Atsauces datu sistēmas (ATS) lietošanas instrukcija

Versija 12.03.2026 — skatīt izmaiņu vēsturi

⚠️ Svarīga izmaiņa (2026-03-12)
Precizēta datējuma ievades forma
Skatīt detalizēti →

Matīss Bolšteins datu pārvaldības attīstības vadītājs

Konsultācijām par ATS datu veidošanu, wiki.lnb.lv lietošanu, kataloģizēšanu ar MI palīdzību : 📧 matiss.bolsteins@lnb.lv | 📞 +371 67716195

Atvērtā konsultācija 23. martā 10.00-11.00 (MS Teams): https://teams.microsoft.com/meet/37200894238463?p=IFdjfw77ZjOum4UQRC

Ievads

ATS ir vienota Latvijas kultūras mantojuma atsauces datu zināšanu organizēšanas sistēma, kas izveidota ERAF projekta „Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)” ietvaros kā Kultūras mantojuma platformas apakšsistēma.

ATS mērķis ir sakopot, normalizēt un savienot Latvijas kultūras mantojuma institūciju veidotos datus, kas līdz šim glabājušies dažādās informācijas sistēmās, datubāzēs un dokumentos, un nodrošināt vienotu sistēmu jaunu atsauces datu radīšanai un bagātināšanai. ATS nodrošina vienotu piekļuvi, zināšanu pārvaldību un datu sadarbspēju Latvijas kultūras mantojuma institūcijām, kuru dati ir integrēti ar ATS.

ATS tiek izšķirti vairāki datu objektu tipi – entītes, vārdnīcas un klasifikatori.

⚠ Šīs instrukcijas ietvaros tiks apskatītas tieši entītes – to meklēšana, labošana, papildināšana un veidošana.

Entīte ir jebkurš patstāvīgs datu objekts, kas funkcionē kā noteiktas zināšanu organizēšanas sistēmas daļa. Atbilstoši zināšanu organizēšanas sistēmas funkcionalitātei entīte tiek izmantota, lai bagātinātu digitālā objekta aprakstu, bibliogrāfiskos ierakstus, digitālās enciklopēdijas šķirkļus utt.

Entīte visplašākajā nozīmē ir uzskatāma par virsklasi, kas sadalīta vairākās apakšklasēs jeb tipos.

Katrs entīšu tips tiek aprakstīts un papildināts, izmantojot dažādas to apakšklases un atribūtus, kas funkcionē kā atsevišķi objektu veidi. Datu modelī ir gan visiem entīšu tipiem kopīgas apakšklases: Datējums, Vārdformas, dažādi Klasifikatori un kontrolētas vārdnīcas, Identifikatori (URI, kas norāda uz identisku entīti citā informācijas sistēmā vai datu avotā), gan arī apakšklases, kas lietojamas tikai saistībā ar kādu noteiktu entīšu tipu. Šīs apakšklases un atribūti ir katram entītes tipam specifiskas īpašības, kas palīdz to nošķirt no citām entītēm un padarīt to atrodamu lietotājam.

Entīšu tipi

Persona

Šī klase ietver reālas personas un personas, kas ir pieminētas reliģiskos darbos, izdomātas un leģendāras personas.
⚠ Personas, kurām ir vairākas literārās identitātes, vēlams izteikt kā atšķirīgas entītes (instances), savstarpēji šīs entītes sasaistot.

Grupa

Šī klase funkcionē:

• gan kā Institūcijas un Dzimtas/Ģimenes virsklase,
• gan arī ietver sevī entītes, kas tiešā veidā neatbilst ne Institūcijas, ne Dzimtas/Ģimenes apakšklasēm, piemēram, grupas ar kolektīvu pseidonīmu.

Institūcija

Organizācija vai indivīdu grupa un/vai vairākas organizācijas, kas darbojas kā vienība.

Dzimta/ģimene

Šajā klasē tiek ietverti vairāki radniecības apakštipi:

• Dzimta – asinsradniecīgu ģimeņu kopa; tādu paaudžu kopa, kuras cēlušas no viena senča;
• Ģimene – cilvēku sabiedrības vienība, kurā cilvēkus saista laulība un asinsradniecība;
• Dinastija – monarhu dzimta; virkne vienas dzimtas valdnieku, kuri nomaina cits citu troņa mantošanas kārtībā;
• Klans – ķeltu tautām (gk. īriem, skotiem, velsiešiem) – dzimta, radinieku grupa.

