Pāriet uz saturu

Video dokumentu digitalizācijas vadlīnijas: Atšķirības starp versijām

Pievienot saites
No ''Latvijas Nacionālā bibliotēka''
Jaunāka versija →
VizuālaisVikiteksts
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
Jauna lapa: <big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Video dokumentu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big> <div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div> === Video dokumentu veidi === Digitalizācijas procesos vide...
 
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
Nav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Video dokumentu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Video dokumentu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
=== Video dokumentu veidi ===
== Video dokumentu klasifikācija ==
Digitalizācijas procesos video dokumentus pēc informācijas nesēju formātiem ir iespējams iedalīt šādās grupās:
Plānojot un īstenojot digitalizācijas procesus, vēsturiskos un mūsdienu video dokumentus iedala vairākās pamatgrupās pēc to fiziskajām, tehniskajām un signāla pazīmēm.
* Betacam formfaktora kasetes (SP, SX, Digital), vairāk: https://en.wikipedia.org/wiki/Betacam;
* VHS kasetes (S-VHS, Super VHS), vairāk: https://en.wikipedia.org/wiki/VHS;
* DV, DV CAM, miniDV kasetes, vairāk: https://en.wikipedia.org/wiki/DV;
* citi vēsturiskie formāti (8mm, Hi8, Video8, Digital8, 1”B, 2" Quadruplex, HDCAM, HDCAM SR, DVCPRO25, DVCPRO HD, HDV, XDCAM, XDCAM HD);
* dažādi vēsturiski jau digitālā formātā ierakstītu video dokumentu nesēju formāti CD, DVD, DV matricas;
* citas analogo vai digitālo video dokumentu nesēju lentes.
Jāņem vērā, ka vēsturisko video dokumentu nesēju un formātu un standartu dažādība ir liela, bieži vien katram ražotājam, piemēram, Sony, Panasonic, Canon, BOSCH, NZTM bija savi specifiskie tehniskie standarti, kuri video dokumentu digitalizācijas projektos ir jāņem vērā. Videolentes parasti atrodas dažāda izmēra kasetēs, kuras tika ierakstītas ar dažādu ražotāju videokamerām, un tās bija iespējams atskaņot uz dažādu ražotāju magnetofoniem (VTR, VCR). Video dokumentu kasetes parasti tika dalītas dažādos laika formātos (piemēram, 60 min, 90 min, 120 min). Vairāk informācijas par vēsturiskiem video dokumentu formātiem un nesējiem var atrast, piemēram: https://en.wikipedia.org/wiki/Videotape.
Ja ir pieejami vairāki oriģināli, tad digitalizācijai svarīgi izvēlēties labākos pieejamos eksemplārus, bet biežāk pieejams ir tikai viens oriģināla eksemplārs. Plānojot video dokumentu digitalizāciju, svarīgi sākumā novērtēt to fizisko stāvokli (lentes kvalitāte, trauslums, attēla un audio kvalitāte), jo tas palīdzēs noteikt atbilstošāko digitalizācijas tehnoloģiju, piemēram, automatizēta digitalizācija vai restaurācija. Svarīgi atcerēties, ka sliktas kvalitātes oriģināls pēc digitalizācijas var tikt fiziski neatgriezeniski bojāts, tāpēc digitalizācija ir jāveic augstā kvalitātē ar profesionālām iekārtām.


