Pāriet uz saturu

Audio dokumentu digitalizācijas vadlīnijas: Atšķirības starp versijām

Pievienot saites
No ''Latvijas Nacionālā bibliotēka''
VizuālaisVikiteksts
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
Jauna lapa: <big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Audio dokumentu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big> <div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div> === Audio dokumentu veidi === Digitalizācijas procesos vēs...
 
Azogla (diskusija | devums)
editor
167 edits
 
(5 starpversijas, ko mainījis tas pats dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Audio dokumentu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Audio dokumentu digitalizācijas vadlīnijas|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
=== Audio dokumentu veidi ===
== Audio dokumentu klasifikācija un veidi ==
Digitalizācijas procesos vēsturiskos audio dokumentus pēc informācijas nesēju veidiem ir iespējams iedalīt šādās grupās:
Plānojot un īstenojot digitalizācijas procesus, vēsturiskos audio dokumentus pēc informācijas nesēju veidiem iedala šādās pamatgrupās:
* skaņu plates (metāla, šellaka, vinila, mīkstās, u.c.);
* magnētiskās lentes;
* audiokasetes, mikrokasetes, https://en.wikipedia.org/wiki/Compact_Cassette;
* CD, DVD matricas, MiniDisc, DAT kasetes, citas vēsturiskas audio atmiņas kartes;
* fonogrāfa ierakstu cilindri/valči;
* perforēta papīra veltne.
Audio dokumentu nesēji parasti tiek dalīti laika formātos (piemēram 30 min, 45 min, 60 min,...). Platēm un kasetēm audio ieraksti mēdz būt uz abām pusēm (A puse, B puse). Magnētiskās audio lentes, audiokasetes tika ierakstītas dažādos ātrumos (76, 38 u 19) uz vairākiem celiņiem (1-4) un tika atskaņotas ar dažādiem magnetofoniem. Digitalizācijai svarīgi izvēlēties labākos eksemplārus, ja ir pieejami vairāki oriģināli. Plānojot audio dokumentus digitalizācijai, svarīgi sākumā novērtēt to fizisko stāvokli (plates, lentes fiziskā kvalitāte, trauslums, audio skaņas kvalitāte), jo tas palīdzēs noteikt atbilstošāko digitalizācijas tehnoloģiju.


=== Organizatoriskie jautājumi ===
* '''Akustiskie un mehāniskie ieraksti:''' Fonogrāfa ierakstu cilindri (valči), perforēta papīra veltņi.
Audio dokumentu digitalizācija ir procesu kopums, kurā ietilpst oriģinālo audio ierakstu atskaņošana un pārrakstīšana digitālos formātos, izmantojot speciāli tam paredzētas audio atskaņošanas, ierakstīšanas un pēcapstrādes programmatūras. Ņemot vērā lielos audio dokumentu apjomus (liela skaita vienāda tipa nesēji ar salīdzinoši labu fizisko nesēju kvalitāti un skaidri identificējamu audio satura veidu), digitalizācija ir jāveic, izmantojot automatizētus procesus. Ja audio dokumentu apjoms ir mazs un tie ir vēsturiski, vienīgie eksemplāri un tiem ir neskaidrs audio satura veids, tad ieteicamāka būtu individuāla un manuāla digitalizācija ar restaurācijas darba metodēm, kurās cilvēka profesionālajam faktoram ir būtiska nozīme. Uzsākot digitalizāciju, audio dokumenti ir atbilstoši jāsagatavo, piemēram, putekļu noņemšana no nesējiem, lentu apstrāde, kā arī iekārtām ir jāuzstāda nepieciešamā konfigurācija jeb tehniskie parametri, jāveic skaņas iekārtu kalibrēšana. Sākumā ir jānosaka, kuriem audio dokumentiem ir nepieciešama pēcapstrāde un/vai restaurācija, kuras veikšanai ir nepieciešams manuāls darbs. Bieži vien audio dokumentiem noteikt restaurācijas pazīmi ir iespējams, tikai tos mēģinot digitalizēt ar standarta tehnoloģijām un metodēm. Audio dokumentu restaurācija ir manuāls darba process, kurā dokumentam tiek uzlabots fiziskais nesējs un tiek restaurēta audio skaņas kvalitāte (piemēram, fona trokšņu slāpēšana vai cilvēku runas un mūzikas skaņas tembrālā korekcija). Audio restaurācijas darbus vēlams veikt tikai īpaši vērtīgiem, unikāliem un pieprasītiem audio dokumentiem. Uzsākot jaunu digitalizācijas projektu, svarīgi, ka sākumā, izveidojot pirmo digitālo kopiju, Pasūtītājs pārliecinās par tās tehnisko un saturisko kvalitāti, jo bieži vien tikai uzskatāms piemērs labāk spēj definēt vēlamo kvalitātes etalonu. Realizējot digitalizācijas projektus, ir vēlams nodalīt automatizētu digitalizāciju un digitalizāciju ar restaurāciju.
* '''Skaņuplates:''' Vēsturiskie metāla un šellaka diski (78 apgr./min.), vinila (LP, EP), mīkstās (lokanās) plates u.c.
Audio materiālu digitalizāciju var iedalīt četros būtiskos posmos: plānošana; sagatavošana; digitalizācija un pēcapstrāde, un detalizēts procesa norises darbību apraksts pieejams dokumentā “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts.”.
* '''Magnētiskās lentes un kasetes (analogie formāti):''' Atvērto spoļu magnētiskās lentes (open-reel), kompaktkasetes (Compact Cassette), mikrokasetes.
Katrā posmā ir ieteicams ņemt vērā tālāk uzskaitītos ieteikumus.
* '''Digitālie kasešu un optiskie formāti:''' DAT (Digital Audio Tape) kasetes, MiniDisc (MD), CD-Audio, DVD-Audio matricas.
Plānošana
* Tiek definēts projekta plāns (dokumentu veidi, formāti, apjomi, partneri, laiks, budžets).
* Ņemot vērā Kultūras mantojuma digitalizācijas, [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un pieejamības nodrošināšanas plānus, satura prioritātes un atlases kritērijus, tiek atlasīti audio dokumenti (saskaitīti kopējie apjomi - vienības un stundas, definētas adreses), tiek izveidoti digitalizācijas saraksti.
* Audio dokumenti tiek sadalīti loģiskās grupās (formāti, nesēji, izmēri, digitalizācijas specifika).
* Tiek atzīmēti īpašie oriģināli, kuriem pirms digitalizācijas būs nepieciešama restaurācija (ja to ir iespējams definēt jau plānošanas posmā).
* Tiek apzināti atbilstošie digitalizācijas resursi (tehnikas, telpas, speciālisti).
Sagatavošana
Digitalizācijas darbu Pasūtītājam jāveic:
* Audio dokumentu atlasīšana arhīvā, nepieciešamo identifikatoru pievienošana.
* Audio dokumentu tehniskā sagatavošana, pārtīšana, lai noņemtu spriegumus.
* Pirms digitalizācijas nav ieteicams veikt lenšu pārtīšanu un atskaņošanu vairākas reizes, tas var sabojāt oriģinālus (digitalizācijas speciālistam ir jāveic novērtējums, vai pārtīšana vispār ir vajadzīga, jo, to darot, oriģināls var tikt neatgriezeniski sabojāts).
* Audio dokumentu tīrīšana (putekļi, gruži, pelējumi). Tīrīšanai jāizvēlas atbilstošā tīrīšanas metode, tīri, sausi un mīksti audumi, kā arī tikai specializētas birstītes un šķidrumi.
* Audio dokumentu mehānisko bojājumu (plaisas, locījumu un līmējumu vietas u. tml.) labošana.
Ja nepieciešams, jānodrošina audio magnētisko ierakstu termālā apstrāde (t.s. “tape baking”), jo mēdz būt audio lentes, kurām no vecuma ir degradējies magnētiskā pārklājuma ķīmiskais sastāvs, kuru var īslaicīgi (uz lentas atskaņošanas brīdi) stabilizēt konkrētu laika posmu, to turot konkrētos temperatūras (parasti paaugstinātas) apstākļos.
* Svarīgi pārliecināties, vai audio dokumenti ir mono vai stereo, cik celiņu ieraksti (8,16 vai 24 kanāli).
* Pirmreizēji pārbaudot, ir iespējams atzīmēt, kuriem audio dokumentiem būs nepieciešami restaurācijas darbi.
* Audio dokumenta satura atbilstība metadatiem (hronometrāža, audio skaņas kvalitāte).
* [[Metadati|Metadatu]] sagatavošana un pēc grafika audio dokumentu nogādāšana digitalizācijas telpās.
Digitalizācija
* Jāievieto digitalizējamie objekti atbilstošās atspēlēšanas/atskaņošanas ierīcēs.
* Tiek pieregulētas digitalizācijas iekārtas (atskaņošanas magnetafoni, skaņu pastiprinātāji, pārveidotāji, datori).
* Audio dokumentu atskaņošana un ierakstīšana digitālā formātā.
* Vēlams testēt digitālā audio objekta tehniskos kvalitātes parametrus, izmantojot atbilstošās programmatūras.
* Problēmu gadījumos nepieciešama individuālā pieeja (lentes var pārtīt, pieregulēt magnetofonu galviņas, mainīt ātrumus), lai audio dokumentu būtu iespējams atskaņot tādā kvalitātē, ka to ir iespējams digitāli fiksēt.
* Ja audio oriģināls ir būtiski fiziski bojāts un pastāv liela varbūtība, ka digitalizējot tas var tikt pilnībā sabojāts, vai arī, digitalizējot audio dokumentu, pirmajos 10% rodas aizdomas, ka tas tiek neatgriezeniski bojāts, tad šādos gadījumos automatizētā digitalizācija ir jāpārtrauc, oriģināls ir jāatzīmē, ka tam nepieciešama individuāla restaurācija.
* Pēc digitalizācijas oriģinālus nepieciešams rūpīgi iepakot un atdot arhīvā vai institūcijā.
* Jāpievieno vērtējums par oriģināla fizisko un satura kvalitātes stāvokli, kā arī ieteikumi tā tālākai izmantošanai.
Pēcapstrāde
Pēc tam, kad audio dokumenti ir digitāli ierakstīti, var veikt šādus apstrādes darbus:
* Tiek izveidotas arhīvdatnes, neveicot manuālu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] apstrādi.
* Tiek izveidotas atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes (attēli un [[Metadati|metadatu]] datnes).
* Tiek izveidoti vai papildināti aprakstošie [[Metadati|metadati]], izveidojot datnes, tiek izveidoti tehniskie metadati.
* Ja ir paredzēta digitālā restaurācija, tad ar atbilstošām iekārtām (datortehnika, programmatūras, skaņas iekārtas) tiek veiktas skaņas korekcijas, lai iespēju robežās uzlabotu to kvalitāti.
* Lai definētu restaurējamā audio dokumenta kvalitātes tehniskos parametrus, vēlams sākumā izveidot piemērus vai parauga digitālos audio objektus.
* Datnes tiek nogādātās uz [[Īslaicīgas un ilglaicīgas saglabāšanas vadlīnijas|ilglaicīgas saglabāšanas]] un izplatīšanas IKT sistēmām.


=== Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas ===
=== Tehniskie parametri un īpatnības ===
Ievērojot straujo tehnoloģiju progresu, digitalizācijas tehnoloģijas nemitīgi papildinās, un rodas arvien jauni IT risinājumi. Tādēļ digitalizācijas procesā ir jāseko jaunākajām tendencēm un iespējām ar mērķi izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Aktuālie un aprobētie tehnoloģiskie risinājumi ir pieejami FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials ([3]).
Audio dokumentu nesēji parasti tiek dalīti laika formātos (piemēram, 30 min, 45 min, 60 min, 90 min). Platēm un kasetēm audio ieraksti mēdz būt uz abām pusēm (A puse, B puse).  
Ja digitalizācijas projekta mērķis ir veikt liela apjoma audio dokumentu digitalizāciju īsā laika termiņā, tad vēlams izveidot automatizētu audio risinājuma sistēmu, kura nodrošina liela apjoma digitalizāciju. Šāda profesionāla audio risinājuma komponentes:
* Magnetofoni un atskaņotāji, kuri spēj nolasīt un atskaņot šādus formātus:
* magnētiskās lentes ar 2,38 cm/s, 4,76 cm/s ātrumiem, (reti pieejami magnetafoni);
* magnētiskās lentes ar 9,52 cm/s, 19,05 cm/s, 38,1 cm/s un 78 cm/s ātrumiem;
* skaņuplates ar 33,33 apgr/min, 45 apgr/min, 78 apgr/min ātrumiem;
* CD/DVD matricas;
* datu kasetes un citas vēsturiskas audio atmiņas kartes.
* Audio ierakstiem uz lentēm svarīgs tehniskais parametrs ir lentes platums (izplatītākie ir ¼ collas) un ieraksta celiņu skaits (izplatītākie ir 1,2,4 celiņu ieraksti).
* Magnetofoniem un atskaņotājiem jāpievērš uzmanība galviņām, kā tās ietekmē oriģinālus.
* Datori ar kvalitatīvām audiosignāla ievades un digitalizācijas ierīcēm (AD konvertori), kurām pa tiešo pieslēgti magnetofoni, uz kuriem notiek audio dokumentu pārveidošana uz jauniem digitāliem (ciparu) formātiem PCM (.wav). Pēc tam datoriem ir jābūt iespējai pieslēgt atmiņas iekārtas, piemēram, ārējie HDD vai jaudīgas atmiņas kartes, kuras tiek izmantotas kā pagaidu nesēji līdz dokumentu nodošanai uz ilglaicīgās glabāšanas IKT.
* Ja tiek izveidotas vairākas standartizētas darba vietas (magnetofoni un datori), tad ieteicams ir pieslēgt serveri ar iebūvētām un automatizētām arhivēšanas funkcijām, vai arī ja serveris tiek izmantots audio datņu kvalitātes pārbaudei vai arī centralizētai audio datņu kopēšanai uz ilglaicīgās glabāšanas IKT.
* Analogo un digitālo audio signālu apstrādes iekārtas (audio pastiprinātāji, programmatūra, tai skaitā profesionālas austiņas un skaļruņi), kuras nodrošina audio dokumentu pēcapstrādi, trokšņu noņemšanu, tukšo vietu izņemšanu.
* Digitālo audio objektu profesionālās apstrādes programmatūras.
Audio magnetofonus ieteicams slēgt pa tiešo pie datoriem, lai veidotos pēc iespējas mazāk iekārtu posmu slēgumu ķēdē. Jo garākas ķēdes, jo vairāk tiek ietekmēta oriģināla audio skaņas pārneses kvalitāte. Būtiski ir izmantot profesionālu tehniku (tādu, kura nebojā un neiznīcina oriģinālus).
[[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] kvalitāte lielā mēra būs atkarīga no praktisko darbu veicēju pieredzes un kvalifikācijas. Digitalizācijas darbu veikšanai nepieciešami speciālisti, digitalizācijas projekta komanda ar pieredzi un zināšanām darbā ar specifiskām audio iekārtām un līdzīgu materiālu un apjomu digitalizāciju. Vēlamās projekta komandas lomas:
* Projekta vadītājs;
* Audio skaņu apstrādes inženieris;
* Digitālo audio datu (IT) apstrādes speciālists;
* [[Metadati|Metadatu]] izveides speciālists;
* Kvalitātes vadītājs.
Viens profesionāls un pieredzējis audio inženieris, speciālists var apvienot vairākas lomas.
Ja audio dokumenti ir latviešu valodā, tad projekta komandā ir jābūt speciālistam, kurš pārvalda latviešu valodu vismaz C līmeņa 1.pakāpē, pretējā gadījumā darba izpildītājam projekta izpildes gaitā ir jānodrošina tulks. Audio skaņu inženieriem ir jābūt ilgstošai profesionālai pieredzei darbā ar analogiem un digitāliem audio dokumentiem.
Projekta komandas sastāvs atkarīgs no audio dokumentu digitalizācijas apjomiem, digitalizācijas iekārtu skaita un tehniskās kapacitātes (analogo audio stundu pārnese digitālā formātā), un speciālistu darba slodzes, un grafika, kā arī telpu pieejamības.


