjomus un kvalitāti Latvijā regulē autortiesību likums, ES direktīvas, kā arī pušu līgumi, kas bieži vien ierobežo sabiedrībā pieprasīta kultūras mantojuma pieejamību. Kultūras mantojuma institūcijām nepārtraukti jāseko līdzi digitālo mediju tehnoloģiju attīstības tendencēm un jaunās paaudzes lietotāju digitālā satura lietošanas paradumiem. Tālāk uzskaitīti pamata jautājumi, uz kuriem kultūras mantojuma institūcijām pirms digitalizācijas uzsākšanas būtu jāsniedz atbildes. Kāds ir izplatīšanas process (plānošana, koordinācija, kontrole)? Svarīgi ir definēt izplatīšanas mērķus, līdzīgi, kā to dara digitālie mediji (www.lsm.lv, www.delfi.lv). Piemēram, Latvijas kultūras mantojuma institūcijas varētu kopīgi definēt, ka 3 gadu periodā visās kultūras mantojuma institūciju izplatīšanas platformās (piemēram, periodika.lv, redzidzirdilatviju.lv, diva.lv, filmas.lv un citas) vidēji mēnesī ir jāpiesaista 100 000 unikālie lietotāji (tas ļautu Kultūras mantojuma digitālo objektu izplatīšanas platformām iekļūt starp Top30 Latvijas interneta medijiem). Lai turpmāk kultūras mantojuma institūcijas varētu monitorēt un analizēt sasniegtās mērķa auditorijas, var izmantot dažādus monitoringa rīkus, piemēram, Google Analytics, www.Gemius.lv vai www.tns.lv. Kultūras mantojuma institūcijas var vienoties par kopīgu monitoringa metodiku, jo ir ieteicams periodiski, piemēram, vienu reizi mēnesī monitorēt lietotāju auditoriju apjomus dažādās platformās un vienu reizi gadā organizēt lietotāju apmierinātības kvantitatīvas un kvalitatīvas aptaujas un pētījumus. Lietotāju monitoringā svarīgi ir rast atbildes uz šādiem jautājumiem: Cik daudz ir unikālie lietotāji? Kādās demogrāfiskās un interešu grupās tie dalās? Ko visvairāk meklē izplatīšanas platformās? Kad lieto izplatīšanas platformas? Cik bieži lieto izplatīšanas platformas? Vai ir apmierināti ar meklēšanas ātrumu, ērtumu? Vai meklēto informāciju izdevās atrast? Vai iegūtā informācija atbilst vēlmēm un vajadzībām, interesēm? Kuros digitālos medijos uzzināja par digitālo arhīvu, bibliotēku, muzeju piedāvātiem e-pakalpojumiem, datu bāzēm, objektu grupām? Vai lietotāji ieteiktu saviem draugiem lietot digitālos arhīvus, bibliotēkas, muzejus? Kādas ir digitālo objektu mērķauditorijas? Pēc 2017.gadā LNB veiktā GemiusAudicence (http://www.gemius.lv) pētījuma (iekļautas 5 kultūras mantojuma institūciju izplatīšanas platformas) var secināt, ka pamatauditorija, kas galvenokārt ikdienā lieto kultūras mantojuma publiskos digitālos objektus, ir sieviete, kura ikdienā izmanto internetu, ģimenē sarunājas latviešu valodā, interesējas par kultūru, kultūras notikumiem, kurai nav bērnu jaunāku par 15 gadiem. Tajā pašā laikā kopējais Latvijas kultūras mantojuma populārāko interneta vietņu unikālo lietotāju skaits ir aptuveni 42 000 (mēnesī), kur katrai vietnei, piemēram, filmas.lv, zudusilatvija.lv, arhivi.gov.lv, kulturaskarte.lv, periodika.lv, ir sava unikālā auditorija (vidēji 8000 līdz 15000 lietotāji). Katra kultūras mantojuma institūcija var definēt savas vēlamās auditorijas (piemēram, jaunieši vecumā no 15-24 g., vīrieši 30+ utt.) un realizēt dažādas digitālā mārketinga aktivitātes, lai piesaistītu vēlamās auditorijas. Kultūras mantojuma institūcijām ir jāņem vērā, ka daļa latviski runājošās auditorijas, kura tehniski varētu lietot digitālos objektus, atrodas ārzemēs (Vācija, UK, ASV u.c.), bet sākumā ir jāatrisina autortiesību jautājumi gadījumos, kad digitālo objektu pieejamība tiek nodrošināta tikai Latvijas teritorijā. Kādi digitālie objekti tiek lietoti? Šajās vadlīnijās digitālie objekti ir iedalīti vairāk kā 50 grupās (skatīt http://dom.lndb.lv/data/subtypes.html), un šis dalījums nākotnē var tikt mainīts. Digitālie objekti pēc satura veidiem var būt ļoti dažādi, piemēram, periodiskie izdevumi, grāmatas, plakāti, fotogrāfijas, gleznas, kartes, kinohronikas, ilustrācijas, dokumentālās filmas, kinožurnāli, TV raidījumi, radio raidījumi, koncerti. Skatot 2017.gadā LNB veikto GemiusAudicence pētījumu, var secināt, ka visvairāk tiek lietoti video materiāli, tad seko digitālās fotogrāfijas, informācija par kultūras notikumiem un digitālie teksta dokumenti. Nākotnē kultūras mantojuma institūcijām būtu jāveicina dažādu tematisko kolekciju izveide, vienā kolekcijā var būt ietverti dažāda veida, bet saturiski saistīti digitālie objekti. Tas ir efektīvs veids, kā uzrunāt dažādu auditoriju intereses un