Apskatīt Atsauces datu sistēmas (ATS) lietošanas instrukcija izejas kodu

== Ievads ==
ATS ir vienota Latvijas kultūras mantojuma atsauces datu zināšanu organizēšanas sistēma, kas izveidota ERAF projekta „Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)” ietvaros kā Kultūras mantojuma platformas apakšsistēma. ATS mērķis ir sakopot, normalizēt un savienot Latvijas kultūras mantojuma institūciju veidotos datus, kas līdz šim glabājušies dažādās informācijas sistēmās, datubāzēs un dokumentos, un nodrošināt vienotu sistēmu jaunu atsauces datu radīšanai un bagātināšanai. ATS nodrošina vienotu piekļuvi, zināšanu pārvaldību un datu sadarbspēju Latvijas kultūras mantojuma institūcijām, kuru dati ir integrēti ar ATS. <br>

ATS tiek izšķirti vairāki datu objektu veidi – entītes, vārdnīcas un klasifikatori. Šīs instrukcijas ietvaros tiks apskatītas tieši entītes – to meklēšana, labošana, papildināšana un veidošana. Entīte ir jebkurš patstāvīgs datu objekts, kas funkcionē kā noteiktas zināšanu organizēšanas sistēmas daļa. Atbilstoši zināšanu organizēšanas sistēmas funkcionalitātei entīte tiek izmantota, lai bagātinātu digitālā objekta aprakstu, bibliogrāfiskos ierakstus, digitālās enciklopēdijas šķirkļus utt. Entīte visplašākajā nozīmē ir uzskatāma par virsklasi, kas sadalīta vairākās apakšklasēs jeb tipos, kas vienkāršības labad saukti par „entīšu veidi” – persona, institūcija, dzimta/ģimene, grupa, vieta, notikums, darbs. Katrs no entīšu veidiem tiek aprakstīts un papildināts, izmantojot dažādas to apakšklases un atribūtus, kas funkcionē kā atsevišķi objektu veidi. Datu modelī ir gan visiem entīšu veidiem kopīgas apakšklases: ''Datējums, Vārdformas,'' dažādi ''Klasifikatori'' un ''kontrolētas vārdnīcas, Identifikatori'' (URI, kas norāda uz identisku entīti citā informācijas sistēmā vai datu avotā), gan arī apakšklases, kas lietojamas tikai saistībā ar kādu noteiktu entīšu veidu. Šīs apakšklases jeb atribūti ir katram entītes veidam specifiskas īpašības, kas palīdz to nošķirt no citām entītēm un padarīt to atrodamu lietotājam.

== Entīšu veidi ==
*'''Persona''' – Šī klase ietver reālas personas un personas, kas ir pieminētas reliģiskos darbos, izdomātas un leģendāras personas. Personas, kurām ir vairākas literārās identitātes, vēlams izteikt kā atšķirīgas entītes (instances), savstarpēji šīs entītes sasaistot.
*'''Grupa''' – Funkcionē gan kā Institūcijas un Dzimtas/Ģimenes virsklase, gan arī ietver sevī instances, kas tiešā veidā neatbilst nevienai no abām apakšklasēm. Piemēram, grupas ar kolektīvu pseidonīmu. 
*'''Institūcija''' – Organizācija vai indivīdu grupa un/vai vairākas organizācijas, kas darbojas kā vienība. 
*'''Dzimta/ģimene''' - Šajā klasē tiek ietverti vairāki radniecības apakštipi: 
**''Dzimta'' – asinsradniecīgu ģimeņu kopa; tādu paaudžu kopa, kuras cēlušas no viena senča;
**''Ģimene'' – cilvēku sabiedrības vienība, kurā cilvēkus saista laulība un asinsradniecība;
**''Dinastija'' – monarhu dzimta; virkne vienas dzimtas valdnieku, kuri nomaina cits citu troņa mantošanas kārtībā;
**''Klans'' – ķeltu tautām (gk. īriem, skotiem, velsiešiem) – dzimta, radinieku grupa. 
*'''Vieta''' – Vietas entīte tiek lietota, lai reprezentētu ģeogrāfisku izvietojumu fiziskā telpā, kurā atrodas aktuāls vai potenciāls objektu vai notikumu novietojums. 
*'''Notikums''' – Notikuma klase aptver jebkuru kustību un izmaiņu, t.sk., arī tādus notikumus, kuriem nav tieša nosaukuma, piemēram, dzimšana vai miršana, pārcelšanās, nodarbošanās, attiecības utt. Tomēr, lai gan modelī ir paturēts viss notikuma klases izmantojuma potenciāls, ATS ietvaros paredzēts turpināt jau aizsākto LNB praksi un dokumentēt tikai noteikta tipa, skaidri definētas un identificējamas notikuma entītes, kurām ir savi nosaukumi. 
*'''Darbs''' – Darbs ir noteikts intelektuālās vai mākslinieciskās jaunrades veikums (IFLA LRM2). Kā abstrakta entīte tas ļauj ap sevi sagrupēt izteiksmes, kuras var uzskatīt par ekvivalentām vai gandrīz ekvivalentām tajā, ka tās izsaka darbu. Izteiksme rodas (tiek radīta) reizē ar darbu un manifestāciju (tā nevar pastāvēt, ja to neiemieso manifestācija). ATS ietvaros Darbs un Izteiksme tiek apvienoti vienā entītē – darbs, t.i., Darba entīte pārņem īpašības un attiecības, kas attiecas uz izteiksmes entīti.

