Pāriet uz saturu

Pieminekļu 3D digitalizācijas vadlīnijas: Atšķirības starp versijām

Pievienot saites
No ''Latvijas Nacionālā bibliotēka''
Jaunāka versija →
VizuālaisVikiteksts
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
Jauna lapa: <big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Pieminekļu 3D digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big> <div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div> Būtisku ieguldījumu kultūras mantojuma 3D digitalizācijas...
 
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
Nav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Pieminekļu 3D digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Pieminekļu 3D digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
Būtisku ieguldījumu kultūras mantojuma 3D digitalizācijas attīstībā ir sniegusi Digitālā kultūras mantojuma un Europeana ekspertu grupa, kurai ES dalībvalstis uzdeva sagatavot atbilstošas vadlīnijas. Izveidotais “jumta dokuments” - kultūras mantojuma 3D digitalizācijas pamatprincipu un padomu saraksts, satur 10 pamatprincipus un vairākus padomus katram no tiem. Papildus ir pieejama arī detalizētāka informācija par katru no pamatprincipiem un saites uz citiem noderīgiem resursiem. Minētās vadlīnijas ir pieejamas pielikumā “Pamatprincipi un padomi kultūras mantojuma 3D digitalizācijai”.
== Ievads un starptautiskais ietvars ==
Būtisku ieguldījumu kultūras mantojuma 3D digitalizācijas attīstībā ir sniegusi Digitālā kultūras mantojuma un Europeana ekspertu grupa, kuras uzdevumā ir sagatavots vienots Eiropas līmeņa "jumta dokuments" — '''Kultūras mantojuma 3D digitalizācijas pamatprincipu un padomu saraksts''' (ietver 10 pamatprincipus un praktiskas rekomendācijas). Vadlīnijas ir pieejamas šī šķirkļa pielikumā: ''“Pamatprincipi un padomi kultūras mantojuma 3D digitalizācijai”''.


=== Objektu veidi ===
Kultūras pieminekļu 3D dokumentēšanu Latvijā koordinē un veic '''Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP)'''. Šī procesa mērķis ir precīzi fiksēt pieminekļu aktuālo substanci, fiziskos izmērus, materiālo stāvokli un nodrošināt datus struktūras monitoringam, restaurācijas pamatojuma izpilddokumentācijai, kā arī HBIM (''Heritage Building Information Modeling'') būvprojektu izstrādei.
NKMP veic Valsts kultūras pieminekļu digitālo dokumentēšanu, tai skaitā 3D formātos. Šāda digitālā dokumentēšana tiek veikta, lai precīzi fiksētu pieminekļu aktuālo stāvokli, lai nomērītu pieminekļu esošos fiziskos izmērus un to materiālo stāvokli. Šie dati tiek digitāli uzmērīti un saglabāti, lai nākotnē pieminekļu īpašnieki un NKMP tos varētu izmantot, veicot atkārtotus mērījumus, salīdzinot tos, un konstatēt bojājumus. Šāda digitālā dokumentēšana nākotnē palīdzēs sagatavot pieminekļu restaurācijas pamatojumu izpilddokumentāciju un projektēšanas darba uzdevumus, kā arī 3D modeļi nākotnē nodrošinās efektīvu būvprojektu izstrādi.
Valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem ir valsts un vietējās nozīmes statusi, tos ir iespējams dalīt šādās loģiskās grupās:
* arheoloģiskais piemineklis;
* arhitektūras piemineklis;
* industriālais piemineklis;
* pilsētbūvniecības piemineklis;
* vēsturiska notikuma vieta un vēstures piemineklis;
* mākslas piemineklis.
Katram pieminekļa veidam ir iespējami specifiski nosakāmi 3D skenēšanas un modelēšanas mērķi un darba uzdevumi. Piemēram, veikt precīzu fiksāciju apdraudētā stāvoklī esošiem valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, lai iegūtu un saglabātu precīzus datus par objektu substanci, apjomu, formu, materialitāti turpmākai fiziskā objekta precīzai saglabātības stāvokļa fiksācijai, ieskaitot detalizētu vērtību fiksāciju, defektus, nodiluma un deformācijas, stāvokļa turpmākam monitoringam un iegūtā materiāla izmantošanai projektēšanā un restaurācijā kā datu izejmateriālu. Iegūtos objektu 3D punktu mākoņus un 3D modeļus nākotnē varēs izmantot valsts un pašvaldību institūcijas, objektu īpašnieki un būvniecības nozares dalībnieki: arhitekti, projektētāji, būvnieki, restauratori.


