Pamatprincipi un padomi kultūras mantojuma 3D digitalizācijai: Atšķirības starp versijām

Pašreizējā versija, 2026. gada 21. maijs, plkst. 12.54

Aktualizēts 21.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Ievads

Kultūras mantojuma 3D digitalizācija ir komplekss process, kas prasa strukturētu pieeju. Balstoties uz Eiropas Komisijas un ekspertu grupu izstrādātajiem pamatprincipiem (Basic principles and tips for 3D digitisation of tangible cultural heritage), šis šķirklis sniedz pārskatu par labo praksi un stratēģiskajiem soļiem materiālā kultūras mantojuma pārvēršanai trīsdimensiju digitālajos aktīvos.

Pilna EK ekspertu ziņojuma atskaite un avoti pieejami EK dokumentu krātuvē.

10 pamatprincipi 3D digitalizācijā

1. Stratēģiskā nepieciešamība un vērtības izvērtēšana

3D digitalizācija sniedz būtisku pienesumu pētniecībā, izglītībā, restaurācijā un ilgtspējīgā tūrismā.

Apdraudēts mantojums: Prioritāri jādigitalizē fiziski apdraudēti objekti un struktūras, nodrošinot to digitālo saglabāšanu pirms neatgriezenisku bojājumu rašanās.
Piekļūstamība un iekļaušana: 3D modeļi sniedz iespēju piekļūt objektiem, kas fiziski nav pieejami (piemēram, drošības, lokācijas vai trausluma dēļ), kā arī ļauj izveidot taktilus (3D drukātus) objektus personām ar redzes traucējumiem.
Fiziskā aizsardzība: Izpēti un monitoringu var veikt digitālajā vidē, samazinot tiešu saskari ar oriģinālu.

Brīdinājums: 3D digitalizācija pati par sevi nenovērš fiziskos riskus objektam un neaizstāj konservāciju un fizisko saglabāšanu. Tāpat digitālā tveršana automātiski nenozīmē ilglaicīgu datu saglabāšanu (arhivēšanu).

2. Mērķu, lietošanas gadījumu un auditorijas noteikšana

Pirms projekta uzsākšanas ir precīzi jādefinē digitalizācijas pamatojums un jomas.

Fokuss uz lietotāju: Nosakiet galvenās mērķa grupas (pētnieki, sabiedrība, pedagogi) un pielāgojiet tehnisko izpildījumu viņu vajadzībām.
Koprade un iesaiste: Plānošanas posmā ieteicams iesaistīt tūrisma, izglītības un radošo industriju pārstāvjus, lai paplašinātu modeļu potenciālo atkalizmantošanu.
Priekšizpēte: Dažādiem mērķiem (piemēram, struktūras plaisu analīzei vs. vizualizācijai video spēlē) nepieciešama pilnīgi atšķirīga aprīkojuma un kvalitātes stratēģija.

3. Iekšējo resursu un ārpakalpojumu sabalansēšana

Institūcijai ir reālistiski jānovērtē savas tehniskās un cilvēkresursu jaudas.

Kompetences audits: Jāizvērtē esošais aprīkojums, personāla prasmes un nepieciešamība pēc papildu apmācībām.
Izmaksu un ieguvumu analīze: Jāizver, vai ilgtermiņā izdevīgāk ir investēt pašu infrastruktūrā, vai piesaistīt ārpakalpojumu.
Ekspertīze: Izmantojot ārpakalpojumus, jāizvēlas pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir specifiska pieredze un izpratne par darbu ar kultūras mantojuma objektiem. Institūcijas darbiniekiem ir jābūt pietiekami kompetentiem, lai spētu definēt darba uzdevumu un izvērtēt saņemtos 3D rezultātus.

4. Autortiesību noskaidrošana un atvērta piekļuve

Tiesiskā skaidrība ir priekšnosacījums jebkurai publiskai izplatīšanai.

Tiesību audits: Pirms tveršanas jāidentificē visi autortiesību un blakustiesību turētāji (piemēram, modernās arhitektūras vai skulptūru autori).
Publiskā domēna princips: Jāievēro princips – tam, kas ir publiskajā domēnā fiziski, pēc digitalizācijas jāpaliek publiskajā domēnā arī digitāli.
Līgumu kontrole: Slēdzot līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem, jānodrošina, ka visas tiesības uz radītajiem 3D modeļiem, neapstrādātajiem datiem un metadatiem tiek nodotas institūcijai vai nodotas publiskajā domēnā bez pakalpojumu sniedzēja ierobežojumiem.
Atvērtība un meklējamība: Modeļi jāizplata, izmantojot atvērtas platformas un standartizētas licences (piemēram, Creative Commons vai RightsStatements.org). Metadatiem jābūt mašīnlasāmiem un integrējamiem Saistīto atvērto datu (LOD) ekosistēmā.

5. Kvalitātes kritēriju noteikšana

Kvalitāte 3D digitalizācijā nav tikai pikseļu daudzums vai punktu mākoņa blīvums.