== Piekļuve ATS ==
ATS ir iespējams piekļūt divos veidos: 
*'''caur pamatdarbības informācijas sistēmu (PDIS)''', kas ir integrēta ar ATS. PDIS tiek izsaukts ATS iFrame (uzlēcošais logs), kas ir nemainīgs neatkarīgi no sistēmas. Pati piekļuve var atšķirties un nedaudz variēties atkarībā no PDIS. Piemēram, ja nepieciešaimais lauks ir “autors”, tad izsauktais ATS logs uzreiz parāda tikai entīšu tipu personas, nepiedāvājot meklēt citos entīšu tipos. Autentifikācija notiek caur PDIS; 
*'''caur tīmekļa adresi [https://ats.lndb.lv/ https://ats.lndb.lv/]''' Šobrīd nav izstrādāta vienota autentificēšanās sistēma un pagaidām autentificēties ir iespējams tikai LNB darbiniekiem. Autentificēti lietotāji entītes var labot vai izveidot jaunas entītes, bet neautentificēts lietotājs var tās meklēt un apskatīt (t.sk. saistītos digitālos objektus).

== Entīšu pārlūkošana un meklēšana ==
ATS nodrošina entīšu pārlūkošanu un trīs meklēšanas veidus: vienkāršā meklēšana, vienkāršā meklēšana konkrēta entītes veida ietvaros un izvērstā meklēšana.

=== Pārlūkošana ===
ATS norošina iespēju pārlūkot entītes pa tipiem. Šī funkcionalitāte ir atkarīga no ATS iFrame integrācijas PDIS. Ja ATS iFrame tiek izsaukts no PDIS lauka, kuru paredzēts aizpildīt ar konkrētu entītes veidu (piemēram, autors vienmēr būs entītes tips Persona), tad uzlēcošajā logā būs iespējams pārlūkot tikai Personas tipa entītes. Pārlūkošanu pa entīšu tipiem  pilnībā var izmantot, piekļūstot ATS caur tīmekļa vietni [https://ats.lndb.lv/ https://ats.lndb.lv/]. 

 *attēls1*

Izvēloties noteiktu entītes tipu, apakšā būs redzams saraksts ar jaunākajām entītēm noteiktā tipā: 

 *attēls2*

Katram entītes tipam atšķiras kolonnas, kuras tiek attēlotas entīšu sarakstā. Personai tās ir: ATS ID, Pilns vārds, Dzimšanas datums, Miršanas datums, Nodarbošanās, Satur, Avots, DO skaits, Labo, Darbības. Sarakstu ir iespējams kārtot pēc vairāku kolonnu vērtībām, klikšķinot uz kolonnas virsraksta (šobrīd sarakstu nevar kārtot pēc kolonnas ''Pilns vārds, Nodarbošanās''):

 *attēls3*

Entīšu sarakstā ir iespējams izvēlēties attēloto entīšu skaitu vienā lapā: 