=== Organizatoriskie jautājumi ===
== Kultūras pieminekļu klasifikācija un 3D uzmērīšanas mērķi ==
Kultūras pieminekļu 3D digitalizāciju var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; digitalizācija un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”. Katrā posmā ir ieteicams ņemt vērā tālāk uzskaitītos ieteikumus.
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi (valsts un vietējās nozīmes statusā) 3D digitalizācijas plānošanas vajadzībām tiek dalīti šādās loģiskās grupās:
Plānošana
* '''Arheoloģiskie pieminekļi''' (pilskalni, senkapi, kultūrslāņi) — mikroreljefa, izrakumu laukumu un reljefa anomāliju fiksācija.
* Tiek definēts projekta plāns (objektu veidi, adreses, 3D tehnoloģijas, 3D objektu kvalitātes mērījumi, partneri, laiks, budžets).
* '''Arhitektūras pieminekļi''' (būves, kompleksi, dārzi) — fasāžu, interjeru, plānojuma un telpisko struktūru uzmērīšana.
* Ņemot vērā KM Kultūras mantojuma digitalizācijas plānu, satura prioritātes un NKMP pieminekļu atlases kritērijus, jādefinē pieminekļu saraksts, (konkrēti objekti, adreses, fotogrāfijas, kadastra apzīmējumi), vēlams vienā digitalizācijas projektā apkopot ne vairāk kā 20-30 objektus.
* '''Industriālie pieminekļi''' (rūpnīcas, vējdzirnavas, inženiertehniskās būves) — tehnoloģisko mezglu un masīvu konstrukciju dokumentēšana.
* Objekti tiek sadalīti loģiskās grupās (pēc adresēm, pēc būves veidiem u.c.).
* '''Pilsētbūvniecības pieminekļi''' (pilsētu vēsturiskie centri) — fasāžu frontonu un pilsētvides telpiskā konteksta tveršana masveida mērogā.
* Tiek apzināti atbilstošie digitalizācijas resursi (skenēšanas tehnoloģijas, speciālisti, IKT sistēmas).
* '''Mākslas pieminekļi''' (tēlniecība, sakrālā iekārta, detaļas) — augstas precizitātes virsmas tekstūras un polihromijas fiksācija.
Sagatavošana
* '''Vēsturisku notikumu vietas un vēstures pieminekļi''' — teritorijas un piemiņas zīmju telpiskā integrācija ainavā.
Digitalizācijas darbu Pasūtītājam:
* Jāapseko objekti klātienē, sagatavojot fotogrāfijas, kurās tiks atzīmēti 3D punktu skenēšanas mērķi (punktu skaits, precizitāte, izšķirtspējas, krāsas u.c.).
* Katram kultūras piemineklim vai tā atsevišķiem elementiem ir jānosaka skenēšanas precizitāte, norādot to dalījumu vairākās klasēs.
* Jāinformē objektu īpašnieki, jāvienojas par digitalizācijas laika grafiku (ieteicamais laiks ir pavasaris vai rudens, kad tuvumā esošie koki netraucē veikt ārējā objekta veidola skenējumus, svarīgs faktors ir saules intensitāte, jo tā veido skenēšanas defektus jeb ēnojumus).
* Jāpapildina objektu [[Metadati|metadati]] no NKMP lietām un informāciju no citām datu bāzēm.
* Jānosaka katra objekta un tā loģisko daļu skenēšanas tehnoloģija, piemēram, gaisa skeneri, iekštelpu skeneri, rokas skeneri, pazemes skeneri.
* Ja tiek izmantota skenēšana no gaisa, tad jāpārliecinās, ka darbu veicējs ir saņēmis atļauju no Latvijas Civilās aviācijas aģentūras veikt mērījumu lidojumus virs objektiem (atbilstoši 2007. gada 10. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.481 „Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kārtība attiecībā uz atsevišķām darbībām” prasībām), ja 3D lāzerskenēšana tiek veikta ar pilota vai bezpilota lidaparātu.
* Jānosaka 3D skenēšanas tehniskie kvalitātes parametri, [[Arhīvdatņu veidošana|arhīvdatņu]] un [[Metadati|metadatu]] formāti.
* Jāizstrādā objektu skenēšanas laika plāns (svarīgi plānot labos laika apstākļos).
Digitalizācija
* Objektā uz vietas pirms skenēšanas iekārtas tiek kalibrētas un notestētas.
* Atkarībā no konkrētā objekta skenēšanas tehnoloģijas tiek veikta lāzerskenēšana, iegūtie izejas dati tiek saglabāti to tālākai apstrādei.
* Objekta skenēšanas laikā tiek veikta tā fotofiksācija un definēto punktu skenēšana (punktu mākoņu izveide).
* Ar dažādām metodēm veiktos 3D lāzerskenēšanas iegūtos datus savieto vienotā koordinātu sistēmā (datiem jāatbilst Latvijas ģeodēziskās atskaites sistēmai – resp., LKS-92 un LAS-2000,5, kas ir Eiropas vertikālās atskaites sistēmas (EVRS) realizācija Latvijas teritorijā). No visiem atsevišķi iegūtajiem krāsainiem punktu mākoņa datiem jābūt arī vienā krāsu paletē.
* Jāizveido 3D modelis, un tas jāsalīdzina ar iegūto punktu mākoni, vizualizējot nobīdes.
* Jāsagatavo atskaite par izveidotā 3D modeļa salīdzināšanu ar punktu mākoni, no kura veidots 3D modelis, lai NKMP varētu pārliecināties par izveidotā 3D modeļa precizitāti atbilstoši definētajiem tehniskajiem parametriem.
* Visus iegūtos datus jāsagatavo importēšanai specializētā 3D programmatūrā.
* Jāsagatavo uzmērījumu izdrukas, grafiskos materiālos norādot galvenos gabarīta izmērus, deformācijas, nobīdes un sasvērumus no nosacītas sākotnējās būvju daļu un konstrukciju vertikalitātes un horizontalitātes.
* Iegūtie dati tiek pārbaudīti un problēmgadījumos tiek veikta atkārtota skenēšana.
Pēcapstrāde
Pēc tam, kad kultūras pieminekļa 3D uzmērījumi ir digitāli fiksēti, var veikt šādus datņu apstrādes darbus:
* Tiek izveidotas arhīvdatnes (3D punktu mākoņa datu bāze), neveicot manuālu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] apstrādi.
* Tiek izveidotas atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes.
* Tiek izveidoti vai papildināti aprakstošie un tehniskie [[Metadati|metadati]], izveidojot atbilstošas datnes.
* Lai definētu kultūras pieminekļu 3D objektu kvalitātes tehniskos parametrus, vēlams sākumā izveidot parauga 3D digitālos objektus.
* Pēc 3D modeļu izveidošanas un nodošanas NKMP īpašumā vēlams organizēt NKMP darbinieku un kultūras pieminekļu īpašnieku un restaurācijas nozares dalībnieku apmācību un informēšanas semināru par šo 3D objektu tālāko izmantošanu pieminekļu restaurācijas projektos.
* Datnes tiek nogādātās uz [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un izplatīšanas IKT sistēmām.
* 3D punktu mākoņus un 3 modeļu datnes tālāk ir iespējams izmantot pieminekļu restaurācijas būvprojektos.
Papildus informācija
2018.gadā ir izstrādāts valsts standarts „Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija” (https://www.lvs.lv/lv/products/137429), kuru ir ieteicams izmantot arī kultūrvēsturiskā mantojuma būvju digitalizācijā.


=== Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas ===
== Digitalizācijas un pēcapstrādes procesa posmi ==
Ievērojot straujo tehnoloģiju progresu, digitalizācijas tehnoloģijas nemitīgi papildinās, un rodas arvien jauni IT risinājumi. Tādēļ digitalizācijas procesā ir jāseko jaunākajām tendencēm un iespējām ar mērķi izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Aktuālie un aprobētie tehnoloģiskie risinājumi ir pieejami FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]).
3D digitalizācijas gaita tiek organizēta četros secīgos posmos saskaņā ar pamatdokumentu ''“Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts”''.
Digitalizācijas darbu veikšanai nepieciešami speciālisti ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām iekārtām, līdzīgiem kultūras pieminekļu veidiem, apjomiem un [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] formātiem. Ieteicamās digitalizācijas komandas lomas:
* Projekta vadītājs;
* Skenēšanas speciālists (jāņem vērā pieredze ar 3D skeneriem);
* 3D modelēšanas speciālists (BIM programmatūras);
* [[Metadati|Metadatu]] izveides speciālisti;
* Kvalitātes vadītājs.
Svarīgi, lai skenēšanas speciālists ir apguvis apmācības pie skenēšanas iekārtu ražotāja, kā arī saņēmis ražotāja vai tā oficiālā pārstāvja izsniegtus sertifikātus. Ņemot vērā, ka digitalizācijas laikā ir jānodrošina [[Metadati|metadatu]] izveidošana, komandā būtu nepieciešami speciālisti ar latviešu valodas zināšanām un NKMP speciālisti ar zināšanām un pieredzi valsts kultūras pieminekļu aizsardzības jomās. Tā kā atsevišķi kultūras pieminekļi ir ar svarīgu kultūrvēsturisku nozīmi, veicot digitalizācijas darbus, vēlams piesaistīt arhitektus, būvinženierus, restauratorus ar pieredzi kultūrvēsturisku būvju izpētē, projektēšanā un atjaunošanā.


