Pāriet uz saturu

Metadatu veidošana, importēšana: Atšķirības starp versijām

No ''Latvijas Nacionālā bibliotēka''
Azogla (diskusija | devums)
Jauna lapa: <big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Metadatu veidošana, importēšana|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big> <div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div> Digitālo objektu identifikācijai, saglabāš...
 
Azogla (diskusija | devums)
Nav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Metadatu veidošana, importēšana|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Metadatu veidošana, importēšana|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
[[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] identifikācijai, saglabāšanai, pārvaldīšanai, meklēšanai, izplatīšanai un lietošanai ir nepieciešams izveidot un uzturēt to metadatus (dati par datiem). [[Metadati|Metadatu]] struktūra, lauku daudzums, to formāti, lauku saturs dažādiem digitālo objektu veidiem (teksta dokumenti, attēli, video vai audio) dažādās IKT sistēmās, dažādās institūcijās atšķiras, un nav iespējams izveidot vienotu standartu visiem digitālo objektu veidiem. Ņemot vērā, ka kultūras mantojuma institūcijas nākotnē plāno izveidot vienotu digitālo objektu uzskaiti un standartizēt metadatu veidošanu un pārvaldīšanu, tad šajā dokumentā tiek definētas dažādām digitālo objektu grupām vēlamās metadatu struktūras. [[Metadati]] iedalās vairākos līmeņos (aprakstošie, tehniskie, administratīvie un strukturālie), un institūcijas tos izmanto gan savām darba vajadzībām, gan arī publiskojot šos digitālos objektus. Parasti atsevišķās datnēs tiek uzturēti aprakstošie metadati, bet tehniskie metadati (datņu izmēri, formāti, programmatūras) tiek saglabāti [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] rekvizītos. Savukārt strukturālie metadati definē saistību ar citiem digitāliem objektiem, un parasti šie ieraksti atrodami pie aprakstošiem metadatiem. Administratīvie metadati ir informācija par digitalizāciju (kas digitalizējis, kā digitalizējis, kad digitalizēts, kādas ir [[Autortiesības|autortiesības]] un izmantošanas nosacījumi), parasti šie metadati arī ir atrodami pie aprakstošiem metadatiem. Saglabājot digitālos objektus IKT sistēmās, tiek izvēlēts objekta tips un tehniskie un aprakstošie metadati tiek izveidoti atbilstoši šim objekta tipam. Pieņemot, ka Latvijas kultūras mantojuma institūcijas nākotnē veidos centralizētu visu digitālo objektu pārvaldību, tad būtu nepieciešams visās institūcijās, to IKT sistēmās izmantot vienotas obligāto metadatu lauku struktūras. LNB DOM digitālajiem objektiem ir 3 līmeņu tipi, augstākais ir objektu virstips: http://dom.lndb.lv/data/types.html, tad seko tipi http://dom.lndb.lv/data/subtypes.html, tad apakštipi, piemēram, digitāliem attēliem: http://dom.lndb.lv/data/type/image.html, un tad seko konkrētā [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] [[Metadati|metadatu]] struktūra, piemēram, fotogrāfijām: http://dom.lndb.lv/data/subtype/photo.html. LNB DOM [[Metadati|metadatu]] lauki iedalās četrās grupās: Teksta lauki, Klasifikatori (http://dom.lndb.lv/data/class.html), Tezauri, Saišu lauki. Veidojot metadatus, var norādīt [[Metadati|metadatu]] līmeņus (piemēram, 1. līmenis nosaka, ka [[Metadati|metadati]] būs redzami izplatīšanas IKT sistēmās uzreiz, savukārt 2. līmenis nosaka, ka metadati būs pieejami, ejot dziļāk objekta aprakstos). Jāņem vērā, ka digitalizējamiem objektiem bieži vien jau ir izveidoti sākotnējie metadati, tas nozīmē, ka digitalizācijas projektos tie tiek kvalitatīvi papildināti.
'''Metadati''' (dati par datiem) ir strukturēta informācija, kas nepieciešama digitālo objektu identificēšanai, ilglaicīgai saglabāšanai, sistēmas pārvaldībai, meklēšanai, izplatīšanai un sadarbspējas nodrošināšanai.  
Jebkurā institūcijā un jebkurā digitālā arhīva IKT sistēmā obligāti ir trīs lauki: ID numurs, Nosaukums, Objekta tips. Lai nākotnē veicinātu visu [[Metadati|metadatu]] centralizētu pārvaldību, dažādās IKT sistēmās būtu nepieciešams reģistrēt vienotos obligātos metadatus (aptuveni piecpadsmit lauki). Katrai [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] grupai ir definēti vēlamie vienotie, obligātie [[Metadati|metadati]], kuri būtu jālieto visām Latvijas kultūras mantojuma institūcijām (skatīt pielikumu “[[Digitālais objekts|Digitālā objekta]] virstipi” ). Digitalizācijas projektos kultūras mantojuma institūcijām būtu jākontrolē, lai digitalizācijas veicēji šajos metadatu laukos izveidotu kvalitatīvus ierakstus.
Kultūras mantojuma institūcijās tiek izmantoti arī dažādi starptautiskie [[Metadati|metadatu]] standarti, jo katrai [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] grupai ir sava specifika. Kultūras mantojuma institūcijām, definējot metadatu struktūras, būtu ieteicams izmantot šo standartu elementus:


