Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas
Aktualizēts 15.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi
Latvijas kultūras mantojuma institūcijām ir pienākums un prasības ilglaicīgi saglabāt kultūrvēsturiskā mantojuma digitālos objektus. Digitālā saglabāšana prasa rūpīgu plānošanu, resursus, saistības un spēju pielāgoties pastāvīgi mainīgajā juridiskajā, reglamentējošajā, ekonomiskajā, sociālajā un tehnoloģiskajā vidē. Digitālā saglabāšana prasa rūpīgu institūciju koordināciju un komunikāciju, lai tādā veidā visekonomiskāk izmantotu digitālās saglabāšanas resursus, nenotiktu nevajadzīga dublēšanās. Digitālai saglabāšanai ir būtiska rūpīga kontrole par to, kā digitālie objekti tiek saglabāti, vai saglabāšanas laikā tie netiek bojāti, nevajadzīgi dublēti, vai saglabāšana ir droša, ilgtspējīga un tos būs iespējams vēlāk atvērt un apstrādāt. Digitālo objektu saglabāšanu nodrošina vienotā un integrētā digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēma (DOM), kas Latvijas kultūras institūcijām dod iespēju drošai digitālā satura saglabāšanai ilgtermiņā un tā atkalizmantošanai, cita starpā attīstītot starpinstitucionālo autoritatīvo ierakstu datu kopu. Savukārt tiesiski-organizatoriskā skatījumā ilgtermiņa digitālo objektu saglabāšanas pamatā ir jābūt atbildēm uz šādiem jautājumiem: ko saglabāt? kur saglabāt? kā un kādā veidā saglabāt? kam saglabāt? cik ilgi saglabāt? Šajā vadlīniju dokumentā tiek definētas konceptuālas atbildes uz šiem jautājumiem. Ko saglabāt? Ir jāsaglabā visi vērtīgie Latvijas kultūras mantojuma digitālie objekti, kuri atbilst definētajiem kritērijiem un prioritātēm. Ilgtermiņā ir jāsaglabā visi digitālie objekti, kuri tiek radīti, izmantojot šīs vadlīnijas. Digitalizācijas procesa un projektu ietvaros tiek izveidotas arhīvdatnes un lietotājdatnes, kā arī tiem atbilstošas metadatu datnes. Digitālie objekti no digitalizācijas vietām ir jānogādā uz ilglaicīgas saglabāšanas IKT sistēmām (skatīt pielikumā ”Latvijas kultūras mantojuma institūciju digitālo arhīvu un izplatīšanas sistēmas”). Kur saglabāt? Kultūrvēsturiskā mantojuma digitālo objektu apjomi ir lieli, t.sk. gada laikā tiek radīti vairāki miljoni datņu ar kopējo digitālo apjomu daudzu TB apmērā. Šobrīd Latvijas kultūras un informāciju tehnoloģiju telpā digitālo objektu saglabāšanai ir pieejamas vairākas digitālo arhīvu IKT. Nākotnē ir vēlams turpināt un veicināt centralizētu digitālo arhīvu sistēmu attīstību un izmantošanu, kas nodrošina augstāku datu glabāšanas risinājumu izmaksu efektivitāti. Kultūras mantojuma institūcijām, plānojot digitālo objektu ilglaicīgu saglabāšanu, ir jāņem vērā digitālo objektu digitālie izmēri. Tālāk pievienoti viena digitālā objekta aptuvenie izmēri:
| Digitālā objekta veids | Arhīvdatne | Lietotājdatne |
|---|---|---|
| Digitālie teksta dokumenti | Līdz 20 MB | 50-100 kB |
| Digitālie attēli | Līdz 20 MB | 500 kB – 1 MB |
| Digitālie kinodokumenti | 50 GB (1min) | 10 MB (1min) |
| Digitālie video materiāli | 25 GB (1h) | 4 GB (1h) |
| Digitālie audio materiāli | 1 GB (1h) | 2 GB (1h) |
| Pieminekļi 3D | 100GB | 3GB |
| Priekšmeti 3D | 1 GB | 1-10 MB |
| Metadatu datne | 100 kB |