Daudzdimensionāla kvalitāte: Tā ietver ģeometrisko un tekstūras precizitāti, krāsu uzticamību, vēsturisko autentiskumu un procesa dokumentācijas (metadatu) pilnīgumu.
Maksimālais iespējamais standarts: Jātiecas fiksēt maksimāli augstākā kvalitāte, ko pieļauj budžets un laiks. Tas, kas šodien šķiet "pārmērīga kvalitāte", tuvākajā nākotnē būs bāzes standarts. Augstākās izšķirtspējas neapstrādātie dati (raw data) kalpos kā resurss jaunu modeļu paaudžu ģenerēšanai.
Anotācijas: Dati ir jāpapildina ar bagātīgiem metadatiem un paradatiem (datiem par digitalizācijas procesu un apstākļiem) visā darbplūsmas laikā.

6. Versiju un formātu vadība

Viens izmērs neder visam – dažādiem lietošanas gadījumiem ir nepieciešamas dažādas modeļu versijas.

Master un atvasinātie modeļi: No neapstrādātajiem datiem tiek izveidots maksimālās kvalitātes arhivējamais meistarmodelis (Master). No tā, veicot poligonu skaita samazināšanu (decimāciju) un optimizāciju, tiek radītas kompaktas versijas tiešsaistes pārlūkiem, virtuālajai (VR) un papildinātajai (AR) realitātei.
Atvērtie standarti: Jāizmanto plaši atbalstīti un atvērti 3D formāti, lai novērstu piesaisti vienam programmatūras izstrādātājam (vendor lock-in). Rekomendētie formāti:
- glTF / glB: Primārais formāts efektīvai tīmekļa un AR/VR vizualizācijai (pilnībā saderīgs ar Europeana).
- OBJ, PLY, STL: Plaši izmantoti formāti ģeometrijas nodošanai un 3D drukāšanai.
- X3D, IFC, DICOM: Specifisku nozaru un arhitektūras (BIM/HBIM) standarti.

7. Ilglaicīgas saglabāšanas plānošana

Pieejamība tiešsaistē nav tas pats, kas ilglaicīga arhivēšana.

Dzīvescikla plānošana: Ilglaicīgas saglabāšanas stratēģija (formāti, datu nesēju migrācija, infrastruktūras uzturēšanas izmaksas) jāieplāno vēl pirms projekta uzsākšanas.
Ko saglabāt: Atkarībā no krātuves jaudas, prioritāri jāsaglabā neapstrādātie primārie tveršanas dati (piemēram, oriģinālās fotogrāfijas, lāzerskenēšanas faili), jo tie satur visvairāk informācijas.
Sistēmas un metadati: Jāizmanto datu pārvaldības sistēmas (skat. OAIS standarts), kurās visi faili ir skaidri marķēti un sasaistīti ar to radīšanas kontekstu (paradatiem).

8. Atbilstošu tehnoloģiju un darbplūsmu izvēle

Tehnoloģiju izvēli nosaka objekta fiziskie parametri, vides apstākļi un projekta mērķis.

Mēroga un specifikas salāgošana: Metodes, kas darbojas uz maziem muzeja priekšmetiem (piemēram, tuvplāna strukturētās gaismas skenēšana), nav piemērotas lielām arhitektūras formām vai arheoloģiskajiem izrakumiem, kur nepieciešams liela rādiusa virszemes lāzerskenēšana (TLS) un droni.
Materiālu ierobežojumi: Piemēram, klasiskā fotogrammetrija teicami strādā uz matētām, teksturētām virsmām (akmens, koks, tekstils), bet pilnībā nespēj apstrādāt spīdīgus, caurspīdīgus, monohromus vai gaismu atstarojošus objektus. Šādos gadījumos jāizmanto specializētas tehnikas vai modernās neironu tīklu metodes (piemēram, NeRF vai 3D Gaussian Splatting).
Regulējums: Izmantojot bezpilota gaisa kuģus (dronus) objektu digitalizācijā, ir stingri jāievēro civilās aviācijas noteikumi, nepieciešamās tālvadības pilotu licences un lidojumu atļaujas.

9. Objektu un aktīvu fiziskā aizsardzība

Fiziskā drošība digitalizācijas procesā ir augstākā prioritāte.

Riska pārvaldība: Pirms darba uzsākšanas jāveic risku analīze (piemēram, intensīva apgaismojuma vai siltuma ietekme uz pigmentiem, skeneru stiprinājumu drošība).
Kompetents personāls: Ar kultūras vērtībām drīkst rīkoties tikai apmācīti speciālisti. Plānošanā un tveršanas procesā obligāti jāpiesaista profesionāli restauratori un konservatori, kas uzrauga priekšmetu pārvietošanu un fiksāciju.
Apdrošināšana: Jānodrošina atbilstoša civiltiesiskā un mantiskā apdrošināšana gan digitalizācijas iekārtām, gan pašiem kultūras objektiem transportēšanas un sesiju laikā.

