Apskatīt Latvijas kultūras mantojuma institūciju lomas, procesi, lēmumi izejas kodu

<big>''<span style="color:#d00000; font-weight:bold; font-size:120%;">Aktualizēts <u>{{REVISIONDAY2}}.{{REVISIONMONTH}}.{{REVISIONYEAR}}</u></span>'' — [{{fullurl:Latvijas kultūras mantojuma institūciju lomas, procesi, lēmumi|action=history}} skatīt izmaiņu vēsturi]''</big>
<div style="border: 2px solid #d33; background-color: #fee; padding: 0.8em; border-radius: 6px;">'''⚠️ Šī lapa joprojām ir izstrādes stadijā.'''</div>
Kultūras mantojuma digitalizācija Latvijā tiek īstenota kā koordinēta valsts mēroga programma, kuras mērķis ir nodrošināt analogā krājuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm un veicināt tā pieejamību sabiedrībai, izmantojot modernas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) platformas.

=== 1. Institucionālais ietvars un lomas ===

Latvijas kultūras mantojuma digitalizācijas procesu pārvalda un politiku nosaka '''Kultūras ministrija''' (KM). Stratēģisko projektu un nacionālo programmu (piemēram, Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu) realizāciju nodrošina specializētas kompetenču institūcijas:

* '''Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB):''' Atbildīgā institūcija par iespieddarbu, periodikas, rokrakstu, karšu, sīkiespiedumu un citu teksta/grafisko materiālu digitalizācijas tehnoloģiskajiem standartiem, metadatiem un masveida digitalizācijas procesiem.
* '''Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA):''' Atbildīgais par nacionālā dokumentārā mantojuma, vēsturisko dokumentu un liela apjoma administratīvo arhīvu digitalizāciju, kā arī audiovizuālo materiālu (kino, foto, fono dokumentu) digitālo saglabāšanu.
* '''Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC):''' Nodrošina IKT infrastruktūras atbalstu, valsts mēroga sistēmu (piemēram, Muzeju kopkataloga NMKK, mantojuma platformu) integrāciju un koordinē koplietošanas tehnoloģiskos risinājumus.
* '''Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP):''' Fokusējas uz materiālā kultūras mantojuma — arhitektūras, mākslas un arheoloģijas pieminekļu, tostarp objektu 3D digitalizācijas un vizuālās dokumentēšanas uzraudzību.

=== 2. Ilgtermiņa stratēģijas pamatprincipi ===

Kultūras mantojuma digitalizācijas ilgtermiņa stratēģija balstās uz trīs fundamentāliem jautājumiem:

# '''Saturiskās prioritātes (Ko digitalizēt?):''' Objektu atlase, kas pamatota ar to kultūrvēsturisko vērtību, fiziskā stāvokļa trauslumu (apdraudēti oriģināli) un sabiedrības vai pētnieku pieprasījumu.
# '''Institucionālā atbildība (Kurš digitalizē?):''' Lomu un resursu sadalījums starp institūcijām, skaidri nodalot finansējuma pārvaldību, fizisko digitalizācijas izpildi, datu ilgtermiņa saglabāšanu un izplatīšanu.
# '''Laika plānošana (Kad digitalizēt?):''' Apstiprināto projektu laika grafiki ir tieši pakļauti institūciju iekšējiem resursiem un pieejamajam budžetam (valsts budžeta dotācijas, ES struktūrfondi, starptautiskie projekti).

=== 3. Vienotie standarti un kopprojekti ===

Neatkarīgi no projekta mēroga (vai tie ir vairāku institūciju kopprojekti, ES līdzfinansētās programmas vai atsevišķu muzeju/bibliotēku iekšējie projekti), digitalizējamie objekti dažādās institūcijās bieži ir līdzīgi pēc formas un informācijas nesēja tipa. Tāpēc ir kritiski svarīgi, lai visas iesaistītās puses ievērotu '''vienotus organizatoriskos, tehnoloģiskos un kvalitātes standartus'''.

<blockquote>'''Standartizācijas mērķis:''' Novērst dubultu darbu (viena un tā paša objekta atkārtotu digitalizāciju dažādās iestādēs) un nodrošināt, ka radītie digitālie dati ir savietojami nacionālā un starptautiskā līmenī (piemēram, integrācijai ''Europeana'' platformā).</blockquote>

=== 4. Digitālo objektu dzīves cikls ===

Digitalizācijas procesā analogo oriģinālu reproducēšana tiek sadalīta divos neatkarīgos digitālo failu līmeņos:

# '''Ilgtermiņa glabāšanas kopijas (Arhīvdatnes / Preservation Masters):''' Augstākās iespējamās kvalitātes, nearhivētas datnes (piemēram, RAW, nekompresēts TIFF vai liela bitreita AV faili), kas precīzi dokumentē oriģināla fizisko stāvokli digitalizācijas brīdī. Šie objekti tiek nodoti ilgtermiņa glabāšanai drošos digitālajos arhīvos (uzglabāšanas infrastruktūrās), tās netiek pakļautas ikdienas manipulācijām un kalpo kā analogā oriģināla digitālais dublikāts.
# '''Izplatīšanas kopijas (Lietotājdatnes / Access Copies):''' No arhīvdatnēm atvasināti, optimizēti un saspiesti datņu formāti (piemēram, JPEG, MP4, PDF), kas papildināti ar strukturētiem metadatiem un OCR teksta slāni. Šīs kopijas ir paredzētas ātrai un ērtai pārlūkošanai, un tās tiek izplatītas dažādām mērķauditorijām (pētniekiem, studentiem, sabiedrībai) dažādās IKT platformās un portālos (piemēram, periodika.lv, filmas.lv, NMKK).

[[Kategorija:Digitalizācija]]
[[Kategorija:Valsts pārvalde]]
[[Kategorija:Stratēģija]]

== Skatīt arī ==
* [[Digitālais objekts]]