Vieta

Vietas entīte tiek lietota, lai reprezentētu ģeogrāfisku izvietojumu fiziskā telpā, kurā atrodas aktuāls vai potenciāls objektu vai notikumu novietojums.

Notikums

Notikuma klase aptver jebkuru kustību un izmaiņu, t.sk., arī tādus notikumus, kuriem nav tieša nosaukuma, piemēram, dzimšana vai miršana, pārcelšanās, nodarbošanās, attiecības utt.

⚠ ATS ietvaros paredzēts dokumentēt tikai noteikta tipa, skaidri definētas un identificējamas notikuma entītes, kurām ir savi nosaukumi.

Darbs

Darbs ir noteikts intelektuālās vai mākslinieciskās jaunrades veikums (IFLA LRM2). Kā abstrakta entīte tas ļauj ap sevi sagrupēt izteiksmes, kuras var uzskatīt par ekvivalentām vai gandrīz ekvivalentām tajā, kā tās izsaka darbu.

Izteiksme rodas (tiek radīta) reizē ar darbu un manifestāciju (tā nevar pastāvēt, ja to neiemieso manifestācija).

⚠ ATS ietvaros Darbs un Izteiksme tiek apvienoti vienā entītē – darbs, t.i., Darba entīte pārņem īpašības un attiecības, kas attiecas uz izteiksmes entīti.

Piekļuve ATS

ATS ir iespējams piekļūt divos veidos:

1. caur pamatdarbības informācijas sistēmu (PDIS), kas ir integrēta ar ATS.
   PDIS tiek izsaukts ATS iFrame (uzlēcošais logs), kas ir nemainīgs neatkarīgi no sistēmas.
   
   Pati piekļuve var atšķirties atkarībā no PDIS. Piemēram, ja nepieciešaimais lauks ir “autors”, tad izsauktais ATS logs uzreiz parāda tikai entītes tipu Persona, nepiedāvājot meklēt citos entīšu tipos.
   Autentifikācija notiek caur PDIS
   
   
2. caur tīmekļa adresi https://ats.lndb.lv/
   
   Šobrīd nav izstrādāta vienota autentificēšanās sistēma un pagaidām autentificēties ir iespējams tikai LNB darbiniekiem.
   Autentificēti lietotāji entītes var labot vai izveidot jaunas entītes, bet neautentificēts lietotājs var tās meklēt un apskatīt (t.sk. saistītos digitālos objektus).

Entīšu pārlūkošana un meklēšana

ATS nodrošina entīšu pārlūkošanu un trīs meklēšanas veidus:

• vienkāršo meklēšanu;
• vienkāršo meklēšanu konkrēta entītes tipa ietvaros;
• izvērsto meklēšanu.

Pārlūkošana

ATS norošina iespēju pārlūkot entītes pa tipiem.

Pārlūkošanas funkcionalitāte ir atkarīga no ATS iFrame integrācijas PDIS.
Ja ATS iFrame tiek izsaukts no PDIS lauka, kuru paredzēts aizpildīt ar konkrētu entītes veidu (piemēram, autors vienmēr būs entītes tips Persona), tad uzlēcošajā logā būs iespējams pārlūkot tikai Personas tipa entītes.

Pārlūkošanu pa entīšu tipiem pilnībā var izmantot, piekļūstot ATS caur tīmekļa vietni https://ats.lndb.lv/.

Noteiktu entītes tipu var izvēlēties ATS melnajā joslā, spiežot uz entītes tipa nosaukuma (attēlā pasvītroti ar dzeltenu):

Izvēloties noteiktu entītes tipu, apakšā būs redzams saraksts ar jaunākajām entītēm noteiktā tipā.

Piemēram, attēlā izvēlēts entītes tips Persona (ATS melnajā joslā iekrāsota un apvilkta ar dzeltenu krāsu); attēla apakšā redzams saraksts ar jaunākajām personas tipa entītēm (saraksts apvilkts ar dzeltenu rāmi):

Katram entītes tipam atšķiras kolonnas, kuras tiek attēlotas entīšu sarakstā.