10. Investīcijas zināšanās un kompetenču celšanā

3D tehnoloģiju pratība ir ilgtermiņa kapitāls, kas nepieciešams jebkurai modernai kultūras mantojuma institūcijai.

Bāzes izpratne: Pat ja visi digitalizācijas darbi tiek nodoti ārpakalpojumā, institūcijas darbiniekiem ir nepieciešama pamata izpratne par 3D datu dabu, formātiem un kvalitātes standartiem.
Pakāpeniska pieeja: Uzsākot iekšējo digitalizāciju, ieteicams sākt ar neliela apjoma izmēģinājuma projektiem (pilotiem), lai aprobētu darbplūsmu un uzkrātu praktisko pieredzi.
Zināšanu koplietošana: Ja institūcija izstrādā savas 3D digitalizācijas vadlīnijas, mācību materiālus vai metodiku, šis saturs ir jāpublicē ar pilnībā atvērtām licencēm, veicinot visas nozares izaugsmi.

Skatīt arī

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 <big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Pamatprincipi un padomi kultūras mantojuma 3D digitalizācijai|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
 <div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
-https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/basic-principles-and-tips-3d-digitisation-cultural-heritage
+== Ievads ==
-== Principi un padomi ==
+Kultūras mantojuma 3D digitalizācija ir komplekss process, kas prasa strukturētu pieeju. Balstoties uz Eiropas Komisijas un ekspertu grupu izstrādātajiem pamatprincipiem (''Basic principles and tips for 3D digitisation of tangible cultural heritage''), šis šķirklis sniedz pārskatu par labo praksi un stratēģiskajiem soļiem materiālā kultūras mantojuma pārvēršanai trīsdimensiju digitālajos aktīvos.
-Šajā sarakstā ir iekļauti 10 pamatprincipi materiālā kultūras mantojuma digitalizācijai, kā arī vairāki padomi katram no tiem.
-Plašāku informāciju un ieteikumus varat atrast katras sadaļas beigās, izmantojot “Izvērstāku informāciju skatīt ” saiti.
+Pilna EK ekspertu ziņojuma atskaite un avoti pieejami [https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=69201 EK dokumentu krātuvē].
-Izvērstu atskaiti var apskatīt https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=69201.
-Galvenie principi
+== 10 pamatprincipi 3D digitalizācijā ==
-Apsvērt 3D digitalizācijas vērtību un nepieciešamību
-Atlasiet, ko digitalizēt un kam izmantot gadījumus vai lietotāju grupas
+=== 1. Stratēģiskā nepieciešamība un vērtības izvērtēšana ===
-Izlemt, vai digitalizēt iekšējo vai [[Ārpakalpojumu organizācija|ārpakalpojumu]]
+D digitalizācija sniedz būtisku pienesumu pētniecībā, izglītībā, restaurācijā un ilgtspējīgā tūrismā.
-Skaidro autortiesību aspektus un plānu atklātai un plašai piekļuvei
+* '''Apdraudēts mantojums:''' Prioritāri jādigitalizē fiziski apdraudēti objekti un struktūras, nodrošinot to digitālo saglabāšanu pirms neatgriezenisku bojājumu rašanās.
-Noteikt minimālo nepieciešamo kvalitāti, bet tiekties pēc visaugstākās pieejamības
+* '''Piekļūstamība un iekļaušana:''' 3D modeļi sniedz iespēju piekļūt objektiem, kas fiziski nav pieejami (piemēram, drošības, lokācijas vai trausluma dēļ), kā arī ļauj izveidot taktilus (3D drukātus) objektus personām ar redzes traucējumiem.
-Norādiet dažādas versijas un formātus, kas nepieciešami dažādiem atlasītajiem lietošanas gadījumiem
+* '''Fiziskā aizsardzība:''' Izpēti un monitoringu var veikt digitālajā vidē, samazinot tiešu saskari ar oriģinālu.
-Plāns visu iegūto datu ilgtermiņa saglabāšanai
-Izmantojiet pareizo aprīkojumu, metodes un darbplūsmas
+<blockquote>'''Brīdinājums:''' 3D digitalizācija pati par sevi nenovērš fiziskos riskus objektam un neaizstāj konservāciju un fizisko saglabāšanu. Tāpat digitālā tveršana automātiski nenozīmē ilglaicīgu datu saglabāšanu (arhivēšanu).</blockquote>
-Aizsargāt aktīvus gan digitalizācijas laikā, gan pēc tās
-Investēt pārzināšanā par 3D tehnoloģijām, procesiem un saturu
+=== 2. Mērķu, lietošanas gadījumu un auditorijas noteikšana ===