=== Digitālo objektu formāti un metadati ===
Magnētiskās audio lentes un kasetes vēsturiski tika ierakstītas dažādos ātrumos un celiņu konfigurācijās, kas tieši ietekmē atskaņošanas aparatūras izvēli:
Audio dokumentu arhīvdatnes, atvasinātās arhīvdatnes un lietotājdatnes jāizgatavo formātos, kuri norādīti [[Digitālais objekts|Digitālo objektu]] datņu tehniskie parametri. (https://lnb.lv/sites/default/files/media/bibliotekariem/Digitalizacijas_vadlinijas_A_pielikums_datnu_tehniskie_formati_v1.1_280518.xlsx).
* '''Standarta ātrumi:''' 76,2 cm/s (30 ips), 38,1 cm/s (15 ips), 19,05 cm/s (7.5 ips), 9,52 cm/s (3.75 ips), kā arī kasetēm raksturīgie 4,76 cm/s un 2,38 cm/s.
* Digitalizācijas darbu veicējs sagatavo digitālo audio objektu metadatus. [[Metadati|Metadatu]] datnes nosaukumu izvēlas atbilstoši attiecīgā digitalizētā audio dokumenta datnes nosaukumam, saglabājot to kā elektronisku dokumentu. Metadatu struktūra ir jāveido, ievērojot EBU Core Metadata Set TECH 3293 (Source: MIM-AI; Version 1.9; 2019) rekomendācijas, kā arī definējot papildu apraksta laukus, lai nodrošinātu ērtāku objektu meklēšanu potenciālajiem publisko izplatīšanas platformu lietotājiem. Audio dokumentu metadatu kartītes paraugu skatīt https://dom.lndb.lv/data/type/sound.html.
* '''Celiņu konfigurācija:''' Ieraksti var būt mono vai stereo, izvietoti uz 1, 2, 4 vai vairākiem paralēliem celiņiem (daudzceliņu studijas ieraksti: 8, 16 vai 24 kanāli).
* Ja uz audio analogā nesēja (plates, kasetes vāka) ir attēli (logo, nosaukumi, apraksti), tiem nepieciešams izveidot digitālos attēlus JPEG2000 formātā, kuri jāpievieno metadatiem.


=== Datņu un mapju nosaukumu veidošanas vadlīnijas ===
<blockquote>'''Svarīgs princips:''' Ja ir pieejami vairāki audio dokumenta oriģināla eksemplāri, digitalizācijai prioritāri izvēlas tehniski augstvērtīgāko, mazāk nolietoto un fiziski stabilāko eksemplāru (piemēram, meistarlenti, nevis plaša patēriņa kopiju).</blockquote>
Veidojot audio dokumentu datņu nosaukumus, vēlams rakstīt šādas norādes:
* Iestādes apzīmējums. Piemēram, LNA, KISC, LR. Iestādes nosaukums var būt ar pilniem vārdiem.
* Audio dokumenta žanra apzīmējums vai nosaukums. Parasti viens burts, piemēram, “m”– mūzikas ieraksts; “p”– pasākuma translācija filma, vai kādu citu pēc izvēles, taču ar nosacījumu, ka tas tiek lietots konsekventi.
* Audio dokumenta apzīmējums. Inventāra numurs vai svītru kods, vai saturisks identifikators, piemēram, vietas nosaukums vai personas vārds, iespējams saīsināts, kombinācijā ar izdošanas gadu un datumu (vai arī numuru). Arhīva dokumentiem uzziņu kods.
* Datnes tehniskais formāts. Datnes nosaukuma paplašinājums ir rakstzīmju kopa, kas pievienota datnes nosaukuma beigās un nosaka, ar kādu programmatūru datne var tikt atvērta. Pēc noklusējuma daudzas programmatūras paslēpj datņu nosaukumu paplašinājumus. Tomēr ir iespējams padarīt datņu nosaukumu paplašinājumus redzamus.
Piemērs: KISC_LR_Rīga_Dimd_1953_ Fa-23143.wav
Veidojot audio dokumentu [[Digitālais objekts|digitālo objektu]] mapju nosaukumus, vēlams ņemt vērā turpmāk rakstīto:
* pēc iestādes koda, kurā dokuments digitalizēts. Piemēram: LNA, KISC, LR;
* pēc dokumenta tēmas nosaukuma, piemēram, kolekcijas. Ja audio dokumentiem ir gari nosaukumi, tos ir jāsaīsina uz atslēgvārdiem;
* pēc citiem identifikatoriem, piemēram, fonda numurs, dokumenta uzskaites numurs.
Mapēs jāveido šāds datņu komplekts:
* visas audio dokumenta arhīvdatnes;
* visas atvasinātās audio dokumenta arhīvdatnes;
* visas audio lietotājdatnes;
* [[Metadati|metadatu]] datne.