{| class="wikitable"
Lai gan metadatu struktūra, lauku daudzums un formāti dažādos kultūras mantojuma objektu (KMO) veidos (teksts, attēli, audio, video, 3D) un lokālajās IKT sistēmās var atšķirties, Latvijas kultūras mantojuma institūcijas īsteno **vienotu digitālo objektu uzskaites un metadatu pārvaldības standartizāciju**, nodrošinot datu apmaiņu nacionālā un starptautiskā līmenī.
 
== Metadatu funkcionālie līmeņi ==
 
Kultūras mantojuma digitālajā pārvaldībā metadatus iedala četros savstarpēji saistītos funkcionālos līmeņos, kurus izmanto gan iekšējiem institūcijas procesiem, gan publiskās piekļuves sistēmās:
 
# '''Aprakstošie metadati (Descriptive Metadata):''' Paredzēti objektu identificēšanai, meklēšanai un atrašanai (piemēram, autors, nosaukums, hronoloģija, atslēgvārdi). Tie parasti tiek uzturēti un pārvaldīti specializētās datubāzēs vai informācijas sistēmās.
# '''Tehniskie metadati (Technical Metadata):''' Apraksta datņu fiziskās un digitālās īpašības (piemēram, izmērs baitos, kontrolsumma, precīzs formāts, kompresija, izmantotā aparatūra un programmatūra). Procesa automatizācijai tos iekapsulē tieši digitālā objekta rekvizītos un ilglaicīgās saglabāšanas pakotņu manifestos.
# '''Administratīvie metadati (Administrative Metadata):''' Ietver digitalizācijas procesa vadības datus (kas, kad un kā digitalizējis), kā arī kritisko informāciju par '''autortiesību statusu un izmantošanas nosacījumiem'''.
# '''Strukturālie metadati (Structural Metadata):''' Dokumentē un definē saistību starp dažādiem digitālajiem objektiem un to daļām (piemēram, kā atsevišķi lapu attēli apvienojas vienā grāmatā vai kā audio celiņi veido albumu). Tie kalpo par pamatu lietotāja saskarnes navigācijai.
 
== Nacionālā digitālo objektu pārvaldība un LNB DOM struktūra ==
 
Lai nodrošinātu datu centralizāciju un automatizētu importu Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālo objektu pārvaldības sistēmā ('''LNB DOM'''), digitalizācijas darbu veicējiem metadati jāsagatavo atbilstoši DOM definētajām shēmām.
 
=== Objektu tipu hierarhija un struktūra ===
LNB DOM sistēmā objekti tiek klasificēti trīs līmeņu arhitektūrā:
* '''Objektu virstips''' (Augstākais klasifikācijas līmenis, piemēram, Teksts, Attēls, Skaņa, Video, 3D).
* '''Objektu tips''' (Pamatkategorija).
* '''Objektu apakštips''' (Konkrētā materiāla specifika, piemēram, virstipam ''Attēls'' apakštips var būt ''Fotogrāfija'').
 