=== Digitālo objektu formāti un metadati ===
=== 1. posms: Plānošana ===
3D skenēšanas precizitāti iespējams sadalīt šādās klasēs:
* Tiek izstrādāts projekta plāns: definēti objektu veidi, atrašanās vietas (adreses), budžets un laika grafiks.
A klase – 0,05 mm, paaugstināta precizitāte arhitektūras detaļām un mākslas darbiem, kur svarīga virsmu faktūra;
* Pamatojoties uz Kultūras ministrijas digitalizācijas plāniem un NKMP atlases kritērijiem, tiek izveidots prioritāro objektu saraksts (fiksējot kadastra apzīmējumus, aizsardzības zonas un pašreizējās fotofiksācijas).  
B klase – 0,1 mm arhitektūras detaļām ar rokas skeneri, kur svarīga precīza forma;
* ''Rekomendācija:'' Lai nodrošinātu efektīvu kvalitātes kontroli, vienā digitalizācijas projektā (iepirkuma daļā) vēlams apvienot ne vairāk kā 20–30 objektus.
C klase – 1 mm konstrukciju skenēšanai, punktu mākonis melnbalts;
* Tiek nodefinēta piemērotākā 3D tveršanas metodika (zemes lāzerskenēšana (TLS), fotogrammetrija, mobilā vai rokas skenēšana).
D klase – 2 mm arhitektūras objektu un formu skenēšanai, iegūstot krāsainu foto realitātei atbilstošu punktu mākoni;
E klase – 5 cm no gaisa teritoriāliem arhitektūras un industriālā mantojuma KP, izmantojot fotogrammetrijas metodi ar precīzu kameru, vismaz 36 MP (megapikseļi).
Kultūras pieminekļu 3D digitālie objekti jāveido, ņemot vērā šādus tehniskos parametrus:
* kultūrvēsturisko būvju fasāžu attēlojums punktu mākoņa veidā dabā atbilstošās krāsās m 1:50;
* kultūrvēsturisku būvju plānu attēlojums punktu mākoņa veidā, griežot telpas 160 cm augstumā no vidējā grīdas līmeņa ar griezuma līnijas nosacītu platumu 5 mm m 1:50;
* kultūrvēsturisku būvju interjeru sienu notinumu (t.i., KP, kur veikta arī iekštelpu uzmērīšana, izdrukās un .pdf nepieciešams ietvert nozīmīgāko telpu, kur konstatējama dekoratīvā apdare. Ar interjera notinumiem saprot interjera sienu notinumus, t.i., telpas visu sienu plaknes fiksācijas, kurā redzama sienu apdare, atvērumi, ailas, detaļas u.c.) attēlojums punktu mākoņa veidā m 1:20 līdz 1:50, atkarībā no detaļu sarežģītības pakāpes;
* arhitektonisku detaļu attēlojums punktu mākoņa veidā m 1:20;
* arhitektonisku detaļu griezumu attēlojums punktu mākoņa veidā ar nosacītu griezuma līnijas platumu 1 mm m 1:5 līdz 1:20 atkarībā no objekta izmēriem un sarežģītības;
* kultūrvēsturisku būvju konstrukciju plāni, pretskati un griezumi punktu mākoņa attēlojuma veidā m 1:5 līdz 1:20 atkarībā no konstrukciju izmēriem un sarežģītības;
* teritoriālu objektu fotogrammetriska uzmērījuma attēlojums grafiskā veidā m 1:100 vai 1:250 vai 1:500 atkarībā no objekta un vietas gabarītiem uz A-1 formāta.
Ieteicamos datņu formātus skatīt FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]) aktuālajā versijā, kā arī ir izstrādāts standarts LVS 1052:2018 “Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija”, kuru var izmantot būvju 3D modeļu izveidē.
Kultūras pieminekļu 3D digitalizācijas projektos ir jāņem vērā, ka viena [[Arhīvdatņu veidošana|arhīvdatne]] (punktu mākonis) var aizņemt aptuveni 100GB, bet lietotājdatnes aptuveni līdz 3GB.


=== Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas ===
=== 2. posms: Sagatavošana ===
Veidojot kultūras pieminekļu 3D objektu datņu nosaukumus, vēlams rakstīt šādas norādes:
* '''Objekta klātienes apsekošana:''' Pasūtītājs klātienē sagatavo darba uzdevuma fotofiksācijas, kurās skaidri iezīmē 3D uzmērīšanas mērķus, nepieciešamās precizitātes zonas, izšķirtspēju un prasības krāsu paletei.
* Iestādes apzīmējums. Piemēram, NKMP, pašvaldība u.c. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem.
* '''Īpašnieku saskaņojumi un sezonalitāte:''' Tiek informēti objektu īpašnieki un saskaņots darbu grafiks. Āra objektu skenēšanai ieteicamais laiks ir pavasaris vai rudens (bezlapu periodā), kad koki un apaugums neaizsedz fasādes. Jāņem vērā arī saules intensitāte, jo tieši saules stari un krasas ēnas var radīt sensoru defektus un tekstūras kropļojumus.
* [[Digitālais objekts|Digitālā objekta]] grupa vai nosaukums. Var veidot 2 burtu kombinācija, piemēram, “mp”– mākslas piemineklis ieraksts; “ap”– arheoloģiskais piemineklis, vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
* '''Metadatu apkopošana:''' Tiek atlasīta informācija no NKMP pieminekļu aizsardzības lietām un inventarizācijas failiem.
* Objekta apzīmējums. Adrese vai saturisks identifikators, piemēram, vietas nosaukums vai NKMP reģistra lietas Nr.
* '''Gaisa telpas izmantošanas atļaujas:''' Ja 3D lāzerskenēšanā vai fotogrammetrijā tiek izmantoti bezpilota gaisa kuģi (droni/UAS), Pasūtītājam un izpildītājam ir pienākums pārliecināties par tālvadības pilotu sertifikāciju un nepieciešamo atļauju esamību lidojumiem saskaņā ar spēkā esošajiem '''Civilās aviācijas aģentūras (CAA)''' noteikumiem un ES regulējumu par bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju (īpaši lidojumiem pilsētvidē vai kontrolējamā gaisa telpā).
* Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datnes nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datnes nosaukumu paplašinājumus redzamus.
Piemērs: NKMP_mp_Barona30_Riga_ 23143.xyz
Veidojot kultūras pieminekļu 3D [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto:
* pēc iestādes koda, kurā materiāls digitalizēts. Piemēram: NKMP;
* pēc kultūras pieminekļa nosaukuma vai adreses, ja gari nosaukumi, tie ir jāsaīsina ar atslēgvārdiem;
* pēc citiem identifikatoriem, piemēram, kadastra vai NKMP uzskaites numura.
Mapēs jāveido šāds datņu komplekts:
* objekta digitālās fotogrāfijas, apraksti, citi dokumenti;
* 3D arhīvdatnes (punktu mākoņi, 3D modeļi);
* 3D lietotājdatnes (punktu mākoņi, 3D modeļi);
* [[Metadati|metadatu]] datne.


