Pāriet uz saturu

Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas: Atšķirības starp versijām

Pievienot saites
No ''Latvijas Nacionālā bibliotēka''
VizuālaisVikiteksts
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
Jauna lapa: <big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big> <div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div> Latvijas kultūras mantojuma institūcijām ir pi...
 
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
mNav labojuma kopsavilkuma
 
(1 starpversija, ko mainījis tas pats dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
Latvijas kultūras mantojuma institūcijām ir pienākums un prasības ilglaicīgi saglabāt kultūrvēsturiskā mantojuma digitālos objektus. Digitālā saglabāšana prasa rūpīgu plānošanu, resursus, saistības un spēju pielāgoties pastāvīgi mainīgajā juridiskajā, reglamentējošajā, ekonomiskajā, sociālajā un tehnoloģiskajā vidē. Digitālā saglabāšana prasa rūpīgu institūciju koordināciju un komunikāciju, lai tādā veidā visekonomiskāk izmantotu digitālās saglabāšanas resursus, nenotiktu nevajadzīga dublēšanās. Digitālai saglabāšanai ir būtiska rūpīga kontrole par to, kā digitālie objekti tiek saglabāti, vai saglabāšanas laikā tie netiek bojāti, nevajadzīgi dublēti, vai saglabāšana ir droša, ilgtspējīga un tos būs iespējams vēlāk atvērt un apstrādāt. [[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] saglabāšanu nodrošina vienotā un integrētā digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēma (DOM), kas Latvijas kultūras institūcijām dod iespēju drošai digitālā satura saglabāšanai ilgtermiņā un tā atkalizmantošanai, cita starpā attīstītot starpinstitucionālo autoritatīvo ierakstu datu kopu.
== Ievads ==
Savukārt tiesiski-organizatoriskā skatījumā ilgtermiņa [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] saglabāšanas pamatā ir jābūt atbildēm uz šādiem jautājumiem: ko saglabāt? kur saglabāt? kā un kādā veidā saglabāt? kam saglabāt? cik ilgi saglabāt? Šajā vadlīniju dokumentā tiek definētas konceptuālas atbildes uz šiem jautājumiem.
Latvijas kultūras mantojuma institūcijām ir juridisks pienākums un noteiktas prasības nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma digitālo objektu ilglaicīgu saglabāšanu. Digitālā saglabāšana ir komplekss process, kas prasa nepārtrauktu plānošanu, resursu piesaisti un spēju adaptēties dinamiski mainīgajā tiesiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un tehnoloģiskajā vidē.
Ko saglabāt?
Ir jāsaglabā visi vērtīgie Latvijas kultūras mantojuma digitālie objekti, kuri atbilst definētajiem kritērijiem un prioritātēm. Ilgtermiņā ir jāsaglabā visi digitālie objekti, kuri tiek radīti, izmantojot šīs vadlīnijas. Digitalizācijas procesa un projektu ietvaros tiek izveidotas arhīvdatnes un lietotājdatnes, kā arī tiem atbilstošas [[Metadati|metadatu]] datnes. Digitālie objekti no digitalizācijas vietām ir jānogādā uz [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] IKT sistēmām (skatīt pielikumā ”Latvijas kultūras mantojuma institūciju digitālo arhīvu un izplatīšanas sistēmas”).
Kur saglabāt?
Kultūrvēsturiskā mantojuma [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] apjomi ir lieli, t.sk. gada laikā tiek radīti vairāki miljoni datņu ar kopējo digitālo apjomu daudzu TB apmērā. Šobrīd Latvijas kultūras un informāciju tehnoloģiju telpā digitālo objektu saglabāšanai ir pieejamas vairākas digitālo arhīvu IKT. Nākotnē ir vēlams turpināt un veicināt centralizētu digitālo arhīvu sistēmu attīstību un izmantošanu, kas nodrošina augstāku datu glabāšanas risinājumu izmaksu efektivitāti.
Kultūras mantojuma institūcijām, plānojot [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] ilglaicīgu saglabāšanu, ir jāņem vērā digitālo objektu digitālie izmēri. Tālāk pievienoti viena [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] aptuvenie izmēri:


{| class="wikitable"
Lai visekonomiskāk izmantotu valsts un institūciju infrastruktūras resursus un novērstu datu dublēšanos, ir nepieciešama cieša starpinstitucionālā koordinācija un vienota komunikācija. Digitālās saglabāšanas procesā būtiska loma ir stingrai kvalitātes kontrolei, nodrošinot, ka objekti netiek bojāti, saglabāšana ir ilgtspējīga, droša un dati paliek pieejami un apstrādājami arī pēc desmitgadēm.
|-
 
![[Digitālais objekts|Digitālā objekta]] veids !! [[Arhīvdatņu veidošana|Arhīvdatne]] !! [[Lietotājdatņu veidošana|Lietotājdatne]]
Digitālo objektu ilgtermiņa uzglabāšanu un atkalizmantošanu nodrošina valsts mēroga vienotā un integrētā '''Digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēma (DOM)''' un saistītā Digitālās bibliotēkas platforma, kas sekmē arī starpinstitucionālo autoritatīvo ierakstu un kopīgu datu kopu attīstību.
 