=== Metadatu lauku grupas ===
Visi LNB DOM metadatu lauki tiek iedalīti četrās funkcionālās grupās:
* '''Teksta lauki:''' Brīva teksta ieraksti (nosaukumi, anotācijas).
* '''Klasifikatori:''' Standartizēti, kontrolēti saraksti sistēmas līmenī.
* '''Tezauri:''' Strukturētas autoritatīvās vārdnīcas (personas, vietas, priekšmeti).
* '''Saišu lauki:''' Relācijas, kas savieno saistītos objektus un metadatu ierakstus.
 
=== Obligātie un piekļuves līmeņa metadati ===
Neatkarīgi no institūcijas specifikas vai izmantotās IKT sistēmas, jebkurā digitālā arhīva repozitorijā ir '''trīs universāli obligātie pamatlauki''':
* `ID numurs` (Unikāls sistēmas identifikators);
* `Nosaukums` (Objekta tituls vai identificējošais nosaukums);
* `Objekta tips` (Sistēmas klasifikatora vērtība).
 
Pilnvērtīgai centralizētai pārvaldībai institūcijas reģistrē paplašināto vienoto obligāto metadatu kopu (aptuveni 15 pamatlaukus), kas definēti nacionālajās vadlīnijās.
 
Metadatu publicēšanai un attēlošanai var definēt dinamiskus '''piekļuves līmeņus''':
* ''1. līmenis:'' Metadati, kas ir kritiski un tiek attēloti lietotājam uzreiz publiskajās izplatīšanas sistēmās.
* ''2. līmenis:'' Dziļākie, detalizētākie pētnieciskie vai tehniskie apraksti, kas pieejami, izvēršot objekta kartīti.
 
== Starptautiskie metadatu standarti pa objektu grupām ==
 
Lai nodrošinātu digitālo kolekciju integrāciju starptautiskajās platformās (piemēram, ''Europeana'', ''Archives Portal Europe''), kultūras mantojuma iestādes metadatu shēmu izstrādē integrē un izmanto atzītu starptautisko standartu elementus:
 
{| class="wikitable" style="width:100%;"
! Digitālo objektu grupa !! Starptautiskie metadatu standarti !! Primārais pielietojums un eksports
|-
|-
![[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] grupa !! Starptautiskais [[Metadati|metadatu]] standarts
| '''Teksta digitālie objekti'''
| Dublin Core, EDM, EAD3, MODS, ALTO
| '''MODS/ALTO''' izmanto periodikas un grāmatu pilnmetrāža tekstiem. Eksportam uz starptautiskajiem arhīviem Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) izmanto '''EAD''' (''Encoded Archival Description'') standartu.
|-
|-
|Teksta digitālie objekti || Dublin Core, http://www.dublincore.org/usage/terms/dc/current-elements/ EDM https://pro.europeana.eu/page/edm-documentation EAD3 http://www.loc.gov/ead/
| '''Attēlu digitālie objekti'''
| Dublin Core, EDM, EAD3, CIDOC CRM
| Eksportam uz starptautiskajām digitālajām bibliotēkām LNB izmanto '''EDM''' (''Europeana Data Model''). Muzeju priekšmetu semantiskajai modelēšanai un krājuma datu sasaistei izmanto '''CIDOC CRM'''.
|-
|-
|Attēlu digitālie objekti || Dublin Core, http://www.dublincore.org/usage/terms/dc/current-elements/ EDM https://pro.europeana.eu/page/edm-documentation Muzeju priekšmetu digitālajiem objektiem tiek izmantoti CIDOC CRM standarti EAD3 http://www.loc.gov/ead/
| '''Video un kino dokumenti'''
| EBU Core (Tech 3293), EN 15744:2009
| Pārraides un mediju failu struktūrai izmanto '''EBU Core''', savukārt kinematogrāfisko darbu specifiskajam aprakstam – standartu '''EN 15744'''.
|-
|-
|Video digitālie objekti || EBU Core Metadata Set TECH 3293 (Source: MIM-AI; Version 1.9; 2019) Kino dokumentiem ieteicams izmantot EN 15744:2009 standartu
| '''Audio digitālie objekti'''
| EBU Core (Tech 3293), BWF specifikācijas
| Skaņas dokumentu tehnisko un aprakstošo metadatu struktūrai.
|-
|-
|Audio digitālie objekti || EBU Core Metadata Set TECH 3293 (Source: MIM-AI; Version 1.9; 2019)
| '''3D objekti un digitālās replikas'''
|-
| CIDOC CRM, X3D, Europeana 3D vadlīnijas
|3D objekti (priekšmeti, valsts kultūras pieminekļi) || Nav izstrādāti vienoti starptautiski standarti, bet var izmantot šo pieredzi: https://digitalheritagerecording.wordpress.com/2015/03/12/photogrammetry-3d-object-metadata/ http://www.web3d.org/x3d/what-x3d http://www.cidoc-crm.org/
| Fizisku priekšmetu un arhitektūras pieminekļu 3D modeļu un fotogrammetrijas datu strukturēšanai un semantiskajai sasaistei.
|}
|}