=== Kvalitātes kontroles pasākumi ===
=== 3. posms: Digitalizācija ===
Digitalizācijas projekta vadītājam ir jāsagatavo katra digitalizējamā objekta digitalizēšanas uzdevuma izpildes protokols, kurā iesaistītie speciālisti var veikt atzīmes par paveikto darbu, tādējādi nodrošinot secīgu visu nepieciešamo darbu izpildi un uzraudzību visos darbu izpildes posmos, kā arī var tikt uzkrāta vērtīga pieredze, lai nākotnē papildinātu šīs vadlīnijas.
* '''Kalibrēšana un tveršana:''' Pirms darbu sākšanas objektā veic iekārtu lauka kalibrēšanu un testēšanu. Tiek veikta lāzerskenēšana un/vai fotogrammetriskā tveršana, reizē veicot augstas izšķirtspējas HDR fotofiksāciju krāsu tekstūru iegūšanai.
Pieminekļu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] digitalizācijas kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:
* '''Koordinātu piesaiste un ģeodēzija:''' Visi iegūtie 3D dati (punktu mākoņi) obligāti jāsavieto vienotā koordinātu sistēmā, kas atbilst Latvijas ģeodēziskās atskaites sistēmai: reālā laika un telpiskā piesaiste hibrīdajā sistēmā '''LKS-92''' (koordinātas) un '''LAS-2000,5''' (augstumu sistēma, kas ir Eiropas vertikālās atskaites sistēmas EVRS realizācija Latvijā).
* '''Krāsu un mēroga vienotība:''' No atsevišķām skenēšanas stacijām iegūtie krāsainie punktu mākoņi ir jāsalāgo vienotā, harmonizētā krāsu paletē.
* '''Datu salīdzināšana un validācija:''' Tiek izveidots 3D modelis (virsmu siets vai HBIM modelis), kas tiek datorizēti salīdzināts ar sākotnējo punktu mākoni, vizualizējot un dokumentējot nobīdes. Izpildītājs sagatavo tehnisko atskaiti par modeļa precizitāti un konstatētajām novirzēm.
* '''Grafiskie uzmērījumu materiāli:''' Tiek sagatavotas uzmērījumu izdrukas (rasējumi, ortofoto plāni), kuros grafiski norādīti galvenie gabarītizmēri, struktūru deformācijas, nobīdes un sasvērumi no vertikalitātes vai horizontalitātes asīm.


=== 4. posms: Pēcapstrāde ===
* '''Arhīvdatņu izveide:''' Tiek sagatavota primārā, neapstrādātā 3D punktu mākoņu datubāze (Raw Master kopija) bez destruktīvām modifikācijām.
* '''Atvasināto datņu un metadatu ģenerēšana:''' Tiek izveidoti optimizēti darba/lietotājdatņu modeļi un strukturēti XML/JSON tehniskie un aprakstošie metadati.
* '''Kvalitātes etaloni un apmācība:''' Lai skaidri definētu sagaidāmo kvalitāti, pirms masveida apstrādes vēlams izveidot viena objekta testa paraugu (etalonmodeli). Pēc 3D modeļu nodošanas un pieņemšanas NKMP īpašumā, tiek organizēts izglītojošs seminārs NKMP speciālistiem, restauratoriem un īpašniekiem par datņu praktisko lietojumu (piemēram, CAD/BIM vidēs).
* '''Ilglaicīga saglabāšana:''' Datu pakotnes tiek pārnestas uz centralizētajām kultūras mantojuma ilglaicīgās saglabāšanas IKT sistēmām.
== Tehnoloģiskās vadlīnijas, formāti un precizitātes klases ==
=== Skenēšanas un uzmērīšanas precizitātes klases ===
Atkarībā no objekta specifikas un izvirzītā mērķa, 3D skenēšanas precizitāti iedala šādās klasēs:
* '''A klase (precizitāte līdz 0,05 mm):''' Paaugstināta, maksimāla precizitāte sīkām arhitektūras detaļām un izsmalcinātiem mākslas darbiem (skulptūras, kokgriezumi), kur kritiska ir virsmas mikrofaktūras fiksācija.
* '''B klase (precizitāte līdz 0,1 mm):''' Detalizēta arhitektonisko elementu uzmērīšana, parasti izmantojot rokas, tuvas darbības struktūrētās gaismas vai lāzerskenēšanas iekārtas.
* '''C klase (precizitāte līdz 1 mm):''' Nesošo konstrukciju, mezglu un detaļu skenēšana (pieļaujams melnbalts punktu mākonis bez fototekstūras).
* '''D klase (precizitāte līdz 2 mm):''' Vispārējā arhitektūras objektu un telpisko formu skenēšana, iegūstot krāsainu, fotoreālistisku punktu mākoni.
* '''E klase (precizitāte līdz 5 cm):''' Teritoriālu objektu, liela mēroga arheoloģisko pieminekļu un industriālā mantojuma kompleksu aerofotogrammetriskā uzmērīšana no gaisa (UAS), izmantojot kalibrētas kameras ar sensoru izšķirtspēju vismaz 36 MP.
=== Grafiskā attēlojuma mērogu standarti pēcapstrādē ===
{| class="wikitable"
{| class="wikitable"
! Dokumentācijas veids !! Uzmērījuma attēlojuma forma !! Vēlamais mērogs !! Tehniskās specifikas piezīmes
|-
|-
!Digitalizācijas posms !! Kvalitātes aktivitāte !! Periodiskums !! Atbildība
| '''Fasādes''' || Punktu mākonis dabiskās krāsās || M 1:50 || Pilns ārējais apjoms
|-
|-
|1.Plānošana || Vai digitalizējamais objekts (vai vairāki) atbilst kritērijiem un budžetam? Noteikti sekmīgas digitalizācijas nosacījumi. || Uzsākot projektu || Digitalizācijas projekta vadītājs
| '''Stāvu plāni''' || Telpu horizontālais griezums || M 1:50 || Griezuma augstums: 160 cm no grīdas līmeņa; nosacītais līnijas platums: 5 mm
|-
|-
|2.Sagatavošana || Veikta priekšizpēte, nodrošināta piekļuve objektam un sagatavota digitalizācijas tehnika. || Uzsākot digitalizāciju || Digitalizējamo materiālu sagatavotāji
| '''Interjera sienu notinumi''' || Sienu plakņu projekcija ar dekoratīvo apdari || M 1:20 līdz M 1:50 || Fiksē sienu apdari, ailas, vēsturiskos atvērumus un ietaises
|-
|-
|3.Digitalizācija || 1. [[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] kvalitāte atbilst definētajiem parametriem. 2. Pilnīgums (vai viss plānotais apjoms – viss objekts vai tā fragments ir redzams datnē). 3. Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 4. Datņu formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 5. [[Metadati]] ir precīzi 6. Ja tiek piemērots – atbilstība LVS 1052:2018 “Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija” || Digitalizācijas laikā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| '''Arhitektoniskās detaļas''' || Detalizēts punktu mākonis/siets || M 1:20 || Profilu un dekoru plastika
|-
|-
|4.Pēcapstrāde || 1. [[Digitālais objekts|Digitālā objekta]] apstrāde, datņu pārbaude atbilstībai tehniskajiem parametriem un, ja tiek piemērots – atbilstība LVS 1052:2018 “Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija”. 2. Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt. || Pēcapstrādes laikā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| '''Detaļu griezumi''' || Vertikālie un horizontālie šķērsgriezumi || M 1:5 līdz M 1:20 || Nosacītais griezuma līnijas platums: 1 mm
|-
| '''Konstrukciju plāni''' || Mezglu, pārsegumu, spāru sistēmu pretskati || M 1:5 līdz M 1:20 || Sasaistīts ar būvinženieru ekspertīzes prasībām
|-
| '''Teritoriālie objekti''' || Fotogrammetrisks topogrāfiskais uzmērījums || M 1:100, M 1:250 vai M 1:500 || Atkarībā no objekta gabarītiem uz A1 formāta lapas
|}
|}