=== Kvalitātes kontroles pasākumi ===
== Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas ==
Audio dokumentu digitalizācijas kvalitātes kontrolei ieteicams izmantot šādus kritērijus:


{| class="wikitable"
Uzturot digitalizācijas procesus kultūras mantojuma institūcijās, saistoši sekot starptautiskajām tendencēm un izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Par tehnoloģisko bāzi tiek ņemtas aktuālās un aprobētās vadlīnijas: '''FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials''' un '''IASA-TC 04''' (Rekomendācijas audio mantojuma ražošanai un saglabāšanai).
 
=== Profesionāla audio risinājuma komponentes ===
Ja mērķis ir veikt liela apjoma audio dokumentu digitalizāciju īsā laika termiņā, ir jāizveido standartizēta, automatizēta audio tveršanas sistēma, ko veido:
 
# '''Atskaņotāji un magnētofonu parks:''' Profesionālas klases kalibrētas iekārtas, kas nodrošina precīzu nepieciešamo ātrumu (no 2,38 cm/s līdz 78 apgr./min. platēm) atbalstu un atbilstību lentes platumam (visbiežāk ¼ collas). Īpaša uzmanība jāpievērš magnetofona galviņu konfigurācijai (leņķim/azimutam) un nodilumam, lai nebojātu oriģinālus.
# '''Analogā-digitālā konversija (ADC):''' Augstas klases AD konvertori un profesionālas skaņas kartes. Lai nodrošinātu maksimālu signāla tīrību, audio atskaņotājus ieteicams slēgt pēc iespējas tiešāk pie ADC, minimizējot starpposmu slēgumu ķēdes, kas var ieviest papildu trokšņus vai kropļojumus.
# '''Darbstacijas un datu infrastruktūra:''' Datori, kas aprīkoti ar specializētu digitālo audio darbstaciju (DAW) programmatūru. Kā pagaidu un pastāvīgie nesēji tiek izmantoti centralizēti ātrdarbīgi tīkla diskdziņi (NAS) un mūsdienīgas hibrīda mākoņkrātuves (''Cloud Object Storage''), atteicoties no nestabiliem ārējiem HDD. Centralizēts serveris nodrošina automatizētu datņu kopēšanu, integritātes pārbaudes un arhivēšanu ilglaicīgās saglabāšanas sistēmās.
# '''Monitoringa un kontroles aprīkojums:''' Analogo un digitālo signālu apstrādes iekārtas, lineārie pastiprinātāji, kā arī profesionālas studijas monitora austiņas un akustiskās sistēmas (skaļruņi) precīzai akustiskajai kontrolei.
 
=== Projekta komanda un kompetences ===
Digitālo objektu kvalitāte un vēsturiskā autentiskuma saglabāšana ir tieši atkarīga no personāla kvalifikācijas. Vēlamās projekta komandas lomas:
* '''Projekta vadītājs''' — procesu plānošana, termiņu un budžeta uzraudzība.
* '''Audio skaņu apstrādes/restaurācijas inženieris''' — speciālists ar ilgstošu pieredzi darbā ar analogajām iekārtām, azimuta regulēšanu un signāla tveršanu.
* '''Digitālo audio datu (IT) speciālists''' — atbild par datņu plūsmām, serveru infrastruktūru un automatizētajiem skriptiem.
* '''Metadatu izveides speciālists''' — nodrošina precīzu satura un tehnisko parametru aprakstīšanu.
* '''Kvalitātes vadītājs''' — veic neatkarīgu tehnisko un saturisko auditu.
 
''Piezīme:'' Viens pieredzējis speciālists var apvienot vairākas lomas. Ja audio dokumentu saturs ir latviešu valodā (runātais vārds, folklora), komandā jābūt speciālistam, kurš pārvalda latviešu valodu augstākajā līmenī (vismaz C līmeņa 1. pakāpē), lai precīzi identificētu saturu un kontekstu, pretējā gadījumā jānodrošina tulka/valodnieka piesaiste.
 
== Digitalizācijas un pēcapstrādes procesa posmi ==
 
Realizējot projektus, ir stingri jānodala '''automatizētā masveida digitalizācija''' (liela apjoma, standartizēti un labi saglabājušies nesēji, kurus apstrādā ar automatizētiem skriptiem) no '''digitalizācijas ar restaurāciju''' (unikāli, vēsturiski vienīgie eksemplāri, kam nepieciešams manuāls inženiera darbs un individuāla pieeja).
 
Process tiek organizēts četros secīgos posmos saskaņā ar institūcijas pamatdokumentu ''“Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts”''.
 
=== 1. posms: Plānošana ===
* Tiek definēts detalizēts projekta plāns: dokumentu veidi, fiziskie formāti, apjomi (vienības un prognozējamās audio stundas), partneri, laika grafiks un budžets.
* Ņemot vērā nacionālos kultūras mantojuma ilglaicīgas saglabāšanas plānus un satura atlases kritērijus, tiek izveidoti digitalizācijas saraksti.
* Audio dokumenti sarakstos tiek sadalīti loģiskās grupās pēc to fiziskajiem formātiem, izmēriem un tveršanas specifikas.
* Tiek identificēti un atzīmēti īpašie (vissvarīgākie vai bojātākie) oriģināli, kam jau sākotnēji prognozējama individuāla restaurācija.
 
=== 2. posms: Sagatavošana ===
* '''Fiziskā stāvokļa novērtējums:''' Pirms darbu sākšanas tiek vizuāli novērtēts nesēju stāvoklis (trauslums, plaisas, locījumi, līmējumu vietas, pelējums).
* '''Tīrīšana un labošana:''' Mehānisko defektu novēršana, putekļu un pelējuma noņemšana, izmantojot tikai specializētas birstītes, sausus, mīkstus mikrošķiedras audumus un sertificētus ķīmiskos tīrīšanas šķidrumus.
* '''Pārtīšanas ierobežojumi:''' Lentu pārtīšana pirms tveršanas veicama tikai nepieciešamības gadījumā (lai noņemtu nevienmērīgu iekšējo spriegumu). Atkārtota, nekontrolēta pārtīšana var neatgriezeniski sabojāt trauslas lentes.
* '''Termiskā apstrāde (''Tape baking''):''' Magnētiskajām lentēm, kurām laika gaitā ir degradējies un kļuvis hidroskopisks saistvielas ķīmiskais sastāvs (lente "līp" un čīkst), veic kontrolētu karsēšanu specializētās inkubatora krāsnīs, lai īslaicīgi stabilizētu tās struktūru uz atskaņošanas brīdi.
* Satura sākotnējā salīdzināšana ar vēsturiskajiem pavaddokumentiem (hronometrāža, mono/stereo pazīme). Pēc grafika objekti tiek nogādāti digitalizācijas laboratorijā.
 