Piemēram, entītes tipam Persona tās ir:

• ATS ID;
• Pilns vārds;
• Dzimšanas datums;
• Miršanas datums;
• Nodarbošanās;
• Atrasts laukos;
• DO skaits;
• Darbības.

Sarakstu ir iespējams kārtot pēc vairāku kolonnu vērtībām, klikšķinot uz kolonnas virsraksta

⚠️ Saraksta kārtošanas funkcionalitāte pašlaik ir ierobežota

Iespējams izvēlēties attēloto entīšu skaitu vienā lapā:

Vienkāršā meklēšana (visos tipos)

Vienkāršā meklēšana notiek vienlaicīgi visos entīšu tipos, meklējot rezultātus visos laukos.

Vienkāršās meklēšanas funkcionalitāte ir atkarīga no ATS iFrame integrācijas PDIS.
Ja ATS iFrame tiek izsaukts no PDIS lauka, kuru paredzēts aizpildīt ar konkrētu entītes veidu (piemēram, autors vienmēr būs entītes tips Persona), tad uzlēcošajā logā vienkāršā meklēšana visos entīšu tipos nebūs iespējama.

Vienkāršo meklēšanu visos tipos pilnībā var izmantot, piekļūstot ATS caur tīmekļa vietni https://ats.lndb.lv/.

Vienkāršās meklēšanas logs visos entīšu tipos atrodas vienā joslā ar entīšu tipu sadaļām:

Rezultātu saraksts tiek sadalīts pa entīšu tipiem vairākās cilnēs. Attēlā zemāk cilnes pasvītrotas ar dzeltenu krāsu.

Katras cilnes labajā malā tiek parādīts atrasto rezultātu skaits.

Uzspiežot uz katras no cilnēm, tiek parādīts rezultātu saraksts konkrēta entīšu tipa ietvaros:

Meklēšanas rezultātu sarakstā ir kolonna, kas attiecas uz pašu vaicājumu – Atrasts laukos.

Atrasts laukos – norāda uz konkrētiem laukiem, kuros meklētā vērtība ir atrasta.

Piemēram, attēlā augstāk redzams, ka meklējot “kandava”, Personas tipa entītēm šī vērtība atrasta piezīmju laukā.

Rezultātu sarakstu ir iespējams kārtot tāpat kā pārlūkošanā.

Vienkāršā meklēšana konkrētā entīšu tipā

Ja augšējā rīkjoslā tiek izvēlēts kāds konkrēts entīšu tips, tad ir iespējams veikt vienkāršo meklēšanu konkrēta entītes tipa ietvaros.

Meklēšana notiek visos laukos, bet ir ierobežota konkrētā entītes tipā (atšķirībā no vienkāršās meklēšanas visos tipos).

Kad tiek izvēlēts noteikts entītes tips, pēc noklusējuma meklēšana notiek, izmantojot vienkāršo meklēšanu.

Meklēšanas logs atrodas pelēkajā zonā zem entīšu tipu sadaļas (atšķirībā no vienkāršās meklēšanas visos tipos).

Rezultātu saraksts neatšķiras no vienkāršās meklēšanas visos tipos. Atšķirība ir tikai tā, ka rezultātu saraksts attēlo vienu entītes tipu, kurš iepriekš tika izvēlēts:

Rezultātu sarakstu ir iespējams kārtot tāpat kā pārlūkošanā.

Izvērstā meklēšana

Izvēloties konkrētu entīšu tipu, blakus vienkāršajai meklēšanai ir iespējams izvēlēties izvērsto meklēšanu, kas darbosies izvēlētā entīšu tipa ietvaros.

Izvērstās meklēšanas funkcionalitāte ir atkarīga no ATS iFrame integrācijas PDIS.
Ja ATS iFrame tiek izsaukts no PDIS lauka, kuru paredzēts aizpildīt ar konkrētu entītes veidu (piemēram, autors vienmēr būs entītes tips Persona), tad solis entīšu tipa izvēlei jau būs izpildīts un nepieciešams izvēlēties starp vienkāršo meklēšanu konkrēta entīšu tipa ietvaros un izvērsto meklēšanu, kas arī darbosies konkrētā entīšu tipa ietvaros.