Ja digitālajos objektos tiek konstatētas kvalitātes neatbilstības, tad objektam jāveic atkārtota skenēšana, [[Metadati|metadatu]] apstrāde, pēcapstrāde.
=== Datu apjomi un formāti ===
Kultūras mantojuma 3D projektos jārēķinās ar ievērojamu datu apjomu: viena neapstrādāta arhīvdatne (Master punktu mākonis) var sasniegt un pārsniegt '''100 GB''', savukārt optimizētās lietotājdatnes un tīmekļa skatīšanas modeļi parasti ir apjomā līdz '''3 GB'''.
 
* '''Rekomendētie formāti (saskaņā ar FADGI un openBIM):'''
** ''Punktu mākoņiem:'' '''E57''' (atvērtais standarts ar metadatu un skenēšanas staciju pozīciju saglabāšanu), LAS, LAZ (kompresēts). Vēsturiski izmantotais `.xyz` formāts uzskatāms par novecojušu ierobežoto metadatu dēļ.
** ''3D virsmu modeļiem un sietiem (Mesh):'' OBJ, PLY, FBX.
** ''Būvju informācijas modeļiem (BIM/HBIM):'' '''IFC''' (''Industry Foundation Classes'' — atvērtais ISO standarts).
* '''Saistošie standarti:''' 3D modeļu un struktūru izveidē obligāti jāizmanto nacionālais standarts '''LVS EN ISO 19650''' sērija un Latvijā aprobētā un lokalizētā būvju informācijas modelēšanas terminoloģija (BIM/HBIM ietvari).
 
== Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas ==
Lai nodrošinātu datņu automatizētu indeksāciju ilglaicīgajās krātuvēs, nosaukumos aizliegts izmantot diakritiskās zīmes (garumzīmes, mīkstinājumus), atstarpes un specifiskos simbolus (izņemot apakšsvītru `_`).
 
=== Datņu nosaukumu struktūra ===
`[Pasūtītājs/Iestāde]_[ObjektaGrupa]_[UnikālsIdentifikators/Adrese]_[NKMP_LietasID]_[TehniskaisSaturaKods].[paplašinājums]`
 
* '''Objektu grupu kodi (lieto konsekventi):''' `ap` — arheoloģiskais piemineklis; `arp` — arhitektūras piemineklis; `ip` — industriālais piemineklis; `mp` — mākslas piemineklis.
* '''Datnes nosaukuma piemērs:''' `NKMP_arp_Barona30_Riga_23143_pointcloud.e57`
 
=== Mapes satura komplekts (Informācijas pakotne) ===
Katra kultūras pieminekļa digitālie dati tiek strukturēti vienotā mapē, izmantojot šādu obligāto datņu komplektu:
# `/Foto_un_Dokumenti/` — objekta sagatavošanas fotogrāfijas, tehniskās izpētes atskaites un lauka skices.
# `/Arhivdatnes_Master/` — neapstrādātie punktu mākoņi oriģinālajā izšķirtspējā (piem., E57, LAS).
# `/Lietotajdatnes_Proxy/` — optimizēti 3D modeļi, HBIM (IFC) datnes un dokumentācijas PDF/CAD rasējumi.
# `[Kods]_metadata.xml` — tehnisko un aprakstošo metadatu datne (XML/JSON), kas strukturēta atbilstoši starptautiskajiem kultūras mantojuma standartiem.
# `[Kods]_checksums.md5` — kontrolsummu fails visu datņu integritātes automatizētai pārbaudei.
 
== Kvalitātes kontroles (QK) pasākumi ==
Digitalizācijas projekta vadītājs katram objektam uztur un kontrolē '''digitalizācijas izpildes protokolu (darba plūsmas karti)''', kurā katrs iesaistītais speciālists parakstās par konkrētā posma tehnisko izpildi.
 