Vairāk par starptautiskajiem [[Metadati|metadatu]] pārvaldības principiem un ieteikumiem var lasīt: http://managemetadata.com/msa_r2/. Starptautiskā Digitālo bibliotēku apvienība ir izstrādājusi arī dažādus citus detalizētus [[Metadati|metadatu]] standartus, piemēram, METS - www.loc.gov/standards/mets/, MODS - http://www.loc.gov/standards/mods/ un ALTO http://www.loc.gov/standards/alto/. Atkarībā no izmantošanas nolūka šos standartus var izmantot gan SIP (submission information package) pakotņu izveidei, gan AIP (archival information package) pakotnēm, gan DIP (dissemination information package) pakotnēm atvērto arhīvinformāciju sistēmu OAIS vajadzībām.
== Integrācija, automatizācija un atvērtie dati ==
LNB digitālos objektus eksportē uz starptautiskām digitālām bibliotēkām, izmantojot EDM standartu: https://pro.europeana.eu/files/Europeana_Professional/Share_your_data/Technical_requirements/EDM_Documentation/EDM_Definition_v5.2.8_102017.pdf. LNA, eksportējot digitālos objektus uz starptautiskiem digitāliem arhīviem, izmanto EAD standartu: http://wiki.archivesportaleurope.net/index.php/apeEAD. Muzeju digitālie objekti pagaidām netiek eksportēti uz starptautiskiem digitāliem arhīviem, muzejiem vai bibliotēkām.
 