Kad izvēlēta izvērstā meklēšana, apakšā ir iespējams veidot kombinētu vaicājumu, kas aptver gan vaicājumus katrā entītes laukā, gan arī citās entītes, kas saistītas ar meklējamo entīti, piemēram, personas ar dzimšanu vietu “Rīga” (Rīga ir entīte ar tipu “Vieta”).

⚠ Meklēšana pēc saistītās entītes vēl ir izstrādē un nedarbojas pilnīgi!

Izvērstā meklēšana ir sadalīta vairākos kritērijos:

Meklēt pēc

izkrītoša izvēlne, ar kuru var definēt, vai tiek meklēti:

• konkrētas entītes atribūti – “ATS entīte”,
• saistītās entītes atribūti – “Saistītā ATS entīte"

Lauks

izkrītošajā izvēlnē tiek piedāvāti visi atribūti (lauki), kas atbilst attiecīgajam entītes tipam.

⚠ Lauki (izkrītošās izvēlnes elementi) atšķiras atkarībā no izvēlētā entītes tipa

Nosacījums

tiek definēts vaicājuma nosacījums, piemēram, Satur, Sākas ar u.tml.

Blakus nosacījumam atrodas izvēles rūtiņa (attēlā atzīmēta un apvilkta ar sarkanu krāsu).
Ja to atzīmē, tad tiek meklēts noliegums, piemēram, Nesatur, Nesākas ar u.tml.

Vaicājums

šeit jāievada pats vaicājums.

Vaicājuma formāts var atšķirties atkarībā no izvēlētā atribūta (lauka). Tas var būt

• Brīvi ievadāms teksts

• Izkrītoša izvēlne

• Datuma lauks

Vaicājumus ir iespējams atkārtot un kombinēt, lai atrastu iespējami precīzu rezultātu sarakstu, spiežot “+” pogu.

Piemēram, attēlā veikts vaicājums, kur prasīts:

1. Persona, kuras vārds ir “Jānis” (teksta lauks),
2. kuras nodarbošanās ir “fotogrāfs” (vērtība no klasifikatora)
3. un kura dzimusi pēc 1900. gada (datuma lauks).

Kopā atrasti 67 rezultāti:

Rezultātu sarakstu ir iespējams kārtot tāpat kā pārlūkošanā.

ATS entītes uzbūve/struktūra

Entītes atvēršana

Meklējot ATS entītes, kuras izmantot digitālā objekta aprakstā, ir iespējams atvērt un apskatīt katras entītes ierakstu atsevišķi. Tas sniedz iespēju ne tikai izmantot entītes, bet arī papildināt vai labot informāciju par tām.

ATS piedāvā divus variantus, kā var apskatīt entīti, kas atrodas rezultātu saraksta pēdējā kolonnā “Darbības” un apzīmētas ar ikonām:

• Ikona “Info” ⓘ ļauj ātri apskatīt entītes datus, neizejot no rezultātu saraksta. Šeit tiek sniegta papildus informācija par entīti, kas ļauj to labāk identificēt. Katram entīšu tipam atšķiras attēlotā informācija:
• Ikona “Actiņa” 👁 ļauj atvērt entītes ierakstu pilnībā. Tas sniedz iespēju ne tikai identificēt un izmantot entīti, bet arī papildināt vai labot informāciju par to.

Entīti var atvērt arī meklēšanas rezultātu saraksta kreisajā malā, spiežot uz ATS ID numuru vai vērtību, kas atrodas kolonnā “Pilns vārds”:

Entītes ieraksta uzbūve

Katram ATS entītes tipam ir atšķirīgi atribūti, kas palīdz entīti aprakstīt, bet visiem entīšu tipiem ir vienāda uzbūve.

ATS entīte sastāv no 8 blokiem, kurus var atsevišķi izvērst vai savērst. Pēc noklusējuma visi bloki ir savērsti, izņemot Vārdformas, kas ir izvērsts.