{| class="wikitable sortable"
! Digitalizācijas posms
! Kvalitātes kontroles (QK) aktivitāte
! Periodiskums
! Atbildīgā loma
|-
| '''1. Plānošana'''
| Objektu saraksta un kadastra datu verifikācija; pieejamā budžeta sasaiste ar prasīto precizitātes klasi (A–E); sekmīgas tveršanas kritēriju definēšana darba uzdevumā.
| Uzsākot projektu
| Digitalizācijas projekta vadītājs
|-
| '''2. Sagatavošana'''
| Priekšizpētes un piekļuves tiesību audits; dronu lidojumu CAA saskaņojumu pārbaude; fizisko marķieru/kontrolpunktu piesaistes plāna izvērtēšana.
| Pirms izbraukšanas uz objektu
| Digitalizējamo materiālu sagatavotāji / Skenēšanas speciālists
|-
| '''3. Digitalizācija'''
| Ģeodēziskā piesaistes audits valsts sistēmā LKS-92 / LAS-2000,5; punktu mākoņa blīvuma un pilnīguma (aklo zonu/ēnojumu neesamības) vizuālā pārbaude laukā; datņu un mapju nosaukumu atbilstība koda struktūrai.
| Tveršanas laikā un uzreiz pēc pirmreizējās datu apstrādes
| Skenēšanas speciālists un Pasūtītāja tehniskais eksperts
|-
| '''4. Pēcapstrāde'''
| 3D modeļa un sākotnējā punktu mākoņa savietojamības audits (nobīžu analīze); HBIM modeļa atbilstība standarta *LVS EN ISO 19650* un IFC klasifikatora prasībām; metadatu faila validācija; kontrolsummu (`.md5`/`.sha256`) ģenerēšana un datņu integritātes pārbaude pirms arhivēšanas.
| Pēcapstrādes noslēgumā, pirms datu gala pieņemšanas
| 3D modelēšanas speciālists un Kvalitātes vadītājs
|}
 
'''Kļūdu pārvaldība:''' Ja QK procesā tiek identificētas novirzes no darba uzdevumā definētajām precizitātes klasēm, nepilnīgs objekta pārklājums (caurumi punktu mākonī) vai kļūdaina ģeodēziskā piesaiste, dati tiek noraidīti. Izpildītājam ir pienākums veikt atkārtotu objekta skenēšanu un pēcapstrādi par saviem līdzekļiem.
 
=== Komandas sastāvs un kvalifikācijas prasības ===
Tā kā kultūras pieminekļi ir neatgriezeniska nacionālā vērtība, digitalizācijas komandā jāpiesaista speciālisti ar šādu kvalifikāciju:
* '''Projekta vadītājs''' — pieredze kultūras mantojuma IKT projektu vadībā.
* '''Skenēšanas speciālists''' — sertificēts darbam ar konkrētajām TLS/UAS iekārtām (ražotāja vai oficiālā pārstāvja sertifikāts).
* '''3D modelēšanas speciālists''' — padziļinātas zināšanas un pieredze HBIM/BIM vidēs un darbā ar telpiskiem punktu mākoņiem.
* '''Nozares eksperti (piesaistītie speciālisti)''' — arhitekti, būvinženieri un restauratori ar pieredzi kultūrvēsturisko būvju izpētē, kuri spēj validēt 3D datu saturisko vērtību un arhitektonisko loģiku.
* '''Kvalitātes vadītājs''' — neatkarīgs speciālists, kas veic datu tehnisko ekspertīzi.
 
[[Kategorija:Digitalizācija]] [[Kategorija:3D dokumentēšana]] [[Kategorija:Kultūras pieminekļi]] [[Kategorija:BIM un HBIM]]


== Skatīt arī ==
== Skatīt arī ==

Versija, kas saglabāta 2026. gada 20. maijs, plkst. 22.54

Aktualizēts 20.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Ievads un starptautiskais ietvars

Būtisku ieguldījumu kultūras mantojuma 3D digitalizācijas attīstībā ir sniegusi Digitālā kultūras mantojuma un Europeana ekspertu grupa, kuras uzdevumā ir sagatavots vienots Eiropas līmeņa "jumta dokuments" — Kultūras mantojuma 3D digitalizācijas pamatprincipu un padomu saraksts (ietver 10 pamatprincipus un praktiskas rekomendācijas). Vadlīnijas ir pieejamas šī šķirkļa pielikumā: “Pamatprincipi un padomi kultūras mantojuma 3D digitalizācijai”.

Kultūras pieminekļu 3D dokumentēšanu Latvijā koordinē un veic Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP). Šī procesa mērķis ir precīzi fiksēt pieminekļu aktuālo substanci, fiziskos izmērus, materiālo stāvokli un nodrošināt datus struktūras monitoringam, restaurācijas pamatojuma izpilddokumentācijai, kā arī HBIM (Heritage Building Information Modeling) būvprojektu izstrādei.

Kultūras pieminekļu klasifikācija un 3D uzmērīšanas mērķi

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi (valsts un vietējās nozīmes statusā) 3D digitalizācijas plānošanas vajadzībām tiek dalīti šādās loģiskās grupās:

  • Arheoloģiskie pieminekļi (pilskalni, senkapi, kultūrslāņi) — mikroreljefa, izrakumu laukumu un reljefa anomāliju fiksācija.
  • Arhitektūras pieminekļi (būves, kompleksi, dārzi) — fasāžu, interjeru, plānojuma un telpisko struktūru uzmērīšana.
  • Industriālie pieminekļi (rūpnīcas, vējdzirnavas, inženiertehniskās būves) — tehnoloģisko mezglu un masīvu konstrukciju dokumentēšana.
  • Pilsētbūvniecības pieminekļi (pilsētu vēsturiskie centri) — fasāžu frontonu un pilsētvides telpiskā konteksta tveršana masveida mērogā.
  • Mākslas pieminekļi (tēlniecība, sakrālā iekārta, detaļas) — augstas precizitātes virsmas tekstūras un polihromijas fiksācija.
  • Vēsturisku notikumu vietas un vēstures pieminekļi — teritorijas un piemiņas zīmju telpiskā integrācija ainavā.

Digitalizācijas un pēcapstrādes procesa posmi

3D digitalizācijas gaita tiek organizēta četros secīgos posmos saskaņā ar pamatdokumentu “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts”.

1. posms: Plānošana

  • Tiek izstrādāts projekta plāns: definēti objektu veidi, atrašanās vietas (adreses), budžets un laika grafiks.
  • Pamatojoties uz Kultūras ministrijas digitalizācijas plāniem un NKMP atlases kritērijiem, tiek izveidots prioritāro objektu saraksts (fiksējot kadastra apzīmējumus, aizsardzības zonas un pašreizējās fotofiksācijas).
  • Rekomendācija: Lai nodrošinātu efektīvu kvalitātes kontroli, vienā digitalizācijas projektā (iepirkuma daļā) vēlams apvienot ne vairāk kā 20–30 objektus.
  • Tiek nodefinēta piemērotākā 3D tveršanas metodika (zemes lāzerskenēšana (TLS), fotogrammetrija, mobilā vai rokas skenēšana).

