Metadatu veidošana, importēšana
Aktualizēts 21.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi
Metadati (dati par datiem) ir strukturēta informācija, kas nepieciešama digitālo objektu identificēšanai, ilglaicīgai saglabāšanai, sistēmas pārvaldībai, meklēšanai, izplatīšanai un sadarbspējas nodrošināšanai.
Lai gan metadatu struktūra, lauku daudzums un formāti dažādos kultūras mantojuma objektu (KMO) veidos (teksts, attēli, audio, video, 3D) un lokālajās IKT sistēmās var atšķirties, Latvijas kultūras mantojuma institūcijas īsteno **vienotu digitālo objektu uzskaites un metadatu pārvaldības standartizāciju**, nodrošinot datu apmaiņu nacionālā un starptautiskā līmenī.
Metadatu funkcionālie līmeņi
Kultūras mantojuma digitālajā pārvaldībā metadatus iedala četros savstarpēji saistītos funkcionālos līmeņos, kurus izmanto gan iekšējiem institūcijas procesiem, gan publiskās piekļuves sistēmās:
- Aprakstošie metadati (Descriptive Metadata): Paredzēti objektu identificēšanai, meklēšanai un atrašanai (piemēram, autors, nosaukums, hronoloģija, atslēgvārdi). Tie parasti tiek uzturēti un pārvaldīti specializētās datubāzēs vai informācijas sistēmās.
- Tehniskie metadati (Technical Metadata): Apraksta datņu fiziskās un digitālās īpašības (piemēram, izmērs baitos, kontrolsumma, precīzs formāts, kompresija, izmantotā aparatūra un programmatūra). Procesa automatizācijai tos iekapsulē tieši digitālā objekta rekvizītos un ilglaicīgās saglabāšanas pakotņu manifestos.
- Administratīvie metadati (Administrative Metadata): Ietver digitalizācijas procesa vadības datus (kas, kad un kā digitalizējis), kā arī kritisko informāciju par autortiesību statusu un izmantošanas nosacījumiem.
- Strukturālie metadati (Structural Metadata): Dokumentē un definē saistību starp dažādiem digitālajiem objektiem un to daļām (piemēram, kā atsevišķi lapu attēli apvienojas vienā grāmatā vai kā audio celiņi veido albumu). Tie kalpo par pamatu lietotāja saskarnes navigācijai.
Nacionālā digitālo objektu pārvaldība un LNB DOM struktūra
Lai nodrošinātu datu centralizāciju un automatizētu importu Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālo objektu pārvaldības sistēmā (LNB DOM), digitalizācijas darbu veicējiem metadati jāsagatavo atbilstoši DOM definētajām shēmām.
Objektu tipu hierarhija un struktūra
LNB DOM sistēmā objekti tiek klasificēti trīs līmeņu arhitektūrā:
- Objektu virstips (Augstākais klasifikācijas līmenis, piemēram, Teksts, Attēls, Skaņa, Video, 3D).
- Objektu tips (Pamatkategorija).
- Objektu apakštips (Konkrētā materiāla specifika, piemēram, virstipam Attēls apakštips var būt Fotogrāfija).
Metadatu lauku grupas
Visi LNB DOM metadatu lauki tiek iedalīti četrās funkcionālās grupās:
- Teksta lauki: Brīva teksta ieraksti (nosaukumi, anotācijas).
- Klasifikatori: Standartizēti, kontrolēti saraksti sistēmas līmenī.
- Tezauri: Strukturētas autoritatīvās vārdnīcas (personas, vietas, priekšmeti).
- Saišu lauki: Relācijas, kas savieno saistītos objektus un metadatu ierakstus.
Obligātie un piekļuves līmeņa metadati
Neatkarīgi no institūcijas specifikas vai izmantotās IKT sistēmas, jebkurā digitālā arhīva repozitorijā ir trīs universāli obligātie pamatlauki:
- `ID numurs` (Unikāls sistēmas identifikators);
- `Nosaukums` (Objekta tituls vai identificējošais nosaukums);
- `Objekta tips` (Sistēmas klasifikatora vērtība).
Pilnvērtīgai centralizētai pārvaldībai institūcijas reģistrē paplašināto vienoto obligāto metadatu kopu (aptuveni 15 pamatlaukus), kas definēti nacionālajās vadlīnijās.