Katru bloku var savērst vai izvērst, spiežot uz konkrētā bloka nosaukuma.

Katrā blokā tiek uzrādīts atribūtu un/vai vērtību skaits, kas tajā lietots:

Saistītie objekti

Šeit automātiski veidojas saraksts ar visiem digitālajiem objektiem, kuros lietota šī entīte.

Kolonnā Darbības, spiežot uz pogas ar actiņas ikonu 👁, varam atvērt saistīto digitālo objektu.

Vārdformas

Vārdformu katrai entītei var būt bezgalīgi daudz, un tās iedalītas pamatformās (prefLabel) un papildformās (altLabel).

Katrā valodā var būt tikai VIENA pamatforma un neskaitāmas papildformas. Pretī izvēlētajai pamatformai redzams ķeksītis kolonnā Pamatforma.

Katrai vārdformai ir vairāki atribūti, kas attiecas uz pašu vārdformu (nevis visu ierakstu!).

Piemēram, entītes tipa Persona vārdformas atribūti ir šādi:

• Valoda – konkrētās vārdformas valoda (vērtība no klasifikatora).
• Pilns vārds – personas pilns vārds. Tiek ģenerēts automātiski no pārējiem atribūtiem, ja tie ir aizpildīti.
  • Labojot esošu vai pievienojot jaunu ATS entīti, šo nevajag mainīt!
• Vārds – personas vārds (ja vairāki vārdi, tad raksta vienā rindā, atdalot ar atstarpi).
• Uzvārds – personas uzvārds.
• Numerācija – numerācija, kas parādās vārdformā (piemēram, "Jānis Pavils II" numerācija ir "II").
• Citi apzīmējumi – apzīmējums, kas tiek lietots kopā ar vārdu (piemēram, "Dāvis Sīmanis, juniors" citi apzīmējumi būs "juniors").
• Tēva vārds – domāts vārdformām (parasti krievu), kurām lieto arī tēva vārdu (piemēram, "Александр Давидович Гриберман" tēva vārds būs "Давидович").
• Avots – lauka vērtība aizpildāma brīvā formā, norādot avotu, kurā konkrētā vārdforma atrodama/lietota.
• Datējums no / Datējums līdz – konkrētās vārdformas lietojuma datējums (nevis personas dzīves gadi!); parasti to nenorāda, bet specifiskos gadījumos to var norādīt (piemēram, kad tiek mainīts uzvārds).
• Pamatforma – katrā valodā var būt tikai VIENA pamatforma un neskaitāmas papildformas. Vienā valodā var izvēlēties vienu pamatformu, atķeksējot lauku Pamatforma.

Pārējiem entīšu tipiem tie ir nedaudz atšķirīgi, bet principi paliek nemainīgi neatkarīgi no entītes tipa.

Pamatdati

Katram entītes tipam pamatdati atšķiras, bet kopējais princips paliek nemainīgs.

Pamatdatu sadaļā tiek norādīta papildu informācija par entīti, kas ļauj to labāk identificēt.

Lielākoties pamatdatu aizpildīšanai tiek izmantoti ATS klasifikatori.

Sadaļā Pamatdati ir 2 apakšbloki: Atribūti un Datumi.

Atribūti

Šeit tiek norādīta dažāda informācija par entīti. Lielākoties tiek izmantoti klasifikatori.

Piemēram, entītes tipam Persona ir izmantoti četri atribūti

• Dzimums,
• Nodarbošanās,
• Valoda,
• Valsts

Datumi

Šeit tiek norādīti datējumi, kas saistīti ar konkrēto entīti. Nejaukt ar vārdformu datējumiem, kurus izmanto konkrētās vārdformas lietojuma datēšanai!.

Katram entītes tipam datumu lauki var atšķirties.

Personai tie ir:

• Dzimšanas datums – datums, kad persona ir dzimusi.
• Miršanas datums – datums, kad persona ir mirusi.
• Aizlieguma gadi – gadi, kad personas radītie darbi ir bijuši aizliegti (attiecas uz padomju periodu). Šo izmanto, lai precīzi aprēķinātu autortiesības.
• Darbojies – datums, kad konkrētā persona ir darbojusies. Norāda tikai gadījumos, kad nav zināms dzimšanas un/vai miršanas datums, lai varētu identificēt periodu, kad persona ir dzīvojusi.