-. Apsvērt 3D digitalizācijas vērtību un nepieciešamību
+Pirms projekta uzsākšanas ir precīzi jādefinē digitalizācijas pamatojums un jomas.
-D digitalizācija ir vērtīga daudziem mērķiem, tostarp saglabāšanai un ilgsaglabāšanai, reproducēšanai, pētniecībai, izglītībai, izpētei un radošiem vai ar tūrismu saistītiem atkārtojumiem.
+* '''Fokuss uz lietotāju:''' Nosakiet galvenās mērķa grupas (pētnieki, sabiedrība, pedagogi) un pielāgojiet tehnisko izpildījumu viņu vajadzībām.
-D digitalizācija ir nepieciešamība apdraudētā materiālā kultūras mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai.
+* '''Koprade un iesaiste:''' Plānošanas posmā ieteicams iesaistīt tūrisma, izglītības un radošo industriju pārstāvjus, lai paplašinātu modeļu potenciālo atkalizmantošanu.
-D digitalizācija var nodrošināt virtuālu piekļuvi kultūras mantojumam, kas ir grūti pieejams vai nepieejams.
+* '''Priekšizpēte:''' Dažādiem mērķiem (piemēram, struktūras plaisu analīzei vs. vizualizācijai video spēlē) nepieciešama pilnīgi atšķirīga aprīkojuma un kvalitātes stratēģija.
-D digitalizācija var paplašināt piekļuvi kultūras mantojumam personām ar redzes traucējumiem, palīdzot radīt pieejamu taktilu objektu.
-D digitalizācija var veicināt kultūras mantojuma vietu un objektu labāku fizisko aizsardzību, ļaujot veikt izpēti, izmantojot 3D modeļus, nevis tiešu piekļuvi.
+=== 3. Iekšējo resursu un ārpakalpojumu sabalansēšana ===
-Tomēr pati 3D digitalizācija nenovērš riskus kultūras mantojumam, un tā nekādā ziņā nav fiziskās saglabāšanas aizstāšana.
+Institūcijai ir reālistiski jānovērtē savas tehniskās un cilvēkresursu jaudas.
-Turklāt 3D digitalizācija pati par sevi nenozīmē saglabāšanu ciparu formātā ilgtermiņā.
+* '''Kompetences audits:''' Jāizvērtē esošais aprīkojums, personāla prasmes un nepieciešamība pēc papildu apmācībām.
-Izvērstāku informāciju skatīt https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=68739.
+* '''Izmaksu un ieguvumu analīze:''' Jāizver, vai ilgtermiņā izdevīgāk ir investēt pašu infrastruktūrā, vai piesaistīt ārpakalpojumu.
-. Atlasīt, ko digitalizēt un kādiem mērķiem, un lietotājiem
+* '''Ekspertīze:''' Izmantojot ārpakalpojumus, jāizvēlas pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir specifiska pieredze un izpratne par darbu ar kultūras mantojuma objektiem. Institūcijas darbiniekiem ir jābūt pietiekami kompetentiem, lai spētu definēt darba uzdevumu un izvērtēt saņemtos 3D rezultātus.
-Definējiet jūsu 3D digitalizācijas projekta pamatojumu un mērķus. Pamatojums pirmām kārtām izriet no fokusēšanās uz kultūras mantojumu, kas ir apdraudēts vai kam ir liela atkalizmantošanas vērtība digitalizētā veidā.
-Savukārt digitalizācijas mērķus primāri nosaka galvenās ieinteresētās personas jeb “mērķa lietotāju grupas”, kuras ir identificētas kā digitalizācijas rezultātu izmantotājas. Papildus tam ieteicams digitalizācijas sagatavošanā, līdzizstrādē un uzraudzībā iesaistīt citus potenciālos interesentus, piemēram, izglītības vai tūrisma organizācijas, kuras var ieteikt alternatīvus digitalizācijas mērķus un mērķa grupas.
+=== 4. Autortiesību noskaidrošana un atvērta piekļuve ===
-Veiciet objekta priekšizpēti.
+Tiesiskā skaidrība ir priekšnosacījums jebkurai publiskai izplatīšanai.
-Dažādiem lietošanas gadījumiem ir nepieciešamas dažādas aprīkojuma un digitalizācijas stratēģijas, kā arī dažādi minimālie kvalitātes līmeņi.
+* '''Tiesību audits:''' Pirms tveršanas jāidentificē visi autortiesību un blakustiesību turētāji (piemēram, modernās arhitektūras vai skulptūru autori).
-Izvērstāku informāciju skatīt https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=68738.
+* '''Publiskā domēna princips:''' Jāievēro princips – tam, kas ir publiskajā domēnā fiziski, pēc digitalizācijas jāpaliek publiskajā domēnā arī digitāli.
-. Izlemt, vai digitalizēt pašiem vai ārpakalpojumā