Datus eksportējot tālāk uz citām IKT sistēmām, ir būtiski izveidot piemērotas lietotājdatnes ar kvalitatīviem metadatiem, t.sk. uzrādīt kvalitatīvu informāciju par datnes autortiesību statusu un lietošanas nosacījumiem. Latvijas kultūras mantojuma institūcijas savus digitālos objektus var arī eksportēt uz dažādām OpenData kolekcijām un platformām, piemēram: https://openglam.org/, ievērojot autortiesību pārvaldības principus.
=== OAIS arhīva pakotņu modelis ===
Sākotnēji būtu vēlams standartizēt un centralizēt Latvijā radīto [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] vienotu digitālo uzskaiti un pārvaldību. Lai veicinātu dažādu Latvijas digitālo objektu [[Metadati|metadatu]] eksportu uz LNB DOM, būtu vēlams izmantot LNB pieredzi šīs jomas automatizācijā un standartizācijā. Tāpēc digitalizācijas darbu veicējam ir jāsagatavo [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] [[Metadati|metadati]] https://dom.lndb.lv/ norādītajos formātos. [[Metadati|Metadatu]] datnes nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā digitalizētā objekta arhīvdatnes nosaukumam. Lai veicinātu metadatu automatizētu apstrādi, lielākos digitalizācijas projektos, kad ir zināmas konkrētas IKT sistēmas un to metadatu lauku struktūras, ir iespējams izveidot lauku kartēšanu (mapping) (norādīt, kādi A metadatu lauki automātiski kopēsies uz B metadatu laukiem pie metadatu importēšanas no A IKT sistēmas uz B IKT sistēmu, izveidojot atbilstošas kartēšanas datnes). Ja digitalizācijas projektu ietvaros digitālos objektus plānots importēt LNB DOM, tad projekta sākumā nepieciešams sazināties ar LNB speciālistiem, lai izstrādātu konkrēto [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] metadatu automatizētas LNB DOM importēšanas shēmas, ar kurām var iepazīties vietnē https://dom.lndb.lv/data/types.html.
Ilglaicīgās saglabāšanas sistēmās, kas balstītas uz '''OAIS''' (''Open Archival Information System'') standartu, metadati tiek strukturēti un transformēti trīs secīgos līmeņos, bieži vien izmantojot '''METS''' (''Metadata Encoding and Transmission Standard'') ietvaru:
* '''SIP''' (''Submission Information Package''): Digitalizācijas veicēja sagatavotā datņu un sākotnējo metadatu pakotne nodošanai institūcijai. Metadatu datnes nosaukumam obligāti precīzi jāsakrīt ar attiecīgā objekta arhīvdatnes nosaukumu.
* '''AIP''' (''Archival Information Package''): Repozitorijā ilglaicīgi glabājamā pakotne, kurā apvienoti pilni tehniskie, administratīvie un aprakstošie dati, kā arī kontrolsummas.
* '''DIP''' (''Dissemination Information Package''): Lietotājam un ārējām sistēmām publiskotā pakotne, kas satur optimizētas lietotājdatnes un piekļuves metadatus.
 
=== Lauku kartēšana (Mapping) un sadarbspēja ===
Lai sekmētu metadatu automatizētu masveida apstrādi, starp dažādām IKT sistēmām tiek veidota '''lauku kartēšana''' (''mapping''). Tā nosaka stingrus noteikumus, kādi metadatu lauki no vienas sistēmas (piemēram, muzeju vai arhīvu lokālās sistēmas) automātiski transformējas un kopējas uz citas sistēmas (piemēram, LNB DOM) atbilstošajiem laukiem importa procesā.
 
Kultūras mantojuma iestādes aktīvi atbalsta digitālo resursu un metadatu eksportu uz starptautiskajām atvērto datu ('''Open Data''') platformām un iniciatīvām (piemēram, ''Open GLAM'' kustību), nodrošinot brīvu piekļuvi sabiedrības kopīpašumā (''Public Domain'') esošajam saturam un garantējot tiesiski caurspīdīgu autortiesību marķējumu.
 
'''Piezīme pirms integrācijas:''' Ja digitalizācijas projekta ietvaros digitālos objektus un to metadatus plānots importēt LNB DOM sistēmā, projekta sākumposmā ir obligāti jāsazinās ar LNB speciālistiem, lai saskaņotu automatizētās importēšanas shēmas un validācijas noteikumus.
 
[[Kategorija:Digitalizācija]]
[[Kategorija:Metadati]]
[[Kategorija:Standarti]]
[[Kategorija:IKT sistēmas]]
[[Kategorija:Digitālā saglabāšana]]


== Skatīt arī ==
== Skatīt arī ==

Versija, kas saglabāta 2026. gada 20. maijs, plkst. 20.39

Aktualizēts 20.05.2026skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Metadati (dati par datiem) ir strukturēta informācija, kas nepieciešama digitālo objektu identificēšanai, ilglaicīgai saglabāšanai, sistēmas pārvaldībai, meklēšanai, izplatīšanai un sadarbspējas nodrošināšanai.

Lai gan metadatu struktūra, lauku daudzums un formāti dažādos kultūras mantojuma objektu (KMO) veidos (teksts, attēli, audio, video, 3D) un lokālajās IKT sistēmās var atšķirties, Latvijas kultūras mantojuma institūcijas īsteno **vienotu digitālo objektu uzskaites un metadatu pārvaldības standartizāciju**, nodrošinot datu apmaiņu nacionālā un starptautiskā līmenī.