Attiecības

Šajā blokā tiek norādīta entītes saistība (attiecības) ar citām entītēm.

Entītes attiecības ir sadalītas atbilstoši saistītās entītes tipam. Katru saistību/attiecību veidu var izvēlēties no klasifikatora, kas veidots atbilstoši visām iespējamām saistībām starp dažādiem entīšu tipiem.

Piemēram, attiecību veids starp personas entīti “Māra Zālīte” un vietas entīti “Krasnojarskas novads” ir “dzimšanas vieta”:

Piezīmes un komentāri

Katrai entītei ir iespējams pievienot piezīmes un komentārus.

Lielākā daļa piezīmju tiek automatizēti ielasītas no citām informācijas sitēmām.

Visiem entīšu tipiem Piezīmju un komentāru sadaļa ir identiska. Tā sastāv no:

• Valoda.
• Datums – datums, kad piezīme veikta vai labota (aizpildās automātiski).
• Piezīmes tips – vērtība no klasifikatora.
• Teksts – piezīmes teksts.
• Publisks – pazīme, vai piezīme ir publiski atrādāma vai nav (tikai lokāli redzama lietotājiem, kuri ir pieslēgušies ar savu profilu).
• Avots – avots, kur atrodama piezīmes tekstā esošā informācija.
• Avota URL – avota saite, kur atrodama piezīmes tekstā esošā informācija.

Identifikatori

Šajā blokā tiek norādīti identifikatori no citām sistēmām vai platformām. Sistēmu saraksts, kuru identifikatori tiek lietoti, lai papildinātu ATS entītes, ir iepriekš definēts. Nospiežot uz saitēm vai uz pogas ar actiņas ikonu, tiek atvērts jauns logs, kas aizved uz konkrētās sistēmas ierakstu.

Dublikāti

ATS entītes nav iespējams dzēst, bet tās ir iespējams apvienot, ja droši zināms, ka divas entītes ir viens un tas pats, resp., tās reprezentē vienu un to pašu reālās pasaules objektu.

Šajā blokā uzkrājas entīšu saraksts, kas ir dalāms divās daļās:

• kandidāti – entīšu saraksts, kurā ir entītes, kas tiek uzrādītas kā iespējami dublikāti konkrētajai entītei;

• apvienotās entītes – entītes, kuras ir apvienotas ar konkrēto entīti.

⚠ Šī sadaļa vēl ir izstrādes stadijā un var mainīties!

Tehniskie dati

Automātiski ielasīti un izveidoti dati par ierakstu. Šos datus nevar rediģēt.

Datējumi

Datējumu ievades forma

Lai norādītu datējumu, ATS tiek izmantota vienota datējumu ievades forma, kas paredzēta iespējami plašam datumu norādes aptvērumam.

Šī forma funkcionē vienādi neatkarīgi no sadaļas, kur tā izmantota:

Formā ir iekļauti:

• atzīme "Manuāla ievade", kas paslēpj EDTF veida izvēlni un atzīmi “p.m.ē.";
• datējuma lauks, kas jāazipilda atbilstoši formātam gads-mēnesis-diena; GGGG-MM-DD (sk. komentārus un piemērus zemāk norādītajā tabulā);
• atzīme “p.m.ē.”;
• EDTF veids – ir iespējams izvēlēties dažādus gadījumus, lai aptvertu iespējami plašu datējumu funkcionalitāti un pierakstu.