2. posms: Sagatavošana

  • Objekta klātienes apsekošana: Pasūtītājs klātienē sagatavo darba uzdevuma fotofiksācijas, kurās skaidri iezīmē 3D uzmērīšanas mērķus, nepieciešamās precizitātes zonas, izšķirtspēju un prasības krāsu paletei.
  • Īpašnieku saskaņojumi un sezonalitāte: Tiek informēti objektu īpašnieki un saskaņots darbu grafiks. Āra objektu skenēšanai ieteicamais laiks ir pavasaris vai rudens (bezlapu periodā), kad koki un apaugums neaizsedz fasādes. Jāņem vērā arī saules intensitāte, jo tieši saules stari un krasas ēnas var radīt sensoru defektus un tekstūras kropļojumus.
  • Metadatu apkopošana: Tiek atlasīta informācija no NKMP pieminekļu aizsardzības lietām un inventarizācijas failiem.
  • Gaisa telpas izmantošanas atļaujas: Ja 3D lāzerskenēšanā vai fotogrammetrijā tiek izmantoti bezpilota gaisa kuģi (droni/UAS), Pasūtītājam un izpildītājam ir pienākums pārliecināties par tālvadības pilotu sertifikāciju un nepieciešamo atļauju esamību lidojumiem saskaņā ar spēkā esošajiem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) noteikumiem un ES regulējumu par bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju (īpaši lidojumiem pilsētvidē vai kontrolējamā gaisa telpā).

3. posms: Digitalizācija

  • Kalibrēšana un tveršana: Pirms darbu sākšanas objektā veic iekārtu lauka kalibrēšanu un testēšanu. Tiek veikta lāzerskenēšana un/vai fotogrammetriskā tveršana, reizē veicot augstas izšķirtspējas HDR fotofiksāciju krāsu tekstūru iegūšanai.
  • Koordinātu piesaiste un ģeodēzija: Visi iegūtie 3D dati (punktu mākoņi) obligāti jāsavieto vienotā koordinātu sistēmā, kas atbilst Latvijas ģeodēziskās atskaites sistēmai: reālā laika un telpiskā piesaiste hibrīdajā sistēmā LKS-92 (koordinātas) un LAS-2000,5 (augstumu sistēma, kas ir Eiropas vertikālās atskaites sistēmas EVRS realizācija Latvijā).
  • Krāsu un mēroga vienotība: No atsevišķām skenēšanas stacijām iegūtie krāsainie punktu mākoņi ir jāsalāgo vienotā, harmonizētā krāsu paletē.
  • Datu salīdzināšana un validācija: Tiek izveidots 3D modelis (virsmu siets vai HBIM modelis), kas tiek datorizēti salīdzināts ar sākotnējo punktu mākoni, vizualizējot un dokumentējot nobīdes. Izpildītājs sagatavo tehnisko atskaiti par modeļa precizitāti un konstatētajām novirzēm.
  • Grafiskie uzmērījumu materiāli: Tiek sagatavotas uzmērījumu izdrukas (rasējumi, ortofoto plāni), kuros grafiski norādīti galvenie gabarītizmēri, struktūru deformācijas, nobīdes un sasvērumi no vertikalitātes vai horizontalitātes asīm.

4. posms: Pēcapstrāde

  • Arhīvdatņu izveide: Tiek sagatavota primārā, neapstrādātā 3D punktu mākoņu datubāze (Raw Master kopija) bez destruktīvām modifikācijām.
  • Atvasināto datņu un metadatu ģenerēšana: Tiek izveidoti optimizēti darba/lietotājdatņu modeļi un strukturēti XML/JSON tehniskie un aprakstošie metadati.
  • Kvalitātes etaloni un apmācība: Lai skaidri definētu sagaidāmo kvalitāti, pirms masveida apstrādes vēlams izveidot viena objekta testa paraugu (etalonmodeli). Pēc 3D modeļu nodošanas un pieņemšanas NKMP īpašumā, tiek organizēts izglītojošs seminārs NKMP speciālistiem, restauratoriem un īpašniekiem par datņu praktisko lietojumu (piemēram, CAD/BIM vidēs).
  • Ilglaicīga saglabāšana: Datu pakotnes tiek pārnestas uz centralizētajām kultūras mantojuma ilglaicīgās saglabāšanas IKT sistēmām.

Tehnoloģiskās vadlīnijas, formāti un precizitātes klases

Skenēšanas un uzmērīšanas precizitātes klases

Atkarībā no objekta specifikas un izvirzītā mērķa, 3D skenēšanas precizitāti iedala šādās klasēs:

  • A klase (precizitāte līdz 0,05 mm): Paaugstināta, maksimāla precizitāte sīkām arhitektūras detaļām un izsmalcinātiem mākslas darbiem (skulptūras, kokgriezumi), kur kritiska ir virsmas mikrofaktūras fiksācija.
  • B klase (precizitāte līdz 0,1 mm): Detalizēta arhitektonisko elementu uzmērīšana, parasti izmantojot rokas, tuvas darbības struktūrētās gaismas vai lāzerskenēšanas iekārtas.
  • C klase (precizitāte līdz 1 mm): Nesošo konstrukciju, mezglu un detaļu skenēšana (pieļaujams melnbalts punktu mākonis bez fototekstūras).
  • D klase (precizitāte līdz 2 mm): Vispārējā arhitektūras objektu un telpisko formu skenēšana, iegūstot krāsainu, fotoreālistisku punktu mākoni.
  • E klase (precizitāte līdz 5 cm): Teritoriālu objektu, liela mēroga arheoloģisko pieminekļu un industriālā mantojuma kompleksu aerofotogrammetriskā uzmērīšana no gaisa (UAS), izmantojot kalibrētas kameras ar sensoru izšķirtspēju vismaz 36 MP.

Grafiskā attēlojuma mērogu standarti pēcapstrādē

Dokumentācijas veids Uzmērījuma attēlojuma forma Vēlamais mērogs Tehniskās specifikas piezīmes
Fasādes Punktu mākonis dabiskās krāsās M 1:50 Pilns ārējais apjoms
Stāvu plāni Telpu horizontālais griezums M 1:50 Griezuma augstums: 160 cm no grīdas līmeņa; nosacītais līnijas platums: 5 mm
Interjera sienu notinumi Sienu plakņu projekcija ar dekoratīvo apdari M 1:20 līdz M 1:50 Fiksē sienu apdari, ailas, vēsturiskos atvērumus un ietaises
Arhitektoniskās detaļas Detalizēts punktu mākonis/siets M 1:20 Profilu un dekoru plastika
Detaļu griezumi Vertikālie un horizontālie šķērsgriezumi M 1:5 līdz M 1:20 Nosacītais griezuma līnijas platums: 1 mm
Konstrukciju plāni Mezglu, pārsegumu, spāru sistēmu pretskati M 1:5 līdz M 1:20 Sasaistīts ar būvinženieru ekspertīzes prasībām
Teritoriālie objekti Fotogrammetrisks topogrāfiskais uzmērījums M 1:100, M 1:250 vai M 1:500 Atkarībā no objekta gabarītiem uz A1 formāta lapas

Datu apjomi un formāti

Kultūras mantojuma 3D projektos jārēķinās ar ievērojamu datu apjomu: viena neapstrādāta arhīvdatne (Master punktu mākonis) var sasniegt un pārsniegt 100 GB, savukārt optimizētās lietotājdatnes un tīmekļa skatīšanas modeļi parasti ir apjomā līdz 3 GB.