+* '''Līgumu kontrole:''' Slēdzot līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem, jānodrošina, ka visas tiesības uz radītajiem 3D modeļiem, neapstrādātajiem datiem un metadatiem tiek nodotas institūcijai vai nodotas publiskajā domēnā bez pakalpojumu sniedzēja ierobežojumiem.
-Novērtējiet savas iekšējās 3D digitalizācijas iespējas. Kādi cilvēkresursi, prasmes un aprīkojums ir pieejams attiecīgajā uzņēmumā? Kādi papildu līdzekļi vai apmācība būtu nepieciešama?
+* '''Atvērtība un meklējamība:''' Modeļi jāizplata, izmantojot atvērtas platformas un standartizētas licences (piemēram, ''Creative Commons'' vai ''RightsStatements.org''). Metadatiem jābūt mašīnlasāmiem un integrējamiem Saistīto atvērto datu (LOD) ekosistēmā.
-Veiciet izmaksu un ieguvumu analīzi, lai noteiktu, vai iekšējā digitalizācija vai ārpakalpojumi sniedz vislabāko vērtību jūsu projektam.
-Padomājiet arī par to, cik viegli vai grūti būtu uzlabot savu 3D darba vidi, kā arī par atbalsta un mācību materiālu pieejamību dažādām 3D digitalizācijas metodēm.
+=== 5. Kvalitātes kritēriju noteikšana ===
-Personām, kas nodarbojas ar 3D digitalizāciju, tostarp, jo īpaši, ja izmanto ārpakalpojumus, jāspēj izprast dažādu 3D metožu robežas, kā arī analizēt un vērtēt rezultātus.
+Kvalitāte 3D digitalizācijā nav tikai pikseļu daudzums vai punktu mākoņa blīvums.
-Veicot ārpakalpojumus, jāvēršas pie 3D ekspertiem ar īpašu pieredzi kultūras mantojuma jomā un jāizmanto 3D digitalizācijas pakalpojumu sniedzēji ar īpašu pieredzi darbā ar kultūras mantojumu vai citās līdzīgās vai attiecīgās jomās.
+* '''Daudzdimensionāla kvalitāte:''' Tā ietver ģeometrisko un tekstūras precizitāti, krāsu uzticamību, vēsturisko autentiskumu un procesa dokumentācijas (metadatu) pilnīgumu.
-Izvērstāku informāciju skatīt https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=68740.
+* '''Maksimālais iespējamais standarts:''' Jātiecas fiksēt maksimāli augstākā kvalitāte, ko pieļauj budžets un laiks. Tas, kas šodien šķiet "pārmērīga kvalitāte", tuvākajā nākotnē būs bāzes standarts. Augstākās izšķirtspējas neapstrādātie dati (raw data) kalpos kā resurss jaunu modeļu paaudžu ģenerēšanai.
-. Noskaidrot autortiesību aspektus un organizēt 3D objektu piekļuvi plānotajā apjomā
+* '''Anotācijas:''' Dati ir jāpapildina ar bagātīgiem metadatiem un paradatiem (datiem par digitalizācijas procesu un apstākļiem) visā darbplūsmas laikā.
-Definējiet [[Autortiesības|autortiesības]], kas ir saderīgas un būtu vispiemērotākās noteiktajiem digitalizācijas mērķiem.
-Apziniet faktiskās aktīvās tiesības uz digitalizējamo objektu un personas, un organizācijas, kas tās tur, identificējiet tiesību riskus, kas var liegt 3D rezultātu izmantošanu plānotajā apjomā. Nepieciešamības gadījumā komunicē ar tiesību turētāju personām.
+=== 6. Versiju un formātu vadība ===
-Sekot un mudināt ievērot principu, ka tam, kas atrodas publiskajā domēnā, pēc digitalizācijas jāpaliek publiskajā domēnā.
+Viens izmērs neder visam – dažādiem lietošanas gadījumiem ir nepieciešamas dažādas modeļu versijas.
-Integrējiet licencēšanas un autortiesību noteikumus savā piekļuves un atkalizmantošanas līgumā un iekļaujiet šādu autortiesību informāciju metadatos.
+* '''Master un atvasinātie modeļi:''' No neapstrādātajiem datiem tiek izveidots maksimālās kvalitātes arhivējamais meistarmodelis (Master). No tā, veicot poligonu skaita samazināšanu (decimāciju) un optimizāciju, tiek radītas kompaktas versijas tiešsaistes pārlūkiem, virtuālajai (VR) un papildinātajai (AR) realitātei.
-Veicot ārpakalpojumus, nodrošināt, ka izsaukums un līgums prasa, lai jebkuras [[Autortiesības|autortiesības]] (vai ar tām saistītās tiesības), tostarp metadatiem, tiktu nodotas saņēmējai iestādei vai izlaistas publiskajā domēnā, un pakalpojuma sniedzējs tās nerezervētu.