EDTF veids	Komentārs	Piemērs (datējuma vārdiskā izteiksme)
precīzs	Lieto, kad ir zināms konkrēts gads, mēnesis un/vai datums. Šī klasifikatora vērtība ir izvēlēta pēc noklusējuma. Formāts YYYY-MM-DD	2005 2005-12-24
starp (intervāls)	Lieto, lai norādītu datējumu, kad zināms tikai intervāls (intervāls attiecas vai nu uz sākuma datējumu, vai arī beigu datējumu, bet ne abiem kopā). Izvēloties šo vērtību, tiek pievienota vēl viena datējuma forma, lai būtu iespējams norādīt intervālu	starp 2005 un 2007
neskaidrs	Lieto, kad ir zināms datējums, bet nav skaidrs, vai tas ir patiess	1980 (neskaidrs)
ap (aptuvens)	Lieto, kad zināms tikai aptuvens datējums	ap 1980
vai (viens no kopas)	Lieto, lai norādītu divus iespējamus datējuma variantus. Izvēloties šo klasifikatora vērtību, tiek pievienota vēl viena datējuma forma, lai būtu iespējams norādīt otru datējumu	1880 vai 1980
pirms	Lieto, lai norādītu datējumu, kas ir pirms zināma datuma, bet pats datējums nav zināms konkrēti	pirms 1970
pēc	Lieto, lai norādītu datējumu, kas ir pēc zināma datuma, bet pats datējums nav zināms konkrēti	pēc 1970
nenoteikts	Lieto, kad nav zināms konkrēts datējums, bet ir zināma daļa no datējuma. Piemēram, lai norādītu desmitgades vai gadsimtus	198X (20. gs. 80. gadi)
p.m.ē. (negatīvs datums)	Atsevišķa atzīme, lai norādītu, ka datējums ir pirms mūsu ēras	479 p.m.ē.

Atšķirība starp Vārdformu datējumu un Entītes datējumu

ATS ir vairākas pozīcijas, kur ir iespējams norādīt datējumu, kas attiecas uz konkrēto entīti.

Lūgums nejaukt entītes vārdformas datējumu ar pašas entītes datējumiem sadaļā Pamatdati.

• vārdformas datējums – atrodas pie pašas vārdformas un norāda uz datējumu, kad konkrētā vārdforma ir lietota. Katrai vārdformai ir iespējams norādīt tās lietojuma datējumu.

Tas paredzēts gadījumiem, kad, piemēram, persona mainījusi uzvārdu un ir zināms konkrēts gads, kad tas ir izdarīts;

• datējums entītes pamatdatos – katrai entītei sadaļā Pamatdati ir iespējams norādīt datējumus, kas attiecas uz pašu entīti (nevis konkrētu vārdformu!).

Piemēram, entītes tipam Persona pamatdatos ir iespējams norādīt:

• dzimšanas gadu,
• miršanas gadu,
• aizlieguma gadus
• gadus, kad entīte ir darbojusies (norāda tikai tad, kad nav zināmi dzimšanas/miršanas gadi).

Jaunas ATS entītes PIEVIENOŠANA

Jebkurā no digitālā objekta metadatu laukiem, kas saistīti ar ATS (Autors, Līdzradītājs, Temats, Ģeogrāfiskais nosaukums), ir iespējams pievienot jaunu entīti, ja tā netiek atrasta starp esošajām entītēm.

Entītes tips atšķiras atkarībā no digitālā objekta metadatu lauka, kas tiek aizpildīts:

• Autors – ir iespējams izmantot tikai personas. ATS uznirstošajā logā tiek parādītas tikai entītes ar tipu Persona.
• Līdzradītājs – ir iespējams izmantot vairākus entīšu tipus. Šeit drīkst uzrādīt personas, institūcijas, grupas un dzimtas.
• Temats – ir iespējams izmantot visus entīšu tipus, izņemot vietas.
• Ģeogrāfiskais nosaukums – ir iespējams izmantot tikai vietas entītes.

Aizpildot digitālā objekta metadatu lauku, kur ir iespējams izmantot dažādus entīšu tipus, vispirms jāatlasa vēlamais entītes tips, spiežot uz konkrētā entītes tipa sadaļas lapas augšdaļā, un tad jāspiež “Pievienot”:

Aizpildot digitālā objekta metadatu lauku, kur ir iespējams izmantot tikai vienu entītes tipu, jāspiež “Pievienot”:

ATS entītes LABOŠANA

Situācijā, kad tiek atrasta vajadzīgā ATS entīte, bet tajā tiek konstatēta trūkstoša vai neprecīza informācija, entīti ir iespējams labot vai papildināt.

ATS entītes var labot ikviens.

Lai ATS entīti labotu vai papildinātu, jāatver entītes ieraksts.