== Stratēģiskie pamatjautājumi ==
Tiesiski organizatoriskā skatījumā ilgtermiņa saglabāšanas pamatā ir piecas fundamentālas atbildes:
 
* '''Ko saglabāt?''' Visi vērtīgie Latvijas kultūras mantojuma digitālie objekti (arhīvdatnes jeb masterdatnes, lietotājdatnes un tiem atbilstošie metadati), kas atlasīti pēc valstiski noteiktiem kritērijiem un prioritātēm.
* '''Kur saglabāt?''' Centralizētās un akreditētās kultūras nozares ilglaicīgās saglabāšanas IKT sistēmās un specializētos datu centros, maksimāli izvairoties no lokālu, nesertificētu krātuvju uzturēšanas.
* '''Kā un kādā veidā saglabāt?''' Izmantojot standartizētus, atvērtus datņu formātus un automatizētus datu pakotņu (SIP/AIP/DIP) nodošanas un validācijas procesus.
* '''Kam saglabāt?''' Sabiedrībai, pētniekiem un nākamajām paaudzēm, nodrošinot datu atrodamību (t.sk. optimizāciju globālajiem meklētājiem – SEO/indeksāciju) un pieejamību atbilstoši autortiesību statusam un FAIR datu principiem.
* '''Cik ilgi saglabāt?''' Pastāvīgi (mūžīgi). Tā kā tehnoloģijas strauji mainās, tehniskie standarti tiek detalizēti definēti vidējam termiņam (3–5 gadiem), paredzot regulāru datu migrācijas ciklu izpildi.
 
== Orientējošie digitālo objektu izmēri ==
Plānojot infrastruktūras jaudas, institūcijām jāņem vērā prognozējamie datņu izmēri. Tabulā norādīti aptuvenie vidējie rādītāji vienam objektam:
 
{| class="wikitable sortable"
! Digitālā objekta veids
! Arhīvdatne (Master)
! Lietotājdatne (Derivative)
|-
|-
|Digitālie teksta dokumenti || Līdz 20 MB || 50-100 kB
| Digitālie teksta dokumenti (lapa)
| Līdz 20 MB
| 50 – 100 kB
|-
|-
|Digitālie attēli || Līdz 20 MB || 500 kB – 1 MB
| Digitālie attēli / fotogrāfijas
| 20 – 150 MB+
| 500 kB – 2 MB
|-
|-
|Digitālie kinodokumenti || 50 GB (1min) || 10 MB (1min)
| Digitālie kinodokumenti (1 min)
| Līdz 50 GB
| 10 – 50 MB
|-
|-
|Digitālie video materiāli || 25 GB (1h) || 4 GB (1h)
| Digitālie video materiāli (1 h)
| 25 – 100 GB+ (atkarībā no kodeka)
| 1 – 4 GB
|-
|-
|Digitālie audio materiāli || 1 GB (1h) || 2 GB (1h)
| Digitālie audio materiāli (1 h)
| 1 – 2 GB (BWF / WAV)
| 50 – 200 MB (MP3 / AAC)
|-
|-
|Pieminekļi 3D || 100GB || 3GB
| Pieminekļi un arhitektūra (3D modelis)
| 100 – 500 GB
| 1 – 5 GB
|-
|-
|Priekšmeti 3D || 1 GB || 1-10 MB
| Muzeju priekšmeti (3D skanējums)
| 1 – 10 GB
| 5 – 50 MB
|-
|-
|[[Metadati|Metadatu]] datne || 100 kB ||
| Metadatu datne (XML/JSON)
| 100 kB
| —
|}
|}


[[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] izmēri ir dažādi, un tie atkarīgi no definētiem tehniskās kvalitātes parametriem. Piemēram, video un audio datnēm izmēru aprēķiniem var izmantot kalkulatorus: https://www.digitalrebellion.com/webapps/videocalc vai http://www.audiomountain.com/tech/audio-file-size.html.
''Piezīme: Precīziem aprēķiniem ieteicams izmantot specializētos tiešsaistes kalkulatorus, piemēram, [https://www.digitalrebellion.com/webapps/videocalc Digital Rebellion Video Calc] audio un video formātu prognozēšanai.''
Kam saglabāt?
 
Katra kultūras mantojuma institūcija primāri ir atbildīga par savas jomas [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] [[Arhīvdatņu veidošana|arhīvdatņu]] un [[Lietotājdatņu veidošana|lietotājdatņu]] saglabāšanu savās IKT sistēmās, taču jāņem vērā, ka pakāpeniski notiek kultūras jomas digitālo objektu centralizēta digitālo arhīvu sistēmu plānošana un izveide. Pagaidām katra kultūras mantojuma institūcija savas iestādes vidēja termiņa stratēģijā un katra kalendārā gada budžetā plāno nepieciešamos datu glabāšanas resursus, pēc nepieciešamības slēdzot sadarbības līgumus ar citām kultūras mantojuma institūcijām par digitālo objektu uzglabāšanu. Tajā pašā laikā LNB turpina attīstīt LNB DOM kā centralizētu visu kultūras mantojuma digitālo objektu [[Metadati|metadatu]] [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] digitālo arhīvu.
== Starptautiskie brieduma un dzīvescikla modeļi ==
Cik ilgi saglabāt? Kādā veidā saglabāt?
 
Kultūras mantojuma digitālie objekti būtu jāsaglabā ilglaicīgi, lai nodrošinātu to pieejamību nākamajām paaudzēm. Ņemot vērā, ka digitālās tehnoloģijas ([[Digitālais objekts|digitālo objektu]] formāti, īpašības, apstrādes un saglabāšanas programmatūras un iekārtu modeļi un jaudas, izplatīšanas kanāli un mediju lietotāju iekārtas) strauji attīstās, ir problemātiski definēt ilgtermiņā (10 un vairāk gadi) datu saglabāšanas tehniskos standartus. Tos ir iespējams definēt vidējam termiņam (aptuveni 3-5 gadi). Ņemot vērā, ka kultūras mantojuma digitālo objektu skaits un to veidi tikai pieaugs, nepieciešamo datu uzglabāšanas tehnoloģiju kopējās izmaksas arī pieaugs, lai arī attīstības ietekmē tās samazināsies, rēķinot vidēji uz vienu vienību. Digitālās saglabāšanas izmaksas var optimizēt un pārvaldīt efektīvi, periodiski pārskatot kritērijus, kādi digitālie objekti tiek saglabāti, kā arī to, vai nenotiek digitālo objektu dublēšanās dažādās institūcijās. Ņemot vērā, ka dažādas auditorijas digitālos objektus meklē Internetā, izmantojot dažādus starptautiskus meklētājus, tad ir svarīgi tos jau sākotnēji saglabāt Google meklējamus (atrodamus) vai jānodrošina digitālo objektu indeksācija meklētājiem.
=== 1. DPCMM (Digital Preservation Capability Maturity Model) ===
Digitālo tehnoloģiju attīstība digitālo bibliotēku, arhīvu un muzeju jomā to IKT vadītājiem katru gadu piedāvā jaunus izaicinājumus, problēmas un risinājumus (virtuālie datu centri, mākoņskaitļošana, big data risinājumi, kiberuzbrukumi, datu zādzības, e-drošība utt.), kas rada [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] ilgtermiņa saglabāšanas risku pieaugumu. Kultūras mantojuma digitālos objektus ilgtermiņā vēlams uzglabāt specializētos nozares datu centros, kuri spēj piedāvāt augstu kvalitāti, fizisko un loģisko drošību, elastīgu jaudu paplašināšanu, modernas attālinātas datu apstrādes funkcijas, ilgtspējīgas metodes un konkurētspējīgus izcenojumus. Latvijas kultūras mantojuma institūcijām, pilnveidojot ilgtermiņa digitālo objektu saglabāšanas procesus, ieteicams izmantot atzītu starptautisko pieredzi, piemēram, https://en.wikipedia.org/wiki/Digital_preservation aprakstīto vai arī starptautiski atzītus modeļus, kā DPCMM (Digital Preservation Capability Maturity Model) vai DCC Curation Lifecycle Model. DPCMM būtība ir šāda :
Lai noteiktu institūcijas optimālās digitālās saglabāšanas spējas un definētu evolūcijas ceļa karti, tiek veikts digitalizācijas brieduma audits:
* Atbilstoši ISO 14721 tiek definēti digitalizācijas procesi un funkcijas (kopā 15 tēmas).
# '''Procesu definēšana:''' Atbilstoši ISO 14721 tiek definēti un analizēti digitalizācijas procesi un funkcijas.
* Atbilstoši ISO 16363 tiek definēti riska audita kritēriji, labās prakses pazīmes.
# '''Riska audits:''' Atbilstoši ISO 16363 tiek definēti riska audita kritēriji un uzticamas krātuves pazīmes.
* Tiek izstrādāta strukturēta audita novērtējuma matrica (dalot pa 15 tēmām un 5 punktu līmeņiem).
# '''Novērtējuma matrica:''' Tiek izstrādāta strukturēta matrica (parasti aptverot 15 galvenās tēmas un 5 brieduma līmeņus).
* Digitalizācijas auditori atbilstoši definētajiem kritērijiem un tēmām veic katras institūcijas digitalizācijas brieduma pakāpes novērtējumu (izmantojot specializētu rīku, veicot intervijas, datu iegūšanas metodes un piešķirot konkrētus punktus katrā tēmā).
# '''Audita izpilde:''' Auditoru komanda veic intervijas, tehnisko sistēmu pārbaudes un datu analīzi, piešķirot punktus katrā jomā.
* Vērtējumi tiek apkopoti, uzrādot katras institūcijas vājās un stiprās puses, draudus un iespējas. Tiek izceltas katras institūcijas digitalizācijas efektivitāte, nepilnības, uzlabojumu jomas.
# '''Rezultātu kopsavilkums:''' Tiek identificētas institūcijas stiprās/vājās puses, kā arī tiešie tehnoloģiskie draudi un attīstības iespējas.
Tādā veidā būs iespējams noteikt institūciju optimālās digitālās saglabāšanas iespējas, spējas un nepieciešamos resursus un prioritātes. Šādu digitalizācijas auditu pieeja dot iespēju definēt institūciju digitālās saglabāšanas evolūcijas ceļa karti.
 
[[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] pārvaldības dzīvescikla (Lifecycle) vadības pieeja piedāvā iespēju definēt digitalizācijas procesu loģiskās komponentēs, kur katrai no tām ir iespējams definēt labās prakses lēmumu un darbību vadlīnijas, skatīt turpmāk DCC Curation Lifecycle modeli:
=== 2. DCC Curation Lifecycle Modelis ===
DCC Curation Lifecycle modelis piedāvā iespēju [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] pārvaldību un saglabāšanu dalīt šādās jomās:
Digitālo objektu pārvaldības dzīvescikls tiek organizēts loģiskos komponentos un secīgās darbībās:


{| class="wikitable"
{| class="wikitable"
! Komponente
! Oriģinālais nosaukums
! Galvenās darbības un labā prakse
|-
|-
!Komponente !! Oriģinālais nosaukums !! Darbības
| '''Digitālie objekti'''
|-
| Digital objects
|Digitālie objekti || Digital objects || Digitālie objekti (tekstu, attēlu, video, audio datnes un [[Metadati|metadatu]] datnes). Jāizmanto definētie datņu formātu parametri un standarti.
| Teksta, attēlu, video, audio un metadatu datnes. Jāizmanto apstiprināti atvērtie standarti.
|-
|-
|Datu bāzes || Databases || Strukturētas [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] kopas IKT sistēmās.
| '''Datu bāzes'''
| Databases
| Strukturētas digitālo objektu un relāciju kopas uzticamās IKT sistēmās.
|-
|-
|Aprakstīšana un atrādīšana || Description and Representation Information || Atbilstošo tehnisko, administratīvo, aprakstošo un strukturālo [[Metadati|metadatu]] izveide un pievienošana, lai objektu varētu ilgtermiņā pārvaldīt. Jāizmanto definētie standarti.
| '''Aprakstīšana un atrādīšana'''
| Description & Representation
| Tehnisko, administratīvo, aprakstošo un strukturālo metadatu (piem., METS, MODS, PREMIS) pievienošana.
|-
|-
|Saglabāšanas plānošana || Preservation Planning || Atbilstoši dzīvescikla modelim regulāra visu objektu un funkciju plānošana.
| '''Saglabāšanas plānošana'''
| Preservation Planning
| Regulāra un stratēģiska saglabāšanas politiku un tehnoloģisko risku izvērtēšana.
|-
|-
|Auditoriju iesaiste || Community Watch and Participation || Iesaistīt dažādas [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] auditorijas, lai veicinātu koplietošanas standartu, rīku un programmatūru attīstību.
| '''Auditoriju iesaiste'''
| Community Watch
| Sekošana līdzi izmaiņām tehnoloģiju kopienā, standartu un rīku evolūcijai.
|-
|-
|[[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|Ilglaicīga saglabāšana]] || Curate and Preserve || Vadības un administratīvas darbības, lai veicinātu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] saglabāšanu, izmantojot dzīvescikla pieeju.
| '''Ilglaicīga saglabāšana'''
| Curate and Preserve
| Administratīvas un pārvaldības darbības, nodrošinot datu ilgtspēju visā dzīvescikla laikā.
|-
|-
|Secīgas darbības Konceptualizēšana || Sequential Actions Conceptualise || Definējiet un plānojiet [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] izveidi, ieskaitot fiksēšanas metodi un saglabāšanas iespējas!
| '''Konceptualizēšana'''
| Conceptualise
| Jaunu projektu un objektu izveides plānošana, fiksēšanas metožu un saglabāšanas iespēju definēšana.
|-
|-
|Izveidošana un saņemšana || Create or Receive || Izveidojiet datnes un metadatus! Saņemiet datus atbilstoši definētajiem standartiem!
| '''Izveidošana un saņemšana'''
| Create or Receive
| Datņu un metadatu radīšana vai ienesoša saņemšana atbilstoši kvalitātes prasībām.
|-
|-
|Novērtēšana un atlasīšana || Appraise and Select || Novērtējiet datnes un definējiet ilgtermiņa saglabāšanas vadlīnijas!
| '''Novērtēšana un atlasīšana'''
| Appraise and Select
| Datņu izvērtēšana, nosakot to ilgtermiņa kultūrvēsturisko vērtību un uzglabāšanas režīmu.
|-
|-
|Kopēšana, novietošana || Ingest || Kopējiet un novietojiet datnes uz datu serveriem, [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] IKT sistēmās, datu centros!
| '''Kopēšana un novietošana'''
| Ingest
| Datņu pārsūtīšana un droša reģistrēšana ilglaicīgās saglabāšanas sistēmās (datu centros).
|-
|-
|[[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|Ilglaicīga saglabāšana]] || Preservation Action || Veiciet ilgtermiņa saglabāšanas funkcijas! Nodrošiniet datņu autentiskumu, ticamību, izmantojamību, integritāti! Darbības ietver datņu tīrīšanu, apstiprināšanu, saglabāšanas [[Metadati|metadatu]] izveidi.
| '''Saglabāšanas darbības'''
| Preservation Action
| Autentiskuma, integritātes (piem., kontrolsummu pārbaudes) un salasāmības nodrošināšana.
|-
|-
|Saglabāšana || Store || Nodrošiniet drošu datņu tehnisko uzglabāšanu!
| '''Glabāšana'''
| Store
| Fiziska un loģiska datu uzturēšana drošā krātuvē (uz serveriem, lentēm vai mākonī).
|-
|-
|Piekļuve, lietošana, atkārtota lietošana || Access, Use and Reuse || Nodrošiniet atbilstošām mērķauditorijām piekļuvi datnēm! Definējiet piekļuves un autentifikācijas tiesības!
| '''Piekļuve un lietošana'''
| Access, Use and Reuse
| Lietotāju autorizācija, piekļuves tiesību vadība, API saskarņu nodrošināšana atkalizmantošanai.
|-
|-
|Pārveidošana || Transform || Nodrošiniet jaunu (atvasināto datņu, digitālo kopiju) izveidi, pie nosacījumiem, kad mainās tehniskās IKT platformas un datņu standarti, formāti!
| '''Pārveidošana'''
| Transform
| Jaunu lietotājdatņu formu vai formātu konvertēšana, mainoties tehnoloģiskajām platformām.
|-
|-
|Dzēšana || Dispose || Atbilstoši ilgtermiņa saglabāšanas politikai regulāri veiciet datu attīrīšanu, nevajadzīgo datņu dzēšanu!
| '''Dzēšana'''
| Dispose
| Apzināta un regulēta pagaidu, dublējošos vai mazvērtīgo datu tīrīšana saskaņā ar politiku.
|-
|-
|Pārvērtēšana || Reappraise || Atgriezieties un atkārtoti novērtējiet datnes, kuras sākotnēji nebija atbilstošas definētajiem standartiem!
| '''Pārvērtēšana'''
| Reappraise
| Atgriešanās pie objektiem, kas sākotnēji neatbilda standartiem, to validācijas statusa pārskatīšana.
|-
|-
|Migrācija || Migrate || Regulāri nodrošiniet datu migrāciju un konvertēšanu uz jauniem formātiem!
| '''Migrācija'''
| Migrate
| Datņu formātu un datu nesēju regulāra pārcelšana uz jaunākiem un drošākiem risinājumiem.
|}
|}


Atbilstoši šajās vadlīnijās definētajiem tehniskajiem formātiem, nosaukumu un mapju struktūrām digitālos objektus uz digitāliem arhīviem ir iespējams nogādāt divos veidos:
== Datu nogādāšana digitālajos arhīvos ==
1. Pagaidu datu nesēji. Ja digitalizācijas projekta laikā digitālie objekti sākumā tiek saglabāti uz ārējiem datu nesējiem (pārvietojamie atmiņu diski, kartes) un pēc tam periodiski tiek nogādāti digitalizācijas Pasūtītāja datu centrā (uzglabāšanas serveros un IKT sistēmās), svarīgi, lai uz ārējiem datu nesējiem tiek izveidota identifikācijas sistēma (saraksti, numerācija, uzlīmes). Ja digitalizācijas projektos ir noteikts, ka digitalizācijas darbu veicējam digitālie objekti ir jāsaglabā pagaidu datu nesējos, tad vēlams definēt konkrētu termiņu, līdz kuram digitālie objekti ir jāuzglabā, piemēram, 12 mēneši kopš digitalizācijas. Izmantojot šo metodi, ir svarīgi definēt ārējo datu nesēju uzskaites sistēmu, datu nesēju loģistiku, kā arī drošības un kvalitātes pārbaudes.
Datu pārnesi no digitalizācijas veicēja vai lokālās institūcijas uz centrālo digitālo arhīvu realizē divos veidos:
2. Tiešsaistes kopēšana. Ja digitalizācijas projekta ietvaros digitālie objekti nekavējoties vai periodiski (tiešsaistē izmantojot speciālus interneta vai datu pieslēgumus, VPN, WAN) tiek saglabāti digitalizācijas Pasūtītāja datu centrā, FTP serveros un atbilstošās digitālās mapēs, ir jāizveido kopēšanas tehniskais pieslēgums un kopēšanas reģistra sistēma (ieraksti, datumi, apjomi). [[Arhīvdatņu veidošana|Arhīvdatņu]], [[Lietotājdatņu veidošana|lietotājdatņu]] un [[Metadati|metadatu]] kopēšanas darbus uz digitāliem arhīviem ir ieteicams automatizēt. Kā arī ir ieteicams automatizēt [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] metadatu importēšanu uz LNB DOM. Izmantojot šo kopēšanas pieeju, ir svarīgi izveidot ātrus, stabilus un drošus datu pārraides pieslēgumus.
 
Abos gadījumos digitalizācijas Pasūtītājam ar digitalizācijas darbu veicēju ir jāvienojas par datņu kopēšanas grafiku (stundas, dienas, nedēļas vai mēneša intervāli). Digitalizācijas Pasūtītājam un digitalizācijas darbu veicējam ir jānodrošina droša (vīrusu pārbaudes) [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] kopēšana uz pagaidu datu nesējiem vai tiešsaistē uz serveriem. Abos gadījumos digitalizācijas Pasūtītājam periodiski, pēc ienākošo digitālo objektu apjoma un kvalitātes pārbaudes iespēju robežās ir jāizveido digitālo objektu rezerves kopijas (backup).
=== 1. Tiešsaistes kopēšana (Primārā metode) ===
Ilglaicīgai [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] saglabāšanai būtu ieteicamas tehniskās vadlīnijas:
Digitālie objekti periodiski vai reāllaikā tiek sinhronizēti ar datu centru, izmantojot drošus tīkla protokolus (piemēram, SFTP, HTTPS API, VPN tuneļus).
* Institūcijām ieteicams izmantot LTO lentes vai jaunākās paaudzes HDD storage sistēmas, kuras piedāvā vairāki ražotāji, piemēram, WesternDigital, Seagate, Fujitsu, Hitachi, Quantum, Samsung.
* '''Prasības:''' Nepieciešams izveidot automatizētu kopēšanas un transakciju reģistra sistēmu (ieraksti, kontrolsummas, datumi, apjomi).
* Digitālajiem objektiem ir jābūt otrajai vai trešajai kopijai - divas galvenajā arhīvu sistēmā, lai gadījumā, ja kāda no kopijām tiek bojāta, datnes būtu iespējams atgūt.
* '''Automatizācija:''' Arhīvdatņu un metadatu importam sistēmā LNB DOM jābūt maksimāli automatizētam, samazinot manuālo darbu.
* Sistemātiski ir jāpārbauda, vai datu nesējs – LTO lente vai HDD - ir dzīvotspējīgs. Ja parādās kādi bojājumi, digitālie objekti ir jāpārkopē uz jauniem nesējiem.
 
* Parasti pēc aptuveni 2-3 gadiem parādās jaunākas paaudzes datu nesēji - LTO 6,7,8 un HDD SATA, SAS u.c. Šādos gadījumos arī datnes ir ieteicams migrēt no esošā nesēja, kurš ir divas paaudzes vecs, uz jaunāko, jo var gadīties, ka pēc kāda laika vecās paaudzes nesēju nebūs iespējams nolasīt.
=== 2. Pagaidu fiziskie datu nesēji ===
* Sistēmām Tape library vai HDD ir jāveic defragmentācija, jo, pārrakstot datnes, veidojas “brīvas” vietas. Tādēļ tiek veikta datu nesēja defragmentācija, lai atbrīvotos no “neizmantotajām vietām” un atgūtu vietu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] glabāšanai.
Izmanto gadījumos, kad tīkla infrastruktūras jauda nav pietiekama apjomīgu datu (piemēram, 3D vai nesaspiesta video) tūlītējai pārraidei.
* Fiziskajām datu glabāšanas iekārtām, piemēram, LTO robotics vai HDD sistēmas, ir nepieciešama pārvaldības sistēma jeb MAM (media asset management), kura nodrošina centralizētu digitalizācijas procesu un objektu pārvaldību, sākot no [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] ievades, aprakstīšanas, montāžas, noskatīšanas, eksportēšanas, objektu pakošanas, izplatīšanas un autortiesību pārvaldības.
* '''Prasības:''' Uz ārējiem nesējiem (cietajiem diskiem, SSD) jābūt skaidrai fiziskajai un loģiskajai identifikācijai (svītrkodi, saraksti).
[[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] ilglaicīgai saglabāšanai digitālos arhīvos vēlams ņemt vērā digitālo arhīvu atbilstību šādiem starptautiskajiem standartiem:
* '''Termiņi:''' Līgumos jānosaka skaidrs laika rāmis, cik ilgi darbu veicējs uzglabā datu rezervi pagaidu nesējos (ieteicams vismaz 12 mēneši pēc darbu pieņemšanas).
* ISO 14721:2012, Space data and information transfer systems ‐ Open archival information systems;
 
* ISO 16363, Space data and information transfer systems ‐ Audit and certification criteria for trustworthy digital repositories;
> '''Svarīgi:''' Neatkarīgi no izvēlētās metodes, pirms datu masīva integrēšanas galvenajā krātuvē ir obligāti jāveic automatizēta vīrusu un ļaunprogrammatūras skenēšana, kā arī jāizveido tūlītēja rezerves kopija (''backup'').
* ISO 20652:2006, Space data and information transfer systems ‐ Producer‐archive interface ‐ Methodology abstract standard;
 
* ISO 3100:2009, Risk Management, Principles and guidelines.
== Tehniskās un infrastruktūras vadlīnijas ==
* '''Tehnoloģiju izvēle:''' Datu masīvu uzglabāšanai ieteicams izmantot enterprise līmeņa risinājumus – jaunākās paaudzes LTO lentes (piemēram, LTO-9 vai jaunākas) lentu bibliotēkās, augstas uzticamības HDD/SSD masīvus (SAN/NAS) vai drošus hibrīdos mākoņskaitļošanas pakalpojumus, ko piedāvā vadošie ražotāji un sertificēti datu centri.
* '''Datu redundance (Kopijas):''' Katram digitālajam objektam jānodrošina vismaz ģeogrāfiski sadalīta otrā vai trešā kopija pēc 3-2-1 noteikuma (3 kopijas, 2 dažādi nesēju veidi, 1 kopija citā lokācijā).
* '''Integritātes pārbaude:''' Sistemātiski un automatizēti jāveic datu nesēju un pašu datņu veselības pārbaude (kontrolsummu ''scrubbing''). Bojājumu signalizēšanas gadījumā dati nekavējoties jāatjauno no veselās kopijas.
* '''Tehnoloģiskā migrācija:''' Datu nesēju un sistēmu novecošanās cikls ir straujš. Datus ieteicams migrēt uz jaunākas paaudzes infrastruktūru (piemēram, pāreja uz jaunāku LTO standartu vai jaunākiem SAS/NVMe masīviem) ik pēc divu paaudžu maiņas cikla (aptuveni ik pēc 5–7 gadiem), lai garantētu lasīšanas iekārtu savietojamību.
* '''Sistēmu optimizācija:''' Glabāšanas sistēmās (īpaši lentu bibliotēkās) jāveic regulāra datu telpas defragmentācija un optimizācija, lai racionāli izmantotu brīvo vietu.
* '''Pārvaldības programmatūra (MAM / DAM):''' Fiziskajām un loģiskajām krātuvēm jābūt integrētām ar specializētu Media/Digital Asset Management sistēmu, kas nodrošina pilnu digitalizācijas procesu pārredzamību: no datņu ievades un metadatu aprakstīšanas līdz tiesību pārvaldībai un automatizētai izplatīšanai.
 
== Saistītie starptautiskie standarti ==
Digitālo arhīvu projektēšanā un uzturēšanā obligāti jāievēro šādu ISO standartu aktuālās versijas:
* '''ISO 14721:2012''' (Space data and information transfer systems ‐ Open archival information systems – OAIS vadlīnijas un modelis);
* '''ISO 16363:2012''' (Space data and information transfer systems ‐ Audit and certification criteria for trustworthy digital repositories – kritēriji uzticamu digitālo krātuvju auditam);
* '''ISO 20652:2006''' (Space data and information transfer systems ‐ Producer‐archive interface ‐ metodoloģiskais standarts datu radītāja un arhīva saskarnei);
* '''ISO 31000:2018''' (Risk management ‐ Principles and guidelines – Vispārīgie risku pārvaldības principi un vadlīnijas).
 
[[Kategorija:Digitalizācija]] [[Kategorija:Kultūras mantojums]] [[Kategorija:Vadlīnijas]]


== Skatīt arī ==
== Skatīt arī ==

Pašreizējā versija, 2026. gada 20. maijs, plkst. 23.17

Aktualizēts 20.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Ievads

Latvijas kultūras mantojuma institūcijām ir juridisks pienākums un noteiktas prasības nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma digitālo objektu ilglaicīgu saglabāšanu. Digitālā saglabāšana ir komplekss process, kas prasa nepārtrauktu plānošanu, resursu piesaisti un spēju adaptēties dinamiski mainīgajā tiesiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un tehnoloģiskajā vidē.

Lai visekonomiskāk izmantotu valsts un institūciju infrastruktūras resursus un novērstu datu dublēšanos, ir nepieciešama cieša starpinstitucionālā koordinācija un vienota komunikācija. Digitālās saglabāšanas procesā būtiska loma ir stingrai kvalitātes kontrolei, nodrošinot, ka objekti netiek bojāti, saglabāšana ir ilgtspējīga, droša un dati paliek pieejami un apstrādājami arī pēc desmitgadēm.

Digitālo objektu ilgtermiņa uzglabāšanu un atkalizmantošanu nodrošina valsts mēroga vienotā un integrētā Digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēma (DOM) un saistītā Digitālās bibliotēkas platforma, kas sekmē arī starpinstitucionālo autoritatīvo ierakstu un kopīgu datu kopu attīstību.

Stratēģiskie pamatjautājumi

Tiesiski organizatoriskā skatījumā ilgtermiņa saglabāšanas pamatā ir piecas fundamentālas atbildes:

  • Ko saglabāt? Visi vērtīgie Latvijas kultūras mantojuma digitālie objekti (arhīvdatnes jeb masterdatnes, lietotājdatnes un tiem atbilstošie metadati), kas atlasīti pēc valstiski noteiktiem kritērijiem un prioritātēm.
  • Kur saglabāt? Centralizētās un akreditētās kultūras nozares ilglaicīgās saglabāšanas IKT sistēmās un specializētos datu centros, maksimāli izvairoties no lokālu, nesertificētu krātuvju uzturēšanas.
  • Kā un kādā veidā saglabāt? Izmantojot standartizētus, atvērtus datņu formātus un automatizētus datu pakotņu (SIP/AIP/DIP) nodošanas un validācijas procesus.
  • Kam saglabāt? Sabiedrībai, pētniekiem un nākamajām paaudzēm, nodrošinot datu atrodamību (t.sk. optimizāciju globālajiem meklētājiem – SEO/indeksāciju) un pieejamību atbilstoši autortiesību statusam un FAIR datu principiem.
  • Cik ilgi saglabāt? Pastāvīgi (mūžīgi). Tā kā tehnoloģijas strauji mainās, tehniskie standarti tiek detalizēti definēti vidējam termiņam (3–5 gadiem), paredzot regulāru datu migrācijas ciklu izpildi.

Orientējošie digitālo objektu izmēri

Plānojot infrastruktūras jaudas, institūcijām jāņem vērā prognozējamie datņu izmēri. Tabulā norādīti aptuvenie vidējie rādītāji vienam objektam:

Digitālā objekta veids Arhīvdatne (Master) Lietotājdatne (Derivative)
Digitālie teksta dokumenti (lapa) Līdz 20 MB 50 – 100 kB
Digitālie attēli / fotogrāfijas 20 – 150 MB+ 500 kB – 2 MB
Digitālie kinodokumenti (1 min) Līdz 50 GB 10 – 50 MB
Digitālie video materiāli (1 h) 25 – 100 GB+ (atkarībā no kodeka) 1 – 4 GB
Digitālie audio materiāli (1 h) 1 – 2 GB (BWF / WAV) 50 – 200 MB (MP3 / AAC)
Pieminekļi un arhitektūra (3D modelis) 100 – 500 GB 1 – 5 GB
Muzeju priekšmeti (3D skanējums) 1 – 10 GB 5 – 50 MB
Metadatu datne (XML/JSON) 100 kB —

Piezīme: Precīziem aprēķiniem ieteicams izmantot specializētos tiešsaistes kalkulatorus, piemēram, Digital Rebellion Video Calc audio un video formātu prognozēšanai.

Starptautiskie brieduma un dzīvescikla modeļi

1. DPCMM (Digital Preservation Capability Maturity Model)

Lai noteiktu institūcijas optimālās digitālās saglabāšanas spējas un definētu evolūcijas ceļa karti, tiek veikts digitalizācijas brieduma audits:

  1. Procesu definēšana: Atbilstoši ISO 14721 tiek definēti un analizēti digitalizācijas procesi un funkcijas.
  2. Riska audits: Atbilstoši ISO 16363 tiek definēti riska audita kritēriji un uzticamas krātuves pazīmes.
  3. Novērtējuma matrica: Tiek izstrādāta strukturēta matrica (parasti aptverot 15 galvenās tēmas un 5 brieduma līmeņus).
  4. Audita izpilde: Auditoru komanda veic intervijas, tehnisko sistēmu pārbaudes un datu analīzi, piešķirot punktus katrā jomā.
  5. Rezultātu kopsavilkums: Tiek identificētas institūcijas stiprās/vājās puses, kā arī tiešie tehnoloģiskie draudi un attīstības iespējas.

2. DCC Curation Lifecycle Modelis

Digitālo objektu pārvaldības dzīvescikls tiek organizēts loģiskos komponentos un secīgās darbībās:

Komponente Oriģinālais nosaukums Galvenās darbības un labā prakse
Digitālie objekti Digital objects Teksta, attēlu, video, audio un metadatu datnes. Jāizmanto apstiprināti atvērtie standarti.
Datu bāzes Databases Strukturētas digitālo objektu un relāciju kopas uzticamās IKT sistēmās.
Aprakstīšana un atrādīšana Description & Representation Tehnisko, administratīvo, aprakstošo un strukturālo metadatu (piem., METS, MODS, PREMIS) pievienošana.
Saglabāšanas plānošana Preservation Planning Regulāra un stratēģiska saglabāšanas politiku un tehnoloģisko risku izvērtēšana.
Auditoriju iesaiste Community Watch Sekošana līdzi izmaiņām tehnoloģiju kopienā, standartu un rīku evolūcijai.
Ilglaicīga saglabāšana Curate and Preserve Administratīvas un pārvaldības darbības, nodrošinot datu ilgtspēju visā dzīvescikla laikā.
Konceptualizēšana Conceptualise Jaunu projektu un objektu izveides plānošana, fiksēšanas metožu un saglabāšanas iespēju definēšana.
Izveidošana un saņemšana Create or Receive Datņu un metadatu radīšana vai ienesoša saņemšana atbilstoši kvalitātes prasībām.
Novērtēšana un atlasīšana Appraise and Select Datņu izvērtēšana, nosakot to ilgtermiņa kultūrvēsturisko vērtību un uzglabāšanas režīmu.
Kopēšana un novietošana Ingest Datņu pārsūtīšana un droša reģistrēšana ilglaicīgās saglabāšanas sistēmās (datu centros).
Saglabāšanas darbības Preservation Action Autentiskuma, integritātes (piem., kontrolsummu pārbaudes) un salasāmības nodrošināšana.
Glabāšana Store Fiziska un loģiska datu uzturēšana drošā krātuvē (uz serveriem, lentēm vai mākonī).
Piekļuve un lietošana Access, Use and Reuse Lietotāju autorizācija, piekļuves tiesību vadība, API saskarņu nodrošināšana atkalizmantošanai.
Pārveidošana Transform Jaunu lietotājdatņu formu vai formātu konvertēšana, mainoties tehnoloģiskajām platformām.
Dzēšana Dispose Apzināta un regulēta pagaidu, dublējošos vai mazvērtīgo datu tīrīšana saskaņā ar politiku.
Pārvērtēšana Reappraise Atgriešanās pie objektiem, kas sākotnēji neatbilda standartiem, to validācijas statusa pārskatīšana.
Migrācija Migrate Datņu formātu un datu nesēju regulāra pārcelšana uz jaunākiem un drošākiem risinājumiem.

Datu nogādāšana digitālajos arhīvos

Datu pārnesi no digitalizācijas veicēja vai lokālās institūcijas uz centrālo digitālo arhīvu realizē divos veidos:

1. Tiešsaistes kopēšana (Primārā metode)

Digitālie objekti periodiski vai reāllaikā tiek sinhronizēti ar datu centru, izmantojot drošus tīkla protokolus (piemēram, SFTP, HTTPS API, VPN tuneļus).

  • Prasības: Nepieciešams izveidot automatizētu kopēšanas un transakciju reģistra sistēmu (ieraksti, kontrolsummas, datumi, apjomi).
  • Automatizācija: Arhīvdatņu un metadatu importam sistēmā LNB DOM jābūt maksimāli automatizētam, samazinot manuālo darbu.

2. Pagaidu fiziskie datu nesēji

Izmanto gadījumos, kad tīkla infrastruktūras jauda nav pietiekama apjomīgu datu (piemēram, 3D vai nesaspiesta video) tūlītējai pārraidei.

  • Prasības: Uz ārējiem nesējiem (cietajiem diskiem, SSD) jābūt skaidrai fiziskajai un loģiskajai identifikācijai (svītrkodi, saraksti).
  • Termiņi: Līgumos jānosaka skaidrs laika rāmis, cik ilgi darbu veicējs uzglabā datu rezervi pagaidu nesējos (ieteicams vismaz 12 mēneši pēc darbu pieņemšanas).

> Svarīgi: Neatkarīgi no izvēlētās metodes, pirms datu masīva integrēšanas galvenajā krātuvē ir obligāti jāveic automatizēta vīrusu un ļaunprogrammatūras skenēšana, kā arī jāizveido tūlītēja rezerves kopija (backup).

Tehniskās un infrastruktūras vadlīnijas

  • Tehnoloģiju izvēle: Datu masīvu uzglabāšanai ieteicams izmantot enterprise līmeņa risinājumus – jaunākās paaudzes LTO lentes (piemēram, LTO-9 vai jaunākas) lentu bibliotēkās, augstas uzticamības HDD/SSD masīvus (SAN/NAS) vai drošus hibrīdos mākoņskaitļošanas pakalpojumus, ko piedāvā vadošie ražotāji un sertificēti datu centri.
  • Datu redundance (Kopijas): Katram digitālajam objektam jānodrošina vismaz ģeogrāfiski sadalīta otrā vai trešā kopija pēc 3-2-1 noteikuma (3 kopijas, 2 dažādi nesēju veidi, 1 kopija citā lokācijā).
  • Integritātes pārbaude: Sistemātiski un automatizēti jāveic datu nesēju un pašu datņu veselības pārbaude (kontrolsummu scrubbing). Bojājumu signalizēšanas gadījumā dati nekavējoties jāatjauno no veselās kopijas.
  • Tehnoloģiskā migrācija: Datu nesēju un sistēmu novecošanās cikls ir straujš. Datus ieteicams migrēt uz jaunākas paaudzes infrastruktūru (piemēram, pāreja uz jaunāku LTO standartu vai jaunākiem SAS/NVMe masīviem) ik pēc divu paaudžu maiņas cikla (aptuveni ik pēc 5–7 gadiem), lai garantētu lasīšanas iekārtu savietojamību.
  • Sistēmu optimizācija: Glabāšanas sistēmās (īpaši lentu bibliotēkās) jāveic regulāra datu telpas defragmentācija un optimizācija, lai racionāli izmantotu brīvo vietu.
  • Pārvaldības programmatūra (MAM / DAM): Fiziskajām un loģiskajām krātuvēm jābūt integrētām ar specializētu Media/Digital Asset Management sistēmu, kas nodrošina pilnu digitalizācijas procesu pārredzamību: no datņu ievades un metadatu aprakstīšanas līdz tiesību pārvaldībai un automatizētai izplatīšanai.

Saistītie starptautiskie standarti

Digitālo arhīvu projektēšanā un uzturēšanā obligāti jāievēro šādu ISO standartu aktuālās versijas:

  • ISO 14721:2012 (Space data and information transfer systems ‐ Open archival information systems – OAIS vadlīnijas un modelis);
  • ISO 16363:2012 (Space data and information transfer systems ‐ Audit and certification criteria for trustworthy digital repositories – kritēriji uzticamu digitālo krātuvju auditam);
  • ISO 20652:2006 (Space data and information transfer systems ‐ Producer‐archive interface ‐ metodoloģiskais standarts datu radītāja un arhīva saskarnei);
  • ISO 31000:2018 (Risk management ‐ Principles and guidelines – Vispārīgie risku pārvaldības principi un vadlīnijas).

Skatīt arī

Saturs iegūts no "https://wiki.lnb.lv/index.php?title=Īslaicīgas_un_ilglaicīgas_saglabāšanas_vadlīnijas&oldid=5121"