=== 3. posms: Digitalizācija ===
* Nesēju ievietošana atskaņošanas ierīcēs un aparatūras (galviņu, pastiprinātāju, konvertoru) konfigurēšana un kalibrēšana atbilstoši konkrētā nesēja parametriem.
* Audio signāla atskaņošana un tieša, nepārtraukta fiksācija digitālā formātā.
* Tehniskās kvalitātes parametru monitorings reāllaikā, izmantojot specializētu programmatūru (pārstūres/klipinga, fāžu nobīžu un signāla zudumu detektēšanai).
* '''Avārijas apturēšana:''' Ja automatizētās digitalizācijas procesā (pirmajos 10% no materiāla) rodas aizdomas, ka mehāniskā iekārta bojā vai deformē oriģinālu, process nekavējoties jāpārtrauc. Objekts tiek izņemts un nodots individuālai restaurācijai.
* Pēc procesa beigām oriģināli tiek rūpīgi iepakoti un nodoti atpakaļ glabātavā, pievienojot tehnisko novērtējumu par nesēja stāvokli pēc darbu veikšanas.
 
=== 4. posms: Pēcapstrāde ===
* '''Arhīvdatņu izveide:''' Tiek ģenerēti primārie digitālie meistarmodeļi (Master) — pilnīgi tīri, bez jebkādas manuālas vai destruktīvas digitālas iejaukšanās (skaļuma mainīšanas, filtru lietošanas).
* '''Digitālā restaurācija un pēcapstrāde:''' Ja projektā paredzēta restaurācija, izmantojot specializētu programmatūru un mūsdienīgus mākslīgā intelekta (AI) rīkus, tiek veikta spektrografiskā klikšķu, prasketu un fona šņākoņas slāpēšana, kā arī tembrālā korekcija un neironu tīklu bāzēta signāla tīrīšana (piemēram, runas saprotamības uzlabošanai).
* Pirms masveida restaurācijas uzsākšanas vēlams izveidot īsu paraugu (etalonkopiju), lai saskaņotu apstrādes intensitāti ar Pasūtītāju.
* Atvasināto lietotājdatņu, tehnisko un aprakstošo metadatu ģenerēšana un pakotnes nosūtīšana uz ilglaicīgās saglabāšanas IKT sistēmām.
 
== Digitālo objektu formāti un metadati ==
 
=== Tehniskie formāti ===
Audio dokumentu meistarmodeļi (Master), atvasinātās arhīvdatnes un publiskās lietotājdatnes jāizgatavo stingrā saskaņā ar spēkā esošajiem tehnisko parametru noteikumiem (skatīt [https://lnb.lv/sites/default/files/media/bibliotekariem/Digitalizacijas_vadlinijas_A_pielikums_datnu_tehniskie_formati_v1.1_280518.xlsx LNB vadlīniju pielikumu par datņu tehniskajiem formātiem]).
 
* '''Arhīva etalonkopija (Master):''' Bezzudumu nekompresēts '''Linear PCM''' formāts ar paplašinājumu `.wav` (minimālie parametri vēsturiskajiem ierakstiem: `24-bit / 96 kHz`; augstvērtīgai mūzikai un lentēm: `24-bit / 192 kHz`). Kā alternatīva vietas taupīšanai (saglabājot 100% datu integritāti) var tikt izmantots bezzudumu kompresijas formāts '''FLAC'''.
* '''Lietotājdatne (Proxy):''' Plaši saderīgs, kompresēts formāts, piemēram, '''MP3''' (vismaz `320 kbps`) vai '''AAC''' (`.mp4`/`.m4a`) izplatīšanai tīmekļa platformās.
 
=== Metadatu standarti un vizuālie materiāli ===
* Metadatu struktūra obligāti jāveido, ievērojot starptautisko standartu '''EBU Core Metadata Set TECH 3293''' rekomendācijas, papildus iekļaujot specifiskus aprakstošos laukus, kas nodrošina ērtu meklēšanu publiskajās platformās. Audio dokumentu metadatu kartītes struktūras paraugs pieejams [https://dom.lndb.lv/data/type/sound.html DOM platformā].
* '''Vizuālie pielikumi (atpazīšanas attēli):''' Ja uz audio analogā nesēja (skaņuplates etiķetes, kasetes vāciņa, kastes) ir tekstuāla vai vizuāla informācija, tai jāizveido digitālie attēli augstā izšķirtspējā bezzaudējumu '''TIFF''' vai '''JPEG 2000''' (arhivēšanai) un '''JPEG/PNG''' (tīmekļa sīktēliem / ''thumbnails'') formātos, piesaistot tos kopējam metadatu komplektam.
 
=== Datņu un mapju nosaukumu vadlīnijas ===
Datņu un mapju nosaukumu izveidē jānodrošina stingra konsekvence, izvairoties no atstarpēm, specifiskiem simboliem un diakritiskajām zīmēm (garumzīmēm, mīkstinājumiem). Ieteicamā struktūra:
 
`[IestādesKods]_[ŽanraKods]_[Identifikators]_[Gads]_[Versija/Taimkods].[paplašinājums]`
 
* '''Žanra kodi:''' Jālieto konsekventi (piemēram, `m` – mūzikas ieraksts, `p` – runa/pasākums/translācija).
* '''Piemērs datnei:''' `LNA_m_Fa-23143_1953_v01.wav`
* '''Mapes satura komplekts (Pakotne):''' Katrai digitalizētajai vienībai tiek veidota sava unikāla mape, kurā ietilpst:
# Visas objekta arhīvdatnes (Master un restaurētās kopijas);
# Audio lietotājdatnes (MP3/AAC);
# Pavadošie vizuālie attēli (vāciņu skenējumi);
# Aprakstošā un tehniskā metadatu datne (XML vai JSON formātā);
# Kontrolsummu datne (`.md5` vai `.sha256`) datu integritātes automatizētai pārbaudei.
 
== Kvalitātes kontroles (QK) pasākumi ==
 
Kvalitātes kontroles aktivitātes ir obligātas visos projekta posmos, lai savlaicīgi identificētu un novērstu tehniskas vai saturiskas kļūdas.
 