 *attēls4*

=== Vienkāršā meklēšana (visos tipos) ===
Vienkāršā meklēšana notiek vienlaicīgi visos entīšu tipos, meklējot rezultātus visos laukos. Līdzīgi kā pārlūkošanas gadījumā, šī funkcionalitāte ir atkarīga no ATS iFrame integrācijas PDIS. Ja ATS iFrame tiek izsaukts no PDIS lauka, kuru paredzēts aizpildīt ar konkrētu entītes veidu (piemēram, autors vienmēr būs entītes tips ''Persona''), tad uzlēcošajā logā vienkāršā meklēšana visos entīšu tipos nebūs iespējama. Vienkāršo meklēšanu visos tipos pilnībā var izmantot, piekļūstot ATS caur tīmekļa vietni [https://ats.lndb.lv/ https://ats.lndb.lv/]. 

Vienkāršās meklēšanas logs visos entīšu tipos atrodas vienā joslā ar entīšu tipu sadaļām: 

 *attēls5*

Rezultātu saraksts tiek sadalīts pa entīšu tipiem vairākās cilnēs. Katras cilnes labajā malā tiek parādīts atrasto rezultātu saraksts. Uzspiežot uz katras no cilnēm, tiek parādīts rezultātu saraksts konkrēta entīšu tipa ietvaros: 

 *attēls6*

Visu trīs meklēšanas rezultātu sarakstā ir divas kolonnas, kas attiecas uz pašu vaicājumu - Satur un Avots: 
*'''Satur''' – Parāda lauka vērtību, kurā konkrētais vaicājums ir atrasts. Kolonnā attēlota tikai daļa no visa atrastā lauka vērtības. Ja nepieciešams, noklikšķinot uz konkrētās vērtības, tiek parādīta visa lauka vērtība:
 *attēls7*
*'''Avots''' – Norāda uz konkrēto lauku, kurā meklētā vērtība ir atrasta. Piemēram, attēlā redzams, ka meklējot “kandava”, personām šī vērtība atrasta piezīmju laukā: 
 *attēls8*
Rezultātu sarakstu ir iespējams kārtot tāpat kā pārlūkošanā.

=== Vienkāršā meklēšana konkrētā entīšu tipā ===
Ja augšējā rīkjoslā tiek izvēlēts kāds konkrēts entīšu tips, tad ir iespējams veikt vienkāršo meklēšanu konkrēta entītes tipa ietvaros. Meklēšana notiek visos laukos, bet ierobežota ar konkrētu entītes tipu (atšķirībā no vienkāršās meklēšanas visos tipos).

Kad tiek izvēlēts noteikts entītes tips, pēc noklusējuma meklēšana notiek, izmantojot vienkāršo meklēšanu. Meklēšanas logs atrodas zem entīšu tipu sadaļas (atšķirībā no vienkāršās meklēšanas visos tipos).
 *attēls9*
Rezultātu saraksts neatšķiras no vienkāršās meklēšanas visos tipos. Atšķirība ir tikai tā, ka rezultātu saraksts attēlo vienu entītes tipu, kurš iepriekš tika izvēlēts:
 *attēls10*

=== Izvērstā meklēšana ===
Izvēloties konkrētu entīšu tipu, blakus vienkāršajai meklēšanai ir iespējams izvēlēties izvērsto meklēšanu, kas darbosies izvēlētā entīšu tipa ietvaros.

Līdzīgi kā iepriekš, šī funkcionalitāte ir atkarīga no ATS iFrame integrācijas PDIS. Ja ATS iFrame tiek izsaukts no PDIS lauka, kuru paredzēts aizpildīt ar konkrētu entītes veidu (piemēram, autors vienmēr būs entītes tips ''Persona''), tad solis entīšu tipa izvēlei jau būs izpildīts un nepieciešams izvēlēties starp vienkāršo meklēšanu konkrēta entīšu tipa ietvaros un izvērsto meklēšanu, kas arī darbosies konkrētā entīšu tipa ietvaros.
*attēls11*
Kad izvēlēta izvērstā meklēšana, apakšā ir iespējams veidot komplicētu vaicājumu, kas aptver gan vaicājumus katrā entītes laukā, gan ar citās entītes, kas saistītas ar meklējamo entīti, piemēram, personas ar dzimšanu vietu “Rīga” (Rīga ir entīte ar tipu “Vieta”). '''Meklēšana pēc saistītās entītes vēl ir izstrādē un nedarbojas pilnīgi!'''