Metadatu publicēšanai un attēlošanai var definēt dinamiskus piekļuves līmeņus:
- 1. līmenis: Metadati, kas ir kritiski un tiek attēloti lietotājam uzreiz publiskajās izplatīšanas sistēmās.
- 2. līmenis: Dziļākie, detalizētākie pētnieciskie vai tehniskie apraksti, kas pieejami, izvēršot objekta kartīti.
Starptautiskie metadatu standarti pa objektu grupām
Lai nodrošinātu digitālo kolekciju integrāciju starptautiskajās platformās (piemēram, Europeana, Archives Portal Europe), kultūras mantojuma iestādes metadatu shēmu izstrādē integrē un izmanto atzītu starptautisko standartu elementus:
| Digitālo objektu grupa | Starptautiskie metadatu standarti | Primārais pielietojums un eksports |
|---|---|---|
| Teksta digitālie objekti | Dublin Core, EDM, EAD3, MODS, ALTO | MODS/ALTO izmanto periodikas un grāmatu pilnmetrāža tekstiem. Eksportam uz starptautiskajiem arhīviem Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) izmanto EAD (Encoded Archival Description) standartu. |
| Attēlu digitālie objekti | Dublin Core, EDM, EAD3, CIDOC CRM | Eksportam uz starptautiskajām digitālajām bibliotēkām LNB izmanto EDM (Europeana Data Model). Muzeju priekšmetu semantiskajai modelēšanai un krājuma datu sasaistei izmanto CIDOC CRM. |
| Video un kino dokumenti | EBU Core (Tech 3293), EN 15744:2009 | Pārraides un mediju failu struktūrai izmanto EBU Core, savukārt kinematogrāfisko darbu specifiskajam aprakstam – standartu EN 15744. |
| Audio digitālie objekti | EBU Core (Tech 3293), BWF specifikācijas | Skaņas dokumentu tehnisko un aprakstošo metadatu struktūrai. |
| 3D objekti un digitālās replikas | CIDOC CRM, X3D, Europeana 3D vadlīnijas | Fizisku priekšmetu un arhitektūras pieminekļu 3D modeļu un fotogrammetrijas datu strukturēšanai un semantiskajai sasaistei. |
Integrācija, automatizācija un atvērtie dati
OAIS arhīva pakotņu modelis
Ilglaicīgās saglabāšanas sistēmās, kas balstītas uz OAIS (Open Archival Information System) standartu, metadati tiek strukturēti un transformēti trīs secīgos līmeņos, bieži vien izmantojot METS (Metadata Encoding and Transmission Standard) ietvaru:
- SIP (Submission Information Package): Digitalizācijas veicēja sagatavotā datņu un sākotnējo metadatu pakotne nodošanai institūcijai. Metadatu datnes nosaukumam obligāti precīzi jāsakrīt ar attiecīgā objekta arhīvdatnes nosaukumu.
- AIP (Archival Information Package): Repozitorijā ilglaicīgi glabājamā pakotne, kurā apvienoti pilni tehniskie, administratīvie un aprakstošie dati, kā arī kontrolsummas.
- DIP (Dissemination Information Package): Lietotājam un ārējām sistēmām publiskotā pakotne, kas satur optimizētas lietotājdatnes un piekļuves metadatus.
Lauku kartēšana (Mapping) un sadarbspēja
Lai sekmētu metadatu automatizētu masveida apstrādi, starp dažādām IKT sistēmām tiek veidota lauku kartēšana (mapping). Tā nosaka stingrus noteikumus, kādi metadatu lauki no vienas sistēmas (piemēram, muzeju vai arhīvu lokālās sistēmas) automātiski transformējas un kopējas uz citas sistēmas (piemēram, LNB DOM) atbilstošajiem laukiem importa procesā.
Kultūras mantojuma iestādes aktīvi atbalsta digitālo resursu un metadatu eksportu uz starptautiskajām atvērto datu (Open Data) platformām un iniciatīvām (piemēram, Open GLAM kustību), nodrošinot brīvu piekļuvi sabiedrības kopīpašumā (Public Domain) esošajam saturam un garantējot tiesiski caurspīdīgu autortiesību marķējumu.
Piezīme pirms integrācijas: Ja digitalizācijas projekta ietvaros digitālos objektus un to metadatus plānots importēt LNB DOM sistēmā, projekta sākumposmā ir obligāti jāsazinās ar LNB speciālistiem, lai saskaņotu automatizētās importēšanas shēmas un validācijas noteikumus.