=== Organizatoriskie jautājumi ===
=== Pēc informācijas nesēja formāta ===
Video dokumentu digitalizācija ir tehnoloģiski sarežģīts uzdevums – nepieciešamas specifiskas vēsturiskas (atrādīšana un atskaņošana) un modernas (ierakstīšana un apstrāde) iekārtas, kā arī profesionāla video, audio un IT speciālistu pieredze un kompetences. Iekārtām (tehnikai un programmatūrai) ir jāspēj nolasīt dažādus vēsturiskus video dokumentu nesējus un to attēlu un skaņas materiālu saglabāt modernos digitālos formātos. Uzsākot digitalizāciju, oriģināli bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī, attiecīgi tiem ir jāveic sagatavošanas darbi, kā arī digitālajiem video objektiem ir jāveic pēcapstrāde (restaurācija, [[Metadati|metadatu]] aprakstīšana).
* '''Profesionālie analogie un pārejas formāti:''' Betacam formfaktora kasetes (Betacam SP, Betacam SX, Digital Betacam), 1” B formāts, 2" Quadruplex u.c.
Video dokumentu automātiskā digitalizācija ir procesu kopums, kurā ietilpst video, audio lentes atrādīšana, atskaņošana un pārrakstīšana digitālā formātā, izmantojot speciāli tam paredzētas skenēšanas/digitalizēšanas iekārtas un programmatūru. Ņemot vērā lielos analogo video dokumentu apjomus, digitalizācija ir jāveic, izmantojot automatizētus procesus. Sākumā jānosaka, kuriem digitālajiem dokumentiem būs jāveic pēcapstrāde un restaurācija, kuras veikšanai ir nepieciešams manuāls darbs. Restaurācijas darbus vēlams veikt tikai īpaši vērtīgiem un pieprasītiem video dokumentiem. Video dokumentu restaurācija bieži vien ir manuāls darbu process, kurā digitālā materiāla video un audio kvalitāte tiek uzlabota (video signāla izbirumu labojumi, krāsu labojumi, fona trokšņu slāpēšana). Šāda veida pēcapstrādi parasti veic ar specializētu programmatūru vai datorsistēmu, kurai skriptu vai līdzīgā iepriekš sagatavotu uzdevumu formā tiek iestatīti veicamie pēcapstrādes un restaurācijas darbi (piemēram, kadru stabilizācija, krāsu korekcija, skaņai lieko analogā nesēja radīto trokšņu samazināšana u. tml.) Galvenokārt šos darbus veic rindas kārtībā, rezultātā izgatavojot apstrādātus/restaurētus video un audio datnes digitālā arhīva glabāšanas un lietošanas vajadzībām visos nepieciešamajos formātos.
* '''Patēriņa (sadzīves) un pusprofesionālie analogie formāti:''' VHS, S-VHS (Super VHS), Video8, Hi8.
Video dokumentu digitalizāciju var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; digitalizācija un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”.
* '''Digitālie kasešu formāti (SD un HD):''' DV, DVCAM, miniDV, Digital8, DVCPRO25, DVCPRO HD, HDV, HDCAM, HDCAM SR.
Katrā posmā ir ieteicams ņemt vērā tālāk uzskaitītos ieteikumus.
* '''Optiskie un bezlenšu digitālie nesēji:''' CD, DVD, BD matricas, XDCAM disks, pusvadītāju atmiņas kartes (P2, SxS).
Plānošana
* Tiek definēts projekta plāns (video dokumentu veidi, formāti, apjomi, partneri, laiks, budžets).
* Ņemot vērā Kultūras mantojuma digitalizācijas, [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un pieejamības nodrošināšanas plānus, satura prioritātes un atlases kritērijus, tiek atlasīti video dokumenti (saskaitīti kopējie apjomi - vienības un stundas, definētas adreses), tiek izveidoti digitalizācijas saraksti.
* Video dokumenti tiek sadalīti loģiskās grupās (formāti, izmēri, digitalizācijas specifika).
* Tiek atzīmēti īpašie video dokumenti, kuriem pirms digitalizācijas būs nepieciešama digitālā restaurācija (ja to ir iespējams definēt jau plānošanas posmā).
* Tiek apzināti atbilstošie digitalizācijas resursi (tehnikas, telpas, speciālisti).
Sagatavošana
Digitalizācijas darbu Pasūtītājam jāveic:
* Video dokumentu atlasīšana, nepieciešamo identifikatoru pievienošana.
* Video dokumentu tehniskā sagatavošana, pārtīšana, lai noņemtu spriegumus.
* Video lentu sagatavošana, piemēram, putekļu, gružu, pelējumu tīrīšana vai atdalījušos magnētiskā pārklājuma daļiņu noņemšana.
* Video dokumentu mehānisko bojājumu (līmējumu vietas, locījumi, plīsumu u.tml.) labošana.
* Pirmreizēji pārbaudot oriģinālus, ir iespējams atzīmēt, kuriem būs jāveic restaurācijas darbi.
* Video dokumenta satura atbilstība metadatiem (hronometrāža, audio un video kvalitāte).
* [[Metadati|Metadatu]] sagatavošana un pēc grafika oriģinālu nogādāšana digitalizācijas telpās.
Digitalizācija
* Jāievieto digitalizējamie objekti atbilstošās atspēlēšanas/atskaņošanas ierīcēs.
* Tiek pieregulētas digitalizācijas iekārtas (video magnetofoni, skaņu pastiprinātāji, pārveidotāji, datori).
* Video dokumentu atskaņošana un ierakstīšana digitālā formātā; video ieteicams digitalizēt to oriģinālajā izšķirtspējā, šajā posmā nedrīkst veikt izšķirtspēju maiņas, piemēram: PAL, SECAM: 720x576, NTSC: 720x486, NTSC DV: 720x480, HD: 1920x1080, anamorfisks HD: 1440x1080 utt.
* Problēmu gadījumos nepieciešama individuālā pieeja (lentes var pārtīt, pieregulēt magnetofonu galviņas, mainīt ātrumus), lai video dokumentu būtu iespējams atskaņot tādā kvalitātē, ka to ir iespējams digitāli fiksēt. Tos oriģinālus, kuriem nav iespējama standarta digitalizācija, nepieciešams atzīmēt, iespējams, tiem tiks veikta restaurācija.
* Pēc digitalizācijas oriģinālus nepieciešams rūpīgi iepakot un atdot arhīvā vai institūcijā.
* Jāpievieno vērtējums par oriģināla fizisko un satura kvalitātes stāvokli, kā arī ieteikumi tā tālākai izmantošanai.
Pēcapstrāde
Pēc tam, kad video dokumenti ir digitāli ierakstīti, var veikt šādus apstrādes darbus:
* Tiek izveidotas arhīvdatnes, neveicot manuālu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] apstrādi.
* Tiek izveidotas atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes (citas datnes, kontrolsummas datnes, [[Metadati|metadatu]] datnes).
* Tiek izveidoti vai papildināti aprakstošie [[Metadati|metadati]], izveidojot datnes, tiek izveidoti tehniskie metadati.
* Ja ir paredzēta digitālā restaurācija, tad ar atbilstošām iekārtām (datortehnika, programmatūras, skaņas iekārtas) tiek veiktas attēlu un skaņas korekcijas, lai iespēju robežās uzlabotu to kvalitāti.
* Lai definētu restaurējamā video dokumenta kvalitātes tehniskos parametrus, vēlams sākumā izveidot piemērus vai parauga digitālos video objektus.
* Datnes tiek nogādātās uz [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un izplatīšanas IKT sistēmām.


=== Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas ===
=== Tehniskie standarti un ražotāju specifika ===
Ievērojot straujo tehnoloģiju progresu, digitalizācijas tehnoloģijas nemitīgi papildinās, un rodas arvien jauni IT risinājumi. Tādēļ digitalizācijas procesā ir jāseko jaunākajām tendencēm un iespējām ar mērķi izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Aktuālie un aprobētie tehnoloģiskie risinājumi ir pieejami FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]).
Vēsturisko video dokumentu nesēju un standartu dažādība ir liela. Katram ražotājam (piemēram, ''Sony, Panasonic, Canon, BOSCH, Philips, NZTM'') vēsturiski bija savi specifiskie tehniskie standarti un modifikācijas, kas jāņem vērā, izvēloties atskaņošanas aparatūru (VTR/VCR). Video kasetes un lentes tiek iedalītas arī pēc laika formātiem (piemēram, 30 min, 60 min, 90 min, 120 min) un televīzijas kodēšanas sistēmām (PAL, SECAM, NTSC).
Ja atbilstoši digitalizācijas projekta mērķim īsā termiņā jādigitalizē liels apjoms video dokumentu, tad vēlams izmantot vai izveidot sistēmu, kura nodrošina liela apjoma automatizētu digitalizāciju. Šāda profesionāla video risinājuma ieteicamās komponentes:
* Magnetofoni (VTR/VCR), kuri spēj nolasīt un atspēlēt vēsturiskos formātus (Betacam, VHS, HI8, miniDV u.c.). Tiem ir jābūt labā tehniskā stāvoklī, jāveic regulāras apkopes (regulēšana, kalibrēšana, tīrīšana).
* Datori ar atbilstošām kvalitatīvām audio un video signālu tvērējkartēm un datņu konvertēšanas sistēmām, piemēram, ProMedia Coder.
* Daudzkanālu (4 vai 8) video serveris (piemēram, Grass Valley vai Omneon) ar iebūvētu saglabāšanu, kurš nodrošina iespēju ierakstīt, piemēram, SD (DVCAM vai MPEG IMX) un HD (HDV vai DVCPRO HD) ar maksimāli nekompresētiem 4:2:2 10-bit formātiem, kā arī nodrošina RAID 1 līdz 6 aizsardzības līmeņus.
* Analogo un digitālo audio un video signālu apstrādes un atskaņošanas iekārtas (audio pultis, laika bāzes stabilizatori, videosignāla sinhropulsu ģeneratori, profesionālas austiņas un skaļruņi), kuras nodrošina trokšņu apstrādi, noņemšanu, tukšo vietu izņemšanu.
* Video dokumentu kvalitātes un pēcapstrādes iekārtas un programmatūra, piemēram, QiuC, Ingest Professional, AVID, ADOBE, EDIUS.
Ja digitalizācija institūcijā ir paredzēta ilgstošā periodā, ir svarīgi izveidot pastāvīgas 1-2 digitalizācijas darba vietas. Būtiski ir izmantot profesionālu tehniku (tādu, kura nodrošina viskvalitatīvāko ieraksta atspēlēšanu un signālu izvadi, jo tie parasti ir aprīkoti ar vislabākajām video un audio signāla ķēdēm un nebojā, un neiznīcina oriģinālus). Ja tiek saslēgtas kopā vairākas standartizētas darba vietas, tad vēlams izmantot automatizētu sistēmu ar specializētu Ingest sistēmu, ar iespēju saslēgt kopā vairākus VTR magnetofonus (ar MAM līmeņa vadības sistēmu, kura kontrolē VTRus pēc time code, pārvalda un apraksta datnes), nodrošina automatizētu oriģinālu pārveidošanu uz jauniem digitāliem (ciparu) formātiem un nodod datnes saglabāšanai uz LTO lentām vai HDD (cietie diski). Ja iekārtas ir saslēgtas ķēdē, tad svarīgi ir ņemt vērā to, ka vairākas iekārtas ietekmē oriģinālo skaņu un attēlu, un [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] kvalitāti.
[[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] apstrādei nepieciešama jaudīga un moderna grafiskās apstrādes profesionāla datortehnika, īpaša uzmanība jāpievērš monitoriem un to tehniskajiem parametriem, piemēram, krāsu izšķirtspējai, krāsu telpām, skatu leņķiem, spilgtumam, krāsu temperatūrai, krāsu līdzsvariem).
Digitalizācijas darbu veikšanai nepieciešama digitalizācijas projekta komanda ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām iekārtām un līdzīgu videomateriālu digitalizāciju (vēlama arī līdzvērtīga apjoma pieredze), kurā darbojas šādi speciālisti:
* Projekta vadītājs;
* Satura atlases speciālisti;
* Video un audio inženieri;
* Datu pārneses un IT speciālists;
* [[Metadati|Metadatu]] izveides speciālisti;
* Kvalitātes vadītājs.
Viens profesionāls un pieredzējis audio inženieris, speciālists var apvienot vairākas lomas. Automatizētu digitalizācijas darbu veikšanai latviešu valodas zināšanas nav obligātas, bet, ja nepieciešama video dokumentu pilna vai daļēja restaurācija, titru atjaunošana, detalizēta [[Metadati|metadatu]] aprakstīšana, tad speciālistiem jāpārvalda latviešu valoda vismaz C līmeņa 1.pakāpē. Video un audio inženieriem ir jābūt ilgstošai profesionālai pieredzei darbā ar analogiem un digitāliem audio dokumentiem. Projekta komandas sastāvs atkarīgs no video dokumentu digitalizācijas apjomiem, digitalizācijas iekārtu skaita un tehniskās kapacitātes (fizisko video stundu pārnese digitālā formātā), un speciālistu darba slodzes un grafika, kā arī telpu pieejamības.


=== Digitālo objektu formāti un metadati ===
'''Svarīgs princips:''' Ja ir pieejami vairāki video dokumenta oriģināla eksemplāri (piemēram, darba kopija un ētera meistarkasete), digitalizācijai prioritāri izvēlas tehniski augstvērtīgāko un vismazāk nolietoto eksemplāru.
Jāņem vērā, ka vēsturiskie video dokumenti ir uz dažādiem nesējiem un dažādās kvalitātēs, pieejamās ierakstu tehnoloģijas noteica maksimāli iespējamos video un audio kvalitātes parametrus, piemēram, signāla tipi, ātrumi, izšķirtspējas, krāsu komponentes, dziļums, attēla kompresijas veids, kadru izvērse, skaņas formāts. Definējot [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] vēlamo tehnisko formātu, ir jāizvēlas atbilstoši labākais iespējamais un modernākais tehniskais standarts. Definējot video digitālā objekta formātu, ir jāņem vērā datņu kodēšanas veids un datņu konteinera tips. Video dokumentu arhīvdatnes, atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes jāizgatavo formātos, kuri norādīti [[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] datņu tehniskie parametri. (https://lnb.lv/sites/default/files/media/bibliotekariem/Digitalizacijas_vadlinijas_A_pielikums_datnu_tehniskie_formati_v1.1_280518.xlsx).
* Digitalizācijas darbu veicējs sagatavo video objektu metadatus. [[Metadati|Metadatu]] datnes nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā digitalizētā video objekta datnes nosaukumam, saglabājot to kā elektronisku dokumentu. Metadatu struktūra ir jāveido, ievērojot EBU Core Metadata Set TECH 3293 (Source: MIM-AI; Version 1.9; 2019) rekomendācijas, kā arī definējot papildu apraksta laukus, lai nodrošinātu ērtāku objektu meklēšanu potenciālajiem publisko izplatīšanas platformu lietotājiem. Video dokumentu metadatu kartītes paraugu skatīt https://dom.lndb.lv/data/subtype/video.html.
* Izplatīšanas vajadzībām digitālajam video objektam ir jāizveido atpazīšanas attēls (attēli uz kasešu vākiem ir digitāli jānofotografē vai arī ar specializētu programmatūru jāizveido pirmā kadra digitālais attēls). Digitālie attēli jāizveido JPEG2000 formātos un jāpievieno metadatiem.


=== Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas ===
== Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas ==
Veidojot video dokumentu datņu nosaukumus, vēlams rakstīt šādas norādes:
* Iestādes apzīmējums. Piemēram, LNA, KISC, LTV. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem.
* Video dokumenta žanra apzīmējums vai nosaukums. Parasti viens burts, piemēram, “k”– kinohronika; “d”– dokumentālā filma, vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
* Video dokumenta apzīmējums. Inventāra numurs vai svītru kods, vai saturisks identifikators, piemēram, vietas nosaukums vai personas vārds, iespējams saīsināts, kombinācijā ar izdošanas gadu un datumu (vai arī numuru). Arhīva materiāliem: uzziņu kods.
* Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datnes nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datnes nosaukumu paplašinājumus redzamus.
Piemērs: KISC_LTV_100_grami_kulturas_2010_0086400.jp2
Veidojot video dokumentu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto:
* pēc iestādes koda, kurā video dokuments digitalizēts. Piemēram: LNA, KISC, LTV;
* pēc video dokumenta tēmas nosaukuma, piemēram, kolekcijas. Ja video dokumentiem ir gari nosaukumi, tie ir jāsaīsina ar atslēgvārdiem;
* pēc citiem identifikatoriem, piemēram, fonda numurs, dokumenta uzskaites numurs.
Mapēs jāveido šāds datņu komplekts:
* visas video [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] arhīvdatnes;
* visas video [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] lietotājdatnes;
* subtitru datnes;
* stundas un garums, [[Kontrolsummu datņu veidošana|kontrolsummu]] datnes (vēlams .md5 formāts);
* [[Metadati|metadatu]] datne.


=== Kvalitātes kontroles pasākumi ===
Uzturot digitalizācijas procesus kultūras mantojuma institūcijās, saistoši sekot starptautiskajām tendencēm un izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Par tehnoloģisko bāzi tiek ņemtas aktuālās un aprobētās vadlīnijas: '''FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials'''.
Video dokumentu digitalizācijas kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:


{| class="wikitable"
=== Rekomendējamais aprīkojums un sistēmas ===
|-
* '''Atskaņošanas magnētofoni (VTR/VCR):''' Profesionālas klases iekārtas atbilstošajiem vēsturiskajiem formātiem. Iekārtām jābūt regulāri kalibrētām, tīrītām un tehniski uzturētām, lai novērstu lenšu fizisku bojāšanu (sakošļāšanu, skrāpēšanu).
!Digitalizācijas posms !! Kvalitātes aktivitāte !! Periodiskums !! Atbildība
* '''Signāla apstrādes un tveršanas (Ingest) ķēde:'''
** Augstas klases audio un video signālu tvērējkartes (''capture cards'', piemēram, ''Blackmagic Design, AJA'');
** '''Laika bāzes stabilizatori (TBC — Time Base Corrector):''' Obligāts elements analogo signālu stabilizēšanai, kadra kropļojumu un sinhronizācijas zudumu novēršanai;
** Videosignāla sinhropulsu ģeneratori (''Genlock'') un profesionālas audio pultis/skaņas pastiprinātāji.
* '''Datu infrastruktūra un serveri:''' Daudzkanālu video tveršanas serveri, kas nodrošina iespēju ierakstīt SD un HD materiālus maksimāli nekompresētos vai bezzudumu (''lossless'') 4:2:2 10-bit formātos. Ātrdarbīgi RAID masīvi tiešai RAW plūsmas tveršanai.
* '''Transkodēšanas un pēcapstrādes programmatūra:''' Profesionāli rīki (piemēram, ''FFmpeg, Avid Media Composer, Adobe Premiere Pro, DaVinci Resolve'') un automatizētas kvalitātes kontroles (QA) sistēmas (piemēram, ''QScan, QiuC'').
* '''Monitorings:''' Kalibrēti video kontroles monitori (OLED tehnoloģija, ar plašu krāsu telpu atbalstu) un profesionālas audio austiņas/skaļruņi.
* '''Glabāšana:''' Integrācija ar institūcijas Mediju aktīvu pārvaldības (MAM) sistēmu un ilglaicīgās saglabāšanas krātuvēm (mākoņobjektu krātuves vai LTO lentu bibliotēkas).
 
=== Projekta komanda un kompetences ===
Pastāvīgam darbam institūcijā vēlams izveidot specializētu darba grupu. Projektā iesaistītajiem video un audio inženieriem ir jābūt ilgstošai profesionālai pieredzei darbā ar analogajām un digitālajām iekārtām:
* '''Projekta vadītājs''' — procesu koordinācija un uzraudzība;
* '''Satura atlases speciālists / arhivārs''' — fondu ekspertīze un prioritāšu noteikšana;
* '''Video un audio inženieri''' — aparatūras salāgošana, signāla tveršana un tehniskā restaurācija;
* '''Datu pārneses un IT speciālists''' — datņu plūsmas, serveru un krātuvju pārvaldība;
* '''Metadatu speciālists''' — datņu aprakstīšana un struktūras nodrošināšana;
* '''Kvalitātes vadītājs''' — galarezultāta tehniskā un saturiskā akceptēšana.
 