{| class="wikitable sortable"
! Digitalizācijas posms
! Kvalitātes kontroles aktivitāte
! Periodiskums
! Atbildīgā loma
|-
|-
!Digitalizācijas posms !! Kvalitātes aktivitāte !! Periodiskums !! Atbildība
| '''1. Plānošana'''
| Sarakstu validācija; autortiesību un blakustiesību statusa pārbaude; digitalizācijas prioritāšu un budžeta atbilstības kontrole.
| Uzsākot projektu
| Digitalizācijas projekta vadītājs
|-
|-
|1.Plānošana || Vai digitalizējamo objektu saraksti atbilst kritērijiem un budžetam? || Uzsākot projektu || Digitalizācijas projekta vadītājs
| '''2. Sagatavošana'''
| Fiziskā nesēja tīrības pārbaude; mehānisko defektu labošanas (salīmējumu) kvalitātes kontrole; termiskās apstrādes (žāvēšanas) rezultātu audits.
| 100% visām vienībām
| Digitalizējamo materiālu sagatavotāji / Inženieri
|-
|-
|2.Sagatavošana || 1. Audio dokumenti ir apstrādāti un piegādāti digitalizācijai. 2. Kasešu un lenšu, skaņu plašu tīrīšanas un mehānisko defektu labošanas kvalitāte. || Uzsākot digitalizāciju || Digitalizējamo materiālu sagatavotāji
| '''3. Digitalizācija'''
| Tveršanas tehnisko parametru kontrole (vai nav pārstūres/klipinga, digitālu klikšķu); datņu un mapju nosaukumu atbilstība vadlīnijām; datņu tehnisko formātu (paraugošanas frekvences, bitu dziļuma) un metadatu precizitātes audits.
| Izlases kārtībā (min. 10–20% apjomā) vai automatizēti
| Digitalizācijas veicējs un Pasūtītāja inženieris
|-
|-
|3.Digitalizācija || 1. Skaņas restaurācijas kvalitāte. 2. Datņu un mapju nosaukumi ir pareizi. 3. Datņu formāti atbilst definētajiem, datnes ir iespējams atvērt. 4. [[Metadati]] ir precīzi. || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| '''4. Pēcapstrāde'''
|-
| Restaurēto materiālu akustiskais audits; kopējās digitālās restaurācijas rakstura izvērtēšana (vai skaņa AI filtru rezultātā nav ieguvusi fāzu kropļojumus, artefaktus un kļuvusi nedabiski "sintētiska"); datu nesēju un kontrolsummu pārbaude pirms nodošanas ilglaicīgai saglabāšanai.
|4.Pēcapstrāde || 1. Ja ir veikta [[Digitālais objekts|digitālā objekta]] pēcapstrāde, tad atbilst tehniskajiem parametriem. 2. Kopējas automatizētās digitālās restaurācijas raksturs - vai skaņa digitālās restaurācijas rezultātā nav ieguvusi digitāla rakstura defektus un nav kļuvusi sintētiska, neatbilstoši savam laikmetam. 3. Datu nesējs ir lietojams, datnes ir iespējams kopēt. 4. Oriģināla nesēja (piemēram, audio lentes un kasetes) stāvoklis pēc digitalizācijas. || Izlases kārtībā || Digitalizācijas veicējs un digitalizācijas Pasūtītājs
| 100% etalonkopijām un izlases kārtībā lietotājdatnēm
| Kvalitātes vadītājs / Pasūtītāja pārstāvis
|}
|}


Ja audio dokumentu digitālajos objektos tiek konstatētas saturiskās un tehniskās kvalitātes neatbilstības, tad tiem ir jāveic atkārtota skenēšana, [[Metadati|metadatu]] apstrāde, skaņas pēcapstrāde.
<blockquote>'''Kļūdu pārvaldība un uzraudzība:''' Ja digitālajos objektos tiek konstatētas kvalitātes neatbilstības, process tiek apturēts un tiek veikta atkārtota nesēja tīrīšana, pozicionēšana un tveršana. Katram digitalizējamajam objektam tiek uzturēts secīgs uzdevumu izpildes protokols (digitāla darba plūsmas karte), kurā katrs iesaistītais speciālists veic elektronisku atzīmi par sava posma izpildi, nodrošinot pilnu procesa caurskatāmību.</blockquote>
Digitalizācijas projekta vadītājam ir jāsagatavo katra digitalizējamā objekta digitalizēšanas uzdevumu izpildes protokols, kurā katrs iesaistītais speciālists veiks atzīmi par paveikto darbu, tādējādi nodrošinot secīgu visu nepieciešamo darbu izpildi un uzraudzību visos darbu izpildes posmos.
 
[[Kategorija:Digitalizācija]] [[Kategorija:Audiovizuālais mantojums]] [[Kategorija:Audio dokumenti]]


== Skatīt arī ==
== Skatīt arī ==

Pašreizējā versija, 2026. gada 21. maijs, plkst. 12.46

Aktualizēts 21.05.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.

Audio dokumentu klasifikācija un veidi

Plānojot un īstenojot digitalizācijas procesus, vēsturiskos audio dokumentus pēc informācijas nesēju veidiem iedala šādās pamatgrupās:

  • Akustiskie un mehāniskie ieraksti: Fonogrāfa ierakstu cilindri (valči), perforēta papīra veltņi.
  • Skaņuplates: Vēsturiskie metāla un šellaka diski (78 apgr./min.), vinila (LP, EP), mīkstās (lokanās) plates u.c.
  • Magnētiskās lentes un kasetes (analogie formāti): Atvērto spoļu magnētiskās lentes (open-reel), kompaktkasetes (Compact Cassette), mikrokasetes.
  • Digitālie kasešu un optiskie formāti: DAT (Digital Audio Tape) kasetes, MiniDisc (MD), CD-Audio, DVD-Audio matricas.

Tehniskie parametri un īpatnības

Audio dokumentu nesēji parasti tiek dalīti laika formātos (piemēram, 30 min, 45 min, 60 min, 90 min). Platēm un kasetēm audio ieraksti mēdz būt uz abām pusēm (A puse, B puse).

Magnētiskās audio lentes un kasetes vēsturiski tika ierakstītas dažādos ātrumos un celiņu konfigurācijās, kas tieši ietekmē atskaņošanas aparatūras izvēli:

  • Standarta ātrumi: 76,2 cm/s (30 ips), 38,1 cm/s (15 ips), 19,05 cm/s (7.5 ips), 9,52 cm/s (3.75 ips), kā arī kasetēm raksturīgie 4,76 cm/s un 2,38 cm/s.
  • Celiņu konfigurācija: Ieraksti var būt mono vai stereo, izvietoti uz 1, 2, 4 vai vairākiem paralēliem celiņiem (daudzceliņu studijas ieraksti: 8, 16 vai 24 kanāli).

Svarīgs princips: Ja ir pieejami vairāki audio dokumenta oriģināla eksemplāri, digitalizācijai prioritāri izvēlas tehniski augstvērtīgāko, mazāk nolietoto un fiziski stabilāko eksemplāru (piemēram, meistarlenti, nevis plaša patēriņa kopiju).

Tehnoloģiskās un kompetenču vadlīnijas

Uzturot digitalizācijas procesus kultūras mantojuma institūcijās, saistoši sekot starptautiskajām tendencēm un izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Par tehnoloģisko bāzi tiek ņemtas aktuālās un aprobētās vadlīnijas: FADGI Technical Guidelines for Digitizing Cultural Heritage Materials un IASA-TC 04 (Rekomendācijas audio mantojuma ražošanai un saglabāšanai).