Digitālo objektu izmēri ir dažādi, un tie atkarīgi no definētiem tehniskās kvalitātes parametriem. Piemēram, video un audio datnēm izmēru aprēķiniem var izmantot kalkulatorus: https://www.digitalrebellion.com/webapps/videocalc vai http://www.audiomountain.com/tech/audio-file-size.html. Kam saglabāt? Katra kultūras mantojuma institūcija primāri ir atbildīga par savas jomas digitālo objektu arhīvdatņu un lietotājdatņu saglabāšanu savās IKT sistēmās, taču jāņem vērā, ka pakāpeniski notiek kultūras jomas digitālo objektu centralizēta digitālo arhīvu sistēmu plānošana un izveide. Pagaidām katra kultūras mantojuma institūcija savas iestādes vidēja termiņa stratēģijā un katra kalendārā gada budžetā plāno nepieciešamos datu glabāšanas resursus, pēc nepieciešamības slēdzot sadarbības līgumus ar citām kultūras mantojuma institūcijām par digitālo objektu uzglabāšanu. Tajā pašā laikā LNB turpina attīstīt LNB DOM kā centralizētu visu kultūras mantojuma digitālo objektu metadatu ilglaicīgas saglabāšanas digitālo arhīvu. Cik ilgi saglabāt? Kādā veidā saglabāt? Kultūras mantojuma digitālie objekti būtu jāsaglabā ilglaicīgi, lai nodrošinātu to pieejamību nākamajām paaudzēm. Ņemot vērā, ka digitālās tehnoloģijas (digitālo objektu formāti, īpašības, apstrādes un saglabāšanas programmatūras un iekārtu modeļi un jaudas, izplatīšanas kanāli un mediju lietotāju iekārtas) strauji attīstās, ir problemātiski definēt ilgtermiņā (10 un vairāk gadi) datu saglabāšanas tehniskos standartus. Tos ir iespējams definēt vidējam termiņam (aptuveni 3-5 gadi). Ņemot vērā, ka kultūras mantojuma digitālo objektu skaits un to veidi tikai pieaugs, nepieciešamo datu uzglabāšanas tehnoloģiju kopējās izmaksas arī pieaugs, lai arī attīstības ietekmē tās samazināsies, rēķinot vidēji uz vienu vienību. Digitālās saglabāšanas izmaksas var optimizēt un pārvaldīt efektīvi, periodiski pārskatot kritērijus, kādi digitālie objekti tiek saglabāti, kā arī to, vai nenotiek digitālo objektu dublēšanās dažādās institūcijās. Ņemot vērā, ka dažādas auditorijas digitālos objektus meklē Internetā, izmantojot dažādus starptautiskus meklētājus, tad ir svarīgi tos jau sākotnēji saglabāt Google meklējamus (atrodamus) vai jānodrošina digitālo objektu indeksācija meklētājiem. Digitālo tehnoloģiju attīstība digitālo bibliotēku, arhīvu un muzeju jomā to IKT vadītājiem katru gadu piedāvā jaunus izaicinājumus, problēmas un risinājumus (virtuālie datu centri, mākoņskaitļošana, big data risinājumi, kiberuzbrukumi, datu zādzības, e-drošība utt.), kas rada digitālo objektu ilgtermiņa saglabāšanas risku pieaugumu. Kultūras mantojuma digitālos objektus ilgtermiņā vēlams uzglabāt specializētos nozares datu centros, kuri spēj piedāvāt augstu kvalitāti, fizisko un loģisko drošību, elastīgu jaudu paplašināšanu, modernas attālinātas datu apstrādes funkcijas, ilgtspējīgas metodes un konkurētspējīgus izcenojumus. Latvijas kultūras mantojuma institūcijām, pilnveidojot ilgtermiņa digitālo objektu saglabāšanas procesus, ieteicams izmantot atzītu starptautisko pieredzi, piemēram, https://en.wikipedia.org/wiki/Digital_preservation aprakstīto vai arī starptautiski atzītus modeļus, kā DPCMM (Digital Preservation Capability Maturity Model) vai DCC Curation Lifecycle Model. DPCMM būtība ir šāda :
- Atbilstoši ISO 14721 tiek definēti digitalizācijas procesi un funkcijas (kopā 15 tēmas).
- Atbilstoši ISO 16363 tiek definēti riska audita kritēriji, labās prakses pazīmes.
- Tiek izstrādāta strukturēta audita novērtējuma matrica (dalot pa 15 tēmām un 5 punktu līmeņiem).
- Digitalizācijas auditori atbilstoši definētajiem kritērijiem un tēmām veic katras institūcijas digitalizācijas brieduma pakāpes novērtējumu (izmantojot specializētu rīku, veicot intervijas, datu iegūšanas metodes un piešķirot konkrētus punktus katrā tēmā).
- Vērtējumi tiek apkopoti, uzrādot katras institūcijas vājās un stiprās puses, draudus un iespējas. Tiek izceltas katras institūcijas digitalizācijas efektivitāte, nepilnības, uzlabojumu jomas.