Labošanas režīms

Ja entīte ir identificēta un tajā tiek konstatēta trūkstoša vai neprecīza informācija, entītes ierakstu var papildināt, atverot labošanas režīmu.

Labošanas režīms tiek atvērts, spiežot uz pogas “Labot” augšējā labajā stūrī, melnajā joslā.

Parādās uznirstošais paziņojums: “Vai ieslēgt labošanas režīmu?”

Jāapstiprina, ka vēlamies labot entīti, spiežot pogu “Labi”.

Kad entīte ir atvērta labošanas režīmā, melnā josla lapas augšā iekrāsojas sarkana:

⚠ Kad entīte ir atvērta labošanas režīmā, neviens cits lietotājs entīti nevar rediģēt.

Ir iespējams atvērt vairākas entītes labošanas režīmā, bet vēlams pēc katras labošanas sesijas uzreiz saglabāt izmaiņas.

Kad atvērts labošanas režīms, ir iespējams rediģēt katru entītes sadaļu atsevišķi (skat. ATS entītes uzbūve/struktūra).

Katram entītes tipam katrā no sadaļām atšķiras atribūti, kurus var labot, bet princips visur ir vienāds.

Pēc katras sadaļas labošanas jāsaglabā izmaiņas, spiežot pogu “Iesniegt” (uznirstošā loga labajā apakšējā stūrī).

Konkrētā sadaļa ir izlabota, bet izmaiņas vēl nav saglabātas. Šādi ir iespējams labot vai papildināt dažādas entītes sadaļas, nepārtraucot labošanas režīmu.

Kad labošana ir pabeigta un vēlamies saglabāt visas izmaiņas, jāspiež poga “Publicēt” (augšējā labajā stūrī, attēlā norādīta ar dzeltenu bultu un apvilkta ar dzeltenu krāsu), kas pārtrauc labošanas režīmu un saglabā veiktās izmaiņas.

Labošana

Esot labošanas režīmā, izvēršam sadaļu, kuru vēlamies labot, un atrodam apgalvojumu, kurš ir kļūdains un kuru būtu nepieciešams izlabot.

Piemēram, redzam, ka entītei ir vārdforma, kura acīmredzami ir kļūdaina; to varam vai nu izdzēst, vai labot, nospiežot uz attiecīgās ikonas saraksta labajā pusē kolonnā Darbības.

Spiežot uz ikonas , atvērsies uznirstošais logs ar konkrētā atribūta formu (katram atribūtam ir sava forma).

Piemēram, šeit redzama entītes tipa Persona vārdformas labošanas forma:

Kad ir izlabota kļūdainā informācija, spiežam pogu “Iesniegt”.

Atribūts ir izlabots, un jūs automātiski atgriežaties entītes ierakstā, kas aizvien ir atvērts labošanas režīmā.

Publicēšana

Kad labošana ir pabeigta un vēlamies saglabāt visas izmaiņas, jāspiež poga “Publicēt” (augšējā labajā stūrī), kas pārtrauc labošanas režīmu un saglabā visas veiktās izmaiņas.

Parādās jautājums: “Vai publicēt veiktās izmaiņas?” Apstiprina ar pogu “Labi”.

Pēc tam, kad entīte ir publicēta, to aizvien ir iespējams izmantot konkrētā digitālā objekta aprakstam. Lai attiecīgā entīte tiktu izmantota konkrētajā digitālā objekta metadatu laukā, jāspiež poga “Izmantot” lapas augšējā labajā stūrī.

Vārdformu valodu labošana

Svarīgi! Daļai entīšu nav norādīta konkrēto vārdformu valoda – ATS tās uzrāda kā “neatpazīta valoda”. Labojot entīti, būtu vēlams izlabot arī konrētās entītes vārdformas, norādot katras vārdformas valodu. Vārdformas valodu var nomainīt, labojot konkrēto vārdformu.

Sadaļā Valoda jānospiež krustiņš, lai izdzēstu vērtību “neatpazīta valoda”, tad jāsāk rakstīt valodas nosaukums un jāizvēlas attiecīgā valoda no valodu klasifikatora (sākot rakstīt, valodas jau tiek piedāvātas):