Izvērstā meklēšana ir sadalīta vairākos kritērijos: 
*'''Meklēt pēc''' – izkrītoša izvēlne, kur var definēt, vai tiek meklēti konkrētas entītes atribūti “ATS entīte”, vai arī saistītā entīte “Saistītā ATS entīte”
 attēls12
*'''Lauks''' – izkrītošajā izvēlnē tiek piedāvāti visi atribūti (lauki), kas atbilst konkrētajam entītes tipam. Lauki atšķiras atkarībā no izvēlētā entītes tipa
 attēls13
*'''Nosacījums''' – tiek definēts vaicājuma nosacījums, piemēram, ''Satur, Sākas ar'' u.tml. Blakus nosacījumam atrodas '''izvēles rūtiņa'''. Ja to atzīmē, tad tiek meklēts noliegums, piemēram, ''Nesatur, Nesākas ar'' u.tml.
 attēls14
*'''Vaicājums''' – šeit jāievada pats vaicājums. Vaicājuma formāts var atšķirties atkarībā no izvēlēta '''Lauka'''. Tas var būt:
**Brīvi ievadāms teksts *attēls15*
**Izkrītoša izvēlne *attēls16*
**Datuma lauks *attēls17*
Vaicājumus ir iespējams atkārtot un kombinēt, lai atrastu iespējami precīzu rezultātu sarakstu, spiežot “+” pogu. Piemēram, attēlā ir veikts vaicājums, kur prasīts: Persona, kurai vārds ir “Jānis” (teksta lauks), kuras nodarbošanās ir “fotogrāfs” (vērtība no klasifikatora) un kura dzimusi pēc 1900. gada (datuma lauks). Kopā atrasti 52 rezultāti:
 attēls18

== ATS entītes uzbūve/struktūra ==
==== Entītes atvēršana ====
Meklējot ATS entītes, kuras izmantot digitālā objekta aprakstā, ir iespējams atvērt un apskatīt katras entītes ierakstu atsevišķi. Tas sniedz iespēju ne tikai izmantot entītes, bet arī papildināt vai labot informāciju par tām. ATS piedāvā divus variantus kā var apskatīt entīti, kas atrodas rezultātu saraksta pēdējā kolonnā “Darbības” un apzīmētas ar ikonām: 
#Ikona “Info”  ļauj ātri paskatīties entītes papildus datus, neizejot no rezultātu saraksta. Šeit tiek sniegta papildus informācija par entīti, kas ļauj to labāk identificēt. Katram entīšu tipam atšķiras attēlotā informācija: *attēls19*
#Ikona “actiņa”  ļauj atvērt entītes ierakstu pilnībā. Tas sniedz iespēju ne tikai identificēt un izmantot entīti, bet arī papildināt vai labot informāciju par to. Entīti var atvērta arī meklēšanas rezultātu saraksta kreisajā malā, smiežot uz ATS ID numuru vai vērtību, kas atrodas kolonnā “Pilns vārds”: *attēls20*

==== Entītes ieraksta uzbūve ====
Katram ATS entītes tipam ir atšķirīgi atribūti, kas palīdz entīti aprakstīt, bet visiem entīšu tipiem ir vienāda uzbūve. ATS entīte sastāv no 8 blokiem, kurus var atsevišķi izvērst vai savērst. Pēc noklusējuma, kad atver entītes ierakstu, visi bloki ir savērsti, izņemot ''Vārdformas'', kas ir izvērsts. Katru bloku var savērst vai izvērst, spiežot uz konkrētā bloka nosaukuma: 
 attēls21
Katrā blokā tiek uzrādīts atribūtu un/vai vērtību skaits, kas tajā lietots:
 attēls22

=== Saistītie objekti ===
Šeit automātiski veidojas saraksts ar visiem digitālajiem objektiem, kuros lietota šī entīte. Kolonnā ''Darbības'', spiežot uz pogas ar actiņas ikonu, varam atvērt saistīto digitālo objektu.
 attēls23

=== Vārdformas ===
Vārdformu katrai entītei var būt bezgalīgi daudz, un tās iedalītas pamatformās ''(prefLabel)'' un papildformās ''(altLabel)''. Katrā valodā var būt tikai '''VIENA pamatforma''' un neskaitāmas papildformas. Pretī izvēlētajai pamatformai redzams ķeksītis kolonnā ''Pamatforma''. 