== Digitalizācijas un pēcapstrādes procesa posmi ==
 
Video dokumentu digitalizāciju īsteno divos galvenajos darba plūsmas modeļos:
1. '''Automatizētā masveida digitalizācija:''' Process, kurā video un audio lentes tiek atskaņotas un tvertas digitālā formātā ar minimālu manuālu pēcapstrādi (izmantojot automatizētus fonu skriptus krāsu un skaņas pamatlīmeņu izlīdzināšanai). Piemērots liela apjoma kolekcijām.
2. '''Digitālā restaurācija:''' Individuāls, manuāls un laika ietilpīgs darbs, kurā ar specializētu programmatūru un AI rīkiem tiek novērsti video signāla izbirumi (''dropouts''), kasešu radītie krāsu trokšņi un audio defekti. Piemērots unikāliem un augstvērtīgiem kultūras mantojuma objektiem.
 
Procesu kopumā veido četri secīgi posmi:
 
=== 1. posms: Plānošana ===
* Tiek definēts projekta plāns, identificējot apjomus (fiziskās vienības un prognozējamās video stundas), tiesisko statusu un budžetu.
* Sastādīti digitalizācijas saraksti, sadalot kasetes loģiskās grupās pēc nesēju formātiem, fiziskā stāvokļa un televīzijas standartiem.
* Tiek apzināti pieejamie tehniskie un cilvēkresursi.
 
=== 2. posms: Sagatavošana ===
* Oriģinālu pirmreizējā vizuālā pārbaude un fiziskā stāvokļa novērtējums (piemēram, pelējuma, mehānisku bojājumu detektēšana).
* '''Termiskā apstrāde (''Tape baking''):''' Kasetēm, kas cieš no hidroloģiskās degradācijas (saistvielas atdalīšanās jeb ''sticky-shed syndrome''), veic kontrolētu žāvēšanu specializētās krāsnīs pirms to atskaņošanas.
* Kasešu mehāniskā pārtīšana, lai izlīdzinātu lentes spriegojumu un noņemtu putekļus/gružus. Plīsumu un bojātu kasešu korpusu labošana.
 
=== 3. posms: Tveršana un digitalizācija ===
* Kasešu ievietošana atskaņošanas ierīcēs un magnetofonu galviņu manuāla vai automātiska salāgošana (''tracking'').
* '''Nekompresēta tveršana un izšķirtspējas saglabāšana:''' Video materiāls obligāti jādigitalizē tā oriģinālajā izšķirtspējā un kadru izvērsē (''interlaced''). Šajā posmā ir aizliegts veikt patvaļīgu izšķirtspējas maiņu vai progresīvo kadru pārveidošanu (''deinterlacing'').
** Standarta izšķirtspējas bāzes (SD): PAL / SECAM: `720×576`; NTSC: `720×486` (vai NTSC DV: `720×480`).
** Augstas izšķirtspējas bāzes (HD): `1920×1080` (vai anamorfiskais HD: `1440×1080`).
* Problēmu gadījumos (trauslas, stipri bojātas lentes) tiek piemērota individuāla pieeja ar pazeminātu atskaņošanas ātrumu vai signāla rekonstrukciju.
 
=== 4. posms: Pēcapstrāde ===
* Meistarmodeļu (Master) un ilglaicīgās saglabāšanas arhīvdatņu izveide bez destruktīvas manuālas iejaukšanās.
* Atvasināto arhīva un lietotājdatņu (Derivative/Proxy) ģenerēšana nepieciešamajos formātos (piemēram, izplatīšanai tīmeklī vai ētera vajadzībām).
* Audio un video digitālā restaurācija (krāsu nobīžu labošana, fona šņākoņas un klikšķu noņemšana audio celiņam).
* Aprakstošo, tehnisko un strukturālo metadatu sagatavošana un piesaiste datnēm.
 
== Digitālo objektu formāti un metadati ==
 
=== Tehniskie formāti ===
Datu formātu izvēle tiek balstīta uz nepieciešamību saglabāt maksimāli tīru, nekompresētu vai bezzudumu kompresētu video signālu. Datņu formāti, kodeki un konteineri tiek izvēlēti saskaņā ar institūcijā apstiprinātajiem tehnisko parametru noteikumiem (piemēram, arhīvdatnēm izmanto tādus standartus kā ''FFV1'' ''MKV'' konteinerā vai nekompresētu ''YUV 10-bit'' ''MXF/MOV'' konteinerā; izplatīšanai — ''H.264'' / ''H.265'' ''MP4'').
 
=== Metadatu standarti un kartītes ===
* Metadatu struktūru veido saskaņā ar '''EBU Core Metadata Set TECH 3293''' rekomendācijām, pēc vajadzības definējot papildu paplašinājumus publiskajām izplatīšanas platformām.
* Katram digitālajam video objektam izplatīšanas vajadzībām sagatavo atpazīšanas attēlu (''thumbnail''). To iegūst, vai nu digitāli nofotografējot fiziskās kasetes vāku/marķējumu, vai ar programmatūru eksportējot video satura reprezentatīvāko pirmo kadru. Attēli tiek saglabāti standartizētā augstas kvalitātes formātā un piesaistīti metadatiem.
 
=== Datņu un mapju nosaukumu vadlīnijas ===
Datņu un mapju nosaukumu veidošanā jāievēro konsekvence, neizmantojot atstarpes vai diakritiskās zīmes (mīkstinājumus, garumzīmes). Ieteicamā koda struktūra:
`[IestādesKods]_[Žanra/KolekcijasKods]_[Identifikators/InventāraNumurs]_[Taimkods/Versija].[paplašinājums]`
 
* '''Piemērs datnei:''' `LNA_D_LTV-2010-05-12_v01.mkv`
* '''Piemērs atpazīšanas attēlam:''' `LNA_D_LTV-2010-05-12_thumb.jp2`
* '''Mapes satura komplekts:''' Katrā objekta mapē jāiekļauj arhīvdatne, lietotājdatnes, subtitru datnes (.srt / .vtt), aprakstošā metadatu datne (XML/JSON) un kontrolsummu datne (vēlams `.md5` vai `.sha256` formātā) datu integritātes pārbaudei.
 
