Izplatīšanas vadlīnijas

Aktualizēts 21.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Ievads un stratēģiskais konteksts

Kultūras mantojuma institūcijām ir jānodrošina digitālo objektu izplatīšanas kopiju veidošana un to efektīva integrācija dažādos izplatīšanas katalogos, meklētājos un agregatoros. Digitālajiem objektiem jābūt maksimāli pieejamiem dažādām auditorijām un sabiedrības grupām globālajā tīmeklī, publisko bibliotēku tīklā un starptautiskajās platformās (piemēram, Europeana).

Izplatīšana digitālajā vidē ietver divus kritērijus:

Kvantitāte: publiski pieejamo digitālo objektu un metadatu apjoms un daudzveidība;
Kvalitāte: digitālo objektu lietojamības (User Experience - UX) un piekļūstamības līmenis.

Mūsdienu digitālajā ekosistēmā kultūras mantojuma institūcijas par lietotāju uzmanību, laiku un interesi tieši konkurē ar komerciālajiem un starptautiskajiem izklaides un ziņu medijiem. Tāpēc institūciju izplatīšanas platformām jābūt stratēģiski pozicionētām kopējā digitālo mediju kartē, pastāvīgi sekojot līdzi tehnoloģiju attīstības tendencēm un jaunās paaudzes lietotāju satura patēriņa paradumiem.

Digitālā satura izplatīšanu un pieejamību Latvijā regulē Autortiesību likums, ES direktīvas (tostarp Atvērto datu direktīva un autortiesību digitālajā vienotajā tirgū regulējums), kā arī pušu līgumi. Šie tiesiskie instrumenti nosaka līdzsvaru starp tiesību aizsardzību un sabiedrības tiesībām piekļūt kultūras mantojumam.

Izplatīšanas mērķi un auditorijas monitorings

Stratēģiskie mērķi

Izplatīšanas procesam (plānošanai, koordinācijai un kontrolei) ir jābūt mērķtiecīgam. Kultūras mantojuma institūcijām ir kopīgi jādefinē ambiciozi auditorijas piesaistes rādītāji, lai pozicionētu valsts kultūras resursus līdzās lielākajiem nacionālajiem digitālajiem medijiem (piemēram, lsm.lv, delfi.lv).

Kā kopīgs mērķis tiek izvirzīts uzdevums nodrošināt, ka integrētajās kultūras mantojuma platformās vidējais unikālo lietotāju skaits mēnesī sasniedz un pārsniedz 100 000, tādējādi stabili iekļūstot Latvijas interneta vietņu Top 30 sarakstā.

Monitoringa rīki un metodika

Lai monitorētu, analizētu un segmentētu sasniegto mērķauditoriju, institūcijas izmanto mūsdienīgus analītikas rīkus un pētījumus:

Kvantitatīvais reāllaika monitorings: Matomo Analytics (privātumu cienoša alternatīva), Google Analytics 4 (GA4) un GemiusAudience.
Socioloģiskie pētījumi: Regulāri (piemēram, reizi gadā) veiktas lietotāju apmierinātības kvantitatīvās un kvalitatīvās aptaujas un mērķgrupas padziļinātās intervijas.

Galvenie monitoringa jautājumi

Lietotāju uzvedības analīzē kritiski svarīgi ir gūt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Cik daudz ir unikālo lietotāju un kāds ir to viedierīču sadalījums?
Kādās demogrāfiskajās un interešu grupās tie dalās?
Ko visvairāk meklē un kādi ir populārākie meklēšanas atslēgvārdi?
Kāds ir platformu lietošanas laiks, biežums un sesijas ilgums?
Vai lietotāji ir apmierināti ar sistēmas darbības ātrumu un saskarnes ērtumu?
Vai meklēto informāciju izdevās atrast un vai tā atbilst viņu vajadzībām un interesēm?
Kuros digitālajos kanālos (sociālie tīkli, meklētājprogrammas, partneru vietnes) lietotāji uzzināja par piedāvātajiem e-pakalpojumiem un datubāzēm?
Vai lietotāji ieteiktu šos digitālos resursus citiem?

Mērķauditoriju segmentācija un satura patēriņš

Auditorijas profils

Atbilstoši jaunākajiem tirgus un auditorijas pētījumiem, vēsturiski stabilāko kultūras mantojuma digitālo objektu pamatauditoriju veido lietotāji ar izteiktu interesi par vēsturi, pētniecību un kultūras norisēm. Tomēr, attīstoties e-pakalpojumiem un izglītības digitalizācijai, auditorija kļūst arvien diversificētāka.

Katra institūcija definē savas specifiskās mērķauditorijas (piemēram, izglītības iestāžu audzēkņi un mācībspēki, jaunieši vecumā no 15–24 gadiem, akadēmiskie pētnieki, radošo industriju pārstāvji vai diasporas latvieši ārvalstīs). Lai uzrunātu šīs grupas, tiek īstenotas mērķtiecīgas digitālā mārketinga un satura lokācijas kampaņas.

Svarīgi (Ārvalstu auditorija): Ievērojama daļa potenciālās mērķauditorijas atrodas ārpus Latvijas robežām. Lai nodrošinātu piekļuvi saturam ārvalstīs, institūcijām prioritāri jārisina autortiesību jautājumi, izmantojot ES pārrobežu direktīvu sniegtās iespējas (piemēram, Out-of-commerce jeb apritē neesošu darbu licences).