Tādā veidā būs iespējams noteikt institūciju optimālās digitālās saglabāšanas iespējas, spējas un nepieciešamos resursus un prioritātes. Šādu digitalizācijas auditu pieeja dot iespēju definēt institūciju digitālās saglabāšanas evolūcijas ceļa karti. Digitālo objektu pārvaldības dzīvescikla (Lifecycle) vadības pieeja piedāvā iespēju definēt digitalizācijas procesu loģiskās komponentēs, kur katrai no tām ir iespējams definēt labās prakses lēmumu un darbību vadlīnijas, skatīt turpmāk DCC Curation Lifecycle modeli: DCC Curation Lifecycle modelis piedāvā iespēju digitālo objektu pārvaldību un saglabāšanu dalīt šādās jomās:
| Komponente | Oriģinālais nosaukums | Darbības |
|---|---|---|
| Digitālie objekti | Digital objects | Digitālie objekti (tekstu, attēlu, video, audio datnes un metadatu datnes). Jāizmanto definētie datņu formātu parametri un standarti. |
| Datu bāzes | Databases | Strukturētas digitālo objektu kopas IKT sistēmās. |
| Aprakstīšana un atrādīšana | Description and Representation Information | Atbilstošo tehnisko, administratīvo, aprakstošo un strukturālo metadatu izveide un pievienošana, lai objektu varētu ilgtermiņā pārvaldīt. Jāizmanto definētie standarti. |
| Saglabāšanas plānošana | Preservation Planning | Atbilstoši dzīvescikla modelim regulāra visu objektu un funkciju plānošana. |
| Auditoriju iesaiste | Community Watch and Participation | Iesaistīt dažādas digitālo objektu auditorijas, lai veicinātu koplietošanas standartu, rīku un programmatūru attīstību. |
| Ilglaicīga saglabāšana | Curate and Preserve | Vadības un administratīvas darbības, lai veicinātu digitālo objektu saglabāšanu, izmantojot dzīvescikla pieeju. |
| Secīgas darbības Konceptualizēšana | Sequential Actions Conceptualise | Definējiet un plānojiet digitālo objektu izveidi, ieskaitot fiksēšanas metodi un saglabāšanas iespējas! |
| Izveidošana un saņemšana | Create or Receive | Izveidojiet datnes un metadatus! Saņemiet datus atbilstoši definētajiem standartiem! |
| Novērtēšana un atlasīšana | Appraise and Select | Novērtējiet datnes un definējiet ilgtermiņa saglabāšanas vadlīnijas! |
| Kopēšana, novietošana | Ingest | Kopējiet un novietojiet datnes uz datu serveriem, ilglaicīgas saglabāšanas IKT sistēmās, datu centros! |
| Ilglaicīga saglabāšana | Preservation Action | Veiciet ilgtermiņa saglabāšanas funkcijas! Nodrošiniet datņu autentiskumu, ticamību, izmantojamību, integritāti! Darbības ietver datņu tīrīšanu, apstiprināšanu, saglabāšanas metadatu izveidi. |
| Saglabāšana | Store | Nodrošiniet drošu datņu tehnisko uzglabāšanu! |
| Piekļuve, lietošana, atkārtota lietošana | Access, Use and Reuse | Nodrošiniet atbilstošām mērķauditorijām piekļuvi datnēm! Definējiet piekļuves un autentifikācijas tiesības! |
| Pārveidošana | Transform | Nodrošiniet jaunu (atvasināto datņu, digitālo kopiju) izveidi, pie nosacījumiem, kad mainās tehniskās IKT platformas un datņu standarti, formāti! |
| Dzēšana | Dispose | Atbilstoši ilgtermiņa saglabāšanas politikai regulāri veiciet datu attīrīšanu, nevajadzīgo datņu dzēšanu! |
| Pārvērtēšana | Reappraise | Atgriezieties un atkārtoti novērtējiet datnes, kuras sākotnēji nebija atbilstošas definētajiem standartiem! |
| Migrācija | Migrate | Regulāri nodrošiniet datu migrāciju un konvertēšanu uz jauniem formātiem! |