Katrai vārdformai ir vairāki atribūti, kas attiecas uz pašu vārdformu (nevis visu ierakstu!). Personu vārdformas atribūti ir šādi (pārējiem entīšu tipiem tie ir nedaudz atšķirīgi, bet principi paliek nemainīgi neatkarīgi no entītes tipa):
 attēls24
*'''Valoda''' – konkrētās vārdformas valoda (vērtība no klasifikatora). 
*'''Pilns vārds''' – personas pilns vārds. Tiek ģenerēts automātiski no pārējiem atribūtiem, ja tie ir aizpildīti. Labojot esošu vai pievienojot jaunu ATS entīti, šo nevajag mainīt! 
*'''Vārds''' – personas vārds (ja vairāki vārdi, tad raksta vienā rindā, atdalot ar atstarpi). 
*'''Uzvārds''' – personas uzvārds. 
*'''Numerācija''' – numerācija, kas parādās vārdformā (piemēram, "Jānis Pavils II" numerācija ir "II"). 
*'''Citi apzīmējumi''' – apzīmējums, kas tiek lietots kopā ar vārdu (piemēram, "Dāvis Sīmanis, juniors" citi apzīmējumi būs "juniors"). 
*'''Tēva vārds''' – domāts vārdformām (parasti krievu), kurām lieto arī tēva vārdu (piemēram, "Александр Давидович Гриберман" tēva vārds būs "Давидович"). 
*'''Avots''' – lauka vērtība aizpildāma brīvā formā, norādot avotu, kurā konkrētā vārdforma atrodama/lietota. 
*'''Datējums no / Datējums līdz''' – konkrētās vārdformas lietojuma datējums (nevis personas dzīves gadi!); parasti to nenorāda, bet specifiskos gadījumos to var norādīt (piemēram, kad tiek mainīts uzvārds). 
*'''Pamatforma''' – katrā valodā var būt tikai VIENA pamatforma un neskaitāmas papildformas. Vienā valodā var izvēlēties vienu pamatformu, atķeksējot lauku ''Pamatforma''. 

=== Pamatdati ===
Katram entītes tipam pamatdati atšķiras, bet kopējais princips paliek nemainīgs. Pamatdatu sadaļā tiek norādīta papildu informācija par entīti, kas ļauj to labāk identificēt. Lielākoties pamatdatu aizpildīšanai tiek izmantoti ATS klasifikatori. Sadaļā ''Pamatdati'' ir 2 apakšbloki: Atribūti un Datumi. 

==== Atribūti ====
Šeit tiek norādīta dažāda informācija par entīti. Lielākoties tiek izmantoti klasifikatori. Piemēram, entītes tipam ''Persona'' ir izmantoti četri atribūti – ''Dzimums, Nodarbošanās, Valoda, Valsts.''
 attēls25

==== Datumi ====
Šeit tiek norādīti datējumi, kas saistīti ar konkrēto entīti (nejaukt ar vārdformu datējumiem, kurus izmanto konkrētās vārdformas lietojuma datēšanai!). Katram entītes tipam datumu lauki var atšķirties. Personai tie ir:
*Dzimšanas datums – datums, kad persona ir dzimusi.
*Miršanas datums – datums, kad persona ir mirusi.
*Aizlieguma gadi – gadi, kad personas radītie darbi ir bijuši aizliegti (attiecas uz padomju periodu). Šo izmanto, lai precīzi aprēķinātu autortiesības.
*Darbojies – datums, kad konkrētā persona ir darbojusies. Šo norāda tikai gadījumos, kad nav zināms dzimšanas un/vai miršanas datums, lai varētu identificēt periodu, kad persona ir dzīvojusi.
 attēls26

=== Attiecības ===
Šajā blokā tiek norādīta entītes saistība (attiecības) ar citām entītēm. Entītes attiecības ir sadalītas atbilstoši saistītās entītes tipam, piemēram, personai “Māra Zālīte” ir saistība ar vietas entīti “Krasnojarskas novads”. Katru saistību/attiecību veidu var izvēlēties no klasifikatora, kas veidots atbilstoši visām iespējamām saistībām starp dažādiem entīšu tipiem. Piemēram, attiecību veids starp personas entīti “Māra Zālīte” un vietas entīti “Krasnojarskas novads” ir “dzimšanas vieta”:
 attēls27