Izmantotie digitālo objektu veidi

Digitālo objektu struktūra tiek iedalīta standartizētās grupās un tipolos (atbilstoši DOM un Digitālās bibliotēkas specifikācijām). Satura lietojuma tendences rāda, ka:

Vispieprasītākie ir multimediju materiāli (video, kino hronikas un audio ieraksti);
Tiem seko vizuālie materiāli (digitālās fotogrāfijas, plakāti, kartes un mākslas priekšmetu reprodukcijas);
Stabilu pētniecisko un izglītības pieprasījumu veido digitālie teksta dokumenti (periodika, grāmatas, manuskripti).

Efektīvs veids, kā uzrunāt lietotāju intereses, ir integrētu, starpdisciplināru tematisko kolekciju veidošana. Vienā kolekcijā tiek apvienoti saturiski saistīti, bet dažādu veidu objekti (piemēram, vēsturisks teksts, audio liecība un 3D objekts).

Izplatīšanas sistēmas un infrastruktūra

Latvijas kultūras mantojuma publiskai izplatīšanai tiek izmantota vienota un integrēta sistēmu ekosistēma, kas novērš datu fragmentāciju un nodrošina unificētu lietotāja pieredzi.

Centralizētā nacionālā platforma

Digitālā bibliotēka (digitalabiblioteka.lv): Vienotā piekļuves platforma, kas nodrošina meklēšanu un piekļuvi simtiem tūkstošu kultūrvēsturisku digitālo objektu (grāmatām, periodikai, attēliem, kartēm, audio un video ierakstiem, muzeju priekšmetiem un arhīvu dokumentiem) no Latvijas bibliotēku, muzeju un arhīvu krājumiem. Tā apvieno un aizstāj vēsturiski fragmentētos meklētājus.

Specializētās un nozaru sistēmas

Lai gan piekļuve ir centralizēta, specifisku funkciju nodrošināšanai un datu sagatavošanai darbojas šādas specializētās sistēmas:

LNB resursu portāli: Periodikas portāls (periodika.lv), Grāmatu portāls (gramatas.lndb.lv) u.c., kas kalpo kā specializētas pētniecības saskarnes.
Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) sistēmas: Portāls "Redzi, dzirdi Latviju!" (redzidzirdilatviju.lv) audiovizuālo dokumentu pieejamībai.
Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) pārvaldītās sistēmas: Valsts vienotais bibliotēku informācijas tīkls un integrētie meklētāji (piemēram, piekļuve Primo sistēmai).
Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs (NMKK): Muzeju priekšmetu un to metadatu centralizēta pārvaldība un publiskā izplatīšana (nmkk.lv).

Rīcības plāns izplatīšanas un pieejamības veicināšanai

Lai sekmētu digitālā mantojuma apriti un paaugstinātu IKT sistēmu efektivitāti, institūcijām jāveic šādas mērķtiecīgas darbības:

1. Tehniski kvalitatīvs un savietojams digitālais objekts

Lietotājdatnēm un metadatiem jābūt modernos, standartizētos formātos. Attēliem prioritāri jāizmanto IIIF (International Image Interoperability Framework) standarts, kas nodrošina ātru, detalizēto attēlu pārlūkošanu un savietojamību starp dažādiem tīmekļa pārlūkiem un starptautiskajām sistēmām bez nepieciešamības lejupielādēt apjomīgas datnes.

2. Atrodams un indeksējams saturs (FAIR principi)

Digitālajiem objektiem un to metadatiem jābūt optimizētiem globālajām meklētājprogrammām (SEO). Jānodrošina automātiska satura indeksācija lielajos starptautiskajos resursos (Google, YouTube, Vikipēdija). Jāattīsta un jāievieš jauni meklēšanas risinājumi, piemēram, semantiskā meklēšana, balss komandas un mākslīgā intelekta (AI) asistēta satura navigācija.

3. Universālais dizains un tehnoloģiskā modernizācija

Izplatīšanas platformu saskarnēm jābūt adaptīvām (Responsive Web Design), nodrošinot nevainojamu darbību uz visu veidu viedierīču ekrāniem (mobilie tālruņi, planšetdatori, viedtelevizori). Īpaša uzmanība jāvelta tīmekļa piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 / 2.2 AA standarti), nodrošinot satura pieejamību cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem.

4. Satura personalizācija un lietotāju iesaiste

Modernajām platformām jāpiedāvā personalizētas funkcijas: iespēja lietotājam izveidot savu profilu, saglabāt un organizēt atrastos objektus privātās kolekcijās, dalīties ar tiem sociālajos tīklos, pierakstīties uz jaunumiem par konkrētām tēmām, kā arī sniegt atgriezenisko saiti un piedalīties satura kopradē (piemēram, attēlu anotēšanā vai teksta transkribēšanā).

5. Mārketinga kampaņas un tiesību pārvaldības sakārtošana

Digitālā mantojuma aktualizācija prasa pastāvīgas un profesionālas digitālā mārketinga aktivitātes un mērķtiecīgas satura kampaņas sociālajos medijos. Paralēli ir nepieciešams pilnveidot un automatizēt autortiesību pārvaldības un licenču uzskaites sistēmas, skaidri un vizuāli saprotami (piemēram, izmantojot Creative Commons vai RightsStatements.org standartus) informējot lietotāju par objekta atkalizmantošanas nosacījumiem.

Skatīt arī