Profesionāla audio risinājuma komponentes

Ja mērķis ir veikt liela apjoma audio dokumentu digitalizāciju īsā laika termiņā, ir jāizveido standartizēta, automatizēta audio tveršanas sistēma, ko veido:

  1. Atskaņotāji un magnētofonu parks: Profesionālas klases kalibrētas iekārtas, kas nodrošina precīzu nepieciešamo ātrumu (no 2,38 cm/s līdz 78 apgr./min. platēm) atbalstu un atbilstību lentes platumam (visbiežāk ¼ collas). Īpaša uzmanība jāpievērš magnetofona galviņu konfigurācijai (leņķim/azimutam) un nodilumam, lai nebojātu oriģinālus.
  2. Analogā-digitālā konversija (ADC): Augstas klases AD konvertori un profesionālas skaņas kartes. Lai nodrošinātu maksimālu signāla tīrību, audio atskaņotājus ieteicams slēgt pēc iespējas tiešāk pie ADC, minimizējot starpposmu slēgumu ķēdes, kas var ieviest papildu trokšņus vai kropļojumus.
  3. Darbstacijas un datu infrastruktūra: Datori, kas aprīkoti ar specializētu digitālo audio darbstaciju (DAW) programmatūru. Kā pagaidu un pastāvīgie nesēji tiek izmantoti centralizēti ātrdarbīgi tīkla diskdziņi (NAS) un mūsdienīgas hibrīda mākoņkrātuves (Cloud Object Storage), atteicoties no nestabiliem ārējiem HDD. Centralizēts serveris nodrošina automatizētu datņu kopēšanu, integritātes pārbaudes un arhivēšanu ilglaicīgās saglabāšanas sistēmās.
  4. Monitoringa un kontroles aprīkojums: Analogo un digitālo signālu apstrādes iekārtas, lineārie pastiprinātāji, kā arī profesionālas studijas monitora austiņas un akustiskās sistēmas (skaļruņi) precīzai akustiskajai kontrolei.

Projekta komanda un kompetences

Digitālo objektu kvalitāte un vēsturiskā autentiskuma saglabāšana ir tieši atkarīga no personāla kvalifikācijas. Vēlamās projekta komandas lomas:

  • Projekta vadītājs — procesu plānošana, termiņu un budžeta uzraudzība.
  • Audio skaņu apstrādes/restaurācijas inženieris — speciālists ar ilgstošu pieredzi darbā ar analogajām iekārtām, azimuta regulēšanu un signāla tveršanu.
  • Digitālo audio datu (IT) speciālists — atbild par datņu plūsmām, serveru infrastruktūru un automatizētajiem skriptiem.
  • Metadatu izveides speciālists — nodrošina precīzu satura un tehnisko parametru aprakstīšanu.
  • Kvalitātes vadītājs — veic neatkarīgu tehnisko un saturisko auditu.

Piezīme: Viens pieredzējis speciālists var apvienot vairākas lomas. Ja audio dokumentu saturs ir latviešu valodā (runātais vārds, folklora), komandā jābūt speciālistam, kurš pārvalda latviešu valodu augstākajā līmenī (vismaz C līmeņa 1. pakāpē), lai precīzi identificētu saturu un kontekstu, pretējā gadījumā jānodrošina tulka/valodnieka piesaiste.

Digitalizācijas un pēcapstrādes procesa posmi

Realizējot projektus, ir stingri jānodala automatizētā masveida digitalizācija (liela apjoma, standartizēti un labi saglabājušies nesēji, kurus apstrādā ar automatizētiem skriptiem) no digitalizācijas ar restaurāciju (unikāli, vēsturiski vienīgie eksemplāri, kam nepieciešams manuāls inženiera darbs un individuāla pieeja).

Process tiek organizēts četros secīgos posmos saskaņā ar institūcijas pamatdokumentu “Digitālā kultūras mantojuma procesu apraksts”.

1. posms: Plānošana

  • Tiek definēts detalizēts projekta plāns: dokumentu veidi, fiziskie formāti, apjomi (vienības un prognozējamās audio stundas), partneri, laika grafiks un budžets.
  • Ņemot vērā nacionālos kultūras mantojuma ilglaicīgas saglabāšanas plānus un satura atlases kritērijus, tiek izveidoti digitalizācijas saraksti.
  • Audio dokumenti sarakstos tiek sadalīti loģiskās grupās pēc to fiziskajiem formātiem, izmēriem un tveršanas specifikas.
  • Tiek identificēti un atzīmēti īpašie (vissvarīgākie vai bojātākie) oriģināli, kam jau sākotnēji prognozējama individuāla restaurācija.

2. posms: Sagatavošana

  • Fiziskā stāvokļa novērtējums: Pirms darbu sākšanas tiek vizuāli novērtēts nesēju stāvoklis (trauslums, plaisas, locījumi, līmējumu vietas, pelējums).
  • Tīrīšana un labošana: Mehānisko defektu novēršana, putekļu un pelējuma noņemšana, izmantojot tikai specializētas birstītes, sausus, mīkstus mikrošķiedras audumus un sertificētus ķīmiskos tīrīšanas šķidrumus.
  • Pārtīšanas ierobežojumi: Lentu pārtīšana pirms tveršanas veicama tikai nepieciešamības gadījumā (lai noņemtu nevienmērīgu iekšējo spriegumu). Atkārtota, nekontrolēta pārtīšana var neatgriezeniski sabojāt trauslas lentes.
  • Termiskā apstrāde (Tape baking): Magnētiskajām lentēm, kurām laika gaitā ir degradējies un kļuvis hidroskopisks saistvielas ķīmiskais sastāvs (lente "līp" un čīkst), veic kontrolētu karsēšanu specializētās inkubatora krāsnīs, lai īslaicīgi stabilizētu tās struktūru uz atskaņošanas brīdi.
  • Satura sākotnējā salīdzināšana ar vēsturiskajiem pavaddokumentiem (hronometrāža, mono/stereo pazīme). Pēc grafika objekti tiek nogādāti digitalizācijas laboratorijā.

3. posms: Digitalizācija

  • Nesēju ievietošana atskaņošanas ierīcēs un aparatūras (galviņu, pastiprinātāju, konvertoru) konfigurēšana un kalibrēšana atbilstoši konkrētā nesēja parametriem.
  • Audio signāla atskaņošana un tieša, nepārtraukta fiksācija digitālā formātā.
  • Tehniskās kvalitātes parametru monitorings reāllaikā, izmantojot specializētu programmatūru (pārstūres/klipinga, fāžu nobīžu un signāla zudumu detektēšanai).
  • Avārijas apturēšana: Ja automatizētās digitalizācijas procesā (pirmajos 10% no materiāla) rodas aizdomas, ka mehāniskā iekārta bojā vai deformē oriģinālu, process nekavējoties jāpārtrauc. Objekts tiek izņemts un nodots individuālai restaurācijai.
  • Pēc procesa beigām oriģināli tiek rūpīgi iepakoti un nodoti atpakaļ glabātavā, pievienojot tehnisko novērtējumu par nesēja stāvokli pēc darbu veikšanas.