=== Piezīmes un komentāri ===
Katrai entītei ir iespējams pievienot piezīmes un komentārus. Lielākā daļa piezīmju tiek automatizēti ielasītas no citām informācijas sitēmām. Visiem entīšu tipiem ''Piezīmju un komentāru'' sadaļa ir identiska. Tā sastāv no: 
*Valoda. 
*Datums – datums, kad piezīme veikta vai labota (aizpildās automātiski). 
*Piezīmes tips – vērtība no klasifikatora. 
*Teksts – piezīmes teksts. 
*Publisks – pazīme, vai piezīme ir publiski atrādāma vai nav (tikai lokāli redzama lietotājiem, kuri ir pieslēgušies ar savu profilu). 
*Avots – avots, kur atrodama piezīmes tekstā esošā informācija. 
*Avota URL – avota saite, kur atrodama piezīmes tekstā esošā informācija. 
 attēls28

=== Identifikatori ===
Šajā blokā tiek norādīti identifikatori no citām sistēmām vai platformām. Sistēmu saraksts, kuru identifikatori tiek lietoti, lai papildinātu ATS entītes, ir iepriekš definēts. Nospiežot uz saitēm vai uz pogas ar actiņas ikonu, tiek atvērts jauns logs, kas aizved uz konkrētās sistēmas ierakstu.
 attēls29

=== Dublikāti ===
ATS entītes nav iespējams dzēst, bet tās ir iespējams apvienot, ja droši zināms, ka divas entītes ir viens un tas pats, resp., tās reprezentē vienu un to pašu reālās pasaules objektu. Šajā blokā uzkrājas entīšu saraksts, kas ir dalāms divās daļās:
*''apvienošanas kandidāti'' – entīšu saraksts, kurā ir entītes, kas tiek uzrādītas kā iespējami dublikāti konkrētajai entītei; 
*''dublikāti'' – entītes, kuras ir apvienotas ar konkrēto entīti. 
 attēls30
'''''Šī sadaļa vēl ir izstrādes stadijā un var mainīties!''''' 

=== Tehniskie dati ===
Automātiski ielasīti un izveidoti dati par ierakstu. Šos datus nevar rediģēt. 
 attēls31

=== Datējumi ===
==== Datējumu ievades forma ====
Lai norādītu datējumu, ATS tiek izmantota vienota datējumu ievades forma, kas paredzēta iespējami plašam datumu norādes aptvērumam. Šī forma funkcionē vienādi neatkarīgi no sadaļas, kur tā izmantota:
 attēls32
Formā ir iekļauti: 
* 3 aizpildāmi lauki, kas atdalīti ar defisēm (atbilstoši gads-mēnesis-diena; GGGG-MM-DD); 
* atzīme “p.m.ē.”; 
* datumu klasifikators – ir iespējams izvēlēties dažādus gadījumus, lai aptvertu iespējami plašu datējumu funkcionalitāti un pierakstu.

{| class="wikitable"
! ATS datuma kvalifikators  !! Komentārs  !! Piemērs (datējuma vārdiskā izteiksme)
|-
| precīzs || Lieto, kad ir zināms konkrēts gads, mēnesis un/vai datums; šī klasifikatora vērtība ir izvēlēta pēc noklusējuma. Formāts YYYY-MM-DD || 2005 <br>
2005-12-24 
|-
| starp (intervāls) || Lieto, lai norādītu datējumu, kad zināms tikai intervāls (intervāls attiecas vai nu uz sākuma datējumu, vai arī beigu datējumu, bet ne abiem kopā). Izvēloties šo vērtību, tiek pievienota vēl viena datējuma forma, lai būtu iespējams norādīt intervālu || starp 2005 un 2007
|-
| neskaidrs || Lieto, kad ir zināms datējums, bet nav skaidrs, vai tas ir patiess || 1980 (neskaidrs)
|-
| ap (aptuvens) || Lieto, kad zināms tikai aptuvens datējums || ap 1980
|-
| vai (viens no kopas) || Lieto, lai norādītu divus iespējamus datējuma variantus. Izvēloties šo klasifikatora vērtību, tiek pievienota vēl viena datējuma forma, lai būtu iespējams norādīt otru datējumu || 1880 vai 1980
|-
| pirms || Lieto, lai norādītu datējumu, kas ir pirms zināma datuma, bet pats datējums nav zināms konkrēti || pirms 1970
|-
| pēc || Lieto, lai norādītu datējumu, kas ir pēc zināma datuma, bet pats datējums nav zināms konkrēti || pēc 1970
|-
| nenoteikts || Lieto, kad nav zināms konkrēts datējums, bet ir zināma daļa no datējuma. Piemēram, lai norādītu desmitgades vai gadsimtus || 198X (20. gs. 80. gadi)
|-
| p.m.ē. (negatīvs datums) || Atsevišķa atzīme, lai norādītu, ka datējums ir pirms mūsu ēras || 479 p.m.ē.
|-
|}