Metadatu funkcionālie līmeņi

Kultūras mantojuma digitālajā pārvaldībā metadatus iedala četros savstarpēji saistītos funkcionālos līmeņos, kurus izmanto gan iekšējiem institūcijas procesiem, gan publiskās piekļuves sistēmās:

  1. Aprakstošie metadati (Descriptive Metadata): Paredzēti objektu identificēšanai, meklēšanai un atrašanai (piemēram, autors, nosaukums, hronoloģija, atslēgvārdi). Tie parasti tiek uzturēti un pārvaldīti specializētās datubāzēs vai informācijas sistēmās.
  2. Tehniskie metadati (Technical Metadata): Apraksta datņu fiziskās un digitālās īpašības (piemēram, izmērs baitos, kontrolsumma, precīzs formāts, kompresija, izmantotā aparatūra un programmatūra). Procesa automatizācijai tos iekapsulē tieši digitālā objekta rekvizītos un ilglaicīgās saglabāšanas pakotņu manifestos.
  3. Administratīvie metadati (Administrative Metadata): Ietver digitalizācijas procesa vadības datus (kas, kad un kā digitalizējis), kā arī kritisko informāciju par autortiesību statusu un izmantošanas nosacījumiem.
  4. Strukturālie metadati (Structural Metadata): Dokumentē un definē saistību starp dažādiem digitālajiem objektiem un to daļām (piemēram, kā atsevišķi lapu attēli apvienojas vienā grāmatā vai kā audio celiņi veido albumu). Tie kalpo par pamatu lietotāja saskarnes navigācijai.

Nacionālā digitālo objektu pārvaldība un LNB DOM struktūra

Lai nodrošinātu datu centralizāciju un automatizētu importu Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālo objektu pārvaldības sistēmā (LNB DOM), digitalizācijas darbu veicējiem metadati jāsagatavo atbilstoši DOM definētajām shēmām.

Objektu tipu hierarhija un struktūra

LNB DOM sistēmā objekti tiek klasificēti trīs līmeņu arhitektūrā:

  • Objektu virstips (Augstākais klasifikācijas līmenis, piemēram, Teksts, Attēls, Skaņa, Video, 3D).
  • Objektu tips (Pamatkategorija).
  • Objektu apakštips (Konkrētā materiāla specifika, piemēram, virstipam Attēls apakštips var būt Fotogrāfija).

Metadatu lauku grupas

Visi LNB DOM metadatu lauki tiek iedalīti četrās funkcionālās grupās:

  • Teksta lauki: Brīva teksta ieraksti (nosaukumi, anotācijas).
  • Klasifikatori: Standartizēti, kontrolēti saraksti sistēmas līmenī.
  • Tezauri: Strukturētas autoritatīvās vārdnīcas (personas, vietas, priekšmeti).
  • Saišu lauki: Relācijas, kas savieno saistītos objektus un metadatu ierakstus.

Obligātie un piekļuves līmeņa metadati

Neatkarīgi no institūcijas specifikas vai izmantotās IKT sistēmas, jebkurā digitālā arhīva repozitorijā ir trīs universāli obligātie pamatlauki:

  • `ID numurs` (Unikāls sistēmas identifikators);
  • `Nosaukums` (Objekta tituls vai identificējošais nosaukums);
  • `Objekta tips` (Sistēmas klasifikatora vērtība).

Pilnvērtīgai centralizētai pārvaldībai institūcijas reģistrē paplašināto vienoto obligāto metadatu kopu (aptuveni 15 pamatlaukus), kas definēti nacionālajās vadlīnijās.

Metadatu publicēšanai un attēlošanai var definēt dinamiskus piekļuves līmeņus:

  • 1. līmenis: Metadati, kas ir kritiski un tiek attēloti lietotājam uzreiz publiskajās izplatīšanas sistēmās.
  • 2. līmenis: Dziļākie, detalizētākie pētnieciskie vai tehniskie apraksti, kas pieejami, izvēršot objekta kartīti.