== Kvalitātes kontroles (QK) pasākumi ==
 
Kvalitātes kontroles kritēriji un aktivitātes tiek strukturēti pa digitalizācijas projekta posmiem:
 
{| class="wikitable sortable"
! Digitalizācijas posms
! Kvalitātes kontroles aktivitāte
! Periodiskums
! Atbildīgā loma
|-
|-
|1.Plānošana || Vai digitalizējamo objektu saraksti atbilst kritērijiem un budžetam? || Uzsākot projektu || Digitalizācijas projekta vadītājs
| '''1. Plānošana'''
| Sarakstu validācija; autortiesību un pieejamības statusa pārbaude; digitalizācijas prioritāšu un budžeta atbilstības kontrole.
| Uzsākot projektu
| Digitalizācijas projekta vadītājs
|-
|-
|2.Sagatavošana || 1.Video dokumenti ir apstrādāti un piegādāti digitalizācijai. 2.Video kasešu un lentu tīrīšanas un mehānisko defektu labošanas kvalitāte. || Uzsākot digitalizāciju || Digitalizējamo objektu sagatavotāji
| '''2. Sagatavošana'''
| Fiziskā nesēja (lentes) tīrības un mehānisko salaidumu/līmējumu izturības pārbaude; termiskās apstrādes (žāvēšanas) rezultātu kontrole.
| 100% visām vienībām
| Digitalizējamo objektu sagatavotāji / Inženieri
|-
|-
|3.Digitalizācija || 1. [[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] attēlu un skaņas, subtitru sinhronizācija. 2. Kadra restaurācijas kvalitāte. 3. Skaņas restaurācijas kvalitāte. 4. Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 5. Datņu formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 6. [[Metadati]] ir precīzi. || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| '''3. Digitalizācija'''
| Tveršanas tehnisko parametru kontrole (vai nav kadru izkritumu, sinhronizācijas zudumu starp audio un video); laika bāzes (TBC) iestatījumu un krāsu/skaņas pamata sinhronitātes pārbaude; datņu un mapju nosaukumu atbilstība vadlīnijām.
| Izlases kārtībā (automatizēti vai manuāli)
| Digitalizācijas veicējs / Inženieris
|-
|-
|4.Pēcapstrāde || 1. Ja ir veikta [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] pēcapstrāde, tad atbilst tehniskajiem parametriem. 2. Kopējas automatizētās digitālās restaurācijas raksturs - vai attēls un skaņa digitālās restaurācijas rezultātā nav ieguvuši digitāla rakstura defektus un nav kļuvuši sintētiski, neatbilstoši savam laikmetam. 3. Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt. 4. Oriģināla nesēja (piemēram, video lentes un kasetes) stāvoklis pēc digitalizācijas. || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| '''4. Pēcapstrāde'''
| Restaurēto materiālu vizuālais un audiālais audits (izvērtējot, vai nav radušies digitāli artefakti, vai attēls nav kļuvis pārlieku "sintētisks" AI apstrādes rezultātā); datņu integritātes (kontrolsummu) pārbaude; metadatu precizitātes audits; oriģinālā nesēja fiziskā stāvokļa pārbaude pēc darbu pabeigšanas.
| 100% etalonkopijām un izlases kārtībā lietotājdatnēm
| Kvalitātes vadītājs / Pasūtītāja pārstāvis
|}
|}


Ja video dokumentu digitālajos objektos tiek konstatētas saturiskas un tehniskas kvalitātes neatbilstības, tad tiem ir jāveic atkārtota skenēšana, [[Metadati|metadatu]] apstrāde, pēcapstrāde.
'''Kļūdu pārvaldība:''' Ja digitālajos objektos tiek konstatētas būtiskas tehniskas vai satura neatbilstības (piemēram, neparedzēti digitāli trokšņi vai nepareiza malu attiecība), tiek veikta atkārtota nesēja skenēšana/tveršana. Katram digitalizējamajam objektam tiek uzturēts secīgs uzdevumu izpildes protokols, kurā katrs iesaistītais speciālists parakstās par savu posmu.
Digitalizācijas projekta vadītājam ir jāsagatavo katra digitalizējamā objekta digitalizēšanas uzdevumu izpildes protokols, kurā katrs iesaistītais speciālists veiks atzīmi par paveikto darbu, tādējādi nodrošinot secīgu visu nepieciešamo darbu izpildi un uzraudzību visos darbu izpildes posmos.
 
[[Kategorija:Digitalizācija]] [[Kategorija:Audiovizuālais mantojums]] [[Kategorija:Video dokumenti]]


== Skatīt arī ==
== Skatīt arī ==

Versija, kas saglabāta 2026. gada 20. maijs, plkst. 22.36

Aktualizēts 20.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Video dokumentu klasifikācija

Plānojot un īstenojot digitalizācijas procesus, vēsturiskos un mūsdienu video dokumentus iedala vairākās pamatgrupās pēc to fiziskajām, tehniskajām un signāla pazīmēm.

Pēc informācijas nesēja formāta

  • Profesionālie analogie un pārejas formāti: Betacam formfaktora kasetes (Betacam SP, Betacam SX, Digital Betacam), 1” B formāts, 2" Quadruplex u.c.
  • Patēriņa (sadzīves) un pusprofesionālie analogie formāti: VHS, S-VHS (Super VHS), Video8, Hi8.
  • Digitālie kasešu formāti (SD un HD): DV, DVCAM, miniDV, Digital8, DVCPRO25, DVCPRO HD, HDV, HDCAM, HDCAM SR.
  • Optiskie un bezlenšu digitālie nesēji: CD, DVD, BD matricas, XDCAM disks, pusvadītāju atmiņas kartes (P2, SxS).