==== Atšķirība starp '''Vārdformu datējumu''' un '''Entītes datējumu''' ====
ATS ir vairākas pozīcijas, kur ir iespējams norādīt datējumu, kas attiecas uz konkrēto entīti. Lūgums nejaukt entītes vārdformas datējumu ar pašas entītes datējumiem sadaļā ''Pamatdati'': 
*'''vārdformas datējums''' – atrodas pie pašas vārdformas un norāda uz datējumu, kad konkrētā vārdforma ir lietota. Katrai vārdformai ir iespējams norādīt tās lietojuma datējumu. Tas paredzēts gadījumiem, kad, piemēram, personai ir mainīts uzvārds un ir zināms konkrēts gads, kad tas ir izdarīts;
 attēls33
*'''datējums entītes pamatdatos''' – katrai entītei sadaļā Pamatdati ir iespējams norādīt datējumus, kas attiecas uz pašu entīti (nevis konkrētu vārdformu!). Piemēram, personai pamatdatos ir iespējams norādīt dzimšanas gadu, miršanas gadu, aizlieguma gadus un gadus, kad entīte ir darbojusies (norāda tikai tad, kad nav zināmi dzimšanas/miršanas gadi). 
 attēls34

== ATS entītes LABOŠANA ==
Ja atrod vajadzīgo ATS entīti, bet tiek konstatēta trūkstoša vai neprecīza informācija, entīti ir iespējams labot vai papildināt. To var darīt ikviens.  

Lai ATS entīti labotu vai papildinātu, jāatver entītes ieraksts. Lai atvērtu entīti, jāspiež uz actiņas ikonas vai rezultātu sarakstā otrajā kolonnā ''ATS ID'' uz attiecīgās entītes ATS ID. 
 attēls35
Tiek atvērts personas “Jānis Bērziņš” izvērstais ieraksts. 
 attēls36

=== Labošanas režīms ===
Ja entīte identificēta un tiek konstatēta trūkstoša vai neprecīza informācija par entīti, to var papildināt, atverot labošanas režīmu. Labošanas režīms tiek atvērts, spiežot uz pogas “Labot” augšējā labajā stūrī, melnajā joslā.
 attēls37
Parādās uznirstošais paziņojums: “Vai ieslēgt labošanas režīmu?” Jāapstiprina, ka vēlamies labot entīti, spiežot pogu “Labi”.
 attēls38
Kad entīte ir atvērta labošanas režīmā, melnā josla lapas augšā kļūst sarkana:
 attēls39

'''NB!''' Kad entīte atvērta labošanas režīmā, neviens cits lietotājs entīti nevar rediģēt. Ir iespējams atvērt vairākas entītes labošanas režīmā, bet vēlams pēc katras labošanas sesijas uzreiz saglabāt izmaiņas. 

Kad atvērts labošanas režīms, ir iespējams rediģēt katru entītes sadaļu atsevišķi (skat. ATS entītes uzbūve/struktūra *saite*). Katram entītes tipam atšķiras atribūti katrā no sadaļām, kurus var labot, bet princips visur ir vienāds. Pēc katras sadaļas labošanas jāsaglabā izmaiņas, spiežot pogu “Iesniegt” (uznirstošā loga labajā apakšējā stūrī). Konkrētā sadaļa ir izlabota, bet izmaiņas vēl nav saglabātas. Šādi ir iespējams labot vai papildināt dažādas entītes sadaļas, nepārtraucot labošanas režīmu. 