4. posms: Pēcapstrāde

  • Arhīvdatņu izveide: Tiek ģenerēti primārie digitālie meistarmodeļi (Master) — pilnīgi tīri, bez jebkādas manuālas vai destruktīvas digitālas iejaukšanās (skaļuma mainīšanas, filtru lietošanas).
  • Digitālā restaurācija un pēcapstrāde: Ja projektā paredzēta restaurācija, izmantojot specializētu programmatūru un mūsdienīgus mākslīgā intelekta (AI) rīkus, tiek veikta spektrografiskā klikšķu, prasketu un fona šņākoņas slāpēšana, kā arī tembrālā korekcija un neironu tīklu bāzēta signāla tīrīšana (piemēram, runas saprotamības uzlabošanai).
  • Pirms masveida restaurācijas uzsākšanas vēlams izveidot īsu paraugu (etalonkopiju), lai saskaņotu apstrādes intensitāti ar Pasūtītāju.
  • Atvasināto lietotājdatņu, tehnisko un aprakstošo metadatu ģenerēšana un pakotnes nosūtīšana uz ilglaicīgās saglabāšanas IKT sistēmām.

Digitālo objektu formāti un metadati

Tehniskie formāti

Audio dokumentu meistarmodeļi (Master), atvasinātās arhīvdatnes un publiskās lietotājdatnes jāizgatavo stingrā saskaņā ar spēkā esošajiem tehnisko parametru noteikumiem (skatīt LNB vadlīniju pielikumu par datņu tehniskajiem formātiem).

  • Arhīva etalonkopija (Master): Bezzudumu nekompresēts Linear PCM formāts ar paplašinājumu `.wav` (minimālie parametri vēsturiskajiem ierakstiem: `24-bit / 96 kHz`; augstvērtīgai mūzikai un lentēm: `24-bit / 192 kHz`). Kā alternatīva vietas taupīšanai (saglabājot 100% datu integritāti) var tikt izmantots bezzudumu kompresijas formāts FLAC.
  • Lietotājdatne (Proxy): Plaši saderīgs, kompresēts formāts, piemēram, MP3 (vismaz `320 kbps`) vai AAC (`.mp4`/`.m4a`) izplatīšanai tīmekļa platformās.

Metadatu standarti un vizuālie materiāli

  • Metadatu struktūra obligāti jāveido, ievērojot starptautisko standartu EBU Core Metadata Set TECH 3293 rekomendācijas, papildus iekļaujot specifiskus aprakstošos laukus, kas nodrošina ērtu meklēšanu publiskajās platformās. Audio dokumentu metadatu kartītes struktūras paraugs pieejams DOM platformā.
  • Vizuālie pielikumi (atpazīšanas attēli): Ja uz audio analogā nesēja (skaņuplates etiķetes, kasetes vāciņa, kastes) ir tekstuāla vai vizuāla informācija, tai jāizveido digitālie attēli augstā izšķirtspējā bezzaudējumu TIFF vai JPEG 2000 (arhivēšanai) un JPEG/PNG (tīmekļa sīktēliem / thumbnails) formātos, piesaistot tos kopējam metadatu komplektam.

Datņu un mapju nosaukumu vadlīnijas

Datņu un mapju nosaukumu izveidē jānodrošina stingra konsekvence, izvairoties no atstarpēm, specifiskiem simboliem un diakritiskajām zīmēm (garumzīmēm, mīkstinājumiem). Ieteicamā struktūra:

`[IestādesKods]_[ŽanraKods]_[Identifikators]_[Gads]_[Versija/Taimkods].[paplašinājums]`

  • Žanra kodi: Jālieto konsekventi (piemēram, `m` – mūzikas ieraksts, `p` – runa/pasākums/translācija).
  • Piemērs datnei: `LNA_m_Fa-23143_1953_v01.wav`
  • Mapes satura komplekts (Pakotne): Katrai digitalizētajai vienībai tiek veidota sava unikāla mape, kurā ietilpst:
  1. Visas objekta arhīvdatnes (Master un restaurētās kopijas);
  2. Audio lietotājdatnes (MP3/AAC);
  3. Pavadošie vizuālie attēli (vāciņu skenējumi);
  4. Aprakstošā un tehniskā metadatu datne (XML vai JSON formātā);
  5. Kontrolsummu datne (`.md5` vai `.sha256`) datu integritātes automatizētai pārbaudei.

Kvalitātes kontroles (QK) pasākumi

Kvalitātes kontroles aktivitātes ir obligātas visos projekta posmos, lai savlaicīgi identificētu un novērstu tehniskas vai saturiskas kļūdas.

Digitalizācijas posms Kvalitātes kontroles aktivitāte Periodiskums Atbildīgā loma
1. Plānošana Sarakstu validācija; autortiesību un blakustiesību statusa pārbaude; digitalizācijas prioritāšu un budžeta atbilstības kontrole. Uzsākot projektu Digitalizācijas projekta vadītājs
2. Sagatavošana Fiziskā nesēja tīrības pārbaude; mehānisko defektu labošanas (salīmējumu) kvalitātes kontrole; termiskās apstrādes (žāvēšanas) rezultātu audits. 100% visām vienībām Digitalizējamo materiālu sagatavotāji / Inženieri
3. Digitalizācija Tveršanas tehnisko parametru kontrole (vai nav pārstūres/klipinga, digitālu klikšķu); datņu un mapju nosaukumu atbilstība vadlīnijām; datņu tehnisko formātu (paraugošanas frekvences, bitu dziļuma) un metadatu precizitātes audits. Izlases kārtībā (min. 10–20% apjomā) vai automatizēti Digitalizācijas veicējs un Pasūtītāja inženieris
4. Pēcapstrāde Restaurēto materiālu akustiskais audits; kopējās digitālās restaurācijas rakstura izvērtēšana (vai skaņa AI filtru rezultātā nav ieguvusi fāzu kropļojumus, artefaktus un kļuvusi nedabiski "sintētiska"); datu nesēju un kontrolsummu pārbaude pirms nodošanas ilglaicīgai saglabāšanai. 100% etalonkopijām un izlases kārtībā lietotājdatnēm Kvalitātes vadītājs / Pasūtītāja pārstāvis

Kļūdu pārvaldība un uzraudzība: Ja digitālajos objektos tiek konstatētas kvalitātes neatbilstības, process tiek apturēts un tiek veikta atkārtota nesēja tīrīšana, pozicionēšana un tveršana. Katram digitalizējamajam objektam tiek uzturēts secīgs uzdevumu izpildes protokols (digitāla darba plūsmas karte), kurā katrs iesaistītais speciālists veic elektronisku atzīmi par sava posma izpildi, nodrošinot pilnu procesa caurskatāmību.

Skatīt arī

Saturs iegūts no "https://wiki.lnb.lv/index.php?title=Audio_dokumentu_digitalizācijas_vadlīnijas&oldid=5140"