Atbilstoši šajās vadlīnijās definētajiem tehniskajiem formātiem, nosaukumu un mapju struktūrām digitālos objektus uz digitāliem arhīviem ir iespējams nogādāt divos veidos: 1. Pagaidu datu nesēji. Ja digitalizācijas projekta laikā digitālie objekti sākumā tiek saglabāti uz ārējiem datu nesējiem (pārvietojamie atmiņu diski, kartes) un pēc tam periodiski tiek nogādāti digitalizācijas Pasūtītāja datu centrā (uzglabāšanas serveros un IKT sistēmās), svarīgi, lai uz ārējiem datu nesējiem tiek izveidota identifikācijas sistēma (saraksti, numerācija, uzlīmes). Ja digitalizācijas projektos ir noteikts, ka digitalizācijas darbu veicējam digitālie objekti ir jāsaglabā pagaidu datu nesējos, tad vēlams definēt konkrētu termiņu, līdz kuram digitālie objekti ir jāuzglabā, piemēram, 12 mēneši kopš digitalizācijas. Izmantojot šo metodi, ir svarīgi definēt ārējo datu nesēju uzskaites sistēmu, datu nesēju loģistiku, kā arī drošības un kvalitātes pārbaudes. 2. Tiešsaistes kopēšana. Ja digitalizācijas projekta ietvaros digitālie objekti nekavējoties vai periodiski (tiešsaistē izmantojot speciālus interneta vai datu pieslēgumus, VPN, WAN) tiek saglabāti digitalizācijas Pasūtītāja datu centrā, FTP serveros un atbilstošās digitālās mapēs, ir jāizveido kopēšanas tehniskais pieslēgums un kopēšanas reģistra sistēma (ieraksti, datumi, apjomi). Arhīvdatņu, lietotājdatņu un metadatu kopēšanas darbus uz digitāliem arhīviem ir ieteicams automatizēt. Kā arī ir ieteicams automatizēt digitālo objektu metadatu importēšanu uz LNB DOM. Izmantojot šo kopēšanas pieeju, ir svarīgi izveidot ātrus, stabilus un drošus datu pārraides pieslēgumus. Abos gadījumos digitalizācijas Pasūtītājam ar digitalizācijas darbu veicēju ir jāvienojas par datņu kopēšanas grafiku (stundas, dienas, nedēļas vai mēneša intervāli). Digitalizācijas Pasūtītājam un digitalizācijas darbu veicējam ir jānodrošina droša (vīrusu pārbaudes) digitālo objektu kopēšana uz pagaidu datu nesējiem vai tiešsaistē uz serveriem. Abos gadījumos digitalizācijas Pasūtītājam periodiski, pēc ienākošo digitālo objektu apjoma un kvalitātes pārbaudes iespēju robežās ir jāizveido digitālo objektu rezerves kopijas (backup). Ilglaicīgai digitālo objektu saglabāšanai būtu ieteicamas tehniskās vadlīnijas:
- Institūcijām ieteicams izmantot LTO lentes vai jaunākās paaudzes HDD storage sistēmas, kuras piedāvā vairāki ražotāji, piemēram, WesternDigital, Seagate, Fujitsu, Hitachi, Quantum, Samsung.
- Digitālajiem objektiem ir jābūt otrajai vai trešajai kopijai - divas galvenajā arhīvu sistēmā, lai gadījumā, ja kāda no kopijām tiek bojāta, datnes būtu iespējams atgūt.
- Sistemātiski ir jāpārbauda, vai datu nesējs – LTO lente vai HDD - ir dzīvotspējīgs. Ja parādās kādi bojājumi, digitālie objekti ir jāpārkopē uz jauniem nesējiem.
- Parasti pēc aptuveni 2-3 gadiem parādās jaunākas paaudzes datu nesēji - LTO 6,7,8 un HDD SATA, SAS u.c. Šādos gadījumos arī datnes ir ieteicams migrēt no esošā nesēja, kurš ir divas paaudzes vecs, uz jaunāko, jo var gadīties, ka pēc kāda laika vecās paaudzes nesēju nebūs iespējams nolasīt.
- Sistēmām Tape library vai HDD ir jāveic defragmentācija, jo, pārrakstot datnes, veidojas “brīvas” vietas. Tādēļ tiek veikta datu nesēja defragmentācija, lai atbrīvotos no “neizmantotajām vietām” un atgūtu vietu digitālo objektu glabāšanai.
- Fiziskajām datu glabāšanas iekārtām, piemēram, LTO robotics vai HDD sistēmas, ir nepieciešama pārvaldības sistēma jeb MAM (media asset management), kura nodrošina centralizētu digitalizācijas procesu un objektu pārvaldību, sākot no digitālo objektu ievades, aprakstīšanas, montāžas, noskatīšanas, eksportēšanas, objektu pakošanas, izplatīšanas un autortiesību pārvaldības.
Digitālo objektu ilglaicīgai saglabāšanai digitālos arhīvos vēlams ņemt vērā digitālo arhīvu atbilstību šādiem starptautiskajiem standartiem:
- ISO 14721:2012, Space data and information transfer systems ‐ Open archival information systems;
- ISO 16363, Space data and information transfer systems ‐ Audit and certification criteria for trustworthy digital repositories;
- ISO 20652:2006, Space data and information transfer systems ‐ Producer‐archive interface ‐ Methodology abstract standard;
- ISO 3100:2009, Risk Management, Principles and guidelines.