  • Rekomendētie formāti (saskaņā ar FADGI un openBIM):
    • Punktu mākoņiem: E57 (atvērtais standarts ar metadatu un skenēšanas staciju pozīciju saglabāšanu), LAS, LAZ (kompresēts). Vēsturiski izmantotais `.xyz` formāts uzskatāms par novecojušu ierobežoto metadatu dēļ.
    • 3D virsmu modeļiem un sietiem (Mesh): OBJ, PLY, FBX.
    • Būvju informācijas modeļiem (BIM/HBIM): IFC (Industry Foundation Classes — atvērtais ISO standarts).
  • Saistošie standarti: 3D modeļu un struktūru izveidē obligāti jāizmanto nacionālais standarts LVS EN ISO 19650 sērija un Latvijā aprobētā un lokalizētā būvju informācijas modelēšanas terminoloģija (BIM/HBIM ietvari).

Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas

Lai nodrošinātu datņu automatizētu indeksāciju ilglaicīgajās krātuvēs, nosaukumos aizliegts izmantot diakritiskās zīmes (garumzīmes, mīkstinājumus), atstarpes un specifiskos simbolus (izņemot apakšsvītru `_`).

Datņu nosaukumu struktūra

`[Pasūtītājs/Iestāde]_[ObjektaGrupa]_[UnikālsIdentifikators/Adrese]_[NKMP_LietasID]_[TehniskaisSaturaKods].[paplašinājums]`

  • Objektu grupu kodi (lieto konsekventi): `ap` — arheoloģiskais piemineklis; `arp` — arhitektūras piemineklis; `ip` — industriālais piemineklis; `mp` — mākslas piemineklis.
  • Datnes nosaukuma piemērs: `NKMP_arp_Barona30_Riga_23143_pointcloud.e57`

Mapes satura komplekts (Informācijas pakotne)

Katra kultūras pieminekļa digitālie dati tiek strukturēti vienotā mapē, izmantojot šādu obligāto datņu komplektu:

  1. `/Foto_un_Dokumenti/` — objekta sagatavošanas fotogrāfijas, tehniskās izpētes atskaites un lauka skices.
  2. `/Arhivdatnes_Master/` — neapstrādātie punktu mākoņi oriģinālajā izšķirtspējā (piem., E57, LAS).
  3. `/Lietotajdatnes_Proxy/` — optimizēti 3D modeļi, HBIM (IFC) datnes un dokumentācijas PDF/CAD rasējumi.
  4. `[Kods]_metadata.xml` — tehnisko un aprakstošo metadatu datne (XML/JSON), kas strukturēta atbilstoši starptautiskajiem kultūras mantojuma standartiem.
  5. `[Kods]_checksums.md5` — kontrolsummu fails visu datņu integritātes automatizētai pārbaudei.

Kvalitātes kontroles (QK) pasākumi

Digitalizācijas projekta vadītājs katram objektam uztur un kontrolē digitalizācijas izpildes protokolu (darba plūsmas karti), kurā katrs iesaistītais speciālists parakstās par konkrētā posma tehnisko izpildi.

Digitalizācijas posms Kvalitātes kontroles (QK) aktivitāte Periodiskums Atbildīgā loma
1. Plānošana Objektu saraksta un kadastra datu verifikācija; pieejamā budžeta sasaiste ar prasīto precizitātes klasi (A–E); sekmīgas tveršanas kritēriju definēšana darba uzdevumā. Uzsākot projektu Digitalizācijas projekta vadītājs
2. Sagatavošana Priekšizpētes un piekļuves tiesību audits; dronu lidojumu CAA saskaņojumu pārbaude; fizisko marķieru/kontrolpunktu piesaistes plāna izvērtēšana. Pirms izbraukšanas uz objektu Digitalizējamo materiālu sagatavotāji / Skenēšanas speciālists
3. Digitalizācija Ģeodēziskā piesaistes audits valsts sistēmā LKS-92 / LAS-2000,5; punktu mākoņa blīvuma un pilnīguma (aklo zonu/ēnojumu neesamības) vizuālā pārbaude laukā; datņu un mapju nosaukumu atbilstība koda struktūrai. Tveršanas laikā un uzreiz pēc pirmreizējās datu apstrādes Skenēšanas speciālists un Pasūtītāja tehniskais eksperts
4. Pēcapstrāde 3D modeļa un sākotnējā punktu mākoņa savietojamības audits (nobīžu analīze); HBIM modeļa atbilstība standarta *LVS EN ISO 19650* un IFC klasifikatora prasībām; metadatu faila validācija; kontrolsummu (`.md5`/`.sha256`) ģenerēšana un datņu integritātes pārbaude pirms arhivēšanas. Pēcapstrādes noslēgumā, pirms datu gala pieņemšanas 3D modelēšanas speciālists un Kvalitātes vadītājs 
Kļūdu pārvaldība: Ja QK procesā tiek identificētas novirzes no darba uzdevumā definētajām precizitātes klasēm, nepilnīgs objekta pārklājums (caurumi punktu mākonī) vai kļūdaina ģeodēziskā piesaiste, dati tiek noraidīti. Izpildītājam ir pienākums veikt atkārtotu objekta skenēšanu un pēcapstrādi par saviem līdzekļiem.

Komandas sastāvs un kvalifikācijas prasības

Tā kā kultūras pieminekļi ir neatgriezeniska nacionālā vērtība, digitalizācijas komandā jāpiesaista speciālisti ar šādu kvalifikāciju:

  • Projekta vadītājs — pieredze kultūras mantojuma IKT projektu vadībā.
  • Skenēšanas speciālists — sertificēts darbam ar konkrētajām TLS/UAS iekārtām (ražotāja vai oficiālā pārstāvja sertifikāts).
  • 3D modelēšanas speciālists — padziļinātas zināšanas un pieredze HBIM/BIM vidēs un darbā ar telpiskiem punktu mākoņiem.
  • Nozares eksperti (piesaistītie speciālisti) — arhitekti, būvinženieri un restauratori ar pieredzi kultūrvēsturisko būvju izpētē, kuri spēj validēt 3D datu saturisko vērtību un arhitektonisko loģiku.
  • Kvalitātes vadītājs — neatkarīgs speciālists, kas veic datu tehnisko ekspertīzi.

Skatīt arī

Saturs iegūts no "https://wiki.lnb.lv/index.php?title=Pieminekļu_3D_digitalizācijas_vadlīnijas&oldid=5112"