+* '''Atvērtie standarti:''' Jāizmanto plaši atbalstīti un atvērti 3D formāti, lai novērstu piesaisti vienam programmatūras izstrādātājam (vendor lock-in). Rekomendētie formāti:
-No sākuma plānojiet, kā 3D kolekcija būs pieejama mērķa lietotājiem.
+** '''glTF / glB:''' Primārais formāts efektīvai tīmekļa un AR/VR vizualizācijai (pilnībā saderīgs ar ''Europeana'').
-Nodrošināt plašu publisku piekļuvi 3D modeļiem, to uzglabāšanu un izplatīšanu, izmantojot atvērtas publiskās platformas, kā arī pašmitināšanos.
+** '''OBJ, PLY, STL:''' Plaši izmantoti formāti ģeometrijas nodošanai un 3D drukāšanai.
-Pārliecinieties, vai saturs ir pieejams arī atvērtos formātos, lai novērstu piegādātāju bloķēšanu vai ierobežotu atkalizmantošanu.
+** '''X3D, IFC, DICOM:''' Specifisku nozaru un arhitektūras (BIM/HBIM) standarti.
-Iekļaujiet metadatus, kas tiek tverti kā mašīnlasāmi savstarpēji saistīti dati (saistītie [[Atvērtie dati|atvērtie dati]]), lai uzlabotu atrašanas iespējas.
-Izvērstāku informāciju skatīt https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=68741.
+=== 7. Ilglaicīgas saglabāšanas plānošana ===
-. Noteikt minimālo nepieciešamo kvalitāti, tiecoties pēc visaugstākās pieejamības
+Pieejamība tiešsaistē nav tas pats, kas ilglaicīga arhivēšana.
-Kvalitāte kultūras mantojuma 3D digitalizācijā attiecas ne tikai uz uztveršanas precizitāti un izšķirtspēju, bet arī uz citiem galvenajiem aspektiem, piemēram, vēsturisko precizitāti, datu diapazonu, ģenerētajiem un apkopotajiem metadatiem un atbilstību mērķim.
+* '''Dzīvescikla plānošana:''' Ilglaicīgas saglabāšanas stratēģija (formāti, datu nesēju migrācija, infrastruktūras uzturēšanas izmaksas) jāieplāno vēl pirms projekta uzsākšanas.
-Izpētiet, cik augsta varētu būt uztveršanas precizitāte un izšķirtspēja, kādas ir izmaksas (laikā un naudā), kā arī nepieciešamās iekārtas, programmatūra un prasmes.
+* '''Ko saglabāt:''' Atkarībā no krātuves jaudas, prioritāri jāsaglabā neapstrādātie primārie tveršanas dati (piemēram, oriģinālās fotogrāfijas, lāzerskenēšanas faili), jo tie satur visvairāk informācijas.
-Nosakiet, kāda ir mērķa lietotājiem nepieciešamā minimālā kvalitāte un kā viņi izmanto saturu, un vai projekta budžets un laika grafiks ļauj iegūt lielāku precizitāti.
+* '''Sistēmas un metadati:''' Jāizmanto datu pārvaldības sistēmas (skat. [[OAIS standarts]]), kurās visi faili ir skaidri marķēti un sasaistīti ar to radīšanas kontekstu (paradatiem).
-Nosakiet augstāko 3D tveršanas kvalitāti lielākam aktīvu skaitam, ko atļauj budžets un laiks.
-Tā, kas mūsdienās ir augsta modeļa kvalitāte, tuvākajā nākotnē var kļūt tikai par standartu, un nākotnē var noderēt augstas precizitātes un augstas izšķirtspējas neapstrādāti dati, lai radītu jaunus, labākus 3D modeļus.
+=== 8. Atbilstošu tehnoloģiju un darbplūsmu izvēle ===
-Apkopot, ģenerēt un iekļaut bagātīgus metadatus un anotācijas visā darbplūsmā (digitalizācijas, apstrādes, vizualizācijas laikā).
+Tehnoloģiju izvēli nosaka objekta fiziskie parametri, vides apstākļi un projekta mērķis.
-Veicot ārpakalpojumus, jau no paša sākuma norādiet, kādas ir kvalitātes prasības, kādas tiesības tiek piemērotas un kādi dati ir jāpiegādā ārējam pakalpojumu sniedzējam.
+* '''Mēroga un specifikas salāgošana:''' Metodes, kas darbojas uz maziem muzeja priekšmetiem (piemēram, tuvplāna strukturētās gaismas skenēšana), nav piemērotas lielām arhitektūras formām vai arheoloģiskajiem izrakumiem, kur nepieciešams liela rādiusa virszemes lāzerskenēšana (TLS) un droni.
-Paturiet prātā, ka neatkarīgi no tā, cik augsta ir digitalizācijas kvalitāte, 3D modelis nav 100% precīza oriģināla priekšmeta kopija.
+* '''Materiālu ierobežojumi:''' Piemēram, klasiskā fotogrammetrija teicami strādā uz matētām, teksturētām virsmām (akmens, koks, tekstils), bet pilnībā nespēj apstrādāt spīdīgus, caurspīdīgus, monohromus vai gaismu atstarojošus objektus. Šādos gadījumos jāizmanto specializētas tehnikas vai modernās neironu tīklu metodes (piemēram, NeRF vai 3D Gaussian Splatting).