Kad labošana ir pabeigta un vēlamies saglabāt visas izmaiņas, jāspiež poga “Publicēt” (augšējā labajā stūrī), kas pārtrauc labošanas režīmu un saglabā veiktās izmaiņas.
 attēls40

=== Labošana ===
Esot labošanas režīmā, izvēršam sadaļu, kuru vēlamies labot, un atrodam apgalvojumu, kurš ir kļūdains un kuru būtu nepieciešams izlabot. Piemēram, redzam, ka entītei ir vārdforma, kura acīmredzami ir kļūdaina, to varam vai nu izdzēst, vai labot, nospiežot uz attiecīgās ikonas saraksta labajā pusē kolonnā ''Darbības''.
 attēls41
Spiežot uz ikonas , atvērsies uznirstošais logs ar konkrētā atribūta formu (katram atribūtam ir sava forma). Piemēram, šeit redzama personas vārdformas labošanas forma:
 attēls42
Kad ir izlabota kļūdainā informācija, spiežam pogu '''“Iesniegt”'''. Atribūts ir izlabots, un jūs automātiski atgriežaties entītes ierakstā, kas aizvien ir atvērts labošanas režīmā.

=== Publicēšana ===
Kad labošana ir pabeigta un vēlamies saglabāt visas izmaiņas, jāspiež poga '''“Publicēt”''' (augšējā labajā stūrī), kas pārtrauc labošanas režīmu un saglabā visas veiktās izmaiņas. 

Parādās jautājums: “Vai publicēt veiktās izmaiņas?” Apstiprina ar pogu “Labi”.
 attēls43

Pēc tam, kad entīte ir publicēta, to aizvien ir iespējams ''izmantot'' konkrētā digitālā objekta aprakstam. Lai attiecīgā entīte tiktu izmantota konkrētajā digitālā objekta metadatu laukā, jāspiež poga “Izmantot” lapas augšējā labajā stūrī. 
 attēls44

=== Vārdformu valodu labošana ===
'''Svarīgi!''' Gandrīz visām entītēm nav zināma konkrēto vārdformu valoda un ATS tā uzrādās kā “Undetermined”. Labojot entīti, būtu vēlams izlabot arī konrētās entītes vārdformas, norādot katras vārdformas valodu. Vārdformas valodu var nomainīt, labojot konkrēto vārdformu.
 attēls45
Sadaļā ''Valoda'' jānospiež krustiņš, lai izdzēstu vērtību “Undetermined”, tad jāsāk rakstīt valodas nosaukums un jāizvēlas attiecīgā valoda no valodu klasifikatora (sākot rakstīt, valodas jau tiek piedāvātas): 
 attēls46
 attēls47

== Jaunas ATS entītes PIEVIENOŠANA ==
Jebkurā no digitālā objekta metadatu laukiem, kas saistīti ar ATS (''Autors, Līdzradītājs, Temats, Ģeogrāfiskais nosaukums''), ir iespējams pievienot jaunu entīti, ja tā '''netiek atrasta''' starp esošajām entītēm.  

Entītes tips atšķiras atkarībā no digitālā objekta metadatu lauka, kas tiek aizpildīts: 
*Autors – ir iespējams izmantot tikai personas. ATS uznirstošajā logā tiek parādītas tikai entītes ar tipu ''Persona''. 
*Līdzradītājs – ir iespējams izmantot vairākus entīšu tipus. Šeit drīkst uzrādīt personas, institūcijas, grupas un dzimtas. 
*Temats – ir iespējams izmantot visus entīšu tipus, izņemot vietas. 
*Ģeogrāfiskais nosaukums – ir iespējams izmantot tikai vietas entītes. 

Ja vēlamies izveidot jaunu entīti, aizpildot digitālā objekta metadatu lauku, kur ir iespējams izmantot dažādus entīšu tipus, vispirms jāatlasa vēlamais entītes tips, spiežot uz konkrētā entītes tipa sadaļas lapas augšdaļā un tad spiežot “Pievienot”:
 attēls48
Ja vēlamies izveidot jaunu entīti, aizpildot digitālā objekta metadatu lauku, kur ir iespējams izmantot tikai vienu entītes tipu, tad jāatver uznirstošais logs un jāspiež “Pievienot”: 
 attēls49

Katra tipa entītei izvērstais ieraksts un tajā aizpildāmie lauki ir nedaudz atšķirīgi, bet tiek saglabāta kopējā ATS entītes struktūra (skat. ATS entītes uzbūve/struktūra).