Tehniskie standarti un ražotāju specifika

Vēsturisko video dokumentu nesēju un standartu dažādība ir liela. Katram ražotājam (piemēram, Sony, Panasonic, Canon, BOSCH, Philips, NZTM) vēsturiski bija savi specifiskie tehniskie standarti un modifikācijas, kas jāņem vērā, izvēloties atskaņošanas aparatūru (VTR/VCR). Video kasetes un lentes tiek iedalītas arī pēc laika formātiem (piemēram, 30 min, 60 min, 90 min, 120 min) un televīzijas kodēšanas sistēmām (PAL, SECAM, NTSC). 

Svarīgs princips: Ja ir pieejami vairāki video dokumenta oriģināla eksemplāri (piemēram, darba kopija un ētera meistarkasete), digitalizācijai prioritāri izvēlas tehniski augstvērtīgāko un vismazāk nolietoto eksemplāru.

Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas

Uzturot digitalizācijas procesus kultūras mantojuma institūcijās, saistoši sekot starptautiskajām tendencēm un izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Par tehnoloģisko bāzi tiek ņemtas aktuālās un aprobētās vadlīnijas: FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials.

Rekomendējamais aprīkojums un sistēmas

  • Atskaņošanas magnētofoni (VTR/VCR): Profesionālas klases iekārtas atbilstošajiem vēsturiskajiem formātiem. Iekārtām jābūt regulāri kalibrētām, tīrītām un tehniski uzturētām, lai novērstu lenšu fizisku bojāšanu (sakošļāšanu, skrāpēšanu).
  • Signāla apstrādes un tveršanas (Ingest) ķēde:
    • Augstas klases audio un video signālu tvērējkartes (capture cards, piemēram, Blackmagic Design, AJA);
    • Laika bāzes stabilizatori (TBC — Time Base Corrector): Obligāts elements analogo signālu stabilizēšanai, kadra kropļojumu un sinhronizācijas zudumu novēršanai;
    • Videosignāla sinhropulsu ģeneratori (Genlock) un profesionālas audio pultis/skaņas pastiprinātāji.
  • Datu infrastruktūra un serveri: Daudzkanālu video tveršanas serveri, kas nodrošina iespēju ierakstīt SD un HD materiālus maksimāli nekompresētos vai bezzudumu (lossless) 4:2:2 10-bit formātos. Ātrdarbīgi RAID masīvi tiešai RAW plūsmas tveršanai.
  • Transkodēšanas un pēcapstrādes programmatūra: Profesionāli rīki (piemēram, FFmpeg, Avid Media Composer, Adobe Premiere Pro, DaVinci Resolve) un automatizētas kvalitātes kontroles (QA) sistēmas (piemēram, QScan, QiuC).
  • Monitorings: Kalibrēti video kontroles monitori (OLED tehnoloģija, ar plašu krāsu telpu atbalstu) un profesionālas audio austiņas/skaļruņi.
  • Glabāšana: Integrācija ar institūcijas Mediju aktīvu pārvaldības (MAM) sistēmu un ilglaicīgās saglabāšanas krātuvēm (mākoņobjektu krātuves vai LTO lentu bibliotēkas).

Projekta komanda un kompetences

Pastāvīgam darbam institūcijā vēlams izveidot specializētu darba grupu. Projektā iesaistītajiem video un audio inženieriem ir jābūt ilgstošai profesionālai pieredzei darbā ar analogajām un digitālajām iekārtām:

  • Projekta vadītājs — procesu koordinācija un uzraudzība;
  • Satura atlases speciālists / arhivārs — fondu ekspertīze un prioritāšu noteikšana;
  • Video un audio inženieri — aparatūras salāgošana, signāla tveršana un tehniskā restaurācija;
  • Datu pārneses un IT speciālists — datņu plūsmas, serveru un krātuvju pārvaldība;
  • Metadatu speciālists — datņu aprakstīšana un struktūras nodrošināšana;
  • Kvalitātes vadītājs — galarezultāta tehniskā un saturiskā akceptēšana.

Digitalizācijas un pēcapstrādes procesa posmi

Video dokumentu digitalizāciju īsteno divos galvenajos darba plūsmas modeļos: 1. Automatizētā masveida digitalizācija: Process, kurā video un audio lentes tiek atskaņotas un tvertas digitālā formātā ar minimālu manuālu pēcapstrādi (izmantojot automatizētus fonu skriptus krāsu un skaņas pamatlīmeņu izlīdzināšanai). Piemērots liela apjoma kolekcijām. 2. Digitālā restaurācija: Individuāls, manuāls un laika ietilpīgs darbs, kurā ar specializētu programmatūru un AI rīkiem tiek novērsti video signāla izbirumi (dropouts), kasešu radītie krāsu trokšņi un audio defekti. Piemērots unikāliem un augstvērtīgiem kultūras mantojuma objektiem.

Procesu kopumā veido četri secīgi posmi:

1. posms: Plānošana

  • Tiek definēts projekta plāns, identificējot apjomus (fiziskās vienības un prognozējamās video stundas), tiesisko statusu un budžetu.
  • Sastādīti digitalizācijas saraksti, sadalot kasetes loģiskās grupās pēc nesēju formātiem, fiziskā stāvokļa un televīzijas standartiem.
  • Tiek apzināti pieejamie tehniskie un cilvēkresursi.

2. posms: Sagatavošana

  • Oriģinālu pirmreizējā vizuālā pārbaude un fiziskā stāvokļa novērtējums (piemēram, pelējuma, mehānisku bojājumu detektēšana).
  • Termiskā apstrāde (Tape baking): Kasetēm, kas cieš no hidroloģiskās degradācijas (saistvielas atdalīšanās jeb sticky-shed syndrome), veic kontrolētu žāvēšanu specializētās krāsnīs pirms to atskaņošanas.
  • Kasešu mehāniskā pārtīšana, lai izlīdzinātu lentes spriegojumu un noņemtu putekļus/gružus. Plīsumu un bojātu kasešu korpusu labošana.