-Izvērstāku informāciju skatīt https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=69195.
+* '''Regulējums:''' Izmantojot bezpilota gaisa kuģus (dronus) objektu digitalizācijā, ir stingri jāievēro civilās aviācijas noteikumi, nepieciešamās tālvadības pilotu licences un lidojumu atļaujas.
-. Noteikt dažādas versijas un formātus, kas piemēroti dažādiem atlasītajiem lietošanas gadījumiem
-Tādiem nolūkiem kā saglabāšana un rekonstrukcija ir nepieciešami augstas kvalitātes ģeometriski pareizi trīsdimensiju modeļi, bet vizualizācijai vai virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (Augmented reality -AR) lietojumprogrammām piemērotāki ir optimizēti kompakti 3D modeļi.
+=== 9. Objektu un aktīvu fiziskā aizsardzība ===
-Izmantojiet neapstrādātos datus, lai izveidotu galveno augstas izšķirtspējas 3D modeli, kas kalpotu par pamatu decimālgriešanai un pārvēršanai dažādos formātos, lai kalpotu dažādiem nolūkiem.
+Fiziskā drošība digitalizācijas procesā ir augstākā prioritāte.
-Padariet saturu pieejamu vairākos formātos, no kuriem vismaz vienam jābūt atvērtam formātam.
+* '''Riska pārvaldība:''' Pirms darba uzsākšanas jāveic risku analīze (piemēram, intensīva apgaismojuma vai siltuma ietekme uz pigmentiem, skeneru stiprinājumu drošība).
-Ievērojiet standartus un paraugpraksi un izvēlieties atvērtos un/vai bieži izmantotos 3D modeļu formātus, piemēram, glTF, X3D, STL, OBJ, DAE, ply, WRL, DICOM vai IFC.
+* '''Kompetents personāls:''' Ar kultūras vērtībām drīkst rīkoties tikai apmācīti speciālisti. Plānošanā un tveršanas procesā obligāti jāpiesaista profesionāli restauratori un konservatori, kas uzrauga priekšmetu pārvietošanu un fiksāciju.
-Izvēlieties skatītāju/platformu piegādei, kas darbojas dažādās ierīcēs un ko var atbalstīt arī Europeana.
+* '''Apdrošināšana:''' Jānodrošina atbilstoša civiltiesiskā un mantiskā apdrošināšana gan digitalizācijas iekārtām, gan pašiem kultūras objektiem transportēšanas un sesiju laikā.
-Izvērstāku informāciju skatīt https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=69196.
-. Plāns visu iegūto datu ilgtermiņa saglabāšanai
+=== 10. Investīcijas zināšanās un kompetenču celšanā ===
-Padarot 3D saturu pieejamu tiešsaistē vai citādi, netiek veikta vienlīdzīga arhivēšana vai ilgtermiņa saglabāšana, pat ja netiek veikti vairāki dublējumi.
+D tehnoloģiju pratība ir ilgtermiņa kapitāls, kas nepieciešams jebkurai modernai kultūras mantojuma institūcijai.
-Ņemiet vērā ilglaicīgu saglabāšanu no paša sākuma, tostarp visus aspektus, piemēram, formātus, uzglabāšanu, migrēšanu nākotnē un atkārtotu izmantošanu, pastāvīgu uzturēšanu un attiecīgās ilgtermiņa izmaksas.
+* '''Bāzes izpratne:''' Pat ja visi digitalizācijas darbi tiek nodoti ārpakalpojumā, institūcijas darbiniekiem ir nepieciešama pamata izpratne par 3D datu dabu, formātiem un kvalitātes standartiem.
-Saglabājiet pēc iespējas vairāk datu no 3D digitalizācijas procesa atkarībā no pieejamās datu glabāšanas un pārvaldības iespējām, ieskaitot neapstrādātos datus.
+* '''Pakāpeniska pieeja:''' Uzsākot iekšējo digitalizāciju, ieteicams sākt ar neliela apjoma izmēģinājuma projektiem (pilotiem), lai aprobētu darbplūsmu un uzkrātu praktisko pieredzi.
-Atlasiet arhīvu, kas var akceptēt ienākošos digitālos datu failus, kuram ir nepieciešamā krātuves vieta un kurš var piedāvāt saglabāšanas pakalpojumu.
+* '''Zināšanu koplietošana:''' Ja institūcija izstrādā savas 3D digitalizācijas vadlīnijas, mācību materiālus vai metodiku, šis saturs ir jāpublicē ar pilnībā atvērtām licencēm, veicinot visas nozares izaugsmi.
-Izmantojiet un atbalstiet pēc iespējas atvērtākus failu formātus, programmatūru un aparatūru un apsveriet iespēju arhivēt arī programmatūru un jebkuru citu sistēmu, kas nepieciešama failu atvēršanai.