vajadzības. Papildus jāņem vērā nepārtrauktās gala lietotāju iekārtu tehniskās attīstības tendences (mobilo iekārtu veidi, operētājsistēmas), kurām ir jāpielāgo izplatīšanas tehniskās platformas. Kādas izplatīšanas sistēmas tiek izmantotas? Šajās vadlīnijās ir aplūkotas LNB, KISC, LNA un NKMP sistēmas (skatīt Latvijas kultūras mantojuma institūciju digitālo arhīvu un izplatīšanas sistēmas). Svarīgi ņemt vērā, ka bibliotēku, arhīvu un muzeju digitālo objektu publiskai izplatīšanai tiek izmantotas dažādas meklētāju sistēmas, kuras piedāvā pēc dažādiem kritērijiem meklēt digitālos objektus daudzās datu bāzēs, piemēram: https://primolatvija.hosted.exlibrisgroup.com/primo-explore/search?vid=371KISCNLL_VU1&lang=lv_LV&sortby=rank vai http://nmkk.lv/Search/SearchResultForm.aspx?SearchObjectId=0&SearchType=1. Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas (LNDB) vienotais meklētājs veic kultūrvēsturisku digitālo objektu meklēšanu (e-grāmatas, e-izdevumus, periodiskos izdevumus, attēlus, fotogrāfijas, kartes, sīkiespiedumus, rokrakstus, nošu izdevumus un skaņu ierakstus) LNB un partneru veidotajos resursos, kā arī veic LNB kataloga ierakstu meklēšanu. LNDB ir lielākā publiski pieejamā dokumentārā mantojuma digitālā krātuve Latvijā, kuru veido gan vairākas tādas sabiedrībā jau pazīstamas interneta vietnes kā Zudusī Latvija (zudusilatvija.lv), Periodikas portāls (periodika.lv), Grāmatu portāls (gramatas.lndb.lv) un Latvijas vēsturisko skaņu ierakstu kolekcija (audio.lndb.lv), gan tematiskās kolekcijas, kā G. F. Stendera literārais matojums (stenders.lndb.lv), Brāļu draudzes (rok)raksti (braludraudze.lndb.lv), saistīto datu kolekcija Rainis un Aspazija (runa.lnb.lv) un akadēmiskais repozitorijs Academia (academia.lndb.lv). Lai veicinātu kultūras mantojuma institūciju digitālā satura (digitālo objektu) lietošanu un izplatīšanas IKT sistēmu efektivitāti, nākotnē vēlams centralizēt izplatīšanas platformas, veidojot integrētas universālās multimediju satura platformas (apkopoti dažādu digitālo bibliotēku, arhīvu un muzeju digitālie teksti, attēli, video, audio). Nākotnē iespējams veidot arī specifisku mērķauditoriju digitālo objektu izplatīšanas platformas. Kādas darbības jāveic, lai veicinātu digitālo objektu izplatīšanu?
- Kvalitatīvs digitālais objekts. Digitālo objektu lietotājdatnēm un metadatiem ir jābūt modernos un kvalitatīvos formātos (ērti skatīt, lasīt, klausīties), lai tos ir iespējams lietot tehniski dažādos interneta mediju pārlūkos (viewer, player).
- Pieejams digitālais objekts. Kultūras mantojuma institūciju digitālajiem objektiem ir jābūt publiski pieejamiem (interneta platformas). Jābūt skaidriem noteikumiem par digitālā objekta lietošanas un izmantošanas nosacījumiem (skaidri autortiesību nosacījumi). Lietotāji vēlas digitālos objektus atvērt jebkurā laikā un vietā, saglabāt, apstrādāt, izdrukāt, dalīties pieredzē ar citiem lietotajiem.
- Atrodams. Digitālajiem objektiem ir jābūt ātri un ērti atrodamiem. Jānodrošina digitālo objektu indeksācija dažādiem populāriem Latvijas un Starptautiskiem meklētājiem, piemēram, Google, YouTube, Wikipedia. Lietotāji izmanto dažādus meklēšanas rīkus un kritērijus, tie ir jāmonitorē, jāanalizē un jāpilnveido. Digitālo objektu skaits turpinās pieaugt, un ir jāattīsta digitālo objektu meklēšanas un pārlūkošanas risinājumi (piemēram, balss meklēšanas komandas).
- Digitālo objektu izplatīšanas platformām ir jābūt tehniski modernām (iespēja pielāgot digitālos objektus atainošanai dažādu digitālo nesēju ekrāniem), ātrām un lietotājiem draudzīgām. Svarīgs ir funkcionālais izkārtojums, lai krāsas un objektu izmēri ir pārdomāti un atbilstoši lietotāju grupu vajadzībām un lietošanas paradumiem.
- Personalizācija. Lietotāji vēlas meklēt sev vēlamo informāciju, to saglabāt, kārtot pēc saviem ieskatiem, dalīties ar atrastajiem objektiem. Vēlas periodiski saņemt informāciju par konkrēto tēmu jaunumiem. Jābūt arī iespējai reģistrēt lietotāju atgriezenisko saiti par digitālajiem objektiem.
- Kolekcijas. Kultūras mantojuma institūcijām ir jāveido dažādu satura tēmu kolekcijas, jāorganizē digitālas mārketinga kampaņas. Jāpilnveido autortiesību pārvaldības, uzskaites un norēķinu sistēmas.
- Kultūras mantojuma mārketinga kampaņas. Lai nodrošinātu digitālo objektu un kolekciju izmantošanas veicināšanu, kultūras mantojuma institūcijām ir jāveic regulāri izplatīšanas kanālu mārketinga aktivitāšu pasākumi.