Starptautiskie metadatu standarti pa objektu grupām

Lai nodrošinātu digitālo kolekciju integrāciju starptautiskajās platformās (piemēram, Europeana, Archives Portal Europe), kultūras mantojuma iestādes metadatu shēmu izstrādē integrē un izmanto atzītu starptautisko standartu elementus:

Digitālo objektu grupa Starptautiskie metadatu standarti Primārais pielietojums un eksports
Teksta digitālie objekti Dublin Core, EDM, EAD3, MODS, ALTO MODS/ALTO izmanto periodikas un grāmatu pilnmetrāža tekstiem. Eksportam uz starptautiskajiem arhīviem Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) izmanto EAD (Encoded Archival Description) standartu.
Attēlu digitālie objekti Dublin Core, EDM, EAD3, CIDOC CRM Eksportam uz starptautiskajām digitālajām bibliotēkām LNB izmanto EDM (Europeana Data Model). Muzeju priekšmetu semantiskajai modelēšanai un krājuma datu sasaistei izmanto CIDOC CRM.
Video un kino dokumenti EBU Core (Tech 3293), EN 15744:2009 Pārraides un mediju failu struktūrai izmanto EBU Core, savukārt kinematogrāfisko darbu specifiskajam aprakstam – standartu EN 15744.
Audio digitālie objekti EBU Core (Tech 3293), BWF specifikācijas Skaņas dokumentu tehnisko un aprakstošo metadatu struktūrai.
3D objekti un digitālās replikas CIDOC CRM, X3D, Europeana 3D vadlīnijas Fizisku priekšmetu un arhitektūras pieminekļu 3D modeļu un fotogrammetrijas datu strukturēšanai un semantiskajai sasaistei.

Integrācija, automatizācija un atvērtie dati

OAIS arhīva pakotņu modelis

Ilglaicīgās saglabāšanas sistēmās, kas balstītas uz OAIS (Open Archival Information System) standartu, metadati tiek strukturēti un transformēti trīs secīgos līmeņos, bieži vien izmantojot METS (Metadata Encoding and Transmission Standard) ietvaru:

  • SIP (Submission Information Package): Digitalizācijas veicēja sagatavotā datņu un sākotnējo metadatu pakotne nodošanai institūcijai. Metadatu datnes nosaukumam obligāti precīzi jāsakrīt ar attiecīgā objekta arhīvdatnes nosaukumu.
  • AIP (Archival Information Package): Repozitorijā ilglaicīgi glabājamā pakotne, kurā apvienoti pilni tehniskie, administratīvie un aprakstošie dati, kā arī kontrolsummas.
  • DIP (Dissemination Information Package): Lietotājam un ārējām sistēmām publiskotā pakotne, kas satur optimizētas lietotājdatnes un piekļuves metadatus.

Lauku kartēšana (Mapping) un sadarbspēja

Lai sekmētu metadatu automatizētu masveida apstrādi, starp dažādām IKT sistēmām tiek veidota lauku kartēšana (mapping). Tā nosaka stingrus noteikumus, kādi metadatu lauki no vienas sistēmas (piemēram, muzeju vai arhīvu lokālās sistēmas) automātiski transformējas un kopējas uz citas sistēmas (piemēram, LNB DOM) atbilstošajiem laukiem importa procesā.

Kultūras mantojuma iestādes aktīvi atbalsta digitālo resursu un metadatu eksportu uz starptautiskajām atvērto datu (Open Data) platformām un iniciatīvām (piemēram, Open GLAM kustību), nodrošinot brīvu piekļuvi sabiedrības kopīpašumā (Public Domain) esošajam saturam un garantējot tiesiski caurspīdīgu autortiesību marķējumu.

Piezīme pirms integrācijas: Ja digitalizācijas projekta ietvaros digitālos objektus un to metadatus plānots importēt LNB DOM sistēmā, projekta sākumposmā ir obligāti jāsazinās ar LNB speciālistiem, lai saskaņotu automatizētās importēšanas shēmas un validācijas noteikumus.

Skatīt arī