3. posms: Tveršana un digitalizācija

  • Kasešu ievietošana atskaņošanas ierīcēs un magnetofonu galviņu manuāla vai automātiska salāgošana (tracking).
  • Nekompresēta tveršana un izšķirtspējas saglabāšana: Video materiāls obligāti jādigitalizē tā oriģinālajā izšķirtspējā un kadru izvērsē (interlaced). Šajā posmā ir aizliegts veikt patvaļīgu izšķirtspējas maiņu vai progresīvo kadru pārveidošanu (deinterlacing).
    • Standarta izšķirtspējas bāzes (SD): PAL / SECAM: `720×576`; NTSC: `720×486` (vai NTSC DV: `720×480`).
    • Augstas izšķirtspējas bāzes (HD): `1920×1080` (vai anamorfiskais HD: `1440×1080`).
  • Problēmu gadījumos (trauslas, stipri bojātas lentes) tiek piemērota individuāla pieeja ar pazeminātu atskaņošanas ātrumu vai signāla rekonstrukciju.

4. posms: Pēcapstrāde

  • Meistarmodeļu (Master) un ilglaicīgās saglabāšanas arhīvdatņu izveide bez destruktīvas manuālas iejaukšanās.
  • Atvasināto arhīva un lietotājdatņu (Derivative/Proxy) ģenerēšana nepieciešamajos formātos (piemēram, izplatīšanai tīmeklī vai ētera vajadzībām).
  • Audio un video digitālā restaurācija (krāsu nobīžu labošana, fona šņākoņas un klikšķu noņemšana audio celiņam).
  • Aprakstošo, tehnisko un strukturālo metadatu sagatavošana un piesaiste datnēm.

Digitālo objektu formāti un metadati

Tehniskie formāti

Datu formātu izvēle tiek balstīta uz nepieciešamību saglabāt maksimāli tīru, nekompresētu vai bezzudumu kompresētu video signālu. Datņu formāti, kodeki un konteineri tiek izvēlēti saskaņā ar institūcijā apstiprinātajiem tehnisko parametru noteikumiem (piemēram, arhīvdatnēm izmanto tādus standartus kā FFV1 MKV konteinerā vai nekompresētu YUV 10-bit MXF/MOV konteinerā; izplatīšanai — H.264 / H.265 MP4).

Metadatu standarti un kartītes

  • Metadatu struktūru veido saskaņā ar EBU Core Metadata Set TECH 3293 rekomendācijām, pēc vajadzības definējot papildu paplašinājumus publiskajām izplatīšanas platformām.
  • Katram digitālajam video objektam izplatīšanas vajadzībām sagatavo atpazīšanas attēlu (thumbnail). To iegūst, vai nu digitāli nofotografējot fiziskās kasetes vāku/marķējumu, vai ar programmatūru eksportējot video satura reprezentatīvāko pirmo kadru. Attēli tiek saglabāti standartizētā augstas kvalitātes formātā un piesaistīti metadatiem.

Datņu un mapju nosaukumu vadlīnijas

Datņu un mapju nosaukumu veidošanā jāievēro konsekvence, neizmantojot atstarpes vai diakritiskās zīmes (mīkstinājumus, garumzīmes). Ieteicamā koda struktūra: `[IestādesKods]_[Žanra/KolekcijasKods]_[Identifikators/InventāraNumurs]_[Taimkods/Versija].[paplašinājums]`

  • Piemērs datnei: `LNA_D_LTV-2010-05-12_v01.mkv`
  • Piemērs atpazīšanas attēlam: `LNA_D_LTV-2010-05-12_thumb.jp2`
  • Mapes satura komplekts: Katrā objekta mapē jāiekļauj arhīvdatne, lietotājdatnes, subtitru datnes (.srt / .vtt), aprakstošā metadatu datne (XML/JSON) un kontrolsummu datne (vēlams `.md5` vai `.sha256` formātā) datu integritātes pārbaudei.

Kvalitātes kontroles (QK) pasākumi

Kvalitātes kontroles kritēriji un aktivitātes tiek strukturēti pa digitalizācijas projekta posmiem:

Digitalizācijas posms Kvalitātes kontroles aktivitāte Periodiskums Atbildīgā loma
1. Plānošana Sarakstu validācija; autortiesību un pieejamības statusa pārbaude; digitalizācijas prioritāšu un budžeta atbilstības kontrole. Uzsākot projektu Digitalizācijas projekta vadītājs
2. Sagatavošana Fiziskā nesēja (lentes) tīrības un mehānisko salaidumu/līmējumu izturības pārbaude; termiskās apstrādes (žāvēšanas) rezultātu kontrole. 100% visām vienībām Digitalizējamo objektu sagatavotāji / Inženieri
3. Digitalizācija Tveršanas tehnisko parametru kontrole (vai nav kadru izkritumu, sinhronizācijas zudumu starp audio un video); laika bāzes (TBC) iestatījumu un krāsu/skaņas pamata sinhronitātes pārbaude; datņu un mapju nosaukumu atbilstība vadlīnijām. Izlases kārtībā (automatizēti vai manuāli) Digitalizācijas veicējs / Inženieris
4. Pēcapstrāde Restaurēto materiālu vizuālais un audiālais audits (izvērtējot, vai nav radušies digitāli artefakti, vai attēls nav kļuvis pārlieku "sintētisks" AI apstrādes rezultātā); datņu integritātes (kontrolsummu) pārbaude; metadatu precizitātes audits; oriģinālā nesēja fiziskā stāvokļa pārbaude pēc darbu pabeigšanas. 100% etalonkopijām un izlases kārtībā lietotājdatnēm Kvalitātes vadītājs / Pasūtītāja pārstāvis 
Kļūdu pārvaldība: Ja digitālajos objektos tiek konstatētas būtiskas tehniskas vai satura neatbilstības (piemēram, neparedzēti digitāli trokšņi vai nepareiza malu attiecība), tiek veikta atkārtota nesēja skenēšana/tveršana. Katram digitalizējamajam objektam tiek uzturēts secīgs uzdevumu izpildes protokols, kurā katrs iesaistītais speciālists parakstās par savu posmu.

Skatīt arī

Saturs iegūts no "https://wiki.lnb.lv/index.php?title=Video_dokumentu_digitalizācijas_vadlīnijas&oldid=5107"