-Reģistrējiet un glabājiet visus apkopotos metadatus, ieskaitot paradata par digitalizācijas procesu un visas dažādās 3D modeļa versijas, kas ģenerētas dažādiem lietojumiem.
+[[Kategorija:Digitalizācija]] [[Kategorija:3D tehnoloģijas]] [[Kategorija:Kultūras mantojums]] [[Kategorija:Vadlīnijas]]
-Izveidojiet datu pārvaldības sistēmu, kurā tiek marķēti visi dati, lai atvieglotu datu glabāšanu un izpēti.
-Izvērstāku informāciju skatīt https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=69197.
-. Izmantojiet pareizo aprīkojumu, metodes un darbplūsmas
-Izmantotajam aprīkojumam un metodēm jāatbilst kultūras mantojuma kategorijai un kvalitātei, kas vajadzīga digitalizēto aktīvu mērķiem.
-Mērķa lielums un īpašības, paredzētie lietojumi, loģistikas aspekti, pieejamais budžets, laika grafiks un vides apstākļi ietekmē aprīkojuma un metožu izvēli.
-Rūpīgi novērtējiet aprīkojuma izvēli. Tas, kas var būt piemērots kustamiem materiālajiem īpašumiem (piemēram, muzeja priekšmetiem), var nebūt pietiekams nekustamajam kultūras mantojumam (piemēram, ēkām, pieminekļiem vai vietām).
-Fotogrammetrija ir piemērota tādiem materiāliem kā akmens, koks, betons, tekstilmateriāli, plastmasa vai metāls (matēta virsma), bet ne spīdīgiem, caurspīdīgiem vai ļoti spīdīgiem objektiem, kā arī objektiem ar vaļīgām/kustīgām daļām.
-Kompleksiem objektiem gan uz vietas veiktais darbs, gan datu apstrāde ilgst ilgāk, un tas ir jāņem vērā darba grafikā.
-Dronu izmantošanai ēku, pieminekļu vai vietu 3D digitalizācijai bieži ir nepieciešama dronu pilota licence un īpašas atļaujas.
-Izvērstāku informāciju skatīt https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=69198.
-. Aizsargāt aktīvus gan digitalizācijas laikā, gan pēc tās
-Aplūkojiet fiziskos saglabāšanas aspektus kā daļu no riska pārvaldības digitalizācijas laikā.
-Veiciet iepriekšēju pētījumu vai analīzi, lai noteiktu izmantotās metodes iespējamo ietekmi/kaitējumu.
-Jau projekta sākuma jānorāda, kas apstrādās kultūras mantojuma aktīvus un kas var tiem tuvoties.
-Nodrošiniet, lai jebkura persona, kas rīkojas ar kultūras mantojuma vērtībām vai izmanto jebkuru kustīgu digitalizācijas iekārtu, būtu kompetenta to darīt.
-Lieciet profesionāliem konservatoriem pārraudzīt priekšmetu apstrādi un iesaistiet tos jau plānošanas posmā.
-Nodrošiniet atbilstošu darbību, iekārtu un objektu apdrošināšanu.
-Pēc digitalizācijas 3D formātā izvairieties no iespējami lielākas primāro digitālo aktīvu tiešas apstrādes, tā vietā izmantojot izveidotās digitālās kopijas.
-Izvērstāku informāciju skatīt https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=69199.
-. Investēt pārzināšanā par 3D tehnoloģijām, procesiem un saturu
-D tehnoloģiju izmantošana taustāmā kultūras mantojuma dokumentēšanai pakāpeniski kļūst arvien izplatītāka, un zināšanas par šādām tehnoloģijām un procesiem kļūst arvien vērtīgākas.
-Zināšanas par 3D tehnoloģijām, procesiem un saturu ir vērtīgas neatkarīgi no tā, vai digitalizējat savā uzņēmumā vai ārpakalpojumā.
-Iegūstiet vismaz elementāru izpratni par 3D, ieskaitot tehniskās prasības.
-Tieši iesaistoties 3D digitalizācijā, sāciet ar ierobežotu tvērumu un ierobežotu skaitu aktīvu, lai apgūtu zināšanas.
-Arī 3D digitalizācijas [[Ārpakalpojumu organizācija|ārpakalpojumu]] veikšanai ir nepieciešama izpratne par iesaistītajām tehnoloģijām, procesiem un saturu.
-Tiešsaistē, izmantojot galvenās e-mācību un citas platformas, ir pieejami arī mācību kursi par 3D kultūras mantojuma vai 3D tehnoloģiju jomā.
-Ja jūs izstrādājat mācību materiālu un/vai dokumentāciju par dažādiem 3D digitalizācijas aspektiem, padariet šo saturu pieejamu ar pilnībā atvērtām licencēm, kas atļauj atkalizmantošanu komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem.
-Izvērstāku informāciju skatīt https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=69200.